Lai pulkstenītes augtu veselīgas, spēcīgas un katru gadu priecētu ar bagātīgu ziedu plaukumu, tām, tāpat kā jebkuram citam augam, ir nepieciešamas barības vielas. Pareiza un sabalansēta mēslošana ir viens no galvenajiem stūrakmeņiem veiksmīgai pulkstenīšu audzēšanai, kas nodrošina augus ar visiem nepieciešamajiem elementiem optimālai attīstībai. Tomēr ir svarīgi atcerēties, ka pulkstenītes nav pārlieku “ēdelīgi” augi, un pārmērīga mēslošana var nodarīt vairāk ļauna nekā laba. Izpratne par to, kad, kā un ar ko mēslot pulkstenītes, ļaus jums atrast pareizo līdzsvaru, kas veicinās krāšņu ziedēšanu, nevis pārmērīgu lapu augšanu, un nodrošinās augu ilgtermiņa veselību un noturību pret slimībām.
Pulkstenīšu barības vielu prasības lielā mērā ir atkarīgas no augsnes, kurā tās aug. Ja pulkstenītes tiek stādītas auglīgā, trūdvielām bagātā dārza augsnē, kas pirms stādīšanas ir labi sagatavota un ielabota ar kompostu vai labi sadalījušiem kūtsmēsliem, papildu mēslošana var nebūt nepieciešama vai arī tā ir nepieciešama minimālā daudzumā. Organiskās vielas ne tikai nodrošina lēnu un pastāvīgu barības vielu piegādi, bet arī uzlabo augsnes struktūru, ūdens un gaisa caurlaidību, radot ideālu vidi sakņu attīstībai. Tāpēc labākā pieeja ir sākt ar veselīgas augsnes izveidi.
Galvenie makroelementi, kas nepieciešami pulkstenītēm, ir slāpeklis (N), fosfors (P) un kālijs (K). Slāpeklis ir atbildīgs par zaļās masas – lapu un stublāju – augšanu. Fosfors spēlē izšķirošu lomu sakņu sistēmas attīstībā, kā arī ziedpumpuru veidošanā un enerģijas pārnesē. Kālijs ir svarīgs vispārējai auga veselībai, tas stiprina šūnu sienas, uzlabo noturību pret slimībām, sausumu un salu, kā arī veicina ziedu krāsas intensitāti. Svarīgs ir šo elementu līdzsvars – pārāk daudz slāpekļa var veicināt sulīgu lapotni uz ziedēšanas rēķina un padarīt augu uzņēmīgāku pret slimībām un kaitēkļiem.
Papildus šiem trim galvenajiem elementiem pulkstenītēm, tāpat kā citiem augiem, ir nepieciešami arī sekundārie elementi (kalcijs, magnijs, sērs) un mikroelementi (dzelzs, mangāns, cinks, varš, bors u.c.), lai gan daudz mazākos daudzumos. Parasti, ja augsne ir bagāta ar organisko vielu un tās pH līmenis ir optimāls (neitrāls vai viegli sārmains), mikroelementu trūkums nav bieža problēma. Tomēr, ja parādās tādas pazīmes kā lapu dzeltēšana (hloroze) vai augšanas traucējumi, tas var liecināt par kāda konkrēta elementa deficītu. Šādos gadījumos var palīdzēt kompleksais mēslojums, kas satur arī mikroelementus.
Mēslošanas laiks un biežums
Pareizi izvēlēts mēslošanas laiks un biežums ir tikpat svarīgi kā paša mēslojuma izvēle. Pulkstenīšu mēslošana ir jāpielāgo to augšanas ciklam, lai nodrošinātu barības vielas tieši tad, kad tās ir visvairāk nepieciešamas. Galvenā mēslošana parasti tiek veikta pavasarī, kad augi mostas no ziemas miera un sāk aktīvu augšanas sezonu. Šajā laikā iestrādāts lēnas iedarbības mēslojums vai komposts nodrošinās augiem nepieciešamo enerģiju un barības vielas spēcīgam startam, veicinot veselīgu lapotnes un dzinumu attīstību.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Vispārējs ieteikums ir mēslot pulkstenītes vienu vai divas reizes sezonā. Pirmā reize ir agrā pavasarī, tiklīdz parādās pirmie jaunie dzinumi. Šim nolūkam lieliski der sabalansēts kompleksais mēslojums (piemēram, ar NPK attiecību 10-10-10) vai labi sadalījies komposts, kas tiek iestrādāts augsnes virskārtā ap augu. Šī mēslošanas reize nodrošina pamatu visai turpmākajai augšanai. Ja augsne ir ļoti nabadzīga vai ja vēlaties īpaši veicināt ziedēšanu, var veikt otru mēslošanu tieši pirms ziedēšanas sākuma, vasaras sākumā.
Otro reizi mēslojot, ieteicams izvēlēties mēslojumu ar mazāku slāpekļa un lielāku fosfora un kālija saturu. Šāds sastāvs veicinās ziedpumpuru veidošanos, nevis lieku lapu augšanu. Šim nolūkam var izmantot speciālus šķidros mēslojumus ziedošiem augiem, kurus lieto laistīšanas laikā saskaņā ar ražotāja norādījumiem. Ir svarīgi nepārspīlēt – ja pavasarī tika iestrādāts labs komposta slānis, papildu mēslošana var nebūt nepieciešama. Vērojiet savus augus: ja tie izskatās veselīgi un labi zied, iespējams, tiem barības vielu pietiek.
Mēslošana jāpārtrauc vasaras otrajā pusē, parasti pēc Jāņiem. Vēlāka mēslošana, īpaši ar slāpekli saturošiem mēslošanas līdzekļiem, var stimulēt jaunu, nenobriedušu dzinumu veidošanos. Šie dzinumi nepaspēs pārkoksnēties un sagatavoties ziemai, tāpēc tie, visticamāk, cietīs no sala, tādējādi novājinot visu augu. Rudenī augam ir jāļauj dabiski ieiet miera periodā, un papildu barības vielas šo procesu var tikai traucēt. Pareizi plānojot mēslošanas laiku, jūs palīdzēsiet pulkstenītēm efektīvi izmantot barības vielas un pienācīgi sagatavoties gan augšanas sezonai, gan ziemas mieram.
Organiskais un minerālais mēslojums
Dārzkopībā tiek izmantoti divi galvenie mēslojuma veidi: organiskais un minerālais, un katram no tiem ir savas priekšrocības un trūkumi pulkstenīšu audzēšanā. Organiskais mēslojums, piemēram, komposts, labi sadalījušies kūtsmēsli, biohumuss (slieku komposts) un lapu trūds, ir lieliska izvēle pulkstenītēm. Tas ne tikai nodrošina augus ar plašu barības vielu klāstu, bet arī uzlabo augsnes struktūru, palielina tās spēju aizturēt mitrumu un veicina labvēlīgo mikroorganismu darbību. Organiskais mēslojums barības vielas atbrīvo lēnām un pakāpeniski, nodrošinot ilgstošu iedarbību un samazinot pārdozēšanas risku.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Komposts ir viens no labākajiem un pieejamākajiem organiskajiem mēslojumiem. To var iestrādāt augsnē pirms stādīšanas vai katru pavasari uzklāt kā mulčas slāni ap jau augošiem augiem. Šāda mulča ne tikai baros augus, bet arī palīdzēs saglabāt mitrumu un nomākt nezāles. Labi sadalījušies kūtsmēsli (liellopu, zirgu) arī ir ļoti vērtīgs organisko vielu un barības elementu avots, taču ir svarīgi izmantot tikai pilnībā sadalījušos mēslus, jo svaigi kūtsmēsli var “apdedzināt” augu saknes. Organiskā mēslojuma izmantošana ir ilgtspējīga pieeja, kas rūpējas ne tikai par augiem, bet arī par augsnes veselību kopumā.
Minerālais mēslojums ir rūpnieciski ražots, un tas satur noteiktu koncentrāciju konkrētu barības vielu (N, P, K u.c.). Tā galvenā priekšrocība ir ātrā iedarbība un precīza dozēšanas iespēja. Minerālmēsli ir pieejami dažādās formās – granulās, pulveros vai šķidrā veidā. Granulēto mēslojumu parasti iestrādā augsnē pavasarī, un tas lēnām šķīst, nodrošinot barības vielas ilgākā laika periodā. Šķidros mēslojumus izšķīdina ūdenī un lieto laistīšanas laikā, un tie nodrošina ļoti ātru efektu, jo barības vielas ir augiem viegli pieejamā formā. Šķidrā mēslošana ir īpaši noderīga, ja nepieciešams ātri novērst barības vielu trūkuma pazīmes vai sniegt papildu “enerģijas devu” pirms ziedēšanas.
Lietojot minerālmēslus, ir ļoti svarīgi stingri ievērot ražotāja norādītās devas, jo to pārmērīga lietošana var izraisīt augu sakņu apdegumus un augsnes piesātināšanos ar sāļiem. Lai gan minerālmēsli ir efektīvi, tie neuzlabo augsnes struktūru tā, kā to dara organiskais mēslojums. Vislabākos rezultātus bieži vien var sasniegt, apvienojot abas metodes: izmantojot organisko mēslojumu kā pamatu augsnes auglības uzturēšanai un minerālmēslus kā papildinājumu noteiktos augšanas posmos vai specifisku problēmu risināšanai. Šāda integrēta pieeja nodrošina gan ātru, gan ilgtermiņa ieguvumu jūsu pulkstenītēm.
Barības vielu trūkuma un pārdozēšanas pazīmes
Spēja atpazīt barības vielu trūkuma vai pārdozēšanas pazīmes ir svarīga, lai savlaicīgi koriģētu mēslošanas plānu. Visbiežākais simptoms, kas liecina par problēmām ar barošanu, ir izmaiņas lapu krāsā un izskatā. Klasisks slāpekļa (N) trūkuma piemērs ir vispārēja auga augšanas palēnināšanās un apakšējo, vecāko lapu dzeltēšana. Lapas kļūst gaiši zaļas, pēc tam dzeltenas, un augs izskatās nīkulīgs. Savukārt pārmērīgs slāpekļa daudzums izpaužas kā ļoti tumši zaļas, sulīgas lapas, strauja veģetatīvās masas augšana un vāja vai pat nekāda ziedēšana.
Fosfora (P) trūkums bieži vien ir grūtāk pamanāms. Tas var izpausties kā vāja sakņu sistēma, aizkavēta augšana un ziedēšana. Dažkārt lapas var iegūt violetu vai sarkanīgu nokrāsu, īpaši gar malām. Kālija (K) deficīts parasti parādās kā lapu malu dzeltēšana un brūnēšana, sākot ar vecākajām lapām. Lapu gali un malas izskatās kā apdeguši, un augs kopumā kļūst mazāk izturīgs pret slimībām un stresu. Šos simptomus var viegli sajaukt ar sausuma vai slimību radītiem bojājumiem, tāpēc ir svarīgi izvērtēt visus faktorus kopumā.
Dzelzs (Fe) trūkums, kas pazīstams kā dzelzs hloroze, ir vēl viena izplatīta problēma, īpaši sārmainās augsnēs, kur dzelzs kļūst augiem nepieejams. Tas izpaužas kā jauno, augšējo lapu dzeltēšana, kamēr lapu dzīslas paliek zaļas. Smagos gadījumos visa lapa var kļūt gandrīz balta. Šo problēmu var risināt, izmantojot speciālus mēslošanas līdzekļus, kas satur dzelzi helātu formā, kas ir viegli pieejama augiem plašākā pH diapazonā, vai arī mēģinot nedaudz paskābināt augsni.
Mēslojuma pārdozēšana jeb “pārbarošana” ir tikpat bīstama kā barības vielu trūkums. Pirmā pazīme var būt balti sāls izgulsnējumi uz augsnes virsmas. Auga lapu gali un malas kļūst brūnas un sausas, izskatās kā apdegušas. Pārmērīga mēslojuma koncentrācija augsnē var bojāt saknes, traucējot to spēju uzņemt ūdeni, kas noved pie auga vīšanas pat mitrā augsnē. Ja ir aizdomas par pārdozēšanu, augsne ir kārtīgi jāizskalo ar lielu daudzumu tīra ūdens, lai izskalotu liekos sāļus. Vērīga augu novērošana un mērenība mēslošanā ir atslēga, lai izvairītos no šīm problēmām.
Mēslošanas īpatnības podos audzētām pulkstenītēm
Pulkstenīšu audzēšanai podos un konteineros ir savas specifiskas prasības attiecībā uz mēslošanu, kas atšķiras no dobē augošiem augiem. Ierobežotajā augsnes tilpumā barības vielas izskalojas daudz ātrāk ar katru laistīšanas reizi. Turklāt augsnes substrāts, ko izmanto podos, bieži vien sākotnēji satur ierobežotu daudzumu barības vielu, kas ātri tiek izlietotas. Tādēļ podos audzētām pulkstenītēm ir nepieciešama regulārāka un pārdomātāka mēslošana, lai nodrošinātu to labsajūtu.
Vislabāk ir izmantot augstas kvalitātes podu augsni, kas jau ir bagātināta ar lēnas iedarbības mēslojumu. Šāds mēslojums nodrošinās augu ar barības vielām vairāku mēnešu garumā. Papildus tam, aktīvās augšanas un ziedēšanas periodā, no pavasara līdz vasaras vidum, ieteicams regulāri lietot šķidro komplekso mēslojumu. Atkarībā no mēslojuma koncentrācijas un ražotāja ieteikumiem, to parasti dara ik pēc 2-4 nedēļām, pievienojot mēslojumu laistāmajam ūdenim. Šī pieeja nodrošina pastāvīgu un viegli pieejamu barības vielu piegādi.
Izvēloties mēslojumu, priekšroku dodiet sabalansētam sastāvam, piemēram, ar NPK attiecību 20-20-20 aktīvās augšanas sākumā un vēlāk pārejot uz mēslojumu ar augstāku fosfora un kālija saturu (piemēram, 15-30-15), lai veicinātu ziedēšanu. Ir svarīgi nepārsniegt ieteicamās devas, jo tas var izraisīt sāļu uzkrāšanos substrātā un sakņu bojājumus. Lai no tā izvairītos, reizi mēnesī vai divos ir lietderīgi podu kārtīgi izskalot, lejot cauri lielu daudzumu tīra ūdens, līdz tas brīvi sāk tecēt pa drenāžas caurumiem.
Tāpat kā dārzā augošām pulkstenītēm, arī podos audzētiem augiem mēslošana ir jāpārtrauc vasaras beigās, lai ļautu tiem sagatavoties miera periodam. Pārtraucot mēslošanu, jūs signalizējat augam, ka aktīvās augšanas sezona ir beigusies. Atcerieties, ka mazākos podos augsne un barības vielas izsīkst ātrāk nekā lielos konteineros, tāpēc mēslošanas biežums ir jāpielāgo arī poda izmēram. Regulāra un pārdomāta barošana ir galvenais priekšnoteikums, lai jūsu balkona vai terases pulkstenītes būtu veselīgas un ziedētu ilgi un krāšņi.
