Lai Japānas dekoratīvais ķirsis katru pavasari uzplauktu visā savā krāšņumā, tam ir nepieciešams ne tikai pietiekams ūdens un saules daudzums, bet arī sabalansēts barības vielu nodrošinājums. Pareiza mēslošana ir būtiska koka veselībai, augšanai un, protams, ziedēšanas kvalitātei. Tā sniedz kokam spēku cīnīties ar slimībām un kaitēkļiem, veidot spēcīgu sakņu sistēmu un lapotni, kā arī attīstīt neskaitāmus ziedpumpurus. Šis raksts palīdzēs tev izprast, kādas barības vielas ir vissvarīgākās sakurai, kad un kā vislabāk mēslot, kā arī kā atpazīt barības vielu trūkuma pazīmes, lai tavs koks vienmēr būtu veselīgs un skaists.
Mēslošanas nepieciešamība un apjoms ir atkarīgs no augsnes auglības tavā dārzā. Ja augsne ir bagāta ar organisko vielu un trūdvielām, papildu mēslošana var būt nepieciešama ļoti reti. Savukārt, ja augsne ir nabadzīga, smilšaina vai koks uzrāda lēnas augšanas pazīmes, regulāra mēslošana būs nepieciešama. Pirms uzsākt intensīvu mēslošanas programmu, ir ieteicams veikt augsnes analīzes, lai precīzi noteiktu, kādu elementu trūkst un kāds ir tās pH līmenis, jo tas tieši ietekmē barības vielu pieejamību augam.
Svarīgi ir atcerēties, ka pārāk daudz mēslojuma var būt kaitīgāk nekā par maz. Pārmēslošana, īpaši ar slāpekli bagātiem mēslošanas līdzekļiem, var izraisīt pārāk strauju un vārgu dzinumu augšanu, kas ir uzņēmīgāki pret slimībām un sala bojājumiem. Turklāt tas var notikt uz ziedēšanas rēķina, jo koks visu enerģiju veltīs zaļās masas audzēšanai, nevis ziedpumpuru veidošanai. Mērenība un līdzsvars ir galvenie principi, kas jāievēro, rūpējoties par sakuras barošanu.
Šajā ceļvedī mēs detalizēti aplūkosim galvenos makro- un mikroelementus, kas nepieciešami Japānas ķirsim, palīdzēsim izvēlēties piemērotāko mēslojuma veidu un sniegsim praktiskus padomus par tā lietošanu. Tu uzzināsi, kā atšķirt organiskos un minerālmēslus, un kādas ir to priekšrocības. Ar šīm zināšanām tu varēsi izveidot optimālu mēslošanas plānu, kas nodrošinās tavam kokam visu nepieciešamo veselīgai un ilgstošai dzīvei, kas katru gadu vainagosies ar neaizmirstamu ziedu mākoni.
Galvenās barības vielas un to loma
Lai pilnvērtīgi augtu un attīstītos, Japānas dekoratīvajam ķirsim, tāpat kā jebkuram citam augam, ir nepieciešami dažādi ķīmiskie elementi, kurus iedala makroelementos un mikroelementos. Svarīgākie makroelementi ir slāpeklis (N), fosfors (P) un kālijs (K). Slāpeklis ir atbildīgs par zaļās masas – lapu un dzinumu – augšanu. Tas ir būtisks hlorofila komponents, kas nodrošina fotosintēzi. Tomēr, kā jau minēts, ar slāpekli jābūt uzmanīgam, jo tā pārpalikums var kavēt ziedēšanu.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Fosfors (P) spēlē izšķirošu lomu enerģijas pārnesē augā, sakņu sistēmas attīstībā un, pats galvenais, ziedu un augļu veidošanā. Pietiekams fosfora daudzums ir priekšnoteikums bagātīgai un krāšņai ziedēšanai. Tāpēc mēslošanas līdzekļiem, kas paredzēti ziedošiem kokiem, bieži ir augstāka fosfora koncentrācija. Fosfora trūkums var izpausties kā vāja ziedēšana, lēna augšana un lapu nokrāsošanās purpursarkanā tonī.
Kālijs (K) ir vispārējās auga veselības un izturības elements. Tas regulē ūdens apriti augā, stiprina šūnu sienas, palielina izturību pret slimībām, kaitēkļiem un nelabvēlīgiem laika apstākļiem, piemēram, salu un sausumu. Kālijs arī palīdz kokam efektīvāk izmantot citas barības vielas. Pietiekams kālija daudzums nodrošina, ka koks ir spēcīgs, veselīgs un labāk tiek galā ar vides stresu.
Papildus šiem trim galvenajiem elementiem kokam nepieciešami arī sekundārie makroelementi, piemēram, kalcijs, magnijs un sērs, kā arī dažādi mikroelementi nelielos daudzumos, tostarp dzelzs, mangāns, cinks un bors. Lai gan tie ir vajadzīgi mazākā apjomā, to trūkums var izraisīt nopietnus augšanas traucējumus, piemēram, hlorozi (lapu dzeltēšanu). Kompleksie mēslošanas līdzekļi parasti satur sabalansētu gan makro-, gan mikroelementu sastāvu, nodrošinot kokam visu nepieciešamo.
Pareizā mēslojuma izvēle
Tirgus piedāvā plašu mēslošanas līdzekļu klāstu, un izvēlēties pareizo var šķist sarežģīti. Japānas dekoratīvajiem ķiršiem vislabāk ir izvēlēties sabalansētu, lēnas iedarbības granulu mēslojumu, kas ir paredzēts ziedošiem kokiem vai rozēm. Šādi mēslojumi parasti satur optimālu N-P-K attiecību, piemēram, 10-15-10 vai 5-10-5, ar uzsvaru uz fosforu, kas veicina ziedēšanu. Lēnas iedarbības formulas ir ideālas, jo tās pakāpeniski atbrīvo barības vielas vairāku mēnešu garumā, novēršot pārdozēšanas risku un nodrošinot kokam pastāvīgu barošanu.
Organiskie mēslošanas līdzekļi ir lieliska alternatīva sintētiskajiem minerālmēsliem. Komposts, labi sadalījušies kūtsmēsli, kaulu milti (bagāti ar fosforu) un koksnes pelni (bagāti ar kāliju) ne tikai nodrošina augu ar barības vielām, bet arī uzlabo augsnes struktūru, veicina mikroorganismu darbību un palielina augsnes spēju saglabāt mitrumu. Organisko mēslojumu iestrādā augsnes virskārtā ap koku agrā pavasarī. Tas ir saudzīgs veids, kā barot koku un vienlaikus uzlabot dārza ekosistēmu kopumā.
Ir pieejami arī šķidrie mēslošanas līdzekļi, kurus var izmantot augšanas sezonas laikā, lai sniegtu kokam ātru enerģijas devu, īpaši, ja ir redzamas barības vielu trūkuma pazīmes. Tos atšķaida ar ūdeni saskaņā ar instrukciju un izmanto koka laistīšanai. Tomēr ar šķidrajiem mēslojumiem jābūt uzmanīgiem, lai neapdedzinātu saknes, un tos nevajadzētu lietot uz sausas augsnes. Pirms šķidrā mēslojuma lietošanas koku vienmēr kārtīgi aplaisti ar tīru ūdeni.
Neatkarīgi no tā, kādu mēslojuma veidu tu izvēlies, vienmēr rūpīgi izlasi un ievēro ražotāja norādījumus par devām. Atceries, ka vairāk ne vienmēr nozīmē labāk. Jauniem kokiem pirmajā gadā pēc iestādīšanas mēslošana parasti nav nepieciešama, ja stādīšanas bedre tika labi sagatavota. Mēslošanu var sākt otrajā gadā, izmantojot pusi no ieteicamās devas, lai redzētu, kā koks reaģē.
Kad un kā mēslot
Optimālais laiks Japānas dekoratīvā ķirša mēslošanai ir agrs pavasaris, tieši pirms pumpuru plaukšanas. Šajā laikā koks mostas no ziemas miera un tam ir nepieciešams papildu enerģijas lādiņš, lai sāktu jauno augšanas ciklu, veidotu lapas un ziedus. Pavasara mēslošana nodrošina, ka barības vielas ir pieejamas kokam tieši tad, kad tās ir visvairāk vajadzīgas. Otro, mazāku mēslošanas devu var iedot vasaras sākumā, pēc noziedēšanas, lai palīdzētu kokam atgūt spēkus un veidot ziedpumpurus nākamajam gadam.
Izvairies no mēslošanas vasaras otrajā pusē un rudenī, īpaši ar slāpekli saturošiem mēslojumiem. Vēla mēslošana var stimulēt jaunu dzinumu veidošanos, kas nepaspēs pārkoksnēties un nobriest līdz ziemai, un tādēļ būs ļoti jutīgi pret sala bojājumiem. Tas var nopietni kaitēt koka veselībai un tā ziemcietībai. Pēdējai mēslošanai vajadzētu būt ne vēlāk kā jūlija vidū.
Lietojot granulu mēslojumu, izkaisi to vienmērīgi uz augsnes ap koku, sākot no neliela attāluma no stumbra un beidzot nedaudz aiz vainaga projekcijas robežas. Tieši šajā zonā atrodas lielākā daļa aktīvo, barības vielas uzsūcošo sakņu. Neber mēslojumu tieši pie koka stumbra, jo tas var izraisīt mizas apdegumus. Pēc granulu izkaisīšanas viegli iestrādā tās augsnes virskārtā ar grābekli un kārtīgi aplaisti, lai sāktos barības vielu šķīšanas un uzsūkšanās process.
Ja izmanto kompostu vai kūtsmēslus, uzklāj apmēram 2-5 cm biezu kārtu ap koka pamatni, atkal ievērojot distanci no stumbra, un viegli iestrādā to augsnē. Šādu organisko mēslošanu vislabāk veikt reizi gadā, pavasarī. Tas ne tikai pabaros koku, bet arī darbosies kā mulča, palīdzot saglabāt mitrumu un uzlabot augsnes kvalitāti ilgtermiņā. Pareiza mēslošanas tehnika nodrošina, ka barības vielas nonāk tur, kur tās ir vajadzīgas, un sniedz maksimālu labumu kokam.
Barības vielu deficīta pazīmju atpazīšana
Spēja atpazīt barības vielu trūkuma pazīmes ļauj laikus reaģēt un koriģēt mēslošanas plānu. Viena no biežākajām problēmām ir slāpekļa deficīts, kas izpaužas kā vispārēja augšanas palēnināšanās un lapu, īpaši vecāko, bāli zaļa vai dzeltenīga nokrāsa. Lapas var būt arī mazākas nekā parasti. Šādā gadījumā neliela slāpekli saturoša mēslojuma deva pavasarī var ātri uzlabot situāciju.
Fosfora trūkums, kā jau minēts, galvenokārt ietekmē ziedēšanu. Ja koks ir veselīgs, bet zied vāji vai nezied nemaz, un citi apstākļi (piemēram, gaisma un apgriešana) ir optimāli, iespējams, tam trūkst fosfora. Citas pazīmes var būt tumši zaļas vai purpursarkanas lapas un aizkavēta attīstība. Kaulu miltu vai speciāla, ar fosforu bagāta mēslojuma lietošana var palīdzēt atrisināt šo problēmu.
Kālija deficīts bieži izpaužas kā lapu malu dzeltēšana vai apdegšana, kas sākas no vecākajām lapām un pakāpeniski virzās uz augšu. Koks var kļūt arī vispārēji vārgāks un uzņēmīgāks pret slimībām. Šādā gadījumā var palīdzēt ar kāliju bagāts mēslojums vai koksnes pelnu iestrāde augsnē, taču ar pelniem jābūt uzmanīgam, jo tie paaugstina augsnes pH.
Dzelzs trūkums, kas bieži rodas sārmainās augsnēs, izraisa starpdzīslu hlorozi – lapu audi starp dzīslām kļūst dzelteni, bet pašas dzīslas paliek zaļas. Šī parādība vispirms parādās uz jaunākajām lapām. To var novērst, izmantojot dzelzs helātus, kas ir augiem viegli uzņemamā formā, vai arī veicot pasākumus augsnes paskābināšanai, piemēram, mulčējot ar skuju koku mizām vai pievienojot kūdru. Uzmanīga koka novērošana ir labākais instruments, lai nodrošinātu tā labsajūtu.
