Gailardiju, kas dārzos ienes tik daudz prieka ar saviem saulainajiem ziediem, stādīšana un pavairošana ir process, kas pa spēkam pat iesācējam dārzkopībā. Šis augs ir pateicīgs un neprasa sarežģītas agrotehniskās zināšanas, lai veiksmīgi ieaugtos un priecētu ar krāšņu ziedēšanu. Neatkarīgi no tā, vai esi nolēmis iegādāties gatavus stādus dārzkopības veikalā, audzēt tos no sēklām vai pavairot jau esošo ceru, ir svarīgi zināt dažus pamatprincipus, lai nodrošinātu labāko startu. Pareizi izvēlēta vieta, atbilstoša augsnes sagatavošana un pareizs stādīšanas laiks ir atslēgas elementi, kas noteiks auga turpmāko veselību un dekorativitāti. Šajā rakstā mēs detalizēti aplūkosim, kā soli pa solim veikt stādīšanu un kādas ir efektīvākās pavairošanas metodes.
Optimālais stādīšanas laiks
Pareiza stādīšanas laika izvēle ir izšķiroša, lai jaunais gailardijas stāds veiksmīgi iesakņotos un attīstītos. Vislabākais laiks gailardiju stādīšanai atklātā gruntī ir pavasaris, kad ir pagājušas pēdējās pavasara salnas un augsne ir sākusi iesilt. Parasti tas ir laika posms no maija vidus līdz jūnija sākumam. Stādot pavasarī, augam ir pietiekami daudz laika, lai izveidotu spēcīgu sakņu sistēmu visas vasaras garumā, labi sagatavotos ziemai un bieži vien tas uzzied jau pirmajā gadā. Šis periods nodrošina optimālu temperatūras un mitruma līdzsvaru, kas veicina jauno sakņu augšanu.
Alternatīvs stādīšanas laiks ir agrs rudens, apmēram sešas līdz astoņas nedēļas pirms paredzamā pastāvīgā sala iestāšanās. Latvijas apstākļos tas parasti ir augusta beigas vai septembra sākums. Rudens stādīšanas priekšrocība ir tā, ka augsne joprojām ir silta, bet gaisa temperatūra vairs nav tik karsta kā vasarā, kas samazina auga stresu. Šajā laikā iestādītie augi paspēj iesakņoties pirms ziemas miera perioda un pavasarī sāk augt daudz agrāk un spēcīgāk. Tomēr, stādot rudenī, pastāv risks, ka pārāk jauns un vāji iesakņojies stāds var neizturēt bargu ziemu, tāpēc ir svarīgi nodrošināt tam labu ziemas piesegumu.
Ir jāizvairās no gailardiju stādīšanas vasaras karstumā, īpaši jūlijā. Augstā gaisa temperatūra un intensīvā saule rada lielu stresu jebkuram jaunizstādītam augam. Šādos apstākļos augam ir grūti uzņemt pietiekami daudz ūdens, lai kompensētu mitruma zudumu caur lapām, un tas var novīst vai pat aiziet bojā, neskatoties uz regulāru laistīšanu. Ja tomēr ir nepieciešamība stādīt vasarā, tas jādara mākoņainā dienā vai vakarā, kad saule vairs nav tik aktīva. Pēc stādīšanas augs ir rūpīgi jānoēno un regulāri jālaista, līdz tas pilnībā ieaugas.
Laika apstākļi stādīšanas dienā arī ir svarīgi. Vislabāk izvēlēties apmākušos, bezvēja dienu. Šādi laika apstākļi samazina auga transpirāciju (ūdens iztvaikošanu no lapām) un ļauj tam vieglāk adaptēties jaunajā vietā. Ja stādīšana notiek saulainā dienā, ieteicams to darīt vēlā pēcpusdienā vai vakarā, lai augam būtu visa nakts laika, lai atgūtos no pārstādīšanas stresa, pirms tas atkal saskaras ar spēcīgu saules starojumu. Rūpīga laika plānošana ir vienkāršs, bet efektīvs veids, kā palielināt stādīšanas panākumus.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Augsnes sagatavošana un stādīšanas process
Kvalitatīva augsnes sagatavošana ir pamats veselīgai gailardijas augšanai. Pirms stādīšanas izvēlētā vieta ir rūpīgi jāatbrīvo no visām nezālēm un to saknēm, kas varētu konkurēt ar jauno stādu par ūdeni un barības vielām. Pēc tam augsne ir labi jāuzrok vismaz 20-30 centimetru dziļumā, lai tā kļūtu irdena un gaisa caurlaidīga. Gailardijām ir nepieciešama labi drenēta augsne, tādēļ, ja augsne jūsu dārzā ir smaga un mālainu, obligāti jāiestrādā materiāli, kas uzlabo drenāžu, piemēram, rupja smilts, grants vai perlīts. Tas novērsīs ūdens stagnāciju ap saknēm un pasargās augu no puves.
Stādāmbedrei jābūt apmēram divas reizes platākai un nedaudz dziļākai par auga sakņu kamolu. Tas nodrošinās pietiekami daudz irdenas augsnes ap saknēm, kur tām viegli izplesties. Bedres apakšā var iebērt nelielu drenāžas slāni no oļiem vai keramzīta. Pirms stādīšanas ir lietderīgi augsni bagātināt ar nelielu daudzumu labi sadalījušos komposta vai satrūdējušu kūtsmēslu. Tas nodrošinās augam nepieciešamās barības vielas augšanas sākumā. Jāizvairās no svaigu organisko mēslu vai pārmērīga minerālmēslu daudzuma lietošanas, jo tas var “apdedzināt” jaunās saknes.
Pats stādīšanas process ir jāveic uzmanīgi. Pirms izņemt stādu no podiņa, to ieteicams kārtīgi apliet, lai sakņu kamols būtu mitrs un vieglāk atdalītos no poda sieniņām. Izņemot stādu, saudzīgi aplūko saknes – ja tās ir cieši savijušās poda apakšā, tās var viegli ar pirkstiem papluinīt, lai veicinātu augšanu uz āru jaunajā vietā. Stāds jāievieto bedres centrā tā, lai sakņu kamola augšējā virsma būtu vienā līmenī ar apkārtējo zemes līmeni. Stādīšana pārāk dziļi var izraisīt stublāja pamatnes puvi, savukārt pārāk sekla stādīšana var novest pie sakņu izkalšanas.
Kad stāds ir novietots pareizajā dziļumā, bedre tiek aizpildīta ar sagatavoto augsni, to viegli pieblīvējot ap sakņu kamolu, lai neveidotos gaisa kabatas. Pēc stādīšanas ap augu izveido nelielu iedobi jeb “bļodiņu”, kas palīdzēs aizturēt ūdeni laistīšanas laikā un novirzīt to tieši uz saknēm. Noslēgumā augs ir bagātīgi jāaplaista, pat ja augsne šķiet mitra. Tas palīdzēs augsnei labāk piekļauties saknēm un nodrošinās nepieciešamo mitrumu iesakņošanās procesam. Turpmākajās nedēļās regulāri jāseko līdzi augsnes mitrumam.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Pavairošana ar sēklām
Gailardiju pavairošana no sēklām ir vienkārša un ekonomiska metode, kā iegūt lielu skaitu jaunu augu. Sēklas var iegādāties veikalā vai ievākt no jau esošajiem augiem dārzā. Ja vēlies ievākt sēklas pats, ļauj dažiem ziediem pilnībā noziedēt un nogatavoties uz auga, līdz zieda centrs kļūst brūns un sauss. Tad nogriez ziedgalviņu un izberzē no tās sēklas. Sēklas jāuzglabā sausā, vēsā un tumšā vietā papīra maisiņā līdz sēšanas laikam. Jāņem vērā, ka no hibrīdo šķirņu sēklām izaugušie augi var neatbilst mātesauga īpašībām.
Sēklas var sēt tieši atklātā gruntī pavasarī, kad augsne ir pietiekami iesilusi (parasti maijā). Pirms sēšanas augsne ir jāsagatavo – jāuzrok, jāizlīdzina un jāatbrīvo no nezālēm. Sēklas izsēj sagatavotajā dobē un pārklāj ar ļoti plānu, apmēram 0,5 cm biezu, augsnes vai smilts kārtiņu, jo gailardiju sēklām dīgšanai ir nepieciešama gaisma. Pēc sēšanas augsne ir uzmanīgi jāsamitrina, izmantojot smidzinātāju, lai neizskalotu sēklas. Augsne jāuztur mitra līdz sēklu sadīgšanai, kas parasti notiek 2-3 nedēļu laikā. Kad dēsti paaugušies un tiem ir izveidojušās dažas īstās lapiņas, tos retina, atstājot starp augiem 20-30 cm attālumu.
Lai iegūtu agrāku ziedēšanu, gailardijas var audzēt no dēstiem, sējot sēklas telpās 6-8 nedēļas pirms plānotās izstādīšanas ārā. Sēšanai izmanto dēstu kastes vai podiņus, kas piepildīti ar vieglu, gaisa caurlaidīgu substrātu. Sēklas izsēj uz substrāta virsmas un viegli piespiež, bet neapber ar zemi. Sējumu apsmidzina ar ūdeni un pārklāj ar stiklu vai caurspīdīgu plēvi, lai nodrošinātu nepieciešamo mitrumu. Optimālā dīgšanas temperatūra ir ap 20-22°C. Regulāri jāvēdina sējums, lai novērstu pelējuma veidošanos. Pēc sadīgšanas pārsegu noņem un dēstus novieto gaišā, bet no tiešiem saules stariem pasargātā vietā.
Kad dēstiem izveidojušies divi pāri īsto lapu, tos piķē jeb pārstāda atsevišķos podiņos, lai nodrošinātu pietiekami daudz vietas sakņu attīstībai. Pirms izstādīšanas atklātā gruntī, jaunie augi ir pakāpeniski jānorūda. Tas nozīmē, ka apmēram nedēļu vai divas pirms izstādīšanas tos katru dienu uz dažām stundām iznes ārā, pakāpeniski palielinot uzturēšanās laiku un pieradinot pie āra apstākļiem – saules, vēja un temperatūras svārstībām. Pēc norūdīšanas dēstus var droši stādīt tiem paredzētajā vietā dārzā.
Pavairošana ar cera dalīšanu
Daudzgadīgo gailardiju pavairošana ar cera dalīšanu ir lieliska metode, kā atjaunot vecus, pārāk saaugušus cerus un vienlaikus iegūt jaunus stādus. Šo procedūru ieteicams veikt ik pēc 2-3 gadiem, jo gailardijas ir salīdzinoši īsmūžīgi daudzgadīgi augi, un dalīšana palīdz pagarināt to mūžu un uzturēt vitalitāti. Labākais laiks cera dalīšanai ir agrs pavasaris, kad jaunie dzinumi tikko sāk parādīties virs zemes, vai arī rudens sākums, pēc ziedēšanas beigām. Pavasara dalīšana parasti ir veiksmīgāka, jo augam ir visa sezona priekšā, lai ieaugtos.
Pirms dalīšanas augs ir labi jāaplaista dienu iepriekš, lai augsne būtu mitra un vieglāk būtu izcelt ceru. Ar dārza dakšām vai lāpstu uzmanīgi aprok ap mātesaugu, cenšoties saglabāt pēc iespējas lielāku sakņu kamolu. Kad cers ir izcelts no zemes, notrauc lieko augsni, lai labāk būtu redzama sakņu sistēma un augšanas punkti. Ar asu nazi, lāpstu vai pat ar rokām sadala ceru vairākās daļās. Katrai jaunajai daļai jābūt ar vismaz dažiem veselīgiem dzinumiem un labi attīstītu sakņu sistēmu. Visas bojātās vai atmirušās sakņu daļas ir jānogriež.
Jauniegūtās daļas nekavējoties jāstāda jaunā, iepriekš sagatavotā vietā. Stādīšanas process ir tāds pats kā stādiem – sagatavo bedri, ielabo augsni un iestāda jauno augu tādā pašā dziļumā, kādā tas audzis iepriekš. Pēc iestādīšanas augs ir bagātīgi jāaplaista. Ja dalīšana tiek veikta karstā laikā, jaunajiem stādiem var nedaudz apgriezt lapotni, lai samazinātu mitruma iztvaikošanu un atvieglotu iesakņošanos. Tas palīdzēs augam koncentrēt enerģiju jaunu sakņu veidošanai.
Cera dalīšana ne tikai nodrošina jaunus stādus, bet arī būtiski uzlabo mātesauga veselību. Pārāk blīviem un veciem ceriem centrā sāk veidoties atmirusi daļa, ziedēšana kļūst vājāka, un augs kļūst uzņēmīgāks pret slimībām. Regulāra dalīšana stimulē jaunu dzinumu veidošanos, atjauno auga spēku un nodrošina bagātīgu ziedēšanu turpmākajos gados. Tā ir vienkārša un efektīva metode, kā uzturēt savu gailardiju kolekciju veselīgu un krāšņu.
Pavairošana ar spraudeņiem
Gailardiju pavairošana ar spraudeņiem ir mazāk populāra metode nekā sēšana vai cera dalīšana, taču tā ir ļoti efektīva, ja vēlies iegūt augus, kas ir identiski mātesaugam, īpaši hibrīdo šķirņu gadījumā. Vislabākais laiks spraudeņu ņemšanai ir pavasaris vai vasaras sākums, kad augam ir jauni, spēcīgi, bet vēl nepārkoksnējušies dzinumi. Izvēlas veselīgus dzinumus, kuriem nav ziedpumpuru. Ja tomēr ziedpumpurs ir, tas jānoņem, lai spraudenis visu enerģiju veltītu sakņu, nevis ziedu veidošanai.
Ar asu, tīru nazi vai šķērēm nogriež apmēram 8-10 cm garu spraudenīti no dzinuma galotnes. Griezumu veic slīpi, tieši zem lapu mezgla. No spraudeņa apakšējās daļas noņem lapas, atstājot tikai dažas lapas pašā galotnē. Ja atlikušās lapas ir lielas, tās var pārgriezt uz pusēm, lai samazinātu mitruma iztvaikošanas virsmu. Spraudeņa apakšējo galu var iemērkt sakņošanās hormonā (piemēram, “Kornevin”), lai paātrinātu un uzlabotu sakņu veidošanos, taču gailardijas bieži vien labi sakņojas arī bez tā.
Sagatavotos spraudeņus sprauž vieglā, mitrā substrātā, kas sastāv, piemēram, no kūdras un perlīta vai smilts maisījuma. Podiņu ar spraudeni pārklāj ar caurspīdīgu maisiņu vai plastmasas pudeles augšdaļu, lai radītu mini siltumnīcas efektu, kas uzturēs paaugstinātu gaisa mitrumu. Podiņu novieto gaišā, siltā vietā, bet ne tiešos saules staros. Regulāri jāpārbauda substrāta mitrums un jāvēdina “siltumnīca”, lai novērstu pelējuma attīstību.
Sakņošanās parasti notiek 3-4 nedēļu laikā. Pazīme, ka spraudenis ir apsakņojies, ir jaunu lapiņu parādīšanās. Kad sakņu sistēma ir pietiekami attīstījusies (to var redzēt caur poda drenāžas caurumiem vai uzmanīgi izceļot spraudeni), jauno stādu var pārstādīt lielākā podā. Pirms izstādīšanas dārzā jaunais augs, tāpat kā no sēklām audzētie dēsti, ir pakāpeniski jānorūda. Šī metode prasa nedaudz vairāk pacietības, bet ļauj precīzi pavairot īpaši iepatikušās šķirnes.
