Saule ir dzīvības dzinējspēks lielākajai daļai augu, un kosmejas šajā ziņā nav izņēmums. Patiesībā tās ir vieni no lielākajiem saules mīļotājiem dārzā. To dabiskā izcelsme Meksikas un Centrālamerikas atklātajās, saules pielietajās pļavās ir dziļi iesakņojusies to ģenētikā, nosakot to primāro un vissvarīgāko prasību – lielu daudzumu tiešas saules gaismas. Pareiza apgaismojuma nodrošināšana ir pats svarīgākais priekšnoteikums, lai izaudzētu veselīgas, spēcīgas un bagātīgi ziedošas kosmejas. Nepietiekamā apgaismojumā šie citādi mazprasīgie augi nespēs parādīt savu patieso skaistumu un, visticamāk, sagādās vilšanos. Šajā rakstā mēs detalizēti izpētīsim, cik daudz saules kosmejām ir nepieciešams, kādas ir nepietiekama apgaismojuma sekas un kā izvēlēties vispiemērotāko vietu dārzā, lai apmierinātu to gaismas prasības.
Fotosintēze ir process, kurā augi, izmantojot saules gaismas enerģiju, pārvērš oglekļa dioksīdu un ūdeni par glikozi – cukuru, kas kalpo kā to galvenais barības un enerģijas avots. Lai šis process notiktu efektīvi, ir nepieciešams pietiekami intensīvs un ilgs apgaismojums. Kosmejām, kā aktīvi augošiem un bagātīgi ziedošiem viengadīgiem augiem, ir nepieciešams saražot lielu daudzumu enerģijas, lai izveidotu savu gaisīgo lapotni un, pats galvenais, neskaitāmos ziedus. Tieši tāpēc tās tik ļoti mīl sauli – tā ir to degviela. Ja degvielas trūkst, cieš visas auga funkcijas, bet visvairāk – ziedēšana, jo tas ir enerģētiski visietilpīgākais process.
Ideālā gadījumā kosmejām būtu jāsaņem vismaz 6 līdz 8 stundas tiešas saules gaismas katru dienu. Jo vairāk saules, jo labāk. Vietas, kas ir atklātas un nenoēnotas lielāko dienas daļu, piemēram, dienvidu vai rietumu pusē, ir vispiemērotākās. Lai gan kosmejas var izdzīvot arī daļējā noēnojumā, saņemot, piemēram, 4-5 stundas saules dienā, to augums un ziedēšana būs ievērojami pieticīgāka. Augi būs garāki, stīdzējošāki, ar retāku lapotni un daudz mazāk ziediem. Turklāt ēnainākās un mitrākās vietās palielinās risks saslimt ar sēnīšu slimībām, piemēram, miltrasu.
Plānojot savu dārzu, ir svarīgi novērtēt saules gaismas daudzumu dažādās tā daļās dienas un sezonas laikā. Atcerieties, ka koku, ēku un žogu radītās ēnas maina savu atrašanās vietu līdz ar saules kustību debesjumā. Pirms izvēlaties vietu kosmejām, pavērojiet to vairākas reizes dienā, lai pārliecinātos, ka tā saņem pietiekami daudz saules. Pareizas vietas izvēle ir 90% no panākumiem kosmeju audzēšanā. Ja nodrošināsiet tām pietiekami daudz gaismas, pārējā kopšana būs pārsteidzoši vienkārša.
Saule – galvenais enerģijas avots
Saules gaisma ir daudz vairāk nekā tikai apgaismojums; tā ir fundamentāls enerģijas avots, kas uztur dzīvību uz Zemes. Augiem, tostarp kosmejām, gaisma ir nepieciešama fotosintēzei – brīnumainam procesam, kas notiek to lapās esošajos hloroplastos. Hlorofils, zaļais pigments, kas piešķir lapām to krāsu, absorbē saules gaismas enerģiju. Šī enerģija tiek izmantota, lai sašķeltu ūdens molekulas un apvienotu tās ar oglekļa dioksīdu no atmosfēras, radot glikozi (cukuru) un skābekli. Glikoze kalpo kā auga “pārtika” – tā nodrošina enerģiju augšanai, ziedēšanai, sēklu ražošanai un visiem citiem dzīvības procesiem.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Enerģijas daudzums, ko augs var saražot, ir tieši atkarīgs no saņemtās gaismas daudzuma un intensitātes. Kosmejas, ar savu straujo augšanas tempu un bagātīgo ziedēšanu, ir augi ar augstu enerģijas patēriņu. Lai no mazas sēkliņas dažu mēnešu laikā izaugtu par metru augstu, ziedošu krūmu, ir nepieciešams milzīgs daudzums enerģijas. Tieši tāpēc tās ir tik prasīgas pret saules gaismu. Katra papildu saules stunda nozīmē vairāk saražotas glikozes, kas savukārt nozīmē spēcīgākus stublājus, veselīgākas lapas un, pats galvenais, vairāk ziedu.
Saules gaisma ietekmē ne tikai fotosintēzi, bet arī citus svarīgus augu attīstības procesus. Gaisma regulē augu augšanas virzienu (fototropisms), sēklu dīgšanu un ziedēšanas laiku (fotoperiodisms). Daudziem augiem, ieskaitot kosmejas, pietiekams gaismas daudzums ir signāls, kas ierosina ziedpumpuru veidošanos. Nepietiekamā apgaismojumā augs var palikt veģetatīvajā stadijā, turpinot audzēt tikai lapas un dzinumus, jo tas nesaņem signālu, ka ir pienācis laiks pāriet uz reproduktīvo fāzi.
Turklāt spēcīga saules gaisma palīdz veidot kompaktāku un izturīgāku augu. Saulē augušām kosmejām ir īsāki un resnāki starpposmi (attālums starp lapu pāriem), kas padara stublājus stiprākus un izturīgākus pret vēju un lietu. Gaismas trūkumā augi sāk “stiepties” pretī tuvākajam gaismas avotam, veidojot garus, tievus un vājus stublājus, kas viegli lūst. Tāpēc, nodrošinot kosmejām pietiekami daudz saules, jūs ne tikai veicināt ziedēšanu, bet arī uzlabojat to strukturālo noturību un vispārējo veselību.
Optimālais saules gaismas daudzums
Lai kosmejas augtu un ziedētu savā pilnajā krāšņumā, tām ir nepieciešama pilna saule. Dārzkopības terminoloģijā “pilna saule” parasti nozīmē vismaz sešas stundas tiešas, nefiltrētas saules gaismas dienā. Tomēr kosmeju gadījumā vairāk gandrīz vienmēr ir labāk. Ja jūs varat nodrošināt tām vietu, kur saule spīd 8 vai pat vairāk stundas dienā, rezultāti būs vēl iespaidīgāki. Ziedu skaits būs lielāks, to krāsas – košākas, un augi būs veselīgāki un izturīgāki.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Visvērtīgākā ir rīta un dienas pirmās puses saule, jo tā nav tik karsta un dedzinoša kā pēcpusdienas saule. Tomēr kosmejas, būdamas izturīgas pret karstumu, labi panes arī intensīvo pēcpusdienas sauli. Ideāla vieta kosmeju dobei būtu atklātā vietā, kas orientēta uz dienvidiem vai dienvidrietumiem, kur nav lielu koku, ēku vai citu šķēršļu, kas mestu ēnu dienas laikā. Pat neliela ēna, ko met, piemēram, blakus augoši augstāki augi, var ietekmēt kosmeju augšanu.
Ja jūsu dārzā nav vietas, kas saņemtu sauli visu dienu, mēģiniet atrast vietu, kas saņem vismaz 6 stundas nepārtrauktas saules. Piemēram, vieta, kas ir saulaina no pulksten 10 rītā līdz 4 pēcpusdienā, būs daudz labāka nekā vieta, kas saņem pa stundai saules no rīta, pusdienlaikā un vakarā ar ēnas periodiem pa vidu. Nepārtraukts apgaismojums ļauj fotosintēzes procesam noritēt efektīvāk. Ja jūsu dārzs ir pārsvarā ēnains, kosmejas, diemžēl, nebūs labākā izvēle. Šādā gadījumā labāk izvēlēties ēnu mīlošus augus, piemēram, hostas, astilbes vai fuksijas.
Audzējot kosmejas konteineros uz balkona vai terases, ir īpaši svarīgi novērtēt saules daudzumu. Balkoni, kas vērsti uz ziemeļiem vai austrumiem, parasti nesaņem pietiekami daudz saules. Vislabākie būs dienvidu un rietumu puses balkoni. Atcerieties arī, ka konteineros augsne sakarst un izžūst ātrāk, tāpēc saulainā vietā augošām kosmejām konteineros būs nepieciešama biežāka laistīšana. Tomēr šīs nelielās pūles noteikti atmaksāsies ar krāšņu un ilgstošu ziedēšanu.
Nepietiekama apgaismojuma sekas
Nepietiekams apgaismojums ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc kosmejas neattaisno uz tām liktās cerības. Pat ja visi pārējie kopšanas nosacījumi – augsne, laistīšana, mēslošana – ir ideāli, gaismas trūkums var pilnībā sabojāt rezultātu. Viena no pirmajām un acīmredzamākajām pazīmēm ir augu stīdzēšana jeb etioliācija. Cenšoties sasniegt vairāk gaismas, augi sāk strauji stiepties garumā, veidojot garus, tievus un vājus stublājus ar lielām atstarpēm starp lapu pāriem. Šādi augi ir nestabili, viegli lūst vējā un bieži vien nespēj noturēt savu svaru, izgāžoties uz zemes.
Otra būtiskākā sekas ir vāja vai pat neesoša ziedēšana. Kā jau minēts, ziedēšana ir ļoti energoietilpīgs process. Ja augs nespēj saražot pietiekami daudz enerģijas fotosintēzes ceļā gaismas trūkuma dēļ, tas novirza visus savus ierobežotos resursus izdzīvošanai un veģetatīvajai augšanai. Rezultātā ziedpumpuri vai nu neveidojas vispār, vai arī to ir ļoti maz, tie ir sīki un bieži vien nobirst, pirms paspējuši atvērties. Ja kosmejas zied, bet ziedi ir bāli un neizteiksmīgi, arī tas var liecināt par gaismas trūkumu.
Gaismas trūkums ietekmē arī lapotnes izskatu un veselību. Lapas var būt mazākas, bālākas un retākas nekā saulē augušiem augiem. Augs kopumā izskatās nīkulīgs un mazāk vitāls. Turklāt ēnainākas un mitrākas vietas ir daudz labvēlīgākas dažādu sēnīšu slimību attīstībai. Miltrasa ir īpaši izplatīta problēma ēnā augošām kosmejām, jo ēna un slikta gaisa cirkulācija neļauj lapām ātri nožūt, radot ideālus apstākļus sēnītes augšanai. Šādi novājināti augi ir arī uzņēmīgāki pret kaitēkļu uzbrukumiem.
Ir svarīgi atpazīt šos simptomus jau agrīnā stadijā. Ja pamanāt, ka jūsu jaunie kosmeju stādi sāk stīdzēt vai izskatās bāli, tas ir skaidrs signāls, ka tiem trūkst gaismas. Ja audzējat dēstus telpās uz palodzes, iespējams, dabiskās gaismas ir par maz, un ir nepieciešams izmantot papildu apgaismojumu ar fitolampām. Ja problēma tiek novērota jau dobē iestādītiem augiem, vienīgais risinājums ir tos pārstādīt uz saulaināku vietu. Lai gan pārstādīšana augam rada stresu, ilgtermiņā tas ir daudz labāk nekā atstāt to nīkuļot nepiemērotos apstākļos.
Vietas izvēle dārzā maksimālam apgaismojumam
Rūpīga un pārdomāta vietas izvēle ir pamatu pamats veiksmīgai kosmeju audzēšanai. Pirms ķeraties pie lāpstas, veltiet laiku, lai izpētītu savu dārzu un atrastu saulaināko vietu. Ideālā gadījumā šai vietai vajadzētu būt atklātai un nenoēnotai lielāko dienas daļu, īpaši no dienas vidus līdz vēlai pēcpusdienai. Novērtējiet potenciālos ēnas avotus – lielus kokus, ēkas, augstus žogus vai pat citus lielus, kuplus augus. Atcerieties, ka ēnas pārvietojas dienas laikā un mainās arī sezonas gaitā, jo mainās saules leņķis.
Vislabākās ir dobes, kas orientētas uz dienvidiem, jo tās saņem visvairāk saules visas dienas garumā. Arī rietumu puses dobes ir laba izvēle, jo tās saņem spēcīgo pēcpusdienas sauli. Austrumu puses dobes saņem rīta sauli, kas ir maigāka, un var būt piemērotas, ja tās nav noēnotas pārējā dienā. Ziemeļu puses dobes parasti ir visēnainākās un kosmeju audzēšanai nav ieteicamas. Ja veidojat jauktu stādījumu, plānojiet to tā, lai augstākie augi atrastos dobes ziemeļu pusē, bet zemākie – dienvidu pusē. Tādējādi augstākie augi nemetīs ēnu uz zemākajiem.
Plānojot stādīšanu, ņemiet vērā arī kosmeju šķirnes augstumu. Augstās šķirnes, piemēram, ‘Sensation’ sēriju, vislabāk stādīt dobes aizmugurējā daļā, kur tās veidos skaistu, gaisīgu fonu citiem, zemākiem augiem. Savukārt zemākās un kompaktākās šķirnes, piemēram, ‘Sonata’ sēriju, var stādīt dobes priekšplānā vai apmalēs. Neatkarīgi no augstuma, pārliecinieties, ka neviens augs neaizēno otru. Ievērojiet ieteicamo stādīšanas attālumu, lai nodrošinātu katram augam pietiekami daudz vietas un gaismas.
Ja jūsu dārzā ir maz saulainu vietu, apsveriet iespēju audzēt kosmejas podos vai konteineros. Tas sniedz daudz lielāku elastību, jo konteinerus var pārvietot pa dārzu vai terasi, sekojot saulei. Jūs varat novietot tos uz saulainākā lieveņa, terases stūra vai pat piebraucamā ceļa malā. Šī ir lieliska iespēja baudīt kosmeju skaistumu pat tad, ja dārza augsnes apstākļi nav piemēroti. Galvenais ir atcerēties, ka konteineru augiem būs nepieciešama biežāka laistīšana un nedaudz vairāk uzmanības, taču rezultāts – košu ziedu pārpilnība – noteikti būs tā vērts.
