Klūzija tulpes, будучи botāniskajām tulpēm, savā būtībā ir pieticīgi augi, kas pielāgojušies augšanai ne pārāk bagātās, akmeņainās augsnēs savā dabiskajā izplatības areālā. Tas nozīmē, ka tās nav tik prasīgas pret barības vielām kā daudzas mūsdienu liedziedu hibrīda šķirnes, kurām nepieciešama regulāra un intensīva mēslošana. Tomēr, lai nodrošinātu stabilu un ikgadēju ziedēšanu, kā arī veicinātu veselīgu sīpolu attīstību, ir svarīgi izprast to specifiskās barības vielu vajadzības un nodrošināt tām pareizu un sabalansētu mēslojumu. Pārmērīga mēslošana var nodarīt vairāk ļauna nekā laba, tāpēc mērenība un pareizā pieeja ir panākumu atslēga.
Galvenie makroelementi, kas nepieciešami jebkuram augam, ir slāpeklis (N), fosfors (P) un kālijs (K). Slāpeklis ir atbildīgs par zaļās masas – lapu un stublāju – augšanu. Fosfors spēlē izšķirošu lomu sakņu sistēmas attīstībā, enerģijas pārnesē un ziedpumpuru veidošanā. Kālijs, savukārt, stiprina auga šūnu sienas, uzlabo izturību pret slimībām, sausumu un salu, kā arī piedalās ūdens un barības vielu transportēšanā augā.
Klūzija tulpēm ir nepieciešams mēslojums ar sabalansētu šo elementu attiecību, taču ar uzsvaru uz fosforu un kāliju, bet ar samazinātu slāpekļa daudzumu. Pārāk daudz slāpekļa veicinās pārmērīgu lapu augšanu uz ziedu rēķina. Lapas kļūs lielas, mīkstas un sulīgas, kas padarīs augu uzņēmīgu pret sēnīšu slimībām, piemēram, pelēko puvi, un kaitēkļiem, piemēram, laputīm. Turklāt, pārmērīga lapotne patērēs enerģiju, kas citādi tiktu novirzīta sīpola barošanai.
Ideāls mēslojums Klūzija tulpēm ir tāds, kuram ir N-P-K attiecība, piemēram, 5-10-10 vai līdzīga, kur fosfora un kālija procentuālais daudzums ir lielāks vai vienāds ar slāpekļa daudzumu. Šāds sastāvs nodrošina visu nepieciešamo spēcīgai sakņu sistēmai un bagātīgai ziedēšanai, neveicinot liekas lapotnes veidošanos. Mēslojuma izvēle un pareiza tā lietošana ir būtisks solis ceļā uz veselīgu tulpju kolekciju.
Papildus makroelementiem augiem ir nepieciešami arī mikroelementi, piemēram, kalcijs, magnijs, sērs, dzelzs, mangāns un cinks, lai gan daudz mazākos daudzumos. Parasti labi strukturētā dārza augsnē, kas papildināta ar organisko vielu, piemēram, kompostu, šie mikroelementi ir pietiekamā daudzumā. Tāpēc organiskā mēslojuma izmantošana ir īpaši vērtīga, jo tas ne tikai nodrošina barības vielas, bet arī uzlabo augsnes vispārējo stāvokli.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Mēslošanas laiks un biežums
Pareizs mēslošanas laiks ir tikpat svarīgs kā pareiza mēslojuma izvēle. Klūzija tulpes nav nepieciešams mēslot bieži. Parasti pietiek ar vienu mēslošanas reizi gadā, lai nodrošinātu tās ar visām nepieciešamajām barības vielām. Pārmērīga mēslošana var izraisīt sāļu uzkrāšanos augsnē, kas var bojāt auga saknes un negatīvi ietekmēt tā veselību.
Vislabākais laiks mēslošanai ir agrā pavasarī, tiklīdz no zemes parādās pirmie tulpju asni. Šajā brīdī augs sāk aktīvu augšanu un tam ir vislielākā nepieciešamība pēc barības vielām, lai attīstītu spēcīgas lapas un ziedkātus. Mēslošana šajā laikā nodrošina, ka barības vielas būs pieejamas augam tieši tad, kad tas tās visvairāk patērē. Vēl viena iespēja ir iestrādāt lēnas iedarbības mēslojumu augsnē jau rudenī, sīpolu stādīšanas laikā.
Mēslojumu var izkliedēt ap augiem, cenšoties to neuzbērt tieši uz asniem vai lapām, jo tas var izraisīt apdegumus. Pēc mēslojuma izkliedēšanas to viegli iestrādā augsnes virskārtā un, ja nepieciešams, aplaista, lai palīdzētu barības vielām ātrāk izšķīst un nonākt līdz sakņu zonai. Ja tiek izmantots šķidrais mēslojums, to lieto saskaņā ar ražotāja norādījumiem, parasti laistot augus ar atšķaidītu šķīdumu.
Pēc noziedēšanas Klūzija tulpes vairs nav jāmēslo. Šajā periodā auga galvenais uzdevums ir pārvietot fotosintēzes rezultātā saražotās barības vielas no lapām uz sīpolu. Jebkāda papildu mēslošana šajā laikā var izjaukt šo dabisko procesu un stimulēt nevajadzīgu augšanu, kad augam būtu jāsāk gatavoties miera periodam. Koncentrējies uz to, lai lapas varētu dabiski nokalst un atdot visu savu spēku sīpolam.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Organiskais mēslojums
Organiskais mēslojums ir lieliska izvēle Klūzija tulpju mēslošanai, jo tas ne tikai nodrošina barības vielas, bet arī uzlabo augsnes struktūru, veicina mikroorganismu darbību un palielina augsnes spēju saglabāt mitrumu. Labi sadalījies komposts ir viens no labākajiem organiskajiem mēslojumiem. To var iestrādāt augsnē pirms stādīšanas rudenī vai uzklāt kā plānu mulčas kārtu ap augiem agrā pavasarī.
Kaulu milti ir vēl viens vērtīgs organiskais mēslojums, kas ir bagāts ar fosforu un kalciju. Tā ir lēnas iedarbības mēslojums, kas pakāpeniski atbrīvo barības vielas augsnē. Kaulu miltus ir ieteicams pievienot stādīšanas bedrei rudenī, sajaucot to ar augsni zem sīpola. Tas nodrošinās ilgtermiņa barības vielu avotu, kas īpaši veicinās spēcīgas sakņu sistēmas attīstību.
Koksnes pelni ir labs kālija un mikroelementu avots, taču ar to lietošanu jābūt uzmanīgam. Pelni ir sārmaini un var paaugstināt augsnes pH līmeni. Tos drīkst lietot tikai nelielos daudzumos un tikai tad, ja augsne ir skāba. Pirms pelnu lietošanas ieteicams pārbaudīt augsnes pH līmeni. Nelielu daudzumu pelnu var izkaisīt ap augiem agrā pavasarī.
Jāizvairās no svaigu organisko mēslojumu, piemēram, svaigu kūtsmēslu, lietošanas. Tie satur pārāk daudz slāpekļa amonjaka formā, kas var “sadedzināt” augu saknes un sīpolus. Turklāt, svaigi kūtsmēsli var saturēt nezāļu sēklas un slimību ierosinātājus. Ja vēlies izmantot kūtsmēslus, tiem jābūt labi sadalījušiem un kompostētiem vismaz vienu gadu.
Minerālmēsli
Ja tiek izvēlēti minerālmēsli, priekšroka jādod granulētiem, lēnas iedarbības kompleksajiem mēslojumiem, kas paredzēti sīpolpuķēm. Šie mēslojumi ir īpaši izstrādāti, lai nodrošinātu sabalansētu barības vielu daudzumu, kas nepieciešams sīpolpuķu augšanai un ziedēšanai. Tie pakāpeniski atbrīvo barības vielas vairāku mēnešu garumā, nodrošinot augu ar visu nepieciešamo visas aktīvās augšanas sezonas laikā.
Izvēloties mēslojumu, pievērs uzmanību N-P-K attiecībai uz iepakojuma. Kā jau minēts, meklē formulu ar zemāku slāpekļa (N) saturu un augstāku fosfora (P) un kālija (K) saturu. Šāda attiecība veicinās ziedēšanu un sīpolu nobriešanu, nevis pārmērīgu lapu augšanu. Vienmēr ievēro ražotāja norādītās devas, jo pārmērīga mēslošana var būt kaitīga.
Šķidrie minerālmēsli arī var tikt izmantoti, taču tie j lieto piesardzīgi. Tie nodrošina ātru barības vielu devu, bet to iedarbība ir īslaicīga. Ja izvēlies šķidro mēslojumu, lieto to ļoti atšķaidītā veidā agrā pavasarī, kad sākas augšana. Šķidro mēslojumu var lietot vienu vai divas reizes ar divu nedēļu intervālu augšanas sākumā, bet pēc tam tā lietošana jāpārtrauc.
Izvairies no vienkomponenta slāpekļa mēslojumiem, piemēram, amonija nitrāta vai karbamīda. Šie mēslojumi ir ļoti koncentrēti un var viegli izraisīt augu apdegumus un citas problēmas. Klūzija tulpēm, kas ir pielāgojušās augšanai nabadzīgākās augsnēs, šāda intensīva slāpekļa deva ir īpaši kaitīga. Pieturies pie sabalansētiem kompleksajiem mēslojumiem, kas paredzēti dekoratīvajiem augiem.
Barības vielu trūkuma pazīmes un pārmēslošana
Lai gan Klūzija tulpes ir mazprasīgas, ļoti nabadzīgās augsnēs tām var parādīties barības vielu trūkuma pazīmes. Ja augi ir vāji, ar mazām, bālām lapām un neveido ziedus, tas var liecināt par vispārēju barības vielu trūkumu. Šādā gadījumā agrā pavasarī var lietot sabalansētu komplekso mēslojumu. Ja lapas ir dzeltenīgas, bet dzīslas paliek zaļas, tas var liecināt par dzelzs trūkumu, kas biežāk sastopams sārmainās augsnēs.
Vāja ziedēšana vai tās iztrūkums, ja augam ir veselīgas lapas, bieži vien liecina par fosfora trūkumu. Fosfors ir tieši atbildīgs par ziedpumpuru veidošanos. Šādā gadījumā var palīdzēt mēslojums ar paaugstinātu fosfora saturu, piemēram, kaulu miltu iestrādāšana augsnē rudenī. Savukārt, ja auga lapu malas kļūst dzeltenas vai brūnas un sačokurojas, tas var liecināt par kālija trūkumu.
Pārmēslošanas pazīmes var būt daudz dramatiskākas un bīstamākas augam. Viena no pirmajām pazīmēm ir apdegušas, brūnas lapu malas vai gali, kas liecina par sāļu pārdozēšanu. Pārmērīgs slāpeklis, kā jau minēts, izraisa ļoti strauju, bet vāju lapu augšanu un ziedēšanas samazināšanos vai pilnīgu izpalikšanu. Augs kļūst arī ļoti uzņēmīgs pret slimībām.
Ja ir aizdomas par pārmēslošanu, ir nekavējoties jāpārtrauc jebkāda mēslojuma lietošana. Ja augsne ir acīmredzami pārāk piesātināta ar mēslojumu, var mēģināt to “izskalot”, vairākas reizes pamatīgi aplaistot dobi, lai liekie sāļi aizskalotos dziļāk augsnē, prom no sakņu zonas. Tomēr šī metode ir riskanta, jo var izraisīt pārmērīgu mitrumu. Labākā stratēģija ir vienmēr ievērot mērenību un rūpīgi sekot norādījumiem uz mēslojuma iepakojuma.
