Jūrmalas armērija ir augs, kas ir lieliski pielāgojies mērenā klimata joslas apstākļiem, un tā ziemcietība ir viena no tās vērtīgākajām īpašībām. Tās dabiskā izplatības areālā ietilpst reģioni ar visai bargām ziemām, tāpēc vairums šķirņu ir pietiekami salcietīgas, lai pārziemotu Latvijas apstākļos bez īpašas piesegšanas. Tās mūžzaļais, blīvais lapu spilventiņš ir ne tikai dekoratīvs vasarā, bet arī spēj izturēt salu, bieži vien saglabājot savu zaļo krāsu pat zem sniega segas. Tomēr, lai nodrošinātu veiksmīgu ziemošanu un sagaidītu pavasarī veselīgu un ziedēt gatavu augu, ir jāņem vērā daži svarīgi faktori, kas saistīti ar auga sagatavošanu miera periodam.
Galvenais risks, ar ko jūrmalas armērija saskaras ziemā, nav aukstums, bet gan pārmērīgs mitrums kombinācijā ar salu. Atkušņa periodos, kad sniegs kūst un augsne piesātinās ar ūdeni, kam seko straujš sals, auga sakņu sistēma var tikt nopietni bojāta. Stāvošs ūdens ap saknēm var izraisīt to izsušanu un pūšanu, īpaši, ja augsne ir smaga un slikti drenēta. Tāpēc veiksmīgas ziemošanas atslēga tiek ielikta jau auga stādīšanas brīdī, izvēloties pareizo vietu un sagatavojot augsni.
Sagatavošanās ziemai sākas jau rudenī. Ir svarīgi pakāpeniski samazināt laistīšanu un pilnībā pārtraukt mēslošanu, lai augs varētu laikus nobriest un sagatavoties miera periodam. Pārmērīga augšanas stimulēšana rudenī var novest pie jaunu, nenobriedušu dzinumu veidošanās, kas būs pirmie, kas cietīs no sala. Tāpat ir svarīgi nodrošināt, lai ap augu neuzkrātos nobirušas lapas un citi organiskie atkritumi, kas var veicināt mitruma uzkrāšanos un slimību attīstību.
Šajā rakstā mēs detalizēti apskatīsim, kā pareizi sagatavot jūrmalas armēriju ziemai, kādi ir galvenie riska faktori un kā tos mazināt. Uzzināsi, vai un kad ir nepieciešama piesegšana, kā arī to, kā rīkoties ar konteineros audzētām armērijām, kurām nepieciešama nedaudz lielāka uzmanība. Ar šiem vienkāršajiem, bet efektīvajiem padomiem tu varēsi palīdzēt saviem augiem droši pārlaist ziemas mēnešus un pavasarī atmosties spēcīgiem un veselīgiem.
Rudens sagatavošanas darbi
Veiksmīga jūrmalas armērijas ziemošana sākas ar pareiziem sagatavošanās darbiem rudenī. Šajā laikā galvenais uzdevums ir palīdzēt augam pakāpeniski pāriet miera stāvoklī, nevis stimulēt jaunu augšanu. Viens no pirmajiem soļiem ir pārtraukt jebkādu mēslošanu. Mēslošana būtu jāpārtrauc jau vasaras otrajā pusē, vēlākais augusta sākumā. Mēslošana rudenī, īpaši ar slāpekli bagātiem mēslošanas līdzekļiem, veicina jaunu dzinumu veidošanos, kas ir maigi un sulīgi, un nepaspēj nobriest līdz salam, tāpēc tie neizbēgami apsals un var kļūt par infekciju vārtiem visam augam.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Arī laistīšana rudenī ir pakāpeniski jāsamazina. Ja rudens ir lietains, papildu laistīšana vispār nav nepieciešama. Ja rudens ir neparasti sauss, augu var apliet reti, tikai tik daudz, lai neļautu augsnei pilnībā izkalst. Pārmērīgs mitrums augsnē pirms ziemas sala iestāšanās ir ļoti bīstams, jo sasalstot ūdens izplešas un var saplēst auga saknes. Tāpēc ir svarīgi, lai augs ziemā dotos nedaudz sausākā, nevis slapjā augsnē. Tas ir īpaši svarīgi reģionos ar mainīgām ziemām, kur bieži mijas sals un atkusnis.
Pēc pēdējās ziedēšanas nogriez visus atlikušos ziedkātus līdz pat pamatnei. Tas ne tikai uzlabos auga vizuālo izskatu, bet arī neļaus tam tērēt enerģiju sēklu nogatavināšanai. Tomēr pašu lapu rozeti rudenī apgriezt nevajag. Mūžzaļās lapas turpina fotosintēzes procesu līdz pat lielam salam un palīdz augam uzkrāt barības vielas ziemai. Turklāt lapu spilventiņš pats kalpo kā dabiska aizsardzība auga sakņu kakliņam un augšanas pumpuriem.
Pirms sala iestāšanās ir svarīgi sakopt apkārtni ap armērijas ceru. Savāc un aizvāc nobirušās koku lapas un citus augu atliekumus, kas var sakrāties uz un ap augu. Biezs, slapjš lapu slānis neļauj gaisam cirkulēt, rada mitru vidi, kas ir ideāli piemērota sēnīšu slimību un puves attīstībai, kā arī var kļūt par patvērumu gliemežiem un citiem kaitēkļiem. Tīra un sakopta dobe nodrošinās labāku gaisa apmaiņu un samazinās slimību risku ziemas laikā.
Piesegšana – kad un vai tas ir nepieciešams?
Vairumā gadījumu, ja jūrmalas armērija aug tai piemērotā, labi drenētā augsnē, tā ir pietiekami salcietīga, lai pārziemotu Latvijas apstākļos bez jebkādas piesegšanas. Dabiskā sniega sega ir labākais un drošākais izolācijas materiāls, kas pasargā augus gan no krasām temperatūras svārstībām, gan no auksta, žāvējoša vēja. Tāpēc, ja ziema ir sniegota, par armērijas labsajūtu var neraizēties. Problēmas var rasties kailsala apstākļos, kad stiprs sals iestājas bez sniega.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Ja armērija ir iestādīta ļoti atklātā, vējiem pakļautā vietā vai arī gaidāma ziema ar stipru kailsalu, var apsvērt vieglas piesegšanas nepieciešamību. Tas īpaši attiecas uz jauniem, nesen iestādītiem augiem, kuru sakņu sistēma vēl nav pilnībā attīstījusies. Kā pieseguma materiālu vislabāk izmantot “elpojošus” materiālus, piemēram, egļu vai priežu zarus. Tie aizturēs nedaudz sniega, pasargās no vēja un nedaudz noēnos no agrās pavasara saules, bet tajā pašā laikā nodrošinās gaisa cirkulāciju un neļaus augam izsust.
Kategoriski nav ieteicams izmantot tādus materiālus kā polietilēna plēve, kūdra, zāģu skaidas vai biezu slāni nobirušu lapu. Šie materiāli neļauj gaisam cirkulēt, uzkrāj mitrumu un pavasarī, saulei sildot, zem tiem veidojas siltumnīcas efekts. Šādos apstākļos augs var sākt priekšlaicīgi mosties, bet pēc tam ciest no pavasara salnām. Vēl sliktāk – pastāvīgā mitrumā tas var vienkārši izsust un sapūt. Ja nolem piesegt, dari to tikai tad, kad zeme jau ir sasalusi un iestājies stabils sals.
Pavasarī, kad sniegs ir nokusis un gaisa temperatūra stabili turas virs nulles, piesegums ir laicīgi jānoņem. Parasti tas ir marta beigās vai aprīļa sākumā. Neatstāj piesegumu pārāk ilgi, jo zem tā augs var sākt pāragri augt un jaunie dzinumi būs ļoti jutīgi pret vēlajām pavasara salnām. Pēc pieseguma noņemšanas iztīri auga ceru no vecajām, bojātajām lapām, lai dotu vietu jaunajai augšanai.
Konteineros audzētu armēriju ziemošana
Konteineros un podos audzētām jūrmalas armērijām ziemā nepieciešama lielāka uzmanība nekā dārzā augošajām. Augsne nelielā tilpumā sasalst daudz ātrāk un dziļāk, pakļaujot sakņu sistēmu lielākam riskam. Turklāt saknes ir mazāk aizsargātas no temperatūras svārstībām. Tāpēc konteinerus ar armērijām nedrīkst vienkārši atstāt uz zemes vai bruģa, kur tie var tikt pakļauti gan salam no augšas, gan aukstumam no apakšas.
Ir vairāki veidi, kā nodrošināt konteineros audzētu armēriju ziemošanu. Viens no labākajiem veidiem ir ierakt podu zemē līdz ar augsnes virsmu kādā neapplūstošā dārza vietā. Augsne darbosies kā dabīgs izolators un pasargās saknes no krasām temperatūras svārstībām. Pavasarī podu var atkal izrakt. Šī metode ir īpaši piemērota māla un keramikas podiem, kas sala ietekmē var saplaisāt.
Ja nav iespējas podu ierakt zemē, to var siltināt. Novieto konteineru vietā, kas aizsargāta no valdošajiem vējiem, piemēram, pie mājas sienas vai žoga. Pašu podu var ietīt vairākās kārtās ar agrotīklu, džutas audumu, burbuļplēvi vai citiem izolācijas materiāliem. Svarīgi ir nodrošināt, lai drenāžas caurumi neaizsprostotos. Podu var arī ievietot lielākā kastē un tukšumus piepildīt ar sausām lapām, salmiem vai koka skaidām. No augšas augu var apsegt ar egļu zariem.
Vēl viena iespēja ir pārnest konteineru uz vēsu, bet no sala pasargātu telpu, piemēram, negarinātu garāžu, pagrabu vai vēsu verandu. Temperatūrai telpā vēlams būt starp 0 un +5 grādiem. Telpai nav jābūt gaišai, jo augs atrodas miera periodā. Ziemas laikā laistīšana jāsamazina līdz minimumam – tikai tik daudz, lai sakņu kamols pilnībā neizkalstu, aptuveni reizi mēnesī vai retāk. Pavasarī, kad salnu draudi ir garām, augu pakāpeniski pieradina pie āra apstākļiem un iznes atpakaļ dārzā.
Pavasara atmoda un kopšana pēc ziemas
Pavasaris ir laiks, kad jūrmalas armērija mostas no ziemas miera un sāk jaunu augšanas ciklu. Pareiza kopšana šajā periodā palīdzēs augam ātri atgūties un sagatavoties krāšņai ziedēšanai. Pirmais darbs, kas jāveic, tiklīdz nokusis sniegs un augsne sāk apžūt, ir sanitārā tīrīšana. Ja izmantoji piesegumu, tas ir uzmanīgi jānoņem. Pēc tam ar pirkstiem vai nelielu grābeklīti rūpīgi iztīri armērijas ceru no vecām, atmirušām un sala bojātām lapām.
Šī tīrīšana ir ļoti svarīga, jo tā ne tikai uzlabo auga vizuālo izskatu, bet arī nodrošina labāku gaisa piekļuvi jaunajiem dzinumiem un augšanas centram. Tas samazina risku, ka mitrumā varētu attīstīties dažādas sēnīšu slimības. Esi uzmanīgs, lai nesavainotu jaunos, zaļos dzinumus, kas sāk parādīties cera vidū. Pēc tīrīšanas augs izskatīsies daudz akurātāks un varēs veltīt visu enerģiju jaunās lapotnes audzēšanai.
Pavasaris ir arī īstais laiks novērtēt, kā augs ir pārziemojis. Ja pamani, ka kāda cera daļa ir gājusi bojā, to var uzmanīgi izgriezt. Ja cera vidusdaļa ir kļuvusi kaila, tas ir signāls, ka pienācis laiks augu atjaunot, veicot dalīšanu. Izroc visu ceru, sadali to veselīgās daļās un iestādi tās atpakaļ. Tas ne tikai atrisinās estētisko problēmu, bet arī dos tev jaunus stādus un veicinās spēcīgāku augšanu.
Kad augsne ir pietiekami apžuvusi un iesilusi, un augs ir sācis aktīvi augt, var atsākt laistīšanu, ja pavasaris ir sauss. Ja augsne ir ļoti nabadzīga, šis ir arī īstais laiks vieglai mēslošanai, piemēram, uzberot ap augu plānu kārtiņu komposta. Tomēr atceries par armērijas pieticību un nepārspīlē. Ar pareizu pavasara startu tava jūrmalas armērija ātri vien atgūs savu dekoratīvo izskatu un drīz vien sāks priecēt ar pirmajiem ziedpumpuriem.
