Pulkstenīšu apgriešana un atgriešana ir svarīgs un daudzpusīgs kopšanas paņēmiens, kas, pareizi veikts, var ievērojami uzlabot augu veselību, izskatu un ziedēšanas kvalitāti. Tā nav tikai estētiska procedūra, bet gan mērķtiecīga darbība, kas ļauj kontrolēt auga formu, veicināt kuplāku augšanu, pagarināt ziedēšanas periodu un pat izraisīt atkārtotu ziedēšanu. Lai gan daudzas pulkstenītes izskatīsies labi arī bez īpašas iejaukšanās, regulāra un pārdomāta apgriešana ļauj dārzniekam veidot daudz ciešāku saikni ar saviem augiem un pilnībā atklāt to potenciālu. Ir svarīgi saprast dažādos apgriešanas veidus un to piemērotību konkrētos auga attīstības posmos, lai sasniegtu vēlamos rezultātus.
Apgriešanas pamatmērķi var iedalīt vairākās kategorijās. Pirmkārt, tā ir sanitārā apgriešana, kuras mērķis ir uzturēt auga veselību. Tā ietver visu atmirušo, bojāto vai slimību skarto stublāju un lapu noņemšanu jebkurā gada laikā, tiklīdz tie tiek pamanīti. Šis solis ir būtisks, lai novērstu slimību izplatīšanos un neļautu augam tērēt enerģiju bojāto daļu uzturēšanai. Sanitārā apgriešana arī uzlabo gaisa cirkulāciju auga iekšienē, kas savukārt samazina sēnīšu slimību attīstības risku.
Otrkārt, apgriešana tiek veikta, lai veidotu un uzturētu auga formu. Dažas pulkstenīšu šķirnes, īpaši augstākās, var kļūt pārāk izstīdzējušas vai izgāzties uz visām pusēm, īpaši, ja tās aug pārāk treknā augsnē vai daļējā ēnā. Veicot nelielu dzinumu galotņu apgriešanu pavasarī, pirms ziedpumpuru veidošanās, var veicināt sānu dzinumu augšanu, padarot ceru kuplāku, kompaktāku un izturīgāku. Šī metode, pazīstama kā “Chelsea chop”, ir īpaši noderīga augstajām šķirnēm, piemēram, Campanula lactiflora.
Treškārt, un, iespējams, visbiežāk veiktā ir apgriešana ziedēšanas veicināšanai un pagarināšanai. Tas ietver noziedējušo ziedu un ziedkātu regulāru noņemšanu. Šis process novirza auga enerģiju no sēklu ražošanas uz jaunu ziedpumpuru veidošanu, tādējādi pagarinot kopējo ziedēšanas periodu. Dažām šķirnēm pēc pirmā ziedēšanas viļņa var veikt spēcīgāku atgriešanu, kas var stimulēt otru, vēlāku ziedēšanas vilni. Pareizi pielietojot šīs tehnikas, jūs varat baudīt pulkstenīšu ziedus daudz ilgāk.
Noziedējušo ziedu noņemšana (deadheading)
Noziedējušo ziedu noņemšana, angļu valodā saukta par “deadheading”, ir viens no vienkāršākajiem un efektīvākajiem veidiem, kā uzturēt pulkstenīšu stādījumus pievilcīgus un veicināt ilgstošu ziedēšanu. Auga dabiskais mērķis pēc apputeksnēšanas ir ražot sēklas, lai nodrošinātu sugas turpināšanos. Šis process prasa ļoti daudz enerģijas. Noņemot noziedējušos ziedus, pirms tie ir sākuši veidot sēklas, mēs “apmānām” augu, liekot tam domāt, ka tā reproduktīvais mērķis vēl nav sasniegts, un tas tiek mudināts ražot jaunus ziedus.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Šo darbu vislabāk veikt regulāri, vismaz reizi nedēļā ziedēšanas sezonas laikā. Apskatiet savus augus un ar asām šķērēm, knaiblēm vai pat ar pirkstiem noņemiet katru individuālo novītušo ziedu. Tehnikai jābūt pielāgotai konkrētajai pulkstenīšu sugai. Tām sugām, kurām uz viena ziedkāta ir daudz ziedu, kas uzzied pakāpeniski (piemēram, Campanula persicifolia), var noņemt katru atsevišķo noziedējušo ziedu. Kad visi ziedi uz kāta ir noziedējuši, nogriež visu ziedkātu līdz pat lapu rozetei pie pamatnes.
Zemākām, paklājveida pulkstenītēm, piemēram, Campanula carpatica, kam ir daudz atsevišķu ziedu uz īsiem kātiņiem, katra zieda noņemšana var būt pārāk darbietilpīga. Šajā gadījumā efektīvāka metode ir pēc galvenā ziedēšanas viļņa beigām ar dārza šķērēm apgriezt visu auga ceru apmēram par trešdaļu vai pat pusi. Šāda “frizūra” ne tikai noņem vecos ziedus, bet arī stimulē jaunu, svaigu lapu un dzinumu augšanu, un bieži vien pēc dažām nedēļām augs uzzied atkārtoti, lai gan parasti ne tik bagātīgi kā pirmajā reizē.
Regulāra noziedējušo ziedu noņemšana ne tikai pagarina ziedēšanu, bet arī uzlabo auga vispārējo izskatu, neļaujot tam izskatīties nekārtīgam ar brūniem, novītušiem ziediem. Turklāt tas palīdz novērst nekontrolētu pašizsēju. Lai gan dažreiz pašizsēja ir vēlama, lai aizpildītu tukšas vietas dārzā, daudzas pulkstenītes var kļūt invazīvas, ja ļauj tām brīvi izsēties. Noņemot ziedus pirms sēklu nobriešanas, jūs varat kontrolēt augu izplatību un uzturēt dobēs kārtību.
Atgriešana pēc ziedēšanas
Spēcīgāka atgriešana pēc galvenā ziedēšanas viļņa ir metode, kas var palīdzēt atjaunot auga dekorativitāti un dažos gadījumos pat stimulēt otru ziedēšanas vilni. Šī tehnika ir īpaši efektīva daudzām daudzgadīgajām pulkstenītēm, kuru lapotne pēc ziedēšanas mēdz kļūt nepievilcīga, dzeltēt vai ciest no miltrasas. Nogriežot visu auga virszemes daļu, tiek veicināta jaunas, veselīgas un svaigas lapu rozetes veidošanās, kas izskatīsies dekoratīvi līdz pat rudenim.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Pēc tam, kad galvenais ziedēšanas vilnis ir beidzies un ziedkāti sāk izskatīties noplukuši, ar asām dārza šķērēm nogriež visus ziedkātus un veco lapotni, atstājot virs zemes tikai dažus centimetrus. Šāda radikāla atgriešana jāveic vasaras vidū, parasti jūlijā. Pēc apgriešanas ir svarīgi augu kārtīgi aplaistīt un, ja nepieciešams, nedaudz pamēslot ar sabalansētu komplekso mēslojumu, lai dotu tam spēku ātri atjaunoties. Jau pēc pāris nedēļām sāks parādīties jauna, koši zaļa lapotne.
Daudzām šķirnēm, piemēram, jau minētajai Karpatu pulkstenītei vai kamolainajai pulkstenītei, šāda atgriešana bieži noved pie atkārtotas ziedēšanas vasaras beigās vai rudens sākumā. Lai gan otrais ziedēšanas vilnis parasti ir mazāk iespaidīgs nekā pirmais, tas tomēr sniedz patīkamu krāsu akcentu dārzā laikā, kad daudzas citas vasaras puķes jau ir beigušas ziedēt. Pat ja atkārtota ziedēšana neseko, ieguvums ir sakopts auga cers un veselīga lapotne, kas izdaiļo dobi līdz pat salnām.
Tomēr šī metode nav piemērota visām pulkstenīšu sugām. Piemēram, divgadīgajai vidējai pulkstenītei (Campanula medium) pēc noziedēšanas nav jēgas veikt atgriešanu, jo augs ir pabeidzis savu dzīves ciklu un tāpat aizies bojā. Tāpat arī dažām mūžzaļajām sugām, kas veido noturīgu lapu rozeti, nav nepieciešama pilnīga atgriešana. Tādēļ pirms šādas krasas iejaukšanās ir svarīgi noskaidrot konkrētās pulkstenīšu sugas īpatnības un augšanas ciklu.
Rudens un pavasara apgriešana
Rudens apgriešana ir daļa no dārza sagatavošanas ziemai. Pēc pirmajām nopietnajām salnām, kad pulkstenīšu laksti ir nosaluši, kļuvuši brūni un sākuši atmirt, tos ieteicams nogriezt. Atstājot virs zemes apmēram 5-10 cm garus stublāju posmus, mēs ne tikai padarām dobi vizuāli tīrāku un kārtīgāku ziemas periodā, bet arī veicam svarīgu fitosanitāro pasākumu. Vecajos, atmirstošajos augu stublājos un lapās var pārziemot dažādu sēnīšu slimību ierosinātāji un kaitēkļu oliņas. Nogriežot un aizvācot šo materiālu, mēs samazinām infekcijas risku nākamajā pavasarī.
Nogrieztās augu daļas ir ieteicams sadedzināt vai izmest atkritumos, nevis likt komposta kaudzē, īpaši, ja sezonas laikā augi ir slimojuši. Rudens apgriešana arī atvieglo pavasara darbus, jo dobe jau ir daļēji sakopta. Daži dārznieki gan izvēlas atstāt augu stublājus nenogrieztus līdz pavasarim, argumentējot, ka tie palīdz aizturēt sniegu, kas kalpo kā papildu siltumizolācija saknēm, un kalpo par barību un patvērumu putniem. Ja izvēlaties šo pieeju, tad apgriešana un dobes tīrīšana jāveic agrā pavasarī.
Pavasara apgriešana ir nepieciešama neatkarīgi no tā, vai rudenī tika veikta apgriešana vai nē. Ja augi tika apgriezti rudenī, pavasarī nepieciešams tikai nogriezt visus ziemā apsalušos vai bojātos dzinumu galus un iztīrīt cera vidu no pērnajām atliekām. Ja laksti tika atstāti pa ziemu, tad agrā pavasarī, tiklīdz sniegs nokūst un augsne sāk apžūt, visi vecie, pērnā gada stublāji ir jānogriež līdz zemei, lai dotu vietu jaunajiem dzinumiem. Šis ir arī laiks, kad jāapgriež mūžzaļās pulkstenītes, noņemot visas ziemā bojātās, apsalušās vai slimās lapas, lai saglabātu rozetes dekorativitāti.
Pavasara apgriešana ir arī īstais brīdis, lai novērtētu auga stāvokli pēc ziemas un, ja nepieciešams, veiktu cera dalīšanu vai pārstādīšanu. Tīrot un apgriežot augus, jūs varat laikus pamanīt pirmās kaitēkļu vai slimību pazīmes un nekavējoties rīkoties. Rūpīga pavasara apgriešana un sakopšana ir kā jauns sākums, kas sagatavo pulkstenītes veselīgai un spēcīgai augšanai jaunajā sezonā.
Īpašas apgriešanas tehnikas
Papildus iepriekš minētajām pamatmetodēm pastāv arī dažas specifiskākas apgriešanas tehnikas, kas var būt noderīgas noteiktām pulkstenīšu sugām vai konkrētu mērķu sasniegšanai. Viena no tādām ir jau pieminētā “Chelsea chop” tehnika, kas nosaukta par godu slavenajai Čelsijas ziedu izstādei, kas notiek maija beigās – laikā, kad šī apgriešana parasti tiek veikta. Tā ietver daudzgadīgo augu, tostarp augstāko pulkstenīšu (piemēram, Campanula lactiflora, Campanula persicifolia), dzinumu saīsināšanu par apmēram vienu trešdaļu līdz pusi vēlu pavasarī, pirms ziedpumpuru veidošanās.
Šī tehnika sniedz vairākas priekšrocības. Pirmkārt, tā veicina auga zaroties, kā rezultātā veidojas kuplāks un kompaktāks cers, kas ir mazāk tendēts uz izgāšanos un kam nav nepieciešami balsti. Otrkārt, lai gan apgriešana nedaudz aizkavē ziedēšanas sākumu (parasti par pāris nedēļām), augs veido vairāk, lai arī nedaudz mazāku, ziedu. Interesantu efektu var panākt, apgriežot tikai daļu no cera dzinumiem, piemēram, priekšējos, bet aizmugurējos atstājot neapgrieztus. Tādējādi apgrieztie dzinumi ziedēs vēlāk, pagarinot kopējo ziedēšanas periodu visā cerā.
Divgadīgajām pulkstenītēm, piemēram, Campanula medium, kuras zied tikai otrajā gadā un pēc tam aiziet bojā, apgriešanai ir nedaudz cita jēga. Pēc tam, kad galvenais centrālais ziedkāts ir noziedējis, to var nogriezt. Tas bieži vien stimulē mazāku sānu ziedkātu attīstību no lapu rozetes, kas nedaudz pagarina auga ziedēšanas laiku. Tomēr, ja vēlaties ievākt sēklas nākamajam gadam, vismaz dažus no labākajiem ziedkātiem ir jāatstāj, lai sēklas varētu nogatavoties.
Alpīnajām un akmensdārza pulkstenītēm, kas veido blīvus, zemus spilventiņus, parasti nav nepieciešama īpaša apgriešana. Tomēr laika gaitā to ceri var kļūt nekārtīgi vai to vidusdaļa var atmirt. Šādos gadījumos pēc ziedēšanas visu ceru var viegli apcirpt ar šķērēm, lai saglabātu tā blīvo un kompaktu formu. Šāda apgriešana arī stimulē jaunu dzinumu augšanu un atjauno ceru. Izpratne par šīm niansēm un to pareiza pielietošana ļauj dārzniekam kļūt par īstu sava dārza ainavu arhitektu.
