Pulkstenīšu gaismas prasības

Gaisma ir viens no fundamentālākajiem faktoriem, kas ietekmē augu dzīvi, un pulkstenītes nav izņēmums. Tā ir galvenais enerģijas avots fotosintēzes procesam, kas nodrošina auga augšanu, attīstību un, pats galvenais, ziedēšanu. Pareizi izvēlēta apgaismojuma intensitāte un ilgums ir izšķiroši, lai pulkstenītes justos labi un pilnībā atklātu savu dekoratīvo potenciālu. Lai gan pulkstenīšu ģints ir ļoti plaša un daudzveidīga, lielākā daļa tās pārstāvju ir sauli mīloši augi, tomēr atsevišķām sugām ir atšķirīgas prasības, kas saistītas ar to dabisko izcelsmes vietu. Izpratne par konkrētās pulkstenīšu šķirnes gaismas prasībām ir pirmais solis ceļā uz veiksmīgu audzēšanu.

Vispārīgi runājot, lai panāktu visbagātīgāko un krāšņāko ziedēšanu, lielākajai daļai pulkstenīšu sugu ir nepieciešama pilna saule vai vismaz daļēja saule. “Pilna saule” dārzkopībā parasti nozīmē vismaz sešas stundas tiešas saules gaismas dienā. Šādos apstākļos augi veidojas kompakti, spēcīgi, ar izturīgiem ziedkātiem un lielu ziedu skaitu. Populāras saulmīles ir, piemēram, Karpatu pulkstenīte (Campanula carpatica), persiku lapu pulkstenīte (Campanula persicifolia) un kamolainā pulkstenīte (Campanula glomerata). Stādot šīs pulkstenītes, izvēlieties atklātas, labi apgaismotas vietas dārzā, kur tās nenoēno ēkas vai lieli koki.

Tomēr termins “pilna saule” var būt relatīvs atkarībā no klimatiskās zonas. Reģionos ar ļoti karstu un intensīvu vasaras sauli, kāda tā var būt dienvidu pusē, dažas pulkstenītes novērtēs nelielu noēnojumu dienas karstākajā daļā, parasti pēcpusdienā. Pārāk intensīva saule var izraisīt lapu apdegumus, ziedu ātrāku noziedēšanu un pārmērīgu mitruma zudumu. Šādos apstākļos ideāla būtu vieta, kur augs saņem rīta sauli, bet pēcpusdienā atrodas vieglā, izkliedētā ēnā, ko met, piemēram, kāds lapu koks ar retu vainagu.

Jāņem vērā, ka pulkstenītes, kas aug saulainās vietās, prasīs arī vairāk mitruma nekā tās, kas aug daļējā ēnā. Saule ne tikai nodrošina enerģiju fotosintēzei, bet arī paātrina ūdens iztvaikošanu no augsnes un auga lapām. Tādēļ, stādot pulkstenītes saulē, ir īpaši svarīgi nodrošināt tām labi sagatavotu, trūdvielām bagātu augsni, kas spēj noturēt mitrumu, un nepieciešamības gadījumā nodrošināt regulāru laistīšanu, īpaši sausuma periodos. Mulčēšana ap augiem var palīdzēt saglabāt augsnes mitrumu un pasargāt saknes no pārkaršanas.

Daļēja ēna un tās priekšrocības

Lai gan daudzas pulkstenītes ir saules mīlētājas, ir arī liels skaits sugu, kas lieliski jūtas un zied daļējā ēnā jeb pusēnā. “Daļēja ēna” parasti tiek definēta kā vieta, kas saņem apmēram trīs līdz sešas stundas saules gaismas dienā, vēlams rīta vai vēlā pēcpusdienas sauli, vai arī vieta ar izkliedētu, filtrētu gaismu visas dienas garumā, piemēram, zem kokiem ar retu lapotni. Šādi apstākļi bieži vien ir daudz saudzīgāki augiem, īpaši karstās vasarās.

Daudzas meža izcelsmes pulkstenīšu sugas, piemēram, platlapu pulkstenīte (Campanula latifolia) vai punktainā pulkstenīte (Campanula punctata), dabā aug mežmalās vai gaišos mežos, tāpēc tās ir lieliski piemērotas audzēšanai dārza ēnainākajās vietās. Daļējā ēnā šo augu ziedi bieži vien ilgāk saglabā savu krāsu un nenozied tik ātri kā tiešā saulē. Arī lapotne parasti izskatās sulīgāka un zaļāka, jo tā nav pakļauta saules apdegumu riskam. Turklāt augsne pusēnā izžūst lēnāk, kas nozīmē, ka laistīšana būs nepieciešama retāk.

Izvēloties pulkstenītes audzēšanai daļējā ēnā, var radīt brīnišķīgas, dabiska izskata kompozīcijas kopā ar citiem ēnmīlošiem augiem, piemēram, hostām, papardēm, astilbēm un heiherām. Šādas dobes prasa mazāk kopšanas karstākajā vasaras periodā un saglabā savu dekorativitāti visas sezonas garumā. Ir vērts atzīmēt, ka pat dažas sauli mīlošas šķirnes var veiksmīgi audzēt pusēnā, taču šādā gadījumā jārēķinās, ka ziedēšana var nebūt tik bagātīga, un augs var nedaudz izstīdzēt, tiecoties pēc gaismas.

Tomēr ir svarīgi atšķirt daļēju ēnu no pilnīgas ēnas. Pilnīga ēna, piemēram, zem blīviem skuju kokiem vai ēkas ziemeļu pusē, kur saule praktiski neiespīd, nav piemērota gandrīz nevienai pulkstenīšu sugai. Nepietiekamā apgaismojumā augi kļūs vāji, izstīdzējuši, to lapas būs sīkas un gaišas. Ziedēšana šādos apstākļos būs ļoti skopa vai pat nenotiks vispār, jo augam vienkārši nepietiks enerģijas ziedpumpuru veidošanai. Tāpat pilnīgā ēnā un mitrumā augi ir daudz uzņēmīgāki pret sēnīšu slimībām un gliemežu uzbrukumiem.

Nepietiekama apgaismojuma pazīmes

Spēja atpazīt pazīmes, kas liecina par nepietiekamu apgaismojumu, ir svarīga, lai laikus varētu pārvietot augu uz piemērotāku vietu. Viena no pirmajām un acīmredzamākajām pazīmēm ir etiolācija jeb izstīdzēšana. Augs sāk stiepties garumā, tiecoties pēc gaismas avota, kā rezultātā stublāji kļūst neparasti gari, tievi un vāji. Attālums starp lapām (posmiem) uz stublāja palielinās, un augs zaudē savu kompakto, kuplo formu. Šādi izstīdzējuši dzinumi ir trausli un viegli lūst, un tie nespēj noturēt ziedu svaru.

Vēl viena raksturīga pazīme ir izmaiņas lapu krāsā un izmērā. Nepietiekamā apgaismojumā samazinās hlorofila ražošana, tāpēc lapas kļūst gaišākas nekā parasti, bāli zaļas vai pat dzeltenīgas. Augs var arī veidot lielākas, bet plānākas lapas, cenšoties palielināt virsmas laukumu, lai uztvertu pēc iespējas vairāk pieejamās gaismas. Kopumā augs izskatās mazāk veselīgs un vitāls, tam trūkst spēcīgā, sulīgā zaļuma, kas raksturīgs labi apgaismotiem augiem. Arī jaunu lapu un dzinumu augšana ir manāmi lēnāka.

Pats galvenais un dārzniekam vissāpīgākais simptoms ir vāja vai iztrūkstoša ziedēšana. Gaisma ir tiešs stimuls ziedpumpuru veidošanai, un, ja tās ir par maz, augs visu savu ierobežoto enerģiju velta veģetatīvajai augšanai, cenšoties izdzīvot. Pat ja daži ziedpumpuri izveidojas, tie bieži vien ir sīki, neizteiksmīgi un to ir ļoti maz. Ziedi var neatvērties pilnībā vai arī to krāsa var būt blāvāka nekā parasti. Ja jūsu pulkstenīte, kas iepriekšējos gados bagātīgi ziedēja, pēkšņi ir pārstājusi to darīt, bet pārējie augšanas apstākļi (mitrums, barības vielas) ir optimāli, visticamāk, problēmas cēlonis ir gaismas trūkums, iespējams, to ir noēnojis kāds paaudzies kaimiņaugs.

Ja novērojat šīs pazīmes, labākais risinājums ir pārstādīt pulkstenīti uz gaišāku vietu dārzā. Vislabāk to darīt agrā pavasarī vai rudenī, kad augs nav aktīvās ziedēšanas fāzē. Izvēlieties jauno vietu, rūpīgi izvērtējot saules kustību dienas un gada laikā. Dažreiz pietiek ar dažu tuvumā esošo koku vai krūmu zaru apzāģēšanu, lai uzlabotu apgaismojumu. Atcerieties, ka savlaicīga reakcija uz gaismas trūkuma pazīmēm var glābt jūsu augu un atgriezt tam spēju krāšņi ziedēt.

Pārmērīga apgaismojuma ietekme

Lai gan vairums pulkstenīšu mīl sauli, arī pārmērīgs apgaismojums, īpaši karstā klimatā un kombinācijā ar mitruma trūkumu, var radīt problēmas. Viena no biežākajām pārmērīgas saules ietekmes pazīmēm ir lapu apdegumi. Uz lapām parādās dzelteni, balti vai brūni plankumi, īpaši tām, kas ir visvairāk pakļautas tiešiem saules stariem. Smagos gadījumos liela daļa lapas var kļūt sausa, trausla un atmirt. Šādi bojājumi ir neatgriezeniski un ne tikai bojā auga izskatu, bet arī samazina tā fotosintēzes spējas.

Pārmērīga saule un karstums var izraisīt arī auga vispārēju novīšanu pat tad, ja augsne ir mitra. Intensīvā saulē ūdens iztvaikošana no lapu virsmas (transpirācija) notiek ļoti strauji, un dažreiz saknes nespēj pietiekami ātri piegādāt jaunu ūdeni, lai kompensētu zudumus. Tā rezultātā auga šūnās samazinās spiediens, un tas zaudē savu tvirtumu. Lai gan bieži vien vēsākā diennakts laikā augs atgūstas, hronisks karstuma un saules stress novājina augu un padara to uzņēmīgāku pret slimībām un kaitēkļiem.

Vēl viena pārmērīgas saules ietekmes izpausme ir ziedu ātrāka novecošanās un izbalēšana. Intensīvā saulē ziedi nozied daudz ātrāk nekā pusēnā, saīsinot kopējo ziedēšanas periodu. Ziedu krāsa, īpaši tumšākos un piesātinātākos toņos (zilā, violetā), var izbalēt un kļūt mazāk izteiksmīga. Lai gan augs var ziedēt bagātīgi, katra atsevišķa zieda mūžs ir īsāks. Šī iemesla dēļ dažkārt, lai pagarinātu ziedēšanas baudījumu, pat saulmīles ir vērts stādīt vietās, kur tās tiek pasargātas no pašas karstākās pēcpusdienas saules.

Lai mazinātu pārmērīga apgaismojuma negatīvo ietekmi, ir vairāki risinājumi. Pirmkārt, nodrošiniet augiem pietiekamu un regulāru laistīšanu, lai kompensētu lielo mitruma zudumu. Otrkārt, izmantojiet organisko mulču (kompostu, mizas, pļautu zāli), kas palīdzēs uzturēt augsni vēsāku un ilgāk saglabāt mitrumu. Treškārt, karstākajos reģionos jau sākotnēji plānojiet stādīšanas vietu tā, lai augs saņemtu rīta sauli un būtu pasargāts no intensīvās pēcpusdienas saules. Ja augs jau cieš no saules, var apsvērt iespēju tam blakus iestādīt kādu augstāku augu, kas radīs vieglu ēnu, vai arī izmantot pagaidu ēnojuma tīklus.