Lauru irbene ir Vidusjūras reģiona augs, kas ir pielāgojies maigam klimatam, tādēļ tā veiksmīga pārziemošana reģionos ar aukstākām ziemām var būt izaicinājums. Lai gan daudzas šķirnes ir salīdzinoši salcietīgas, spēcīgs kailsals, auksti vēji un ziemas saule var nodarīt bojājumus tās mūžzaļajai lapotnei un ziedpumpuriem. Pareiza sagatavošana ziemai ir izšķiroši svarīga, lai nodrošinātu, ka krūms ne tikai izdzīvo, bet arī pavasarī pamostas veselīgs un gatavs jaunai augšanas sezonai. Aizsardzības pasākumi ietver gan pareizas vietas izvēli, gan auga sagatavošanu, gan arī fizisku aizsardzību pret nelabvēlīgiem laika apstākļiem.
Galvenais risks lauru irbenei ziemā ir nevis aukstums kā tāds, bet gan kombinācija no sasalšanas un izžūšanas. Mūžzaļie augi turpina iztvaikot mitrumu caur lapām arī ziemā, īpaši saulainās un vējainās dienās. Ja zeme ir sasalusi, saknes nespēj uzņemt ūdeni, lai kompensētu šos zudumus, un rezultātā augs cieš no fizioloģiskā sausuma. Tas izpaužas kā lapu apdegšana – tās kļūst brūnas, sausas un pavasarī nobirst. Tāpēc viens no svarīgākajiem sagatavošanās darbiem ir nodrošināt, lai augs ziemā ieietu ar pietiekamu mitruma rezervi.
Aizsardzība sākas jau ar stādīšanas vietas izvēli. Vislabāk lauru irbeni stādīt no aukstajiem ziemeļu un austrumu vējiem pasargātā vietā, piemēram, ēkas dienvidu vai rietumu pusē, pie žoga vai citu lielāku augu aizsegā. Šāda vieta ne tikai pasargās no vēja, bet arī radīs siltāku mikroklimatu. Jāizvairās no ieplakām, kur uzkrājas aukstais gaiss, un atklātām, vējainām vietām. Pareizi izvēlēta vieta var būtiski samazināt nepieciešamību pēc papildu ziemas pieseguma.
Konteineros audzētas lauru irbenes ir īpaši neaizsargātas pret salu, jo to sakņu sistēma nav pasargāta ar biezu zemes slāni. Augsne podā sasalst daudz ātrāk un dziļāk nekā dārzā. Tāpēc konteineru augus ziemā ir obligāti jāpārvieto uz vēsām, bet no sala pasargātām telpām, piemēram, negkurinātu garāžu, verandu vai pagrabu, kur temperatūra turas nedaudz virs nulles. Ja šādas iespējas nav, konteiners ir rūpīgi jānosiltina no visām pusēm, lai pasargātu saknes no izsalšanas.
Sagatavošanās darbi rudenī
Pirms ziemas iestāšanās ir svarīgi veikt vairākus sagatavošanās darbus, lai palīdzētu lauru irbenei veiksmīgi pārziemot. Sākot ar vasaras beigām, ir jāpārtrauc jebkāda mēslošana, kas satur slāpekli. Slāpeklis veicina jaunu dzinumu augšanu, kas nepaspēs pārkoksnēties un nobriest līdz salam un neizbēgami apsals, tādējādi vājinot augu. Tā vietā rudenī var lietot mēslojumu ar augstu kālija saturu, kas stiprina auga šūnas un palielina tā salizturību.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Viens no svarīgākajiem rudens darbiem ir nodrošināt augam pietiekamu mitruma daudzumu. Ja rudens ir sauss, lauru irbeni ir regulāri un bagātīgi jālaista līdz pat zemes sasalšanai. Pēdējo pamatīgo laistīšanu veic vēlu rudenī, tieši pirms sala iestāšanās. Šis process, ko sauc par mitrumuzlādes laistīšanu, nodrošina, ka augs un augsne ap to ir piesātināti ar ūdeni. Tas palīdzēs samazināt ziemas izžūšanas risku un nodrošinās mitruma rezervi, ko augs varēs izmantot atkušņa periodos.
Rudenī nav ieteicams veikt spēcīgu apgriešanu. Jebkura apgriešana stimulē augšanu, kas pirms ziemas nav vēlama. Turklāt griezuma vietas var kļūt par infekciju vārtiem vai ciest no sala. Vienīgais, ko var darīt, ir izgriezt acīmredzami slimus vai bojātus zarus. Visus pārējos apgriešanas darbus, kas saistīti ar vainaga veidošanu vai atjaunošanu, labāk atlikt uz pavasari, kad augs būs pārziemojis un sācis augt.
Mulčēšana ir ļoti efektīvs veids, kā pasargāt lauru irbenes sakņu sistēmu no sala. Pēc tam, kad augsnes virskārta ir nedaudz sasalusi, ap krūma pamatni uzber biezu, 10-15 centimetru slāni sausas organiskās mulčas. Šim nolūkam var izmantot sausas lapas, salmus, kūdru, priežu mizas vai kompostu. Mulčas slānis darbojas kā izolators, kas palēnina augsnes sasalšanu un pasargā saknes no krasām temperatūras svārstībām. Pavasarī, kad zeme ir atkusi, daļu mulčas var noņemt, lai augsne ātrāk iesiltu.
Piesegšanas metodes un materiāli
Ja lauru irbene aug atklātā, vējainā vietā vai arī tiek prognozēta īpaši auksta ziema, ieteicams izmantot piesegumu, lai pasargātu virszemes daļu. Vislabākais laiks piesegšanai ir tad, kad ir iestājies stabils sals (apmēram -5 līdz -10 grādi pēc Celsija), bet vēl nav uzsnidzis dziļš sniegs. Pārāk agra piesegšana siltā laikā var izraisīt auga izsušanu un veicināt sēnīšu slimību attīstību. Mērķis nav sildīt augu, bet gan pasargāt to no krasām temperatūras svārstībām, vēja un saules.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Kā pieseguma materiālu vislabāk izmantot gaisu caurlaidīgus materiālus, piemēram, agrotīklu (vēlams vairākās kārtās), džutas audumu, niedru paklājus vai egļu zarus. Šie materiāli ļauj augam elpot, bet vienlaikus aizsargā to no vēja un saules. Nav ieteicams izmantot polietilēna plēvi vai citus gaisu necaurlaidīgus materiālus, jo zem tiem veidojas kondensāts, kas veicina izsušanu un pelējuma veidošanos. Saulainās dienās zem plēves temperatūra var strauji celties, radot augam siltumnīcas efektu, kam seko strauja atdzišana naktī.
Lai izveidotu piesegumu, ap krūmu var uzbūvēt vienkāršu karkasu no mietiņiem vai līstēm. Tas ir svarīgi, lai pieseguma materiāls negulētu tieši uz auga zariem, kas var tos bojāt sniega svara ietekmē, un nodrošinātu gaisa spraugu starp augu un segmateriālu. Uz izveidotā karkasa uzklāj izvēlēto materiālu, piemēram, agrotīklu, un apakšā to nostiprina ar akmeņiem vai piespiež ar zemi, lai vējš to neaizpūstu. Egļu zarus var vienkārši sabāzt ap krūmu un sasiet kopā, veidojot būdiņu.
Sniegs ir labākais dabiskais siltumizolācijas materiāls. Ja ziemā ir daudz sniega, tas lieliski pasargā lauru irbenes saknes un apakšējos zarus no sala. Ja sniega ir pietiekami daudz, var apmest to ap krūma pamatni, izveidojot sniega kupenu. Tas nodrošinās papildu aizsardzību sakņu sistēmai. Tomēr jābūt uzmanīgiem ar smagu, slapju sniegu, kas var nolauzt zarus. Ja uz zariem sakrājas pārāk bieza sniega sega, to ir vēlams uzmanīgi nokratīt.
Rūpes ziemas periodā
Arī ziemā ir vērts laiku pa laikam apraudzīt savu lauru irbeni, lai pārliecinātos, ka viss ir kārtībā. Pārbaudiet, vai vējš nav sabojājis vai norāvis piesegumu. Ja nepieciešams, to ir jāsalabo un jānostiprina. Atkušņa periodos ir svarīgi nodrošināt, lai ap krūma pamatni nekrātos kūstošā sniega ūdens, kas, atkārtoti sasalstot, var veidot ledus garozu un bojāt stumbra pamatni. Ja nepieciešams, var izveidot nelielas noteces ūdens novadīšanai.
Atkušņa laikā, īpaši ziemas otrajā pusē un agrā pavasarī, kad saule kļūst arvien spēcīgāka, ir svarīgi nepasteigties ar pieseguma noņemšanu. Tieši šajā periodā ir vislielākais risks saules apdegumiem, jo tumšās lapas saulē strauji uzsilst, bet saknes vēl atrodas sasalušā zemē un nespēj piegādāt ūdeni. Tāpēc piesegums ir jānoņem pakāpeniski, kad zeme ir pilnībā atkusi un vairs nedraud stipras nakts salnas. Vislabāk to darīt mākoņainā dienā, lai augs varētu pakāpeniski pierast pie tiešiem saules stariem.
Ja lauru irbene ziemo telpās, piemēram, vēsā verandā, tai joprojām ir nepieciešamas minimālas rūpes. Telpai jābūt gaišai, bet ne saulainai. Laistīšana ir nepieciešama ļoti reti, tikai tik daudz, lai neļautu sakņu kamolam pilnībā izžūt. Augsni uztur gandrīz sausu. Pārmērīga laistīšana ziemas miera periodā ir viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc podos audzēti augi iet bojā. Ir arī regulāri jāvēdina telpa, lai novērstu pelējuma veidošanos.
Pavasarī, pēc pieseguma noņemšanas, var novērtēt ziemošanas sekas. Ir pilnīgi normāli, ja daļa lapu ir kļuvušas brūnas vai nobirst. Nevajag steigties ar zaru izgriešanu, kas šķiet atmiruši. Nogaidiet, līdz sākas aktīva augšana un parādās jauni pumpuri. Tad būs skaidri redzams, kuri zari ir patiešām bojāti un ir jāizgriež. Pēc ziemas augu var palutināt, nomulčējot augsni ar kompostu un iedodot tam vieglu devu kompleksā mēslojuma.
Pavasara atmodināšana
Pieseguma noņemšana ir jāveic pakāpeniski, lai neradītu augam šoku. Sākumā var atvērt pieseguma augšpusi vai vienu pusi, lai nodrošinātu ventilāciju un ļautu augam pierast pie āra gaisa. Pēc dažām dienām, vēlams mākoņainā laikā, piesegumu var noņemt pilnībā. Ja tiek prognozētas pēkšņas un spēcīgas pavasara salnas, piesegumu uz nakti var uzlikt atpakaļ. Šāda pakāpeniska adaptācija palīdzēs augam izvairīties no stresa un saules apdegumiem.
Kad zeme ir pilnībā atkusi, ir laiks noņemt ziemas mulčas slāni no auga pamatnes. To var viegli iestrādāt augsnes virskārtā vai arī izmantot komposta kaudzē. Mulčas noņemšana ļaus augsnei ātrāk iesilt saulē, kas stimulēs sakņu sistēmas darbības atjaunošanos un paātrinās auga atmošanos. Pēc tam augsni ap krūmu var viegli uzirdināt, lai uzlabotu gaisa piekļuvi saknēm.
Pēc ziemas ir īstais laiks veikt sanitāro apgriešanu. Rūpīgi apskatiet krūmu un izgrieziet visus zarus, kas ir apsaluši, nolūzuši, nokaltuši vai bojāti. Grieziet līdz veselai, dzīvai koksnei, ko var atpazīt pēc zaļās krāsas zem mizas. Šī apgriešana ne tikai uzlabos krūma izskatu, bet arī novērsīs slimību izplatīšanos un novirzīs auga enerģiju uz veselīgo zaru attīstību. Ja nepieciešams, var veikt arī vieglu formējošo apgriešanu.
Kad lauru irbene ir sākusi aktīvi augt, to var sākt mēslot. Pirmā mēslošana pavasarī dos augam nepieciešamo enerģiju jaunu lapu un dzinumu veidošanai. Vislabāk izmantot komplekso mēslojumu ziedošiem krūmiem vai arī organisko mēslojumu, piemēram, kompostu, ko iestrādā augsnes virskārtā. Pēc mēslošanas augu ir kārtīgi jāaplaista. Pareizas rūpes pavasarī palīdzēs augam ātri atgūties pēc ziemas un sagatavoties krāšņai ziedēšanai nākamajā sezonā.
