Gaisma ir viens no fundamentālākajiem un neaizstājamākajiem faktoriem, kas nosaka Bidens ferulifolia, plašāk pazīstama kā balkona zelta, veselību, augšanu un, pats galvenais, ziedēšanas krāšņumu. Šis augs nāk no saulainajiem Meksikas reģioniem, tāpēc tas ir ģenētiski ieprogrammēts mīlēt sauli un siltumu. Lai tas pilnvērtīgi attīstītos un priecētu ar savu bagātīgo, zeltaino ziedu jūru, tam ir nepieciešams nodrošināt pēc iespējas vairāk tiešas saules gaismas. Tieši gaismas intensitāte un ilgums ir galvenie stimuli, kas ierosina ziedpumpuru veidošanos un nodrošina nepārtrauktu ziedēšanu visas sezonas garumā.
Optimāli apstākļi balkona zeltam ir vieta, kur tas saņem vismaz sešas līdz astoņas stundas tiešas saules gaismas katru dienu. Ideāli piemēroti ir dienvidu, dienvidrietumu vai rietumu puses balkoni, terases un dārza dobes, kur saule spīd lielāko dienas daļu. Šādā apgaismojumā augs veidos kompaktu, blīvu krūmu ar spēcīgiem dzinumiem un neskaitāmiem ziediem. Saulainā vietā ziedu krāsa būs intensīvi dzeltena, un tie burtiski mirdzēs saules staros, pilnībā attaisnojot savu nosaukumu.
Ja augam gaismas būs par maz, tas nekavējoties atspoguļosies tā izskatā un ziedēšanā. Nepietiekamā apgaismojumā Bidens ferulifolia sāk “stiepties” pret gaismu, veidojot garus, vājus un trauslus dzinumus ar lielām atstarpēm starp lapām. Šo parādību sauc par etioloāciju. Augs visu savu enerģiju veltīs zaļās masas audzēšanai, cenšoties palielināt lapu virsmu, lai noķertu pēc iespējas vairāk gaismas, bet ziedēšana būs ļoti skopa, aizkavējusies vai pat var izpalikt pavisam.
Tādēļ, ja pamani, ka tavs balkona zelts nezied tik bagātīgi, kā cerēts, vai tā dzinumi ir kļuvuši izstīdzējuši, pirmais solis ir kritiski izvērtēt tā atrašanās vietu. Iespējams, ka kaimiņos augošie augi ir izauguši lielāki un to noēno, vai arī saules trajektorija vasaras laikā ir mainījusies. Šādā gadījumā augs nekavējoties jāpārvieto uz saulaināku vietu, un jau pēc neilga laika tu pamanīsi uzlabojumus tā izskatā un ziedēšanas intensitātē.
Pielāgošanās spējas un daļēja ēna
Lai gan balkona zelts ir izteikts saules mīlis, tam piemīt arī zināma pielāgošanās spēja. Tas spēj paciest arī nelielu noēnojumu, īpaši karstākajās dienas stundās. Viegls ēnojums pēcpusdienā, piemēram, no ēkas vai lielāka koka, var pat nākt par labu, pasargājot augu no pārkaršanas un apdegšanas dienas svelmē, kas ir aktuāli ļoti karstās vasarās. Šādos apstākļos augs var justies pat komfortablāk, un ziedēšana joprojām būs pietiekami bagātīga.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Tomēr ir svarīgi saprast atšķirību starp vieglu, īslaicīgu ēnojumu un pastāvīgu pusēnu. Ja augs saulē atrodas tikai dažas stundas no rīta vai vakarā, bet pārējo dienas daļu pavada ēnā, ar to būs par maz, lai nodrošinātu maksimālu ziedēšanu. Četras līdz piecas stundas tiešas saules gaismas dienā var uzskatīt par absolūto minimumu, lai augs vispār ziedētu, taču rezultāts nebūs tik iespaidīgs kā pilnā saulē.
Izvēloties vietu, jāņem vērā arī mikroklimats. Piemēram, vieta pie gaišas, sauli atstarojošas sienas var nodrošināt papildu gaismu un siltumu, kas augam ļoti patiks. Savukārt novietojums zem jumta pārkares vai koku biezā lapotnē tam būs pilnīgi nepiemērots. Ja tavam balkonam ir tikai austrumu puse, kur saule spīd tikai no rīta, balkona zelts tur augs, bet neziedēs tik krāšņi kā dienvidu pusē.
Stādot balkona zeltu kompozīcijās ar citiem augiem, ir svarīgi ņemt vērā visu augu gaismas prasības. Nestādi to kopā ar ēncietīgiem augiem, jo to vajadzības būs pretrunā. Tāpat jāraugās, lai augstāki, kuplāki augi nenomāktu un neaizēnotu Bidens, kas parasti tiek stādīts kā nokarens augs trauka malās. Pareizi izplānojot stādījumu, katrs augs saņems sev nepieciešamo gaismas daudzumu.
Gaismas ietekme uz auga fizioloģiju
Gaisma ir fotosintēzes dzinējspēks – process, kurā augi, izmantojot saules enerģiju, pārveido oglekļa dioksīdu un ūdeni par ogļhidrātiem (enerģiju) un skābekli. Pietiekams gaismas daudzums nodrošina, ka augs spēj saražot pietiekami daudz enerģijas ne tikai savu pamatvajadzību uzturēšanai, bet arī ziedu veidošanai, kas ir enerģētiski ļoti ietilpīgs process. Jo vairāk gaismas, jo intensīvāka fotosintēze un vairāk enerģijas bagātīgai ziedēšanai.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Gaisma ietekmē arī auga morfoloģiju jeb ārējo izskatu. Pilnā saulē augs veido īsākus un spēcīgākus starpposmus starp lapām, tādējādi veidojot kompaktu un kuplu krūmu. Savukārt ēnā, kā jau minēts, augs izstīdzē, jo tas cenšas sasniegt gaismas avotu. Šis process, ko sauc par fototropismu, ir auga dabiska reakcija, taču tas negatīvi ietekmē tā dekoratīvās īpašības.
Gaismas spektrs arī spēlē lomu. Pilns saules gaismas spektrs ir ideāls augu attīstībai. Zilā spektra gaisma veicina kompaktu, spēcīgu augšanu un lapu attīstību, savukārt sarkanā spektra gaisma ir īpaši svarīga ziedēšanas un sēklu nogatavošanās procesos. Tāpēc dabiskā saules gaisma vienmēr būs labāka par jebkuru mākslīgo apgaismojumu.
Gaismas trūkums var padarīt augu arī uzņēmīgāku pret dažādām slimībām. Vāji, izstīdzējuši audi ir vieglāk pieejami sēnīšu infekcijām. Turklāt ēnainā, mitrā vidē, kur lapas ilgstoši nenožūst, ir labvēlīgi apstākļi dažādu patogēnu attīstībai. Tādējādi, nodrošinot pietiekamu apgaismojumu, mēs ne tikai veicinām ziedēšanu, bet arī stiprinām auga vispārējo veselību.
Praktiski padomi optimāla apgaismojuma nodrošināšanai
Ja tavs balkons nav pietiekami saulains, ir daži triki, kā vari mēģināt uzlabot situāciju. Izmanto gaišas krāsas podus un balkona sienas – tās atstaros vairāk gaismas nekā tumšas virsmas. Vari arī stratēģiski novietot spoguļus vai atstarojošas virsmas, lai “noķertu” un novirzītu saules starus uz augiem. Šādi risinājumi var nedaudz kompensēt gaismas trūkumu.
Ja audzē balkona zeltu iekaramajā podā, regulāri to pagriez, lai visas auga puses saņemtu vienmērīgu apgaismojumu. Tas palīdzēs veidot simetrisku un kuplu krūmu. Ja tas netiek darīts, puse, kas vērsta pret gaismu, būs daudz attīstītāka, bet pretējā puse būs kailāka un vājāka. Šis ieteikums attiecas uz visiem podos audzējamiem augiem.
Pavasarī, kad iegādājies jaunus stādus, kas audzēti siltumnīcā, neizliec tos uzreiz tiešos, dedzinošos saules staros. Siltumnīcu stikls vai plēve daļēji filtrē UV starojumu, tāpēc augi nav pieraduši pie pilnas saules intensitātes. Tie ir pakāpeniski jānorūda, dažas dienas paturot tos vieglā noēnojumā, lai izvairītos no lapu apdegumiem. Šis process ļaus lapām pielāgoties un izveidot aizsargslāni.
Atceries, ka saules intensitāte mainās atkarībā no gadalaika. Vasaras vidū saule ir visspēcīgākā, un šajā laikā ir īpaši svarīgi nodrošināt augam pietiekamu mitrumu, lai tas spētu tikt galā ar karstumu. Savukārt pavasarī un rudenī, kad saule nav tik intensīva, pilna saule ir īpaši vēlama. Novēro savu augu un vidi, un tu atradīsi ideālo vietu, kur tavs balkona zelts jutīsies vislabāk un ziedēs visskaistāk.
