Āzijas hurma ir ne tikai gards, bet arī ļoti dekoratīvs koks, kas var kļūt par īstu dārza rotu. Tā veiksmīga audzēšana sākas ar pareizu stādīšanu un zināšanām par pavairošanas metodēm. Pareizi izvēlēts stāds, piemērota stādīšanas vieta un tehnika ir pamatu pamats, lai koks labi ieaugtos, augtu veselīgs un nākotnē sniegtu bagātīgu ražu. Savukārt pavairošanas metožu apgūšana paver iespējas paplašināt savu dārzu ar jaunām šķirnēm vai dalīties ar stādiem ar citiem dārzkopības entuziastiem. Šis process, lai gan prasa rūpību un pacietību, ir aizraujošs un sniedz lielu gandarījumu, redzot, kā no maza stādiņa vai sēklas izaug ražojošs koks.
Stādu izvēle un sagatavošana
Veiksmīgas audzēšanas pamatā ir kvalitatīva stāda izvēle. Iegādājoties Āzijas hurmas stādu, priekšroka jādod uzticamiem stādu audzētājiem vai dārzkopības centriem, kas var sniegt informāciju par konkrēto šķirni, tās īpašībām un potcelmu. Vislabāk izvēlēties divus līdz trīs gadus vecus stādus ar labi attīstītu sakņu sistēmu un veselīgu, taisnu stumbru. Jāpievērš uzmanība, lai uz stāda mizas nebūtu plaisu, mehānisku bojājumu vai slimību pazīmju. Ja iespējams, ieteicams izvēlēties konteinerstādus, jo tiem ir nebojāta sakņu sistēma un tie labāk ieaugas pēc iestādīšanas.
Pirms stādīšanas stāds ir atbilstoši jāsagatavo. Ja stāds ir ar kailām saknēm, pirms stādīšanas tās ieteicams uz dažām stundām iegremdēt ūdenī, lai tās atgūtu mitrumu. Šajā laikā var arī apgriezt visus bojātos vai pārāk garos sakņu galus, veicot tīru griezumu ar asām šķērēm. Konteinerstādi pirms stādīšanas ir kārtīgi jāaplaista, lai sakņu kamols būtu mitrs un viegli atdalāms no poda. Ja saknes ir cieši savijušās poda apakšā, tās ir nedaudz jāatbrīvo ar pirkstiem, lai veicinātu to augšanu jaunajā vietā.
Svarīgs aspekts ir šķirnes izvēle, kas ir piemērota konkrētajiem klimatiskajiem apstākļiem. Latvijas apstākļiem ir jāizvēlas pēc iespējas agrākas un salcietīgākas šķirnes, kas spēj nogatavināt ražu īsajā un vēsajā vasarā. Dažas no populārākajām un piemērotākajām šķirnēm varētu būt tās, kas ir pašapputes vai partenokarpiskas, lai nodrošinātu ražu arī tad, ja dārzā aug tikai viens koks. Noteikti ir vērts konsultēties ar stādu audzētāju par labāko izvēli savam reģionam, ņemot vērā gan ziemcietību, gan nogatavošanās laiku.
Iegādājoties stādu, ir svarīgi noskaidrot, uz kāda potcelma tas ir potēts. Visbiežāk Āzijas hurmu potē uz Kaukāza hurmas (Diospyros lotus) vai Virdžīnijas hurmas (Diospyros virginiana) potcelmiem. Virdžīnijas hurmas potcelms parasti nodrošina lielāku salcietību, kas ir īpaši svarīgi mūsu klimatiskajā zonā. Šī informācija palīdzēs labāk izprast koka nākotnes augšanas īpatnības, piemēram, tā izmēru un prasības pret augšanas apstākļiem, kā arī ziemcietības pakāpi.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Stādīšanas laiks un vietas sagatavošana
Optimālais laiks Āzijas hurmas stādīšanai ir pavasaris, kad augsne jau ir pietiekami iesilusi un vairs nedraud stipras salnas. Parasti tas ir aprīļa beigas vai maija sākums. Stādot pavasarī, kokam ir pietiekami daudz laika, lai līdz rudenim labi ieaugtos un sagatavotos ziemas periodam. Var stādīt arī rudenī, bet tas jādara pietiekami agri, vismaz mēnesi pirms sala iestāšanās, lai saknes paspētu nostiprināties. Rudens stādīšana ir riskantāka, jo jauns, neieaudzies koks var būt jutīgāks pret ziemas kailsalu un temperatūras svārstībām.
Stādīšanas vietas sagatavošana ir jāveic rūpīgi un savlaicīgi. Vislabāk stādāmo bedri izrakt jau dažas nedēļas pirms plānotās stādīšanas, lai augsne paspētu “nosēsties”. Bedrei jābūt vismaz divas reizes platākai un nedaudz dziļākai par stāda sakņu kamolu – parasti ap 60-80 centimetriem platumā un dziļumā. Tādējādi tiek nodrošināta irdena augsne ap saknēm, kas veicina to netraucētu augšanu. Izrakto augsni ieteicams sajaukt ar labu kompostu, satrūdējušiem kūtsmēsliem vai kūdras substrātu, lai bagātinātu to ar barības vielām.
Svarīgi ir nodrošināt labu drenāžu, īpaši smagās māla augsnēs. Stādāmās bedres dibenā var iebērt 10-15 centimetru biezu drenāžas slāni no oļiem, grants vai keramzīta. Tas pasargās saknes no lieka mitruma uzkrāšanās un samazinās sakņu puves risku. Augsnes pH līmenim jābūt tuvu neitrālam. Ja augsne ir pārāk skāba, to var neitralizēt, pievienojot kaļķi vai dolomītmiltus, savukārt pārāk sārmainu augsni var paskābināt ar skābu kūdru vai speciāliem paskābinātājiem.
Izvēloties vietu, jāņem vērā, ka hurmai nepieciešama saulaina, silta un no vējiem aizsargāta vieta. Ideāli piemērota būs dārza dienvidu vai dienvidrietumu puse, netālu no ēkas sienas, žoga vai dzīvžoga, kas nodrošinās papildu aizsardzību. Jāpārliecinās, ka gruntsūdens līmenis nav augstāks par 1,5-2 metriem, jo hurmas saknēm nepatīk ilgstošs mitrums. Tāpat jāparedz pietiekami daudz vietas koka augšanai, ievērojot vismaz 4 metru attālumu no citām ēkām vai lieliem kokiem.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Stādīšanas process
Kad stādīšanas bedre ir sagatavota, tās apakšā ieber nedaudz sagatavotā augsnes maisījuma, veidojot nelielu pauguriņu. Uz šī pauguriņa uzmanīgi izvieto stāda saknes, tās vienmērīgi izplešot uz visām pusēm. Ir ļoti svarīgi iestādīt koku pareizā dziļumā – potējuma vietai (redzams paresninājums stumbra lejasdaļā) ir jāatrodas apmēram 5-10 centimetrus virs augsnes līmeņa. Pārāk dziļa stādīšana var nomākt koka augšanu un pat izraisīt tā bojāeju. Konteinerstādu stāda tādā pašā dziļumā, kādā tas audzis podā.
Pēc stāda novietošanas bedrē to uzmanīgi aizber ar sagatavoto augsnes maisījumu, ik pa laikam viegli pieblīvējot, lai neveidotos gaisa kabatas. Kad bedre ir gandrīz pilna, koku bagātīgi aplaista, izlietojot vismaz vienu spaini ūdens. Ūdens palīdzēs augsnei labāk nosēsties ap saknēm. Pēc laistīšanas, kad ūdens ir iesūcies, bedri piepilda līdz galam ar atlikušo augsni un izveido nelielu apdobi ap stumbru, lai laistīšanas ūdens neaizplūstu prom.
Tūlīt pēc iestādīšanas ieteicams koku piesiet pie mietiņa, lai pasargātu to no vēja izkustināšanas, kamēr saknes vēl nav ieaugušās. Mietiņu iedzen zemē pirms stāda ievietošanas bedrē, lai nesabojātu saknes. Stumbru piesien pie mietiņa brīvi, izmantojot elastīgu saiti, kas negrauzīsies mizā. Šis atbalsts ir īpaši svarīgs pirmajos divos gados, līdz koks ir kļuvis pietiekami stabils.
Pēc stādīšanas apdobes zonu ir ļoti ieteicams nomulčēt ar 5-10 centimetru biezu organisko materiālu slāni, piemēram, koku mizām, šķeldu vai kompostu. Mulča palīdzēs saglabāt mitrumu augsnē, samazinās nezāļu augšanu un pasargās saknes no krasām temperatūras svārstībām. Mulču klāj, atstājot nelielu brīvu zonu ap pašu stumbru, lai veicinātu gaisa apmaiņu un novērstu stumbra mizas puvi.
Pavairošana ar sēklām
Āzijas hurmu var pavairot no sēklām, taču šī metode ir ilga un ne vienmēr garantē, ka jaunais augs saglabās mātesauga šķirnes īpašības. Sēklas parasti iegūst no pilnībā nogatavojušiem augļiem. Pēc izņemšanas tās rūpīgi nomazgā, atbrīvojot no augļa mīkstuma, un nekavējoties liek mitrā substrātā vai smiltīs, lai tās neizžūtu. Lai sēklas dīgtu, tām ir nepieciešams iziet stratifikācijas jeb aukstuma periodu. Šo procesu var veikt, ievietojot sēklas mitrā smiltī vai kūdrā plastmasas maisiņā un turot ledusskapī dārzeņu nodalījumā 2-3 mēnešus.
Pēc stratifikācijas, pavasarī, sēklas sēj podiņos vai kastītēs ar vieglu, barības vielām bagātu substrātu apmēram 1-2 centimetru dziļumā. Sējumus uztur siltā un gaišā vietā, regulāri mitrinot augsni. Dīgšana var ilgt no dažām nedēļām līdz pat vairākiem mēnešiem, tāpēc ir nepieciešama pacietība. Kad sējeņi ir paaugušies un attīstījuši vairākas īstās lapas, tos var uzmanīgi pārstādīt atsevišķos, lielākos podos. Pirmos gadus jaunos augus ieteicams audzēt podos, ziemā tos ienesot vēsā, gaišā telpā.
Jāņem vērā, ka no sēklām izaudzēti koki sāk ražot daudz vēlāk nekā potēti stādi, parasti tikai pēc 6-10 gadiem. Turklāt augļu kvalitāte un garša var būtiski atšķirties no mātesauga, un bieži vien tie ir sīvāki un mazāki. Tādēļ sēklu pavairošanu biežāk izmanto jaunu potcelmu ieguvei vai selekcijas nolūkos, nevis konkrētas šķirnes pavairošanai. Tomēr tas var būt interesants eksperiments dārzkopības entuziastiem.
Sējeņus, kas izaudzēti no sēklām, var izmantot kā potcelmus, uz kuriem vēlāk uzpotēt vēlamās šķirnes spraudžus. Šim nolūkam izvēlas spēcīgākos un veselīgākos sējeņus. Kad sējeņa stumbra diametrs sasniedz zīmuļa resnumu, to var potēt. Šī metode ļauj apvienot sējeņa spēcīgo sakņu sistēmu un pielāgotību vietējiem apstākļiem ar šķirnes auga augsto ražību un augļu kvalitāti.
Veģetatīvā pavairošana
Visefektīvākā un izplatītākā Āzijas hurmas pavairošanas metode, kas nodrošina šķirnes īpašību saglabāšanu, ir potēšana. Potēšanu parasti veic pavasarī, aktīvās sulu cirkulācijas sākumā, izmantojot dažādas metodes, piemēram, kopulēšanu, acošanu vai potēšanu sāniskā spraugā. Kā potcelmus izmanto iepriekš minētos Virdžīnijas vai Kaukāza hurmas sējeņus, kas ir izturīgāki un labāk pielāgoti vietējiem apstākļiem. Potzari jāsagatavo iepriekš, ziemas miera periodā, un jāuzglabā vēsā, mitrā vietā līdz potēšanas brīdim.
Pavairošana ar spraudeņiem Āzijas hurmai ir ļoti sarežģīta un reti dod labus rezultātus, jo tie apsakņojas ļoti slikti. Lai gan teorētiski ir iespējams apsakņot jaunos, zaļos spraudeņus, izmantojot augšanas stimulatorus un nodrošinot augstu gaisa mitrumu, panākumu procents ir ļoti zems. Tādēļ šo metodi dārzkopji amatieri parasti neizmanto. Nedaudz labākus rezultātus var sasniegt, izmantojot sakņu spraudeņus, taču arī šī metode prasa specifiskas zināšanas un apstākļus.
Dažas hurmas sugas var veidot sakņu atvases, kuras var atdalīt no mātesauga un izmantot kā jaunus stādus. Šī metode ir salīdzinoši vienkārša, taču jāpārliecinās, ka atvases nāk no šķirnes auga, nevis no potcelma. Ja atvase aug zem potējuma vietas, tā būs potcelma, nevis šķirnes auga kopija, un tās augļi, ja tādi vispār veidosies, nebūs kvalitatīvi. Atdalot sakņu atvasi, ir svarīgi to darīt uzmanīgi, cenšoties saglabāt pēc iespējas vairāk sakņu.
Potēšana joprojām ir uzticamākā un profesionāļu vidū visplašāk lietotā metode Āzijas hurmas pavairošanai. Tā garantē, ka jaunais koks būs identisks mātesaugam gan ražas, gan augļu kvalitātes, gan citu šķirnes īpašību ziņā. Lai gan potēšana prasa zināmas iemaņas, to var apgūt ikviens dārzkopis, izmantojot pieejamo literatūru un praktizējoties. Veiksmīga potēšana sniedz lielu gandarījumu un ļauj dārzā audzēt tieši tās šķirnes, kuras vēlaties.
