Citronpelargonijas stādīšana un pavairošana ir aizraujošs un gandarījumu sniedzošs process, kas ļauj ne tikai iegūt jaunus augus savai kolekcijai, bet arī dalīties tajos ar draugiem un radiem. Šis process nav sarežģīts un ir pa spēkam pat iesācējiem dārzkopībā, ja tiek ievēroti daži pamatnoteikumi. Pareiza substrāta izvēle, atbilstoša stādīšanas dziļuma ievērošana un optimālu apstākļu nodrošināšana jaunajam augam ir galvenie priekšnoteikumi veiksmīgai ieaugšanai un tālākai attīstībai. Veiksmīga pavairošana, savukārt, sniedz iespēju atjaunot vecus, izstīdzējušus augus un saglabāt to šķirnes īpašības, radot veselīgu un spēcīgu jauno paaudzi.
Stādot citronpelargoniju, izšķiroša nozīme ir pareiza puķu poda un augsnes izvēlei, kas nodrošinās auga sakņu sistēmai optimālus apstākļus. Podam jābūt nedaudz lielākam par auga sakņu kamolu, nodrošinot pietiekami daudz vietas augšanai, bet ne pārāk lielam, lai izvairītos no lieka mitruma uzkrāšanās. Obligāts nosacījums ir drenāžas caurumi poda apakšā, kas ļaus notecēt liekajam ūdenim. Kā jau minēts, stāvošs ūdens var izraisīt sakņu puvi, kas ir viena no lielākajām briesmām šim augam.
Augsnei jābūt vieglai, irdenai un barības vielām bagātai, ar labu ūdens un gaisa caurlaidību. Vislabāk ir izmantot speciāli pelargonijām paredzētu substrātu vai universālu augsni telpaugiem, kam pievienots nedaudz perlīta vai smilts, lai uzlabotu drenāžu. Pirms stādīšanas poda apakšā var iebērt nelielu keramzīta slāni, kas kalpos kā papildu drenāžas elements. Stādot augu, ir svarīgi to ievietot podā tādā pašā dziļumā, kādā tas audzis iepriekš, un uzmanīgi piepildīt podu ar augsni, viegli to pieblīvējot ap saknēm.
Pēc iestādīšanas augs ir rūpīgi jāaplaista, lai augsne nosēstos un labi piekļautos saknēm. Pirmās pāris nedēļas pēc stādīšanas vai pārstādīšanas ir svarīgi nodrošināt augam mērenu laistīšanu un pasargāt to no tiešiem saules stariem, lai ļautu tam adaptēties jaunajos apstākļos un atgūties no pārstādīšanas stresa. Kad augs ir sācis veidot jaunus dzinumus un lapas, tas ir signāls, ka tas ir veiksmīgi ieaudzies un var tikt pakāpeniski pieradināts pie saulainākas vietas un regulāras kopšanas režīma.
Stādīšanas laiks un vieta
Labākais laiks citronpelargonijas stādīšanai vai pārstādīšanai ir pavasaris, parasti no marta līdz maijam. Šajā periodā augs sāk aktīvi augt pēc ziemas miera perioda, un tam ir pietiekami daudz enerģijas, lai ātri pielāgotos jaunajiem apstākļiem un izveidotu spēcīgu sakņu sistēmu. Pārstādīšana pavasarī dod augam visu vasaru, lai tas nostiprinātos un sagatavotos nākamajai ziemai. Ja nepieciešams, pārstādīšanu var veikt arī vasaras sākumā, taču no tās vajadzētu izvairīties karstākajos mēnešos.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Kā jau iepriekš minēts, vietas izvēlei ir būtiska nozīme. Citronpelargonijai nepieciešama gaiša un saulaina vieta, kur tā saņem vismaz 6 stundas tiešas saules gaismas dienā. Tā var būt palodze dienvidu pusē, saulains balkons, terase vai vieta dārzā. Saulē auga lapas kļūst intensīvi zaļas un izdala spēcīgu citronu aromātu. Tomēr, kā jau tika minēts, jāuzmanās no pārāk spēcīgas saules dienas vidū, kas var apdedzināt lapas.
Stādot citronpelargoniju dārzā, ir svarīgi izvēlēties no vēja pasargātu vietu ar labi drenētu augsni. Pirms stādīšanas augsne dobē ir jāuzlabo, iestrādājot tajā kompostu vai labi sadalījušos kūtsmēslus, kas bagātinās to ar barības vielām un uzlabos struktūru. Stādīšanas bedrei jābūt nedaudz lielākai par auga sakņu kamolu. Pēc iestādīšanas augs kārtīgi jāaplaista. Ir svarīgi atcerēties, ka citronpelargonija nav salcietīga, tādēļ dārzā to var audzēt tikai kā viengadīgu augu vai rudenī pirms salnām izrakt un pārnest ziemot telpās.
Stādot vairākas citronpelargonijas vienu otrai blakus, piemēram, balkona kastē vai dobē, ir jāievēro pietiekams attālums starp augiem. Ieteicamais attālums ir aptuveni 20-30 centimetri, lai katram augam būtu pietiekami daudz vietas augšanai un attīstībai. Tas nodrošinās arī labu gaisa cirkulāciju starp augiem, kas palīdzēs novērst sēnīšu slimību izplatīšanos. Blīvāks stādījums var izskatīties pievilcīgāk sākumā, bet vēlāk tas var radīt problēmas ar augu veselību.
Pavairošana ar spraudeņiem
Visvienkāršākais un populārākais citronpelargonijas pavairošanas veids ir ar spraudeņiem, kas ļauj iegūt jaunus augus, kuri ir identiski mātesaugam. Labākais laiks spraudeņu ņemšanai ir pavasaris vai vasaras sākums, kad augs ir aktīvās augšanas fāzē. Spraudeņus ņem no veselīgiem, spēcīgiem dzinumiem, vēlams no galotnēm. Spraudenim jābūt apmēram 8-10 centimetrus garam un ar vismaz 3-4 lapu mezgliem.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Spraudeņa sagatavošana ir vienkārša. Ar asu un tīru nazi vai šķērēm nogriež izvēlēto dzinumu tieši zem lapu mezgla. Pēc tam no spraudeņa apakšējās daļas noņem lapas, atstājot tikai 2-3 lapas galotnē. Apakšējo lapu noņemšana ir svarīga, lai samazinātu ūdens iztvaikošanu un novērstu spraudeņa pūšanu, kad tas tiks ievietots substrātā vai ūdenī. Griezuma vietu var apstrādāt ar apsakņošanās pulveri, lai veicinātu ātrāku un spēcīgāku sakņu veidošanos, taču tas nav obligāti, jo citronpelargonijas spraudeņi parasti apsakņojas viegli.
Sagatavotos spraudeņus var apsakņot divos veidos: ūdenī vai tieši substrātā. Apsakņojot ūdenī, spraudeņus ievieto traukā ar ūdeni tā, lai ūdenī būtu tikai spraudeņa apakšējā daļa bez lapām. Trauku novieto gaišā, bet no tiešiem saules stariem pasargātā vietā. Ūdens regulāri jāmaina, lai tas nesāktu bojāties. Saknes parasti parādās 2-3 nedēļu laikā. Kad saknes ir sasniegušas pāris centimetru garumu, jauno stādiņu var stādīt podiņā ar augsni.
Apsakņojot tieši substrātā, sagatavotos spraudeņus sprauž nelielos podiņos, kas piepildīti ar vieglu un mitru substrātu, piemēram, kūdras un perlīta maisījumu. Substrātu ap spraudeņiem viegli pieblīvē. Lai radītu siltumnīcas efektu un uzturētu augstu gaisa mitrumu, podiņus var pārklāt ar caurspīdīgu maisiņu vai plastmasas pudeles augšdaļu. Podiņus tur gaišā un siltā vietā. Jaunu lapiņu parādīšanās liecina, ka spraudenis ir veiksmīgi apsakņojies.
Pavairošana ar sēklām
Lai gan citronpelargonijas pavairošana ar spraudeņiem ir daudz populārāka, to var pavairot arī ar sēklām. Šī metode ir sarežģītāka un laikietilpīgāka, turklāt no sēklām izaudzētie augi ne vienmēr saglabā visas mātesauga šķirnes īpašības. Tomēr sēklu audzēšana var būt interesants eksperiments, kas ļauj iegūt lielu skaitu jaunu augu un, iespējams, pat jaunas variācijas. Sēklas var iegādāties specializētos veikalos vai ievākt no pašu audzētiem augiem, ja tie ir apputeksnējušies un izveidojuši sēklu pogaļas.
Labākais laiks sēklu sēšanai ir agrs pavasaris, parasti februāris vai marts. Sēšanai sagatavo seklu trauku vai kasti ar drenāžas caurumiem. To piepilda ar vieglu un sterilu sēšanai paredzētu substrātu. Pirms sēšanas substrātu viegli samitrina. Sēklas izsēj vienmērīgi pa substrāta virsmu un pārkaisa ar plānu augsnes vai vermikulīta kārtiņu. Sēšanas dziļumam nevajadzētu pārsniegt sēklas dubultu izmēru.
Pēc sēšanas trauku pārklāj ar stiklu vai caurspīdīgu plēvi, lai nodrošinātu nemainīgu mitrumu un siltumu, radot mini siltumnīcas efektu. Trauku novieto gaišā un siltā vietā ar temperatūru ap 20-22 grādiem pēc Celsija. Substrātam jābūt pastāvīgi mitram, bet ne slapjam. Sēklas parasti dīgst 1-3 nedēļu laikā. Dīgstus ir svarīgi regulāri vēdināt, noņemot pārsegu uz īsu brīdi katru dienu, lai izvairītos no pelējuma veidošanās.
Kad dīgstiem ir izaugušas pirmās īstās lapiņas (parasti divas vai trīs), tie ir gatavi piķēšanai. Katru stādiņu uzmanīgi izceļ no kopējā trauka un pārstāda atsevišķā nelielā podiņā. Pēc piķēšanas jaunos augus turpina audzēt gaišā un siltā vietā, pakāpeniski pieradinot pie āra apstākļiem. Kad augi ir pietiekami paaugušies un nostiprinājušies, tos var pārstādīt lielākos podos vai izstādīt dārzā pēc pēdējām pavasara salnām.
Jauno augu kopšana
Pēc veiksmīgas pavairošanas, neatkarīgi no tā, vai tas darīts ar spraudeņiem vai sēklām, jaunajiem citronpelargonijas augiem ir nepieciešama īpaša aprūpe, lai tie izaugtu par spēcīgiem un veselīgiem eksemplāriem. Sākotnēji jaunos augus tur gaišā vietā, bet sargā no tiešiem saules stariem, kas var apdedzināt to maigās lapiņas. Pakāpeniski, dažu nedēļu laikā, tos var pieradināt pie pilnas saules. Šis process ir svarīgs, lai izvairītos no šoka un nodrošinātu vienmērīgu augšanu.
Laistīšanai jābūt regulārai, bet mērenai. Jauno augu sakņu sistēma vēl nav pilnībā attīstījusies, tāpēc tie ir jutīgāki gan pret iekaltēšanu, gan pret pārmērīgu mitrumu. Augsnei starp laistīšanas reizēm jāļauj nedaudz apžūt. Vislabāk ir laistīt no rīta, lai augam būtu pietiekami daudz laika uzņemt mitrumu dienas laikā. Pārliecinieties, ka liekais ūdens var brīvi notecēt no poda.
Pirmajā mēnesī pēc apsakņošanās vai piķēšanas jaunos augus nav nepieciešams mēslot, jo svaigajā substrātā parasti ir pietiekami daudz barības vielu. Pēc tam var sākt mēslot reizi divās nedēļās ar sabalansētu, šķidru mēslojumu, kas atšķaidīts uz pusi no ieteicamās koncentrācijas. Kad augs ir nostiprinājies un aktīvi aug, var pāriet uz pilnu mēslojuma devu. Tas nodrošinās augu ar visām nepieciešamajām barības vielām veselīgai lapotnes un sakņu sistēmas attīstībai.
Lai veicinātu kuplāku un kompaktāku augumu, jaunajiem augiem var nospiest galotnītes, kad tie sasnieguši aptuveni 10-15 centimetru augstumu. Tas stimulēs sānu dzinumu veidošanos, un rezultātā izveidosies blīvs un zarots krūmiņš, nevis viens garš un tievs stumbrs. Regulāra apgriešana un formēšana jaunā auga stadijā ir atslēga uz skaista un veselīga pieauguša auga izveidi.
