Pareiza un regulāra laistīšana ir viens no galvenajiem stūrakmeņiem, lai nodrošinātu Bidens ferulifolia jeb balkona zelta veselīgu augšanu un elpu aizraujošu, nepārtrauktu ziedēšanu. Šis augs ir pazīstams ar savu spēju paciest īslaicīgu sausumu, taču, lai tas sasniegtu savu maksimālo dekoratīvo potenciālu, tam ir nepieciešams pastāvīgs un pietiekams mitruma daudzums. Sakņu kamola pilnīga izžūšana var izraisīt stresu, lapu novīšanu un ziedpumpuru nomešanu, tāpēc ir svarīgi atrast pareizo līdzsvaru un neļaut augsnei pilnībā izkalst. Vislabāk ir uzturēt augsni vienmērīgi viegli mitru, kas veicinās spēcīgas sakņu sistēmas attīstību un nodrošinās nepārtrauktu ūdens un barības vielu piegādi auga virszemes daļām.
Laistīšanas biežums ir ļoti atkarīgs no apkārtējās vides apstākļiem. Karstās, saulainās un vējainās vasaras dienās mitrums no augsnes un caur lapām iztvaiko ļoti strauji, tāpēc var būt nepieciešams laistīt katru dienu. Īpaši tas attiecas uz augiem, kas aug nelielos podos vai iekaramajos grozos, jo augsnes tilpums tajos ir ierobežots un tā izžūst daudz ātrāk. Šādos apstākļos ir vērts pārbaudīt augsnes mitrumu pat divas reizes dienā – no rīta un vakarā. Savukārt vēsākā un mākoņainākā laikā, kā arī rudenī, laistīšanas biežums ir attiecīgi jāsamazina, lai izvairītos no pārlaistīšanas.
Vienkāršs un efektīvs veids, kā noteikt, vai augam ir nepieciešama laistīšana, ir pārbaudīt augsnes stāvokli ar pirkstu. Ievieto pirkstu augsnē apmēram 2-3 centimetru dziļumā; ja šajā dziļumā augsne ir sausa, tad ir pienācis laiks laistīt. Ja tā joprojām ir mitra, ar laistīšanu var nogaidīt. Ar laiku tu iemācīsies atpazīt sava auga vajadzības arī pēc poda svara – pods ar sausu augsni būs ievērojami vieglāks nekā pods ar mitru augsni. Pievērs uzmanību arī auga izskatam: ja lapas sāk nedaudz zaudēt tvirtumu un nokarāties, tas ir skaidrs signāls, ka tam trūkst mitruma.
Laistot ir svarīgi samitrināt visu sakņu kamolu, nevis tikai augsnes virskārtu. Lej ūdeni lēnām un vienmērīgi pa visu augsnes virsmu, līdz tas sāk tecēt ārā pa drenāžas caurumiem poda apakšā. Tas nodrošinās, ka mitrums ir sasniedzis arī dziļākās saknes. Pēc laistīšanas pagaidi apmēram 15-30 minūtes un tad nolej lieko ūdeni no paliktņa. Ilgstoša stāvēšana ūdenī var izraisīt sakņu nosmakšanu un puves attīstību, kas ir viens no lielākajiem draudiem podos audzētiem augiem.
Laistīšanas laiks un ūdens kvalitāte
Optimālais laiks balkona zelta laistīšanai ir agras rīta stundas. Laistot no rīta, augs paspēj uzņemt nepieciešamo mitrumu pirms dienas karstuma iestāšanās, kas tam palīdz labāk tikt galā ar saules un augstās temperatūras radīto stresu. Turklāt līdz vakaram lapotne, uz kuras varētu būt nokļuvis ūdens, paspēs nožūt, samazinot sēnīšu slimību attīstības risku. Ja no rīta laistīšana nav iespējama, otrs labākais variants ir vēls vakars, pēc saulrieta.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Nav ieteicams laistīt augus dienas vidū, kad saule ir visintensīvākā. Pirmkārt, šajā laikā liela daļa ūdens ātri iztvaikos no augsnes virsmas, nemaz nesasniedzot saknes, līdz ar to laistīšana būs neefektīva. Otrkārt, ūdens pilieni, kas nokļūst uz lapām un ziediem, saules staros var darboties kā mazas lēcas, radot apdegumus un bojājot auga dekoratīvo izskatu. Tāpat krasa temperatūras maiņa, lejot aukstu ūdeni uz sakarsušām saknēm, var radīt augam šoku.
Ūdens kvalitātei arī ir nozīme. Vislabāk laistīšanai izmantot mīkstu, nostādinātu ūdeni istabas temperatūrā. Ciets krāna ūdens satur daudz kalcija un magnija sāļu, kas laika gaitā var uzkrāties augsnē, paaugstināt tās pH līmeni un apgrūtināt dažu mikroelementu, piemēram, dzelzs, uzņemšanu. Lai ūdeni mīkstinātu, to var vairākas stundas vai pat diennakti nostādināt atvērtā traukā, ļaujot iztvaikot hloram un nosēsties daļai sāļu.
Ideāls variants laistīšanai ir lietus ūdens. Tas ir dabiski mīksts, nedaudz skābs un nesatur ķīmiskus piemaisījumus, tāpēc tas ir vislabākais, ko vari piedāvāt saviem augiem. Ja tev ir iespēja, savāc lietus ūdeni mucā vai citā tvertnē un izmanto to laistīšanai. Tavi augi, tostarp balkona zelts, noteikti novērtēs šādas rūpes un atbildēs ar vēl krāšņāku un veselīgāku izskatu.
Pārlaistīšanas un iekaltēšanas pazīmes
Ir ļoti svarīgi iemācīties atpazīt gan pārlaistīšanas, gan iekaltēšanas pazīmes, lai laikus varētu koriģēt kopšanas režīmu. Lai gan šīs problēmas ir pretējas, dažas to izpausmes var būt pārsteidzoši līdzīgas, piemēram, lapu vīšana. Iekaltētam augam lapas vīst, jo šūnās trūkst ūdens, tās kļūst mīktas, nokarenas un sausas. Parasti pēc apliešanas šāds augs ātri atgūst tvirtumu. Citas iekaltēšanas pazīmes ir augsnes atdalīšanās no poda malām, lapu malu apkalšana un dzeltēšana, kā arī ziedpumpuru biršana.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Pārlaistīšanas gadījumā lapas arī var vīst un dzeltēt, taču tās būs mīkstas un ļenganas, nevis sausas. Tas notiek tāpēc, ka pārmērīga mitruma dēļ saknēm trūkst skābekļa, tās sāk atmirt un nespēj apgādāt augu ar ūdeni, radot paradoksālu situāciju, kur augs “slīkst” un vienlaikus cieš no slāpēm. Pārlaistīšanas gadījumā augsne podā ir pastāvīgi slapja, var parādīties nepatīkama smaka, kas liecina par pūšanas procesiem, un uz augsnes virsmas var attīstīties zaļa sūnu kārtiņa vai pelējums.
Ja ir aizdomas par pārlaistīšanu, nekavējoties pārtrauc laistīšanu un ļauj augsnei kārtīgi izžūt. Pārbaudi drenāžas caurumus un pārliecinies, ka tie nav aizsērējuši. Smagos gadījumos augs var būt jāpārstāda svaigā, sausā augsnē, pirms tam apskatot saknes un nogriežot visas bojātās, brūnās un mīkstās daļas. Veselām saknēm jābūt baltām un tvirtām. Pēc pārstādīšanas augu kādu laiku laisti ļoti mēreni.
Savukārt, ja augs ir stipri iekaltis un novītis, to nedrīkst uzreiz apliet ar lielu ūdens daudzumu. Vislabāk podu ar augu ievietot traukā ar ūdeni uz apmēram 30-60 minūtēm, lai sakņu kamols varētu lēnām un vienmērīgi uzsūkt mitrumu no apakšas. Pēc tam ļauj liekajam ūdenim notecēt un novieto augu nedaudz noēnotā vietā, lai tas atgūtos no stresa. Lai izvairītos no šādām problēmām, galvenais ir regulāri pārbaudīt augsnes mitrumu un izveidot konsekventu laistīšanas režīmu.
Laistīšana atvaļinājuma laikā
Viens no biežākajiem izaicinājumiem balkona augu audzētājiem ir nodrošināt to laistīšanu atvaļinājuma vai ilgākas prombūtnes laikā. Atstāt balkona zeltu bez aprūpes karstā vasarā pat uz dažām dienām var būt liktenīgi. Par laimi, pastāv vairāki risinājumi, kas var palīdzēt uzturēt augus dzīvus un veselīgus. Vienkāršākais variants, protams, ir palūgt kādam draugam, kaimiņam vai radiniekam parūpēties par taviem augiem. Ja tas nav iespējams, ir vērts apsvērt automātiskās laistīšanas sistēmas.
Tirgū ir pieejamas dažādas automātiskās laistīšanas sistēmas, sākot no vienkāršām pilināšanas sistēmām, kas darbojas ar gravitācijas spēku no ūdens rezervuāra, līdz pat sarežģītākām, programmējamām sistēmām ar taimeri, kas pievada ūdeni katram augam noteiktā laikā un daudzumā. Šādas sistēmas ir lielisks ilgtermiņa ieguldījums, ja tev ir daudz augu vai ja bieži dodies prom. Tās nodrošina regulāru un dozētu laistīšanu, kas ir labvēlīga augiem.
Vēl viens vienkāršs un lēts risinājums ir izmantot tā sauktās “laistīšanas auklas” jeb kapilāro laistīšanu. Šai metodei nepieciešams liels trauks ar ūdeni un bieza kokvilnas vai sintētiska materiāla aukla. Vienu auklas galu ievieto ūdens traukā, bet otru ierok augsnē poda iekšpusē. Aukla darbosies kā dakts, lēnām pievadot mitrumu no trauka uz augsni. Svarīgi ir novietot ūdens trauku nedaudz augstāk par podu, lai ūdens varētu viegli plūst.
Pirms došanās prom, visus augus kārtīgi aplaisti. Pārvieto tos uz nedaudz vēsāku un noēnotāku vietu, prom no tiešiem saules stariem un vēja. Tas palēninās mitruma iztvaikošanu un samazinās augu ūdens patēriņu. Var arī sagrupēt visus podus cieši kopā, lai radītu mitrāku mikroklimatu. Šie sagatavošanās darbi kopā ar kādu no laistīšanas palīglīdzekļiem palīdzēs tavam balkona zeltam veiksmīgi pārciest tavu prombūtni.
Īpašas norādes un ieteikumi
Lai uzlabotu augsnes spēju saglabāt mitrumu un samazinātu laistīšanas biežumu, stādot balkona zeltu, augsnei var pievienot hidrogēlu vai vermikulītu. Hidrogēla kristāli uzsūc lielu daudzumu ūdens, pārvēršoties par želejveida granulām, un pēc tam pakāpeniski atdod mitrumu auga saknēm, kad augsne sāk izžūt. Tas ir īpaši noderīgi iekaramajos podos un balkona kastēs, kas atrodas saulainās vietās. Vermikulīts arī labi uzsūc un saglabā mitrumu, vienlaikus uzlabojot augsnes struktūru.
Ja pamani, ka ūdens ātri iztek cauri podam, nesamitrinot visu sakņu kamolu, tas var liecināt, ka augsne ir pārāk sablīvējusies vai izkaltusi un kļuvusi hidrofoba (ūdeni atgrūdoša). Šādā gadījumā vislabāk ir veikt “iegremdēšanas” metodi. Ievieto visu podu lielākā traukā ar ūdeni un ļauj tam tur nostāvēt apmēram stundu, līdz no augsnes virsmas pārstāj nākt gaisa burbuļi. Šī metode nodrošinās, ka viss sakņu kamols tiek vienmērīgi un pamatīgi samitrināts.
Augiem, kas aug māla vai terakotas podos, būs nepieciešama biežāka laistīšana nekā tiem, kas aug plastmasas vai glazētos keramikas podos. Māls ir porains materiāls, kas ļauj mitrumam iztvaikot ne tikai no augsnes virsmas, bet arī caur poda sienām. Tas nodrošina labāku gaisa piekļuvi saknēm, bet vienlaikus arī paātrina augsnes izžūšanu. Ņem to vērā, plānojot savu laistīšanas grafiku.
Visbeidzot, atceries, ka katrs augs un katra augšanas vieta ir unikāla. Novēro savu balkona zeltu un mācies atpazīt tā individuālās vajadzības. Neeksistē viena universāla laistīšanas formula, kas derētu visiem. Elastība un spēja pielāgoties mainīgajiem apstākļiem ir atslēga uz veiksmīgu un krāšņu augu audzēšanu. Regulāra uzmanība un rūpes tiks atalgotas ar bagātīgu un ilgstošu ziedēšanu.
