Lai citronpelargonija augtu spēcīga, veidotu kuplu, aromātisku lapotni un priecētu ar ziediem, tai nepieciešama regulāra un sabalansēta barības vielu uzņemšana. Lai gan šis augs nav pārlieku prasīgs, augsnē esošās barības vielu rezerves, īpaši audzējot podos, ar laiku izsīkst, tādēļ papildu mēslošana ir būtiska veiksmīgas kopšanas sastāvdaļa. Pareizi izvēlēts mēslojums un atbilstošs mēslošanas režīms nodrošinās augu ar visiem nepieciešamajiem makro un mikroelementiem, veicinot tā veselīgu attīstību un pasargājot no dažādām problēmām, kas saistītas ar barības vielu trūkumu. Ir svarīgi atrast līdzsvaru, jo gan barības vielu deficīts, gan to pārdozēšana var negatīvi ietekmēt auga labsajūtu.
Citronpelargonijas mēslošana ir nepieciešama tikai aktīvās augšanas periodā, kas parasti ilgst no pavasara līdz rudenim, aptuveni no marta līdz septembrim. Šajā laikā augs intensīvi veido jaunus dzinumus, lapas un, iespējams, ziedus, tādēļ tam ir paaugstināta nepieciešamība pēc barības vielām. Mēslošanu ieteicams veikt reizi divās līdz četrās nedēļās, atkarībā no izvēlētā mēslojuma veida un koncentrācijas. Vienmēr ir svarīgi ievērot ražotāja norādījumus uz iepakojuma, lai izvairītos no pārdozēšanas.
Ziemas mēnešos, kad augs atrodas miera periodā un tā augšana ir ievērojami palēninājusies, mēslošana ir jāpārtrauc. Augs šajā laikā “atpūšas” un nespēj efektīvi izmantot uzņemtās barības vielas. Turpinot mēslot ziemā, augsnē var uzkrāties pārmērīgs sāļu daudzums, kas var bojāt saknes un negatīvi ietekmēt auga veselību. Mēslošanu atsāk pavasarī, kad parādās pirmās jaunās augšanas pazīmes.
Pirms mēslošanas augs ir jāaplaista. Mēslojuma lietošana uz sausas augsnes var apdedzināt auga saknes un radīt tam nopietnus bojājumus. Tāpēc vienmēr vispirms samitriniet augsni ar tīru ūdeni un tikai pēc tam lietojiet mēslojuma šķīdumu. Šis vienkāršais noteikums palīdzēs nodrošināt, ka barības vielas tiek uzņemtas efektīvi un droši. Atcerieties, ka jauni, tikko pārstādīti vai apsakņoti augi pirmo mēnesi nav jāmēslo.
Pareiza mēslojuma izvēle
Tirgū ir pieejams plašs mēslojumu klāsts, tādēļ ir svarīgi izvēlēties citronpelargonijai vispiemērotāko. Vislabākā izvēle ir sabalansēts, komplekss mēslojums, kas paredzēts ziedošiem telpaugiem vai īpaši pelargonijām. Šādi mēslojumi parasti satur visus trīs galvenos makroelementus – slāpekli (N), fosforu (P) un kāliju (K) – optimālā attiecībā, kā arī nepieciešamos mikroelementus, piemēram, dzelzi, magniju, mangānu un citus.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Svarīgi ir pievērst uzmanību N-P-K attiecībai uz mēslojuma iepakojuma. Aktīvās augšanas sākumā pavasarī var izmantot mēslojumu ar nedaudz augstāku slāpekļa saturu, kas veicina zaļās masas – lapu un dzinumu – augšanu. Tomēr jābūt uzmanīgiem, jo pārmērīgs slāpekļa daudzums var kavēt ziedēšanu un padarīt augu stīganu un uzņēmīgu pret slimībām. Tādēļ lielāko daļu sezonas ieteicams izmantot mēslojumu, kurā ir līdzsvarota N-P-K attiecība vai nedaudz paaugstināts fosfora un kālija saturs.
Fosfors (P) ir būtisks sakņu sistēmas attīstībai un ziedpumpuru veidošanai, savukārt kālijs (K) stiprina auga vispārējo izturību pret slimībām, kaitēkļiem un nelabvēlīgiem vides apstākļiem, kā arī veicina spilgtāku ziedu krāsu. Tāpēc mēslojums ar formulu, piemēram, 15-30-15 vai 10-20-10, būs lieliski piemērots, lai veicinātu gan veselīgu lapotni, gan ziedēšanu. Ir svarīgi izvairīties no mēslojumiem, kas paredzēti tikai lapu dekoratīvajiem augiem, jo tiem parasti ir ļoti augsts slāpekļa saturs.
Visērtāk lietojami ir šķidrie mēslojumi, kurus atšķaida ūdenī saskaņā ar instrukciju un lieto laistīšanas laikā. Tie nodrošina ātru un viegli pieejamu barības vielu uzņemšanu. Ir pieejami arī ilgstošas iedarbības mēslojumi granulu vai kociņu veidā, kurus iestrādā augsnē. Tie pakāpeniski izdala barības vielas vairāku mēnešu garumā, samazinot nepieciešamību pēc regulāras mēslošanas. Tomēr ar šiem mēslojumiem ir grūtāk kontrolēt barības vielu padevi.
Barības vielu trūkuma pazīmes
Iemācoties atpazīt barības vielu trūkuma pazīmes, var laicīgi reaģēt un novērst nopietnākas problēmas. Vispārējs barības vielu trūkums izpaužas kā lēna vai apstājusies augšana, sīkas un bālas lapas, kā arī vāja vai iztrūkstoša ziedēšana. Augs izskatās nīkulīgs un zaudē savu dekorativitāti. Šādos gadījumos regulāras mēslošanas uzsākšana ar sabalansētu komplekso mēslojumu parasti ātri uzlabo situāciju.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Slāpekļa (N) trūkums ir viena no biežākajām problēmām. Tā galvenā pazīme ir lapu, īpaši veco, apakšējo lapu, dzeltēšana. Lapas kļūst gaiši zaļas, pēc tam dzeltenas un galu galā nokrīt. Viss augs izskatās bāls, un tā augšana ir acīmredzami palēnināta. Lai novērstu slāpekļa trūkumu, jālieto sabalansēts mēslojums vai īslaicīgi mēslojums ar nedaudz paaugstinātu slāpekļa saturu.
Fosfora (P) trūkums bieži izpaužas kā tumši zaļa vai pat violeta lapu nokrāsa, īpaši gar lapu malām. Augšana ir ļoti lēna, un augs neveido ziedpumpurus. Savukārt kālija (K) trūkums parasti parādās kā lapu malu dzeltēšana un vēlāk apbrūnēšana un nokalšana, kas sākas ar vecākajām lapām. Lapas izskatās kā apdegušas. Šos specifiskos deficītus vislabāk novērst, izmantojot kvalitatīvu komplekso mēslojumu, kas satur visus nepieciešamos elementus.
Dzelzs trūkums (hloroze) izpaužas kā jauno, augšējo lapu dzeltēšana, kamēr lapu dzīslas paliek zaļas. Tas bieži notiek, ja augsne ir pārāk sārmaina vai pārlaistīta, kas traucē dzelzs uzņemšanu. Šādos gadījumos var palīdzēt laistīšana ar speciālu dzelzs helātu saturošu mēslojumu. Ir svarīgi atcerēties, ka lapu dzeltēšanu var izraisīt arī citi faktori, piemēram, pārmērīga laistīšana vai nepietiekams apgaismojums, tādēļ pirms mēslošanas ir jāizvērtē visi kopšanas apstākļi.
Pārmēslošanas briesmas
Tikpat kaitīga kā barības vielu trūkums ir arī to pārdozēšana. Pārmēslošana var radīt “ķīmisku apdegumu” auga saknēm, kas traucē to spēju uzņemt ūdeni un barības vielas. Tas var izraisīt auga vīšanu, lapu apdegšanu un pat bojāeju. Tāpēc ir ļoti svarīgi stingri ievērot mēslojuma ražotāja norādīto devu un biežumu, un nekad nemēslot augu biežāk vai ar stiprāku koncentrāciju, nekā ieteikts.
Viena no pirmajām pārmēslošanas pazīmēm ir balta, sāļa garoziņa, kas veidojas uz augsnes virsmas un ap poda malām. Tas liecina par pārmērīgu sāļu uzkrāšanos substrātā. Citas pazīmes ir lapu galu un malu apbrūnēšana un nokalšana, pēkšņa lapu biršana, kā arī novītis izskats pat mitrā augsnē. Pārmērīgs slāpekļa daudzums var izraisīt ļoti strauju, bet vāju un stīganu dzinumu augšanu ar lielām, tumši zaļām lapām, bet bez ziediem.
Ja ir aizdomas par pārmēslošanu, ir nekavējoties jārīkojas. Visefektīvākā metode ir augsnes skalošana. Lai to izdarītu, podu novieto izlietnē vai ārā un lēnām lej cauri augsnei lielu daudzumu tīra ūdens. Ūdens daudzumam vajadzētu būt apmēram divas līdz trīs reizes lielākam par poda tilpumu. Šis process palīdzēs izskalot no augsnes liekos sāļus. Pēc skalošanas ļaujiet augsnei kārtīgi nožūt un pārtrauciet mēslošanu vismaz uz mēnesi.
Smagākos gadījumos, ja saknes ir stipri bojātas, var būt nepieciešama auga pārstādīšana svaigā augsnē. Šajā gadījumā augu uzmanīgi izņem no poda, nopurina veco augsni un pārstāda jaunā substrātā. Pēc pārstādīšanas augu kādu laiku nemēslo, ļaujot tam atgūties. Atcerieties, ka mēslošanas ziņā vienmēr labāk ir pieturēties pie principa “mazāk ir vairāk”.
Dabiskie mēslošanas līdzekļi
Papildus komerciāli ražotajiem minerālmēsliem ir iespējams izmantot arī dažādus dabiskus un organiskus mēslošanas līdzekļus, kas ir videi draudzīgāki un maigāki pret augu. Komposts un biohumuss (slieku komposts) ir lieliski organiski mēslojumi, kas ne tikai nodrošina augu ar barības vielām, bet arī uzlabo augsnes struktūru, gaisa un ūdens caurlaidību. Tos var iemaisīt augsnē pārstādīšanas laikā vai uzbērt kā plānu slāni uz augsnes virsmas.
Var izmantot arī dažādus paštaisītus mēslojuma uzlējumus. Piemēram, banānu mizu uzlējums ir bagāts ar kāliju, kas veicina ziedēšanu. Lai to pagatavotu, banānu mizas aplej ar ūdeni un atstāj ievilkties uz pāris dienām, pēc tam iegūto šķidrumu izmanto laistīšanai. Līdzīgi var izmantot arī olu čaumalas, kas ir labs kalcija avots. Sasmalcinātas olu čaumalas var iemaisīt augsnē vai pagatavot no tām uzlējumu.
Kafijas biezumi, izžāvēti un nelielā daudzumā iestrādāti augsnē, var nedaudz paskābināt augsni un bagātināt to ar slāpekli un citiem mikroelementiem. Tomēr ar kafijas biezumiem jābūt uzmanīgiem, jo pārmērīgs daudzums var padarīt augsni pārāk skābu. Vēl viens lielisks organiskais mēslojums ir koksnes pelni, kas ir bagāti ar kāliju un fosforu. Nelielu daudzumu pelnu var iemaisīt augsnē vai izkaisīt uz tās virsmas.
Lietojot dabiskos mēslošanas līdzekļus, ir svarīgi atcerēties, ka to iedarbība parasti ir lēnāka un maigāka nekā minerālmēsliem. Tie barības vielas atbrīvo pakāpeniski, mikroorganismiem tos sadalot. Tas samazina pārdozēšanas risku, bet var prasīt ilgāku laiku, lai redzētu rezultātus. Dabīgo mēslošanas līdzekļu kombinēšana ar mērenu minerālmēslu lietošanu var būt labs veids, kā nodrošināt citronpelargonijai pilnvērtīgu un sabalansētu barošanu.
