Lai sniega kalnu eiforbija sasniegtu savu maksimālo dekoratīvo potenciālu un priecētu ar kuplu, spilgtu lapotni, tai ir nepieciešams atbilstošs un savlaicīgs mēslojums. Barības vielas ir auga “ēdiens”, kas nodrošina enerģiju augšanai, attīstībai un veselīgai imūnsistēmai. Pareizi sabalansēta mēslošana ir tikpat svarīga kā laistīšana un saules gaisma, jo barības vielu trūkums vai pārpalikums var negatīvi ietekmēt auga izskatu un labsajūtu. Izpratne par to, kādas barības vielas un kad augam ir nepieciešamas, ir atslēga uz veiksmīgu audzēšanu.
Sniega kalnu eiforbija nav pārlieku prasīgs augs attiecībā uz barības vielām, taču vislabāk tā augs auglīgā, ar organiskām vielām bagātā augsnē. Pirms stādīšanas augsnes sagatavošana ir ļoti svarīgs solis. Iestrādājot dobē labi sadalījušos kompostu vai kūtsmēslus, tiek nodrošināts labs barības vielu pamats visai sezonai. Šāds organisks mēslojums ne tikai bagātina augsni, bet arī uzlabo tās struktūru, veicinot labāku gaisa un ūdens apmaiņu, kas ir būtiski sakņu veselībai.
Galvenie makroelementi, kas nepieciešami sniega kalnu eiforbijai, ir slāpeklis (N), fosfors (P) un kālijs (K). Slāpeklis ir atbildīgs par zaļās masas, proti, lapu un stublāju, augšanu. Fosfors veicina spēcīgas sakņu sistēmas attīstību un ziedēšanu, savukārt kālijs stiprina auga vispārējo veselību, palielina izturību pret slimībām un nelabvēlīgiem apstākļiem. Līdzsvarots šo trīs elementu nodrošinājums ir vitāli svarīgs auga harmoniskai attīstībai.
Papildus makroelementiem augam ir nepieciešami arī mikroelementi, piemēram, dzelzs, magnijs, mangāns un cinks, lai gan daudz mazākos daudzumos. Šie elementi piedalās dažādos svarīgos fizioloģiskajos procesos, piemēram, hlorofila sintēzē. Parasti labi sagatavotā dārza augsnē mikroelementu ir pietiekami, taču, audzējot augu konteineros, kur augsnes tilpums ir ierobežots, var rasties to trūkums. Šādā gadījumā palīdzēs kompleksie mēslojumi, kuru sastāvā ir arī mikroelementi.
Mēslošanas līdzekļu veidi
Tirgū ir pieejams plašs mēslošanas līdzekļu klāsts, un ir svarīgi izvēlēties sniega kalnu eiforbijai piemērotāko. Mēslojumus var iedalīt organiskajos un minerālajos, kā arī pēc to formas – šķidrajos, granulētajos un ilgstošas iedarbības. Organiskie mēslojumi, piemēram, komposts, kūtsmēsli vai biohumuss, barības vielas atbrīvo lēnām, pakāpeniski uzlabojot augsnes struktūru un veicinot mikroorganismu darbību. Tie ir videi draudzīgāki un samazina pārmēslošanas risku.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Minerālie jeb sintētiskie mēslojumi nodrošina ātru un koncentrētu barības vielu devu, kas ir īpaši noderīgi, ja augam ir redzamas barības vielu trūkuma pazīmes. Šķidrie kompleksie mēslojumi ir ļoti populāri, jo tos ir viegli lietot, pievienojot laistāmajam ūdenim. Tie nodrošina tūlītēju efektu, jo barības vielas augam ir viegli pieejamas. Tomēr ar tiem jābūt uzmanīgiem, lai nepārsniegtu ieteicamo devu un neapdedzinātu auga saknes.
Granulētie mēslojumi ir ērti lietojami, iestrādājot tos augsnē ap augu. Tie barības vielas atbrīvo pakāpeniski katrā laistīšanas reizē. Ilgstošas iedarbības mēslojumi, piemēram, speciālas kapsulas vai kociņi, kas tiek iesprausti augsnē, nodrošina augu ar barības vielām vairāku mēnešu garumā, un tā ir laba izvēle tiem, kam nav laika regulāri mēslot. Šāda veida mēslojumu parasti iestrādā augsnē stādīšanas laikā.
Sniega kalnu eiforbijai vislabākā ir kombinēta pieeja. Sākotnējā augsnes sagatavošana ar organisko mēslojumu nodrošina labu pamatu, bet aktīvās augšanas periodā var papildus izmantot šķidro komplekso mēslojumu ik pēc 2-4 nedēļām. Vislabāk izvēlēties sabalansētu mēslojumu ar vienādu N-P-K attiecību, piemēram, 10-10-10 vai 20-20-20, kas nodrošinās visu nepieciešamo elementu līdzsvaru.
Mēslošanas grafiks un biežums
Pareizs mēslošanas grafiks palīdz nodrošināt augu ar barības vielām tieši tad, kad tās ir visvairāk nepieciešamas. Mēslošanu sāk apmēram 2-3 nedēļas pēc dēstu izstādīšanas vai tad, kad no sēklām audzētiem augiem ir izveidojušās vairākas īstās lapas. Sākotnēji var lietot mēslojumu ar nedaudz augstāku fosfora saturu, lai stimulētu spēcīgas sakņu sistēmas attīstību. Tas palīdzēs augam labāk ieaugties un kļūt izturīgākam.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Aktīvās augšanas periodā, kas parasti ilgst no jūnija līdz augustam, sniega kalnu eiforbija ir jāmēslo regulāri. Ja tiek izmantots šķidrais mēslojums, to dara ik pēc divām līdz četrām nedēļām, atkarībā no mēslojuma koncentrācijas un augsnes auglības. Ir svarīgi ievērot ražotāja norādījumus uz iepakojuma un nekad nepārsniegt ieteicamo devu. Mēslošanu vienmēr veic uz mitras augsnes, lai izvairītos no sakņu apdegumiem, tādēļ vislabāk augu vispirms aplaistīt ar tīru ūdeni un tikai tad ar mēslojuma šķīdumu.
Tuvojoties rudenim, mēslošanas biežums un intensitāte ir jāsamazina. Sākot no augusta beigām vai septembra sākuma, mēslošanu var veikt retāk, piemēram, reizi mēnesī, un pēc tam to pilnībā pārtraukt. Šajā periodā auga augšana palēninās, un tam vairs nav nepieciešams liels barības vielu daudzums. Pārmērīga mēslošana rudenī var stimulēt nevajadzīgu jauno dzinumu veidošanos, kas būs vāji un neizturīgi pret aukstumu.
Augiem, kas aug konteineros, nepieciešama biežāka mēslošana nekā tiem, kas aug dobē, jo laistīšanas laikā barības vielas no ierobežotā augsnes tilpuma tiek ātrāk izskalotas. Šiem augiem regulāra piebarošana ar šķidro mēslojumu visas vasaras garumā ir īpaši svarīga, lai uzturētu to dekorativitāti. Arī šajā gadījumā ir svarīgi nepārspīlēt un ievērot mērenību.
Pārmēslošanas un barības vielu trūkuma pazīmes
Spēja atpazīt pazīmes, kas liecina par barošanas problēmām, ir svarīga prasme katram dārzniekam. Barības vielu trūkums var izpausties dažādi atkarībā no tā, kurš elements trūkst. Visbiežāk sastopamais ir slāpekļa trūkums, kas izpaužas kā auga augšanas palēnināšanās un apakšējo lapu dzeltēšana. Dzelzs trūkums izraisa hlorozi – jaunās lapas kļūst gaiši zaļas vai dzeltenas, bet dzīslas paliek zaļas. Magnija trūkums var izraisīt dzeltēšanu starp lapu dzīslām vecākajām lapām.
Ja pamanāt šādas pazīmes, ir nepieciešams veikt papildmēslošanu ar atbilstošu komplekso mēslojumu. Ātrai iedarbībai var izmantot mēslojumu, ko izsmidzina tieši uz lapām (ārpussakņu mēslošana), jo tā augs barības vielas uzņem ātrāk. Tomēr jāatceras, ka tas ir tikai īstermiņa risinājums, un ir jānovērš cēlonis, kas visbiežāk ir nepietiekama mēslošana vai neatbilstošs augsnes pH līmenis, kas bloķē barības vielu uzņemšanu.
Pārmēslošana var būt pat bīstamāka par barības vielu trūkumu. Tās pazīmes ir lapu galu un malu apdegšana (tie kļūst brūni un sausi), lapu dzeltēšana un krišana, kā arī balta sāls garozas veidošanās uz augsnes virsmas. Pārmērīgs slāpekļa daudzums var veicināt ļoti strauju, bet vāju un slimību neizturīgu dzinumu augšanu, un samazināt lapu balto apmaļu spilgtumu. Augs kopumā var izskatīties nīkulīgs un nomākts.
Ja ir aizdomas par pārmēslošanu, nekavējoties jāpārtrauc jebkāda mēslošana. Dobē augošu augu var mēģināt glābt, pamatīgi to vairākas reizes laistot ar lielu daudzumu ūdens, lai izskalotu liekos sāļus no sakņu zonas. Konteinerā augošam augam var arī skalot augsni vai, smagākos gadījumos, pārstādīt to svaigā substrātā. Turpmāk mēslošanas devu ir būtiski samazināt.
Organiskās mēslošanas metodes
Organiskā mēslošana ir lieliska alternatīva sintētiskajiem mēslošanas līdzekļiem, kas ir saudzīga gan augam, gan videi. Tā ne tikai nodrošina augu ar barības vielām, bet arī uzlabo augsnes veselību ilgtermiņā. Komposts ir viens no labākajiem organiskajiem mēslojumiem, ko var viegli pagatavot pašu dārzā no organiskajiem atkritumiem. Iestrādājot kompostu augsnē pirms stādīšanas un izmantojot to kā mulču sezonas laikā, sniega kalnu eiforbija tiek nodrošināta ar lēnas iedarbības barības vielu avotu.
Vēl viena efektīva organiskā metode ir “zaļmēslojuma tējas” izmantošana. To var pagatavot, iemērcot ūdenī kompostu, nātres vai citus augus un ļaujot tiem vairākas dienas vai nedēļas fermentēties. Iegūto šķidrumu atšķaida ar ūdeni un izmanto laistīšanai. Šāda “tēja” ir bagāta ar barības vielām un labvēlīgiem mikroorganismiem, kas stimulē augu augšanu un stiprina to imunitāti.
Koksnes pelni ir labs kālija un mikroelementu avots, taču ar tiem jābūt uzmanīgiem, jo tie paaugstina augsnes pH līmeni. Tos var nelielos daudzumos iestrādāt augsnē ap augiem, bet tikai tad, ja augsne ir skāba. Pirms pelnu lietošanas ir ieteicams pārbaudīt augsnes skābuma līmeni. Sniega kalnu eiforbija dod priekšroku neitrālai vai nedaudz skābai augsnei, tāpēc pārmērīga pelnu lietošana var tai kaitēt.
Mulčēšana ar organiskiem materiāliem, piemēram, nopļautu zāli, salmiem vai lapām, arī ir daļa no organiskās mēslošanas sistēmas. Sadaloties, šie materiāli pakāpeniski bagātina augsni ar barības vielām un uzlabo tās struktūru. Šī metode apvieno vairākas priekšrocības – nezāļu nomākšanu, mitruma saglabāšanu un augsnes mēslošanu, padarot augu kopšanu vieglāku un dabai draudzīgāku.
