Ovāllapu hostas slimības un kaitēkļi

Lai gan ovāllapu hostas tiek uzskatītas par salīdzinoši izturīgiem un viegli kopjamiem augiem, arī tās, tāpat kā jebkurš cits dārza iemītnieks, nav pilnībā pasargātas no dažādām slimībām un kaitēkļu uzbrukumiem. Savlaicīga problēmu atpazīšana un pareiza rīcība ir atslēga, lai saglabātu augu veselību un dekorativitāti. Visbiežāk sastopamie hostu ienaidnieki ir gliemeži un kailgliemeži, kas spēj īsā laikā nodarīt ievērojamus bojājumus lapotnei, taču pastāv arī citas problēmas, tostarp sēnīšu slimības, vīrusi un citi kaitēkļi. Izpratne par šiem potenciālajiem apdraudējumiem un profilaktiskiem pasākumiem ļaus jums efektīvi aizsargāt savus stādījumus. Šajā rakstā mēs detalizēti aplūkosim biežākās ovāllapu hostu slimības un kaitēkļus, kā arī sniegsim praktiskus padomus to apkarošanai un novēršanai.

Profilakse vienmēr ir labāka par ārstēšanu. Veselīgi un spēcīgi augi, kas aug tiem piemērotos apstākļos, ir daudz izturīgāki pret slimībām un kaitēkļiem. Tāpēc ir svarīgi jau no paša sākuma nodrošināt hostām optimālu vidi: ēnainu vai daļēji noēnotu vietu, trūdvielām bagātu, labi drenētu augsni un pietiekamu mitruma līmeni. Svarīgi ir arī nodrošināt labu gaisa cirkulāciju, nestādot augus pārāk blīvi. Tas palīdzēs lapām ātrāk nožūt pēc lietus vai laistīšanas, samazinot sēnīšu slimību attīstības risku. Regulāra dārza uzkopšana, novācot kritušās lapas un citus augu atliekas, palīdzēs likvidēt vietas, kur varētu slēpties kaitēkļi un pārziemot slimību ierosinātāji.

Viens no galvenajiem izaicinājumiem hostu audzēšanā ir cīņa ar gliemežiem un kailgliemežiem. Šie mīkstmieši ir īpaši aktīvi mitrā laikā un naktīs, un to apetīte ir gandrīz neierobežota. Tie lapās izgrauž neregulāras formas caurumus, bieži vien atstājot neskartas tikai lapu dzīslas. Lai gan nelieli bojājumi augam nekaitē, masveida uzbrukums var pilnībā sabojāt hostu dekoratīvo izskatu. Pastāv daudzas metodes cīņai ar šiem kaitēkļiem, sākot no to nolasīšanas ar rokām līdz dažādu slazdu un barjeru izmantošanai.

Papildus gliemežiem hostas var apdraudēt arī dažādas sēnīšu un baktēriju izraisītas slimības, piemēram, antraknoze vai lapu plankumainība, kas parasti izpaužas kā plankumi uz lapām. Vēl nopietnāks drauds ir Hosta Virus X (HVX), neārstējama vīrusu slimība, kas var izplatīties pa visu dārzu. Tāpēc ir ļoti svarīgi iegādāties stādāmo materiālu tikai no uzticamiem avotiem un būt uzmanīgiem, lietojot dārza instrumentus, lai nepārnestu infekciju no viena auga uz otru.

Biežākie kaitēkļi: gliemeži un kailgliemeži

Gliemeži un kailgliemeži neapšaubāmi ir lielākais drauds ovāllapu hostu krāšņajai lapotnei. To nodarītie bojājumi ir viegli atpazīstami – neregulāras formas caurumi lapās un spīdīgas gļotu pēdas. Šie kaitēkļi dod priekšroku jaunām un maigām lapām, tāpēc vislielākie postījumi bieži tiek nodarīti pavasarī, kad hostas tikko sāk augt. Viņi ir visaktīvākie naktī un mitrā, mākoņainā laikā, bet dienā slēpjas zem augu lapām, akmeņiem, dēļiem vai augsnes gabaliem. Efektīva cīņa ar tiem prasa integrētu pieeju.

Viena no vienkāršākajām, lai arī darbietilpīgākajām, metodēm ir gliemežu nolasīšana ar rokām. Vislabāk to darīt vēlu vakarā, agri no rīta vai pēc lietus, kad tie ir visaktīvākie. Izmantojiet lukturīti, lai tos vieglāk atrastu. Savāktos gliemežus var iznīcināt vai aiznest tālu prom no dārza. Lai gan šī metode prasa pacietību, tā ir videi draudzīga un, regulāri atkārtota, var ievērojami samazināt to populāciju.

Ļoti populāra un efektīva metode ir alus slazdu izmantošana. Ierociet zemē nelielus trauciņus (piemēram, jogurta glāzītes) tā, lai to maliņa būtu vienā līmenī ar augsnes virsmu, un piepildiet tos ar alu. Gliemežus pievilina alus smarža, tie iekrīt slazdā un noslīkst. Slazdi regulāri jāpārbauda, jāiztīra no bojā gājušajiem gliemežiem un jāpapildina ar svaigu alu. Šī metode ir visefektīvākā, ja slazdus izliek vairākās vietās ap hostu stādījumiem.

Pastāv arī dažādas barjeras, kas var pasargāt hostas. Ap augiem var izkaisīt materiālus ar asām malām, piemēram, sasmalcinātas olu čaumalas, diatomītu (diatomeju zemi) vai smalku granti. Šie materiāli kairina gliemežu mīksto ķermeni, un tie nelabprāt šķērso šādas barjeras. Arī vara lente, kas aplīmēta ap podu malām vai dobju apmalēm, ir efektīva, jo, saskaroties ar varu, gliemeži saņem nelielu elektrostatisko triecienu. Svarīgi ir nodrošināt, lai barjeras būtu pietiekami platas un lai virs tām nenolīktu augu lapas, kas varētu kalpot par tiltu.

Citas kukaiņu problēmas

Lai gan gliemeži ir galvenie vaininieki, arī citi kukaiņi reizēm var bojāt ovāllapu hostas. Smecernieki, īpaši sakņu smecernieki, var radīt problēmas. Pieaugušie smecernieki naktīs izgrauž lapu malās raksturīgus robus, kas atgādina kompostiera caurumus. Tomēr lielāku kaitējumu nodara to kāpuri, kas dzīvo augsnē un barojas ar auga saknēm un pamatni. Spēcīga invāzija var novājināt augu, izraisīt vīšanu un pat tā bojāeju. Cīņa ar kāpuriem ir sarežģīta, bet var palīdzēt augsnes apstrāde ar bioloģiskiem preparātiem, kas satur entomopatogēnās nematodes.

Laputis parasti neuzskata par nopietnu hostu kaitēkli, taču reizēm tās var savairoties uz jaunajiem dzinumiem un ziedkātiem. Laputis sūc augu sulu, kas var izraisīt lapu deformāciju un augšanas traucējumus. Tās arī izdala lipīgu šķidrumu, ko sauc par medusrasu, uz kura var attīstīties kvēpsarmas sēnīte. Nelielu invāziju var apkarot, apsmidzinot augus ar spēcīgu ūdens strūklu vai izmantojot zaļo ziepju šķīdumu. Smagākos gadījumos var lietot insekticīdus.

Zirnekļtīkla ērcītes var kļūt par problēmu karstā un sausā laikā, īpaši hostām, kas aug saulainākās vietās. Šie sīkie kaitēkļi ir grūti saskatāmi ar neapbruņotu aci, bet to klātbūtni nodod smalks tīmeklis lapu apakšpusē un sīki, dzeltenīgi punktiņi uz lapām, kas vēlāk saplūst, un lapa kļūst blāva un nokalst. Ērcīšu savairošanos veicina sauss gaiss, tāpēc regulāra augu apsmidzināšana ar ūdeni var palīdzēt tās ierobežot. Smagākas invāzijas gadījumā jālieto akaricīdi.

Dažreiz hostas var bojāt arī nematodes. Lapu nematodes ir mikroskopiski tārpi, kas dzīvo un barojas lapu audos. To radītie bojājumi izpaužas kā dzeltenas vai brūnas svītras starp lapu dzīslām. Laika gaitā bojātās vietas atmirst un izkrīt, atstājot lapā caurumus. Šī problēma izplatās ar ūdens šļakatām, tāpēc ir svarīgi laistīt augus pie pamatnes, neslapinot lapas. Inficētās lapas nekavējoties jānoņem un jāsadedzina. Sakņu nematodes bojā sakņu sistēmu, izraisot auga nīkuļošanu. Diemžēl efektīvu cīņas metožu pret nematodēm mājas dārzos ir maz.

Sēnīšu un baktēriju slimības

Mitri un silti laika apstākļi var veicināt dažādu sēnīšu slimību attīstību uz ovāllapu hostu lapām. Viena no biežākajām ir antraknoze. Tā izpaužas kā lieli, neregulāri, gaiši brūni vai pelēki plankumi ar tumšāku apmali. Laika gaitā plankumu centri var izkrist, atstājot lapās caurumus. Lai ierobežotu slimības izplatību, ir svarīgi nekavējoties noņemt un iznīcināt visas inficētās lapas. Profilaksei jānodrošina laba gaisa cirkulācija ap augiem un jāizvairās no lapu slapināšanas laistīšanas laikā. Smagākos gadījumos var lietot fungicīdus.

Lapu plankumainība ir vēl viena sēnīšu slimība, kas rada brūnus vai melnus plankumus uz lapām. Šie plankumi var būt dažāda izmēra un formas, dažreiz ar dzeltenu oreolu. Līdzīgi kā ar antraknozi, galvenie cīņas un profilakses pasākumi ir inficēto lapu noņemšana, labas gaisa cirkulācijas nodrošināšana un pareiza laistīšanas tehnika. Rudenī ir svarīgi savākt un iznīcināt visas nobirušās hostu lapas, jo uz tām var pārziemot slimību ierosinātāji.

Sakņu un vainaga puve parasti ir pārlaistīšanas vai sliktas drenāžas sekas. To izraisa augsnē mītošas sēnes, kas uzbrūk auga saknēm un pamatnei. Simptomi ir lapu dzeltēšana, vīšana un viegla atdalīšanās no auga pamatnes. Auga pamatne kļūst mīksta, brūna un var nepatīkami ost. Šī ir ļoti nopietna problēma, un bieži vien augu vairs nevar glābt. Lai no tās izvairītos, ir ļoti svarīgi stādīt hostas labi drenētā augsnē un nepārlaistīt tās. Ja problēma tiek pamanīta sākuma stadijā, var mēģināt augu izrakt, apgriezt visas bojātās daļas un pārstādīt svaigā, sterilā augsnē.

Lai gan retāk, hostas var skart arī baktēriju slimības, piemēram, baktēriju izraisītā lapu puve. Tā izpaužas kā ūdeņaini, tumši zaļi līdz melni plankumi uz lapām, kas ātri palielinās un izdala nepatīkamu smaku. Šī slimība visbiežāk attīstās pēc sala bojājumiem vai mehāniskiem ievainojumiem mitrā laikā. Cīņas metodes ir līdzīgas kā sēnīšu slimību gadījumā – inficēto daļu noņemšana un iznīcināšana, kā arī labas dārza higiēnas ievērošana. Profilaktiska smidzināšana ar varu saturošiem fungicīdiem var palīdzēt novērst infekciju.

Vīrusu slimības: Hosta Virus X

Hosta Virus X (HVX) ir visnopietnākā un bīstamākā slimība, kas var skart hostas. Tas ir ļoti infekciozs vīruss, pret kuru nav ārstēšanas līdzekļu. Inficētie augi ir jāiznīcina, lai novērstu vīrusa izplatīšanos uz citiem veseliem augiem dārzā. Vīruss izplatās galvenokārt ar inficētu augu sulu, kas tiek pārnesta ar dārza instrumentiem (nažiem, šķērēm, lāpstām), rokām vai pat atkārtoti lietojot podus. Tas neizplatās ar kukaiņiem vai sēklām.

HVX simptomi var būt ļoti daudzveidīgi un atšķirīgi dažādām šķirnēm, kas apgrūtina tā diagnosticēšanu. Biežākās pazīmes ir krāsas “izplūšana” vai “asiņošana” gar lapu dzīslām, gaišāki vai tumšāki plankumi, mozaīkveida raksts, lapu deformācija, audu sabiezējumi un vispārēja auga nīkuļošana. Dažreiz inficēti augi vairākus gadus var neuzrādīt nekādus simptomus, bet joprojām būt infekciozi. Ja ir aizdomas par HVX, ir ieteicams izmantot īpašus testa komplektus, kas ir pieejami specializētos veikalos, lai apstiprinātu diagnozi.

Galvenais veids, kā cīnīties ar HVX, ir profilakse. Vienmēr iegādājieties hostu stādus tikai no uzticamiem un cienījamiem audzētājiem, kas garantē no vīrusiem brīvu materiālu. Ja pērkat augus no nezināmiem avotiem, apsveriet iespēju tos kādu laiku audzēt karantīnā, atsevišķi no pārējās kolekcijas, un novērot, vai neparādās slimības pazīmes. Esiet ļoti uzmanīgi ar dārza instrumentiem. Pēc darba ar katru augu (īpaši griešanas vai dalīšanas laikā) dezinficējiet instrumentus. Efektīvs dezinfekcijas līdzeklis ir 10% balinātāja šķīdums vai speciāli dārzkopības dezinfekcijas līdzekļi.

Ja dārzā tiek atklāts ar HVX inficēts augs, tas nekavējoties jāizrok ar visu sakņu sistēmu un jāiznīcina, vēlams sadedzinot. Nekādā gadījumā nelieciet to komposta kaudzē. Vietā, kur auga inficētā hosta, nav ieteicams stādīt jaunas hostas vismaz pāris gadus, lai gan tiek uzskatīts, ka vīruss neizdzīvo augsnē bez dzīviem auga audiem. Būt modram un ievērot stingru higiēnu ir vienīgais veids, kā pasargāt savu hostu kolekciju no šīs postošās slimības.

Profilakse un integrētā augu aizsardzība

Integrētā augu aizsardzība (IAA) ir visaptveroša pieeja, kas apvieno dažādas metodes, lai kontrolētu slimības un kaitēkļus, samazinot atkarību no ķīmiskiem pesticīdiem. Šīs pieejas pamatā ir veselīgas dārza ekosistēmas izveide. Attiecībā uz ovāllapu hostām tas nozīmē pareizas šķirņu izvēli. Dažas hostu šķirnes, īpaši tās ar biezākām, vaskainākām lapām, ir daudz izturīgākas pret gliemežu bojājumiem. Izvēloties šādas šķirnes, jūs jau sākotnēji samazināsiet nākotnes problēmas.

Regulāra dārza uzraudzība ir būtisks IAA elements. Katru nedēļu veltiet laiku, lai rūpīgi apskatītu savas hostas. Pārbaudiet lapu augšpusi un apakšpusi, kā arī auga pamatni. Jo agrāk jūs pamanīsiet problēmu – vai tie būtu pirmie gliemežu radītie caurumi, aizdomīgi plankumi vai laputis – jo vieglāk to būs kontrolēt. Savlaicīga rīcība var novērst nelielas problēmas pāraugšanu nopietnā invāzijā vai slimības epidēmijā.

Veiciniet dabisko ienaidnieku klātbūtni savā dārzā. Eži, vardes, krupji, putni un daži kukaiņi (piemēram, spīļastes un skrejvaboles) labprāt pārtiek no gliemežiem un kailgliemežiem. Izveidojiet viņiem piemērotu vidi, piemēram, ierīkojot nelielu dīķīti vardēm, atstājot lapu kaudzes ežiem vai izliekot putnu būrīšus. Izvairoties no plaša spektra ķīmisko insekticīdu lietošanas, jūs pasargāsiet šos derīgos organismus.

Visbeidzot, ievērojiet labu dārza higiēnu. Rudenī savāciet un iznīciniet visas vecās hostu lapas, jo uz tām var pārziemot slimību ierosinātāji un kaitēkļu olas. Uzturiet dobes tīras no nezālēm, kas var kalpot par patvērumu kaitēkļiem. Kā jau minēts, regulāri dezinficējiet dārza instrumentus, īpaši, ja strādājat ar potenciāli slimiem augiem. Apvienojot visus šos profilaktiskos pasākumus, jūs varat izveidot veselīgu un noturīgu vidi, kurā jūsu ovāllapu hostas plauks un priecēs acis ar minimālām problēmām.