Runājot par Klūzija tulpju vai jebkuru citu tulpju apgriešanu, ir svarīgi saprast, ka šis process fundamentāli atšķiras no krūmu vai daudzgadīgo puķu apgriešanas. Tulpēm nav nepieciešama formējoša vai atjaunojoša apgriešana tās klasiskajā izpratnē. Galvenie uzdevumi, kas saistīti ar kādu daļu noņemšanu, ir stingri saistīti ar auga dzīves ciklu un mērķēti uz to, lai maksimāli palielinātu enerģijas uzkrāšanu sīpolā nākamā gada ziedēšanai. Nepareiza vai priekšlaicīga auga daļu nogriešana, īpaši lapu, ir viena no lielākajām kļūdām, ko var pieļaut tulpju audzēšanā, un tā var novest pie auga novājināšanās un ziedēšanas izbeigšanās. Tāpēc ir būtiski zināt, ko, kad un kāpēc drīkst griezt.
Pamatprincips, kas jāatceras, ir šāds: kamēr auga lapas ir zaļas, tās ir neaizskaramas. Lapas ir auga “virtuve” vai “elektrostacija”, kur notiek fotosintēze – process, kurā saules enerģija tiek pārvērsta barības vielās. Šīs barības vielas ir nepieciešamas ne tikai auga uzturēšanai ziedēšanas laikā, bet, kas ir vēl svarīgāk, tās tiek transportētas un uzkrātas sīpolā, veidojot rezerves nākamajam augšanas periodam. Jo ilgāk lapas paliek zaļas un veselīgas, jo lielāks un spēcīgāks būs sīpols.
Vienīgā daļa, kuru ieteicams noņemt, ir noziedējušais zieds. Šo procesu sauc par ziedgalvu nogriešanu (angliski – deadheading). Tā mērķis ir novērst sēklu pogaļas veidošanos. Sēklu ražošana patērē ļoti daudz auga enerģijas, kas citādi tiktu novirzīta sīpola barošanai. Noņemot noziedējušo ziedu, mēs “pasakām” augam, ka nav nepieciešams tērēt spēkus sēklu nogatavināšanai, un visa saražotā enerģija tiek novirzīta uz sīpolu.
Šis process ir īpaši svarīgs jaunām vai vājām tulpēm, kā arī lielākajai daļai hibrīda šķirņu. Botāniskajām tulpēm, kāda ir arī Klūzija tulpe, sēklu veidošanās nav tik liels enerģijas patēriņš, un dažkārt dārznieki atstāj sēklu pogaļas, lai augs varētu vairoties pašizsējā un veidot dabiskas kolonijas. Tomēr, ja tavs mērķis ir iegūt pēc iespējas lielākus un spēcīgākus sīpolus, ziedgalvu nogriešana ir ieteicama arī botāniskajām tulpēm.
Ir svarīgi atcerēties, ka griešanas laikā vienmēr jāizmanto tīri un asi instrumenti, piemēram, dārza šķēres vai nazis. Tas palīdzēs izvairīties no augu audu saspiešanas un samazinās risku pārnest slimības no viena auga uz otru. Pēc darba ar slimiem vai aizdomīgiem augiem instrumenti vienmēr ir jādezinficē spirtā vai citā dezinfekcijas līdzeklī.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Noziedējušo ziedu noņemšana
Noziedējušo ziedu noņemšana ir jāveic drīz pēc tam, kad ziedlapiņas ir sākušas vīt un birt. Nav nepieciešams gaidīt, līdz zieds ir pilnībā nokaltis. Jo ātrāk tas tiek izdarīts, jo ātrāk augs pārtrauks tērēt enerģiju neveiksmīgajai sēklu veidošanai. Process ir ļoti vienkāršs – ar asām šķērēm vai vienkārši ar pirkstiem nolaužot, noņemiet pašu zieda galviņu kopā ar nelielo paresninājumu (sēklotni) zem tās.
Griežot ir svarīgi atstāt pēc iespējas garāku ziedkātu un visas lapas neskartas. Gan ziedkāts, gan lapas turpina piedalīties fotosintēzē un barot sīpolu. Nogriežot visu ziedkātu līdz zemei, tu atņem augam daļu no tā fotosintezējošās virsmas. Tāpēc nogrieziet tikai pašu zieda galu, aptuveni pāris centimetrus no augšas.
Šī procedūra ne tikai palīdz stiprināt sīpolu, bet arī uzlabo dobes estētisko izskatu. Novītuši ziedi un sēklu pogaļas izskatās nekopti un var bojāt kopējo pavasara dārza ainu. Laicīga noziedējušo ziedu noņemšana ļauj dobei izskatīties akurāti un sakopti, kamēr lapas turpina savu svarīgo darbu. Tas ir vienkāršs paņēmiens, kā apvienot praktisko labumu ar estētisko.
Ja audzē tulpes grieztajiem ziediem, tad ziedu griešanas process būtībā aizstāj ziedgalvu noņemšanu. Griežot ziedus vāzei, centies atstāt augam vismaz vienu vai divas apakšējās lapas. Šīs lapas turpinās barot sīpolu un nodrošinās tā izdzīvošanu. Ja nogriezīsi ziedu ar visām lapām, sīpols, visticamāk, aizies bojā vai būs ļoti vājš nākamajā gadā. Šis noteikums ir īpaši svarīgs, ja vēlies, lai tulpes atgrieztos arī nākamgad.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Lapu nozīme un to noņemšanas laiks
Pēc noziedēšanas sākas vissvarīgākais periods sīpola dzīvē – barības vielu uzkrāšanas fāze. Tulpju lapas turpina aktīvi fotosintezēt vēl 4 līdz 6 nedēļas pēc ziedu novīšanas. Šajā laikā visa saražotā enerģija tiek novirzīta uz sīpolu, kur tā tiek uzkrāta cietes veidā. Šīs rezerves nodrošinās auga izdzīvošanu miera periodā un būs enerģijas avots augšanai nākamajā pavasarī.
Kategoriski aizliegts nogriezt lapas, kamēr tās ir zaļas. Tā ir visbiežāk pieļautā un viskaitīgākā kļūda tulpju kopšanā. Daudziem dārzniekiem nepatīk, kā izskatās dzeltējošās tulpju lapas, un viņi steidzas tās nogriezt, lai dobe izskatītos kārtīgāka. To darot, viņi burtiski nozog barību nākamā gada ziediem. Ja lapas tiek noņemtas priekšlaicīgi, sīpols nesaņem nepieciešamo barības vielu daudzumu, kļūst vājš, un nākamajā gadā tas vai nu neziedēs vispār, vai arī zieds būs ļoti sīks.
Lai nomaskētu nepievilcīgās, atmirstošās tulpju lapas, var izmantot dažādus paņēmienus. Viens no populārākajiem ir stādīt tulpes starp daudzgadīgiem augiem, piemēram, hostām, dienziedēm vai astilbēm. Kad tulpes nozied, šie augi sāk aktīvi augt, un to kuplā lapotne drīz vien nosedz dzeltējošās tulpju lapas. Šī metode ļauj saglabāt dobes dekorativitāti visā sezonā.
Pareizais laiks lapu noņemšanai ir tad, kad tās ir pilnībā nodzeltējušas, kļuvušas brūnas un sausas. Šajā brīdī tās ir izpildījušas savu funkciju un atdevušas visas barības vielas sīpolam. Nokaltušas lapas parasti var viegli noņemt, vienkārši paraujot ar roku, vai arī tās var nogriezt līdz zemes līmenim. Pēc lapu noņemšanas augs ir pilnībā iestājies miera periodā.
Slimo un bojāto daļu apgriešana
Regulāra augu apskate ir svarīga, lai laikus pamanītu slimību vai kaitēkļu bojājumus. Ja uz lapām, ziedkātiem vai ziediem parādās aizdomīgi plankumi, pelējums vai deformācijas, šīs daļas ir nekavējoties jānoņem un jāiznīcina. Tas palīdzēs ierobežot slimības izplatīšanos uz citām auga daļām vai kaimiņu augiem. Nogrieztās slimās daļas nekādā gadījumā nedrīkst likt kompostā; tās ir jāsadedzina vai jāizmet sadzīves atkritumos.
Īpaša uzmanība jāpievērš augiem ar tulpju raibziedainības vīrusa pazīmēm – neregulārām svītrām un plankumiem uz ziedlapiņām. Tā kā šī slimība nav ārstējama un viegli izplatās, inficētais augs ir nekavējoties jāizrok ar visu sīpolu un jāiznīcina. Šajā gadījumā nedrīkst aprobežoties tikai ar virszemes daļu nogriešanu, jo vīruss atrodas visā augā, ieskaitot sīpolu.
Ja pamani kaitēkļu, piemēram, laputu, kolonijas, tās var mēģināt nomazgāt ar ūdens strūklu. Ja bojājumi ir nelieli, bet lapas daļa ir stipri deformēta, to var uzmanīgi izgriezt. Tomēr jāatceras, ka jebkura zaļās masas noņemšana samazina fotosintēzes virsmu, tāpēc to vajadzētu darīt tikai galējas nepieciešamības gadījumā. Profilaktiski pasākumi pret slimībām un kaitēkļiem vienmēr ir labāki par ārstēšanu.
Pēc jebkuras apgriešanas, it īpaši, ja tiek noņemtas slimās daļas, ir ļoti svarīgi dezinficēt dārza instrumentus. To var izdarīt, noslaukot asmeņus ar spirtā vai hloru saturošā šķīdumā samitrinātu drānu. Šis vienkāršais solis palīdz novērst patogēnu pārnešanu no viena auga uz otru un ir būtiska dārza higiēnas sastāvdaļa.
Apgriešana pirms sīpolu izrakšanas
Dažkārt dārznieki izvēlas izrakt tulpju sīpolus un uzglabāt tos vasarā, lai nodrošinātu tiem nepieciešamo sauso un silto miera periodu, vai arī lai pārplānotu dobes. Arī šajā gadījumā ir ļoti svarīgi ievērot pareizo laiku. Sīpolus drīkst rakt tikai pēc tam, kad lapas ir pilnībā nokaltušas. Tas ir signāls, ka sīpols ir nobriedis un gatavs miera periodam.
Pirms rakšanas nokaltušās virszemes daļas var nogriezt, atstājot nelielu stublāja daļu, lai būtu vieglāk atrast sīpola atrašanās vietu. Rakšanu vislabāk veikt ar dārza dakšām, iedurot tās augsnē pietiekamā attālumā no auga, lai nesabojātu sīpolu. Pēc izrakšanas sīpolus uzmanīgi notīra no liekās zemes.
Nav ieteicams mazgāt sīpolus ar ūdeni, ja vien tie nav ļoti dubļaini. Lieks mitrums var veicināt puves attīstību uzglabāšanas laikā. Pēc notīrīšanas sīpolus novieto vienā kārtā kastītēs vai uz sietiem un žāvē siltā, ēnainā un labi vēdināmā vietā apmēram vienu līdz divas nedēļas. Šajā laikā sadzīst visi rakšanas laikā radušies nelielie bojājumi.
Kad sīpoli ir apžuvuši, no tiem var noņemt vecās saknes un atlikušo stublāja daļu. Pēc tam sīpolus var sašķirot pēc izmēra un novietot uzglabāšanai tīkla maisiņos vai kastītēs ar kūdru vai zāģu skaidām līdz pat rudenim, kad pienāks laiks tos atkal stādīt. Pareizi sagatavoti un uzglabāti sīpoli nodrošinās lielisku ziedēšanu nākamajā sezonā.
