Gaisma ir viens no svarīgākajiem vides faktoriem, kas nosaka augu augšanu, attīstību un vispārējo veselību. Damaskas nigella ir izteikts saulmīlis, un tās prasības pēc gaismas ir ļoti augstas. Tieši saules gaisma nodrošina enerģiju fotosintēzes procesam, kura rezultātā augs ražo organiskās vielas, kas nepieciešamas tā augšanai un ziedēšanai. Izpratne par šī auga gaismas prasībām ir izšķiroša, plānojot tā atrašanās vietu dārzā. Nepietiekams apgaismojums ir viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc nigellas neattaisno uz tām liktās cerības – tās izstīdz, slikti zied un zaudē savu dekorativo vērtību. Tādēļ, lai pilnībā izbaudītu šī gaisīgā auga skaistumu, tam ir jāatvēl pati saulainākā vieta dārzā.
Fotosintēze ir process, kurā augi, izmantojot saules gaismas enerģiju, pārveido oglekļa dioksīdu un ūdeni par glikozi (cukuru), kas kalpo kā barības avots, un skābekli. Jo vairāk gaismas augs saņem (līdz noteiktai robežai), jo intensīvāk notiek fotosintēze un jo vairāk enerģijas tiek saražots. Damaskas nigellai, kas dabiski aug atklātās, saulainās pļavās Vidusjūras reģionā, ir nepieciešams daudz tiešas saules gaismas, lai šis process noritētu efektīvi. Pietiekams enerģijas daudzums nodrošina spēcīgu stublāju veidošanos, sulīgu lapotni un, pats galvenais, bagātīgu ziedpumpuru aizmešanos.
Gaisma ietekmē ne tikai fotosintēzi, bet arī citus svarīgus procesus, piemēram, fototropismu – auga spēju tiekties pret gaismas avotu. Saulainā vietā nigella augs taisni un kompakti. Savukārt ēnā tā sāks stīdzēt garumā, cenšoties sasniegt gaismu, kā rezultātā stublāji kļūs gari, vāji un nespēs noturēt ziedu smagumu. Šādi augi ir arī daudz uzņēmīgāki pret slimībām un kaitēkļiem. Gaisma regulē arī ziedēšanas procesu. Daudziem augiem, tostarp nigellai, ir nepieciešams noteikts gaismas daudzums un dienas garums, lai sāktu ziedēt.
Saules gaisma, īpaši tās ultravioletais (UV) spektrs, ietekmē arī ziedu krāsas intensitāti. Saulē augušu nigellu ziedi būs daudz košāki un piesātinātāki nekā tiem, kas auguši pusēnā. Gaisma ir arī svarīga sēklu dīgšanai, lai gan nigellas sēklām, atšķirībā no daudziem citiem augiem, dīgšanai ir nepieciešama tumsa. Tomēr, tiklīdz asns parādās virs zemes, tam nekavējoties ir nepieciešama gaisma, lai tas varētu sākt fotosintēzi un attīstīties par veselīgu stādu.
Tādējādi, izvēloties vietu Damaskas nigellai, kompromisi attiecībā uz gaismu nav pieļaujami. Ja vēlies redzēt šo augu visā tā krāšņumā, tam ir jānodrošina maksimāli daudz saules. Tas ir īpaši svarīgi reģionos ar īsākām un mākoņainākām vasarām, kur katra saules stunda ir no svara. Saulaina vieta ir labākā dāvana, ko vari sniegt šim skaistajam un elegantajam dārza ziedam.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Saules gaismas nozīme fotosintēzē un augšanā
Fotosintēze ir process, kas ir visas dzīvības pamatā uz Zemes, un Damaskas nigellai tas ir īpaši svarīgs, lai nodrošinātu enerģiju tās straujajam augšanas ciklam. Šī procesa laikā auga lapās esošais hlorofils uztver saules gaismas enerģiju. Šī enerģija tiek izmantota, lai sašķeltu ūdens molekulas un apvienotu tās ar oglekļa dioksīdu no atmosfēras, radot glikozi. Glikoze kalpo kā auga “degviela” – tā tiek izmantota gan tūlītējām enerģijas vajadzībām, gan tiek uzkrāta kā ciete vēlākai izmantošanai. Tieši no šīs enerģijas ir atkarīga katras jaunas lapas, zara vai zieda veidošanās.
Nepietiekamā apgaismojumā fotosintēzes efektivitāte krasi samazinās. Augs nespēj saražot pietiekami daudz enerģijas, lai uzturētu normālu augšanu. Tas sāk taupīt resursus, un pirmā lieta, no kā tas atsakās, ir ziedēšana, jo tas ir ļoti energoietilpīgs process. Tā vietā augs visu savu enerģiju velta, lai augtu garumā, cenšoties sasniegt gaismu. Šo parādību sauc par etiolāciju – augi kļūst gari, tievi, ar lielām atstarpēm starp lapām un bālu krāsu, jo samazinās hlorofila ražošana.
Saules gaisma ir nepieciešama ne tikai enerģijas ražošanai, bet arī spēcīgu un izturīgu audu veidošanai. Augi, kas aug pilnā saulē, veido kompaktākus un stingrākus stublājus, kas spēj labāk pretoties vējam un lietum. Tas ir saistīts ar to, ka gaisma ietekmē hormonu, piemēram, auksīnu, darbību, kas regulē šūnu augšanu. Spilgtā gaismā auksīnu koncentrācija samazinās, kas palēnina stublāju stiepšanos garumā un veicina to resnuma pieaugumu.
Bez pietiekamas gaismas nigellas nespēs izveidot savu raksturīgo kuplo, bet gaisīgo formu. Tā vietā, lai veidotos bagātīgi zarots krūms ar daudziem ziediem, ēnā augošs augs būs skrajš, ar dažiem vientuļiem ziediem garu un vāju kātu galos. Tāpēc, ja vēlies iegūt to krāšņo ziedu mākoni, kas redzams dārzkopības žurnālu attēlos, atslēga ir nodrošināt pēc iespējas vairāk tiešas saules gaismas.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Optimālā atrašanās vieta dārzā
Ideālā vieta Damaskas nigellas audzēšanai ir dārza daļa, kas saņem pilnu saules gaismu visas dienas garumā. Tas nozīmē vismaz sešas, bet vēlams astoņas vai vairāk stundas tiešas saules gaismas dienā. Vislabāk piemērotas ir dienvidu vai dienvidrietumu puses nogāzes vai dobes, kas nav noēnotas ar ēkām, kokiem vai augstiem krūmiem. Atklāta vieta nodrošina ne tikai maksimālu apgaismojumu, bet arī labu gaisa cirkulāciju, kas ir svarīga sēnīšu slimību profilaksei.
Plānojot puķu dobi, nigellas vajadzētu stādīt tās saulainākajā daļā, priekšplānā vai vidusplānā, atkarībā no šķirnes augstuma. Tās ir lieliski piemērotas jauktajām dobēm kopā ar citiem saulmīļiem, piemēram, magonēm, rudzupuķēm, salvijām, kaķumētrām un dekoratīvajām graudzālēm. Šāda kombinācija ne tikai izskatās harmoniski, bet arī nodrošina, ka augi nekonkurē savā starpā par gaismu. Augstākus augus vienmēr vajadzētu stādīt aiz zemākiem, lai tie tos nenoēnotu.
Jāizvairās no vietām, kas atrodas lielu koku paēnā vai ēku ziemeļu pusē. Pat ja šajās vietās ir gaisma, tā parasti ir izkliedēta vai arī saule tur parādās tikai uz īsu brīdi no rīta vai vakarā. Šāds apgaismojums nav pietiekams, lai nigella varētu pilnvērtīgi attīstīties. Pat pusēna, kur saule spīd tikai pusi dienas, var būt nepietiekama, un augi var neparādīt savu labāko sniegumu. Ja dārzā nav pilnībā saulainas vietas, tad jāizvēlas tā, kur saule ir dienas pirmajā pusē, jo rīta saule ir īpaši svarīga augu “pamošanās” procesam.
Nigellas var veiksmīgi audzēt arī konteineros vai puķu podos uz saulainiem balkoniem un terasēm. Šī ir lieliska iespēja tiem, kam nav sava dārza. Izvēloties konteineru audzēšanu, ir vēl vieglāk nodrošināt optimālus gaismas apstākļus, jo konteineru var pārvietot, sekojot saulei. Tomēr jāatceras, ka augsne konteineros izžūst ātrāk, tāpēc būs nepieciešama biežāka laistīšana.
Gaismas trūkuma pazīmes un sekas
Spēja atpazīt gaismas trūkuma pazīmes ir svarīga, lai laikus varētu novērst problēmu, ja tas ir iespējams. Visredzamākā un agrākā pazīme ir jau minētā etiolācija jeb izstīdzēšana. Augs sāk tiekties pret gaismas avotu, stublāji kļūst neparasti gari, tievi un trausli. Atstarpes starp lapām (internodijas) palielinās, un augs zaudē savu kompakto formu. Tas ir drošs signāls, ka augam ir akūts gaismas bads.
Vēl viena pazīme ir lapu krāsas maiņa. Saules trūkuma dēļ samazinās hlorofila – zaļā pigmenta, kas atbild par fotosintēzi – ražošana. Rezultātā nigellas raksturīgās zilganzaļās lapas kļūst gaišākas, bālākas, dzeltenīgi zaļas. Smagos gadījumos apakšējās lapas var sākt dzeltēt un nobirt, jo augs cenšas novirzīt visus resursus uz augšējiem, jaunākajiem dzinumiem, kas ir tuvāk gaismai.
Galvenā un visnepatīkamākā gaismas trūkuma sekas ir vāja vai iztrūkstoša ziedēšana. Augs, kas cīnās par izdzīvošanu un velta visu enerģiju gaismas meklējumiem, vienkārši nespēj atļauties tērēt resursus ziedu veidošanai. Ja arī daži ziedi parādās, tie parasti ir mazāki, ar blāvāku krāsu un to ir daudz mazāk, nekā varētu sagaidīt. Bieži vien ziedpumpuri nobirst, nemaz neatveroties. Tā vietā, lai iegūtu krāšņu ziedu kupenu, rezultāts ir daži skumji ziedi uz gariem, nestabiliem kātiem.
Ilgtermiņā gaismas trūkums padara augu vārgu un uzņēmīgu pret dažādām problēmām. Vājie stublāji viegli lūst vējā un lietū. Novājinātā imunitāte padara augu par vieglu mērķi sēnīšu slimībām, piemēram, miltrasai, un kaitēkļiem, piemēram, laputīm. Diemžēl, ja nigella jau ir iestādīta nepiemērotā, ēnainā vietā, daudz ko labot nav iespējams, jo šim augam nepatīk pārstādīšana. Tāpēc ir tik svarīgi jau pašā sākumā izvēlēties pareizo vietu.
Pielāgošanās dažādiem gaismas apstākļiem
Damaskas nigella ir augs, kas ir slikti pielāgots augšanai ēnainos apstākļos. Tās ģenētiskā programma ir paredzēta dzīvei atklātās, saules pielietās vietās. Atšķirībā no daudziem ēnmīļiem augiem, kuriem ir lielas, platas lapas, lai maksimāli uztvertu izkliedēto gaismu, nigellai ir smalkas, spalvveida lapas. Šāda lapu struktūra ir efektīva, lai samazinātu ūdens iztvaikošanu spilgtā saulē, bet nav piemērota gaismas “ķeršanai” ēnā. Tāpēc tās spēja pielāgoties gaismas trūkumam ir ļoti ierobežota.
Vienīgais veids, kā nigella mēģina “pielāgoties” ēnai, ir jau aprakstītā etiolācija – tā cenšas fiziski izkļūt no ēnas, augot garumā. Tomēr tas nav ilgtspējīgs risinājums un tikai novājina augu. Tā nespēj pārveidot savu lapu struktūru vai fotosintēzes aparātu, lai efektīvāk izmantotu zemas intensitātes gaismu. Tāpēc ir aplami cerēt, ka nigella “pieradīs” pie ēnas. Rezultāts vienmēr būs vilšanās.
Ja tavā dārzā dominē ēna vai pusēna, ir svarīgi izvēlēties augus, kas ir piemēroti šādiem apstākļiem. Ir daudz skaistu ēnmīļu augu, piemēram, hostas, astilbes, papardes, kas lieliski jutīsies tur, kur nigella nīkuļos. Mēģinājums audzēt saulmīli ēnā ir cīņa pret dabu, kas reti vainagojas panākumiem. Ir svarīgi novērtēt sava dārza gaismas apstākļus un izvēlēties augus, kuru prasības atbilst šiem apstākļiem.
Tomēr, ja dārzā ir vieta, kas saņem vismaz 4-5 stundas tiešas saules, īpaši dienas vidū, var mēģināt audzēt nigellu arī tur. Rezultāts, visticamāk, nebūs tik iespaidīgs kā pilnā saulē, augi var būt nedaudz garāki un ar mazāk ziediem, bet tie tomēr ziedēs. Šādos “robežapstākļos” ir īpaši svarīgi nodrošināt visas pārējās optimālās prasības – labi drenētu, auglīgu augsni un pietiekamu mitrumu, lai kompensētu ne tik ideālos gaismas apstākļus.
