Pareiza un regulāra apgriešana ir viens no svarīgākajiem Āzijas hurmas kopšanas pasākumiem, kas tieši ietekmē ne tikai koka izskatu, bet arī tā veselību, mūža ilgumu un, protams, ražas apjomu un kvalitāti. Lai gan daudziem dārzkopjiem šis darbs šķiet sarežģīts un biedējošs, tā pamatprincipu apgūšana nav grūta. Apgriešanas mērķis ir izveidot spēcīgu, labi apgaismotu un viegli kopjamu vainagu, nodrošināt līdzsvaru starp augšanu un ražošanu, kā arī regulāri atjaunot augļzaru sistēmu. Savlaicīgi un pareizi veikta atzarošana ir investīcija koka nākotnē, kas atmaksāsies ar veselīgu augu un bagātīgu saldu augļu ražu.
Apgriešanas mērķi un laiks
Āzijas hurmas apgriešanai ir vairāki galvenie mērķi. Pirmkārt, tā ir vainaga formēšana jauniem kokiem, lai izveidotu stabilu un pareizu skeletzaru struktūru, kas spēs noturēt bagātīgu ražu bez zaru lūšanas. Otrkārt, tā ir vainaga retināšana, lai nodrošinātu labu gaisa cirkulāciju un saules gaismas piekļuvi visām koka daļām. Tas samazina sēnīšu slimību risku un veicina vienmērīgu augļu nogatavošanos. Treškārt, apgriešana stimulē jaunu augļzaru veidošanos, jo hurma ražo uz viengadīgajiem dzinumiem. Visbeidzot, tā ir sanitārā apgriešana, kuras laikā tiek izgriezti visi bojātie, slimie un nokaltušie zari, uzlabojot koka kopējo veselības stāvokli.
Galvenais apgriešanas laiks ir koka miera periods, kad tas ir nometis lapas un sulu cirkulācija ir apstājusies. Vislabāk to darīt vēlā ziemā vai agrā pavasarī, parasti februāra beigās vai martā, kad lielākie sali ir garām, bet pumpuri vēl nav sākuši plaukt. Šajā laikā ir labi pārskatāma vainaga struktūra, un griezuma vietas, sākoties veģetācijai, ātri sadzīst. Nav ieteicams griezt koku ļoti aukstā laikā (zem -10°C), jo koksne ir trausla un griezuma vietas var apsalt.
Var veikt arī nelielu vasaras jeb zaļo apgriešanu, kas parasti notiek jūnijā vai jūlija sākumā. Tās laikā noņem nevajadzīgos, spēcīgi augošos vertikālos dzinumus (ūdenszarus), kas noēno vainaga centru un konkurē ar augļzariem par barības vielām. Šos dzinumus var izgriezt vai izkniebt, kamēr tie vēl ir jauni un mīksti. Vasaras apgriešanai jābūt ļoti mērenai, lai nenoņemtu pārāk daudz lapu, kas nepieciešamas fotosintēzei un augļu barošanai.
Nekādā gadījumā nedrīkst veikt spēcīgu apgriešanu rudenī, īsi pirms ziemas iestāšanās. Griezuma vietas nepaspēs sadzīt un kļūs par vārtiem sala un infekciju iekļūšanai. Rudenī var veikt tikai vieglu sanitāro apgriešanu, izgriežot acīmredzami slimus vai aizlūzušus zarus, kas varētu radīt problēmas ziemā.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Jaunu koku formēšana
Pirmajos gados pēc iestādīšanas galvenais uzdevums ir izveidot pareizu un spēcīgu vainaga skeletu. Pirmajā pavasarī pēc stādīšanas stādu saīsina līdz aptuveni 80-100 cm augstumam, ja tas nav sazarojies. Šī apgriešana stimulēs sānu zaru veidošanos. Ja stādam jau ir sānu zari, izvēlas 3-5 spēcīgākos, kas ir vienmērīgi izvietoti ap stumbru un aug uz āru slīpā leņķī. Visi pārējie zari, kā arī tie, kas aug pārāk zemu vai veido ļoti šaurus leņķus ar stumbru, tiek izgriezti līdz pamatam.
Nākamajos gados turpina formēt vainagu, atstājot izvēlētos zarus kā galvenos skeletzarus. Tos katru gadu nedaudz saīsina (apmēram par vienu trešdaļu), lai veicinātu to sānzaru veidošanos. Uz katra skeletzara atstāj dažus otrās kārtas zarus, kas aug uz āru. Mērķis ir izveidot atvērtu, kausveida vainagu, kas ir labi apgaismots un vēdināms. Visu laiku tiek izgriezti visi zari, kas aug uz vainaga iekšpusi, krustojas vai konkurē ar galvenajiem zariem.
Formēšanas periodā ir svarīgi ievērot pakāpeniskuma principu un vienā reizē neizgriezt pārāk daudz zaru. Pārmērīga apgriešana var aizkavēt koka stāšanos ražā. Galvenais ir ielikt pamatus pareizai struktūrai, kas kalpos visu koka mūžu. Šajā periodā ir svarīgi arī noņemt visas sakņu atvases, kas var parādīties no potcelma, jo tās atņem spēku šķirnes augam.
Pareizi izveidots vainags ne tikai nodrošinās labu ražu, bet arī atvieglos visus turpmākos kopšanas darbus. Būs vieglāk veikt augu aizsardzības pasākumus, novākt ražu, un koks būs izturīgāks pret vēja un sniega radītiem bojājumiem. Formējošā apgriešana parasti ilgst 3-5 gadus, pēc tam pāriet uz uzturošo apgriešanu.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Ražojošu koku apgriešana
Kad koks ir sasniedzis ražošanas vecumu, apgriešanas mērķis ir uzturēt izveidoto vainaga formu, regulēt ražu un nodrošināt regulāru augļzaru atjaunošanos. Āzijas hurma ražo uz viengadīgajiem dzinumiem, kas izauguši iepriekšējā gadā. Tāpēc katru pavasari ir svarīgi veikt retināšanas un atjaunojošo apgriešanu. Pirmkārt, tiek izgriezti visi slimie, bojātie, nokaltušie, krusteniskie un uz iekšu augošie zari – tā ir sanitārā apgriešana.
Otrkārt, tiek retināts vainags. Tiek izgriezti daži vecie zari, kas ir vāji ražojuši, lai atbrīvotu vietu jauniem un spēcīgiem dzinumiem. Tiek saīsināti arī iepriekšējā gada dzinumi, uz kuriem gaidāma raža. Parasti tos saīsina apmēram par vienu trešdaļu vai pusi, atstājot uz katra zara pietiekami daudz ziedpumpuru. Šī saīsināšana stimulē jaunu sānu dzinumu augšanu, kas nodrošinās ražu nākamajā gadā, un neļauj ražai pārvietoties pārāk tālu uz zaru galiem.
Ir svarīgi atrast pareizo līdzsvaru starp veco un jauno zaru izgriešanu. Ja koku apgriež pārāk spēcīgi, tas var reaģēt ar pārmērīgu jauno dzinumu augšanu (ūdenszariem) un neražot. Ja koku negriež nemaz, vainags sabiezē, raža kļūst periodiska (vienu gadu ļoti daudz, otru – gandrīz nemaz), un augļi kļūst sīki un nekvalitatīvi, jo tiem trūkst gaismas un barības vielu. Regulāra, mērena apgriešana ir atslēga uz stabilu un kvalitatīvu ražu katru gadu.
Apgriežot ražojošu koku, ir jāņem vērā arī tā augstums. Hurmas koki var izaugt diezgan lieli, kas apgrūtina ražas novākšanu un kopšanu. Tāpēc ir vēlams ierobežot koka augstumu, regulāri saīsinot galotnes vadzari un augšējos zarus. Tas veicinās vainaga augšanu platumā, nevis augstumā, un padarīs koku daudz kompaktāku un ērtāk kopjamu.
Apgriešanas tehnika un instrumenti
Lai apgriešana būtu veiksmīga un nekaitētu kokam, ir svarīgi izmantot pareizus instrumentus un tehniku. Galvenie instrumenti ir dārza šķēres (sektors) mazākiem zariem, zāģis resnākiem zariem un garās šķēres augstāk esošu zaru aizsniegšanai. Visiem instrumentiem ir jābūt ļoti asiem, lai veidotu gludus, tīrus griezumus, kas ātrāk sadzīst. Neasi instrumenti plēš un bojā mizu, radot lielas brūces, kurās viegli iekļūst infekcijas.
Pirms darba un pēc katra koka apgriešanas instrumenti ir jādezinficē. To var darīt, noslaukot asmeņus ar spirtu vai speciālu dezinfekcijas līdzekli. Tas ir ļoti svarīgi, lai nepārnestu slimības, piemēram, vēzi, no viena koka uz otru. It īpaši, ja tiek griezti slimi vai aizdomīgi zari, dezinfekcija ir obligāta.
Zari jāgriež pareizā vietā. Mazākus zarus griež slīpi, tieši virs pumpura, kas vērsts uz āru. Griezumam jābūt aptuveni puscentimetru virs pumpura, un tas nedrīkst būt pārāk tuvu, lai neiekaltētu pumpuru, ne arī pārāk tālu, lai nepaliktu garš celmiņš, kas vēlāk var nokalst. Resnākus zarus zāģē līdz zaru gredzenam – nelielam paresninājumam pie zara pamatnes. Nedrīkst atstāt garus celmus, jo tie slikti dzīst un tajos var iemesties trupe. Griežot zaru “uz gredzena”, brūce sadzīst daudz ātrāk.
Visas griezuma vietas, kuru diametrs ir lielāks par 2-3 centimetriem, ir jāapstrādā ar brūču ziedi, potvasku vai speciālu dārza aerosolu. Šis pārklājums pasargā brūci no mitruma, izžūšanas un infekciju iekļūšanas, kamēr koks veido jaunu aizsargslāni. Apstrāde jāveic uzreiz pēc griezuma izdarīšanas.
Īpaši gadījumi un kļūdu labošana
Dažreiz ir nepieciešams veikt spēcīgāku, atjaunojošo apgriešanu veciem vai nekoptiem kokiem. Šādu koku vainags parasti ir ļoti biezs, ar daudziem veciem, slimiem un neproduktīviem zariem. Atjaunošanu veic pakāpeniski, 2-3 gadu laikā. Pirmajā gadā izgriež visus sausos un slimous zarus un spēcīgi izretina vainagu, izgriežot daļu veco skeletzaru. Tas stimulēs spēcīgu jauno dzinumu augšanu. Nākamajos gados no šiem jaunajiem dzinumiem sāk veidot jaunu, produktīvu vainagu.
Ja koks ir cietis no sala un daļa zaru ir apsalusi, pavasarī, kad pumpuri sāk plaukt, ir skaidri redzams, kuri zari ir dzīvi un kuri ne. Visi apsalušie, nokaltušie zari ir jāizgriež līdz veselai koksnei. Dažreiz pēc bargas ziemas var nākties izgriezt lielu daļu vainaga, bet hurmai ir labas atjaunošanās spējas, un no atlikušajiem veselajiem zariem vai pat no stumbra tā var izdzīt jaunus dzinumus.
Biežākā kļūda, ko pieļauj iesācēji, ir bailes griezt. Rezultātā vainags sabiezē, un koks kļūst nekontrolējams. Otra galējība ir pārāk drastiska apgriešana, kad vienā reizē tiek noņemta pārāk liela daļa vainaga. Tas izraisa kokam lielu stresu un spēcīgu ūdenszaru augšanu. Tāpēc svarīgs ir mērenības un regularitātes princips – labāk katru gadu apgriezt nedaudz, nekā reizi piecos gados veikt radikālu apgriešanu.
Ja apgriešanas rezultātā sāk augt ļoti daudz spēcīgu, vertikālu dzinumu, tas ir signāls, ka apgriešana bijusi pārāk spēcīga. Daļu no šiem dzinumiem var noņemt vasaras apgriešanas laikā, bet dažus spēcīgākos var atstāt un nākamajā gadā izmantot jaunu zaru veidošanai, noliecot tos un saīsinot. Tādējādi kļūdas var labot un pārmērīgo augšanas enerģiju novirzīt ražas veidošanai.
