Mūžzaļā auzene ir iecienīta dārznieku vidū ne tikai tās elegantā izskata, bet arī lieliskās noturības dēļ. Tas ir viens no tiem augiem, kas reti cieš no slimībām un kaitēkļu uzbrukumiem, padarot to par ideālu izvēli mazprasīgiem un ekoloģiskiem dārziem. Tomēr neviens augs nav pilnībā pasargāts no problēmām, un noteiktos apstākļos arī mūžzaļā auzene var saskarties ar dažādiem izaicinājumiem. Laicīga problēmu atpazīšana un pareiza rīcība ir atslēga, lai saglabātu auga veselību un dekorativitāti. Šajā rakstā aplūkosim biežāk sastopamās slimības un kaitēkļus, kas var skart mūžzaļo auzeni, kā arī efektīvākās profilakses un kontroles metodes.
Galvenais faktors, kas ietekmē mūžzaļās auzenes veselību, ir audzēšanas apstākļi. Lielāko daļu problēmu, tostarp slimību attīstību, izraisa augam nepiemērota vide. Visbiežākais cēlonis ir pārmērīgs mitrums un slikta drenāža. Šis augs ir pielāgojies sausiem un labi drenētiem apstākļiem, tādēļ ilgstoši mitra, smaga augsne rada stresu sakņu sistēmai, padarot to uzņēmīgu pret dažādiem patogēniem, īpaši sakņu puvi. Tāpat svarīga ir laba gaisa cirkulācija ap augu, ko var kavēt pārāk blīvi stādījumi. Nodrošinot pareizus augšanas apstākļus – saulainu vietu, labi drenētu augsni un pietiekamu attālumu starp augiem – tu jau būsi veicis nozīmīgāko profilakses pasākumu.
Viena no retajām slimībām, kas var skart mūžzaļo auzeni, īpaši siltā un mitrā laikā, ir rūsa. Tā ir sēnīšu slimība, kas izpaužas kā nelieli, apaļi, oranži vai rūsas krāsas plankumi uz lapām. Sākotnēji tie ir mazi punktiņi, bet laika gaitā tie var palielināties un saplūst, pārklājot lielāku lapas virsmu. Spēcīgas infekcijas gadījumā lapas var dzeltēt un priekšlaicīgi atmirt, kas negatīvi ietekmē auga kopējo izskatu un vitalitāti. Rūsas attīstību veicina mitras lapas un slikta gaisa kustība.
Sakņu puve ir visnopietnākā problēma, kas var apdraudēt mūžzaļo auzeni, un to gandrīz vienmēr izraisa pārmērīgs mitrums augsnē. To izraisa dažādas augsnē mītošas sēnītes, kas uzbrūk auga saknēm, ja tās ilgstoši atrodas bezgaisa, pārmirkušā vidē. Pirmās pazīmes var būt grūti pamanāmas virszemē – augs var izskatīties novītis, pat ja augsne ir mitra, tā augšana var būt nīkulīga, un lapas var sākt dzeltēt. Izrokot augu, var redzēt, ka saknes ir kļuvušas tumšas, mīkstas un viegli sadalās. Diemžēl, ja sakņu puve ir stipri attīstījusies, augu glābt ir ļoti grūti.
Profilakse ir labākā cīņas metode pret visām slimībām. Regulāri pārbaudi savus augus, lai laicīgi pamanītu pirmās slimību pazīmes. Noņem un iznīcini (nesaliec kompostā) visas bojātās vai slimās lapas, tiklīdz tās pamani, lai ierobežotu infekcijas izplatību. Rudenī savāc un aizvāc visas nobirušās augu daļas ap ceru, jo tajās var pārziemot slimību ierosinātāji. Laistot centies ūdeni liet tieši uz augsnes, izvairoties no lapotnes slapināšanas, un dari to no rīta, lai lapas ātri nožūtu.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Sēnīšu slimības un to kontrole
Kā jau minēts, rūsa (Puccinia spp.) ir visbiežāk sastopamā lapu slimība mūžzaļajai auzenei. Lai gan tā reti kad ir nāvējoša, tā var ievērojami sabojāt auga dekoratīvo izskatu. Rūsas attīstību veicina augsts gaisa mitrums, siltas naktis un vēsas dienas, kā arī slikta gaisa cirkulācija. Ja pamani pirmās rūsas pazīmes, nekavējoties noņem un iznīcini inficētās lapas. Tas var būt pietiekami, lai apturētu slimības izplatību, ja infekcija nav stipra. Centies uzlabot gaisa cirkulāciju, ja nepieciešams, nedaudz izretinot apkārtējos augus.
Lai izvairītos no rūsas nākotnē, ir svarīgi ievērot pareizu laistīšanas tehniku. Vienmēr laisti augu no rīta un pie pamatnes, lai lapas paliktu sausas. Pārmērīga mēslošana ar slāpekli arī var padarīt augu uzņēmīgāku pret rūsu, jo veidojas mīkstas un sulīgas lapas, kurās sēnītei ir vieglāk iekļūt. Smagos infekcijas gadījumos var apsvērt fungicīdu lietošanu, izvēloties līdzekli, kas ir efektīvs pret rūsu. Tomēr ķīmisko līdzekļu lietošana būtu jāuzskata par pēdējo līdzekli, priekšroku dodot agrotehniskajiem profilakses pasākumiem.
Retāk mūžzaļo auzeni var skart citas sēnīšu slimības, piemēram, lapu plankumainības, ko izraisa dažādas sēnītes. Tās parasti izpaužas kā tumši, brūni vai melni plankumi uz lapām, reizēm ar gaišāku vidu. Līdzīgi kā ar rūsu, šo slimību attīstību veicina mitri apstākļi un slikta gaisa cirkulācija. Cīņas un profilakses metodes ir identiskas – inficēto lapu noņemšana, pareiza laistīšana un labas gaisa kustības nodrošināšana. Veselīgs un spēcīgs augs, kas aug tam piemērotos apstākļos, parasti spēj pats pretoties šādām nelielām infekcijām.
Sakņu puves gadījumā cīņa ir daudz sarežģītāka. Ja ir aizdomas par sakņu puvi, uzmanīgi izroc augu un novērtē sakņu stāvokli. Ja tikai daļa sakņu ir bojāta, tās var mēģināt apgriezt līdz veselajai vietai ar asu, sterilu nazi. Pēc tam augu apstrādā ar kādu fungicīdu, kas paredzēts sakņu puves ierobežošanai, un pārstādi to jaunā, labi drenētā augsnē vai citā vietā dārzā. Ja lielākā daļa sakņu sistēmas ir nopuvusi, augu, visticamāk, glābt neizdosies, un tas ir jāiznīcina, lai neinficētu citus augus. Galvenais ir mācīties no kļūdām un turpmāk nodrošināt perfektu drenāžu.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Kaitēkļi un to radītie bojājumi
Mūžzaļā auzene ir ļoti izturīga pret kaitēkļiem, un tie to apciemo ļoti reti. Tās cietās, šķiedrainās lapas nav pievilcīgas lielākajai daļai sūcējtipa un grauzējtipa kaitēkļu. Šī iemesla dēļ parasti nav nepieciešams veikt īpašus profilaktiskus pasākumus pret kaitēkļiem. Tomēr ir vērts zināt par dažiem retiem viesiem, kas varētu parādīties uz auga, īpaši, ja tas ir novājināts citu iemeslu dēļ, piemēram, nepareizu augšanas apstākļu vai slimību dēļ.
Retos gadījumos uz auga var apmesties laputis, īpaši uz jaunajiem dzinumiem vai ziedkātiem, kas ir mīkstāki. Laputis ir mazi, bumbierveida kukaiņi, kas barojas ar augu sulu, un to kolonijas var ātri palielināties. To klātbūtne var izraisīt lapu deformāciju un lipīga izdalījuma, ko sauc par medusrasu, parādīšanos. Ja pamani nelielu laputu invāziju, tās var vienkārši nomazgāt ar spēcīgu ūdens strūklu vai noslaucīt ar mitru drānu. Lielākas invāzijas gadījumā var izmantot kādu no dabīgajiem insekticīdiem, piemēram, zaļo ziepju šķīdumu.
Cits rets kaitēklis, kas varētu parādīties, ir zirnekļērce, īpaši karstā un sausā laikā. Tās ir ļoti sīkas, zirnekļveidīgas radības, kuras ir grūti saskatīt ar neapbruņotu aci. Par to klātbūtni liecina smalks tīmeklis lapu žāklēs un sīki, dzelteni punktiņi uz lapām, kas rodas no ērču barošanās. Spēcīgas invāzijas gadījumā lapas var kļūt dzeltenas vai bronzas krāsā un nokalst. Zirnekļērcēm nepatīk mitrums, tādēļ regulāra auga apsmidzināšana ar ūdeni var palīdzēt tās kontrolēt. Smagākos gadījumos var lietot akaricīdus.
Kopumā var teikt, ka mūžzaļās auzenes gadījumā nav jāuztraucas par regulāru kaitēkļu apkarošanu. Veselīgs augs, kas aug tam piemērotos apstākļos, ir pietiekami spēcīgs, lai pretotos retiem kaitēkļu uzbrukumiem. Galvenais ir uzturēt augu labā kondīcijā, nodrošinot pareizu laistīšanu, saules gaismu un drenāžu. Regulāri novērojot savus augus, tu ātri pamanīsi jebkādas izmaiņas un varēsi laicīgi reaģēt, pirms problēma kļūst nopietna.
Abiotiskā stresa faktori
Bieži vien problēmas, kas šķiet kā slimības vai kaitēkļu bojājumi, patiesībā ir abiotiskā stresa jeb augam nelabvēlīgu vides apstākļu rezultāts. Mūžzaļajai auzenei visbiežākie stresa faktori ir saistīti ar ūdens režīmu un saules gaismu. Kā jau daudzkārt minēts, pārmērīgs mitrums ir lielākais ienaidnieks, kas izraisa sakņu puvi, taču arī ilgstošs sausums var radīt problēmas. Sausuma stresa apstākļos lapu gali var kļūt brūni un sausi, un viss augs var izskatīties novītis. Šo problēmu var atrisināt, nodrošinot pamatīgu laistīšanu sausuma periodos.
Nepietiekams saules gaismas daudzums ir vēl viens nozīmīgs stresa faktors. Augot pārāk noēnotā vietā, mūžzaļā auzene zaudē savu raksturīgo zilganpelēko krāsu, kļūstot zaļgana. Tā arī var izstīdzēt, veidojot garas, vājas lapas un zaudējot savu kompakto, apaļo formu. Šāds augs ir ne tikai mazāk dekoratīvs, bet arī uzņēmīgāks pret dažādām slimībām un mehāniskiem bojājumiem, piemēram, izgāšanos pēc lietus. Vienīgais risinājums šai problēmai ir auga pārstādīšana saulainākā vietā.
Ziemas bojājumi arī var tikt noturēti par slimību. Bargās, bezsniega ziemās sals un aukstie vēji var bojāt lapotni, liekot tai kļūt brūnai un sausai. Tas ir īpaši raksturīgi jaunākiem, nepietiekami iesakņojušiem augiem vai tiem, kas aug no vējiem nepasargātās vietās. Parasti šie bojājumi ir tikai kosmētiski un skar tikai lapas. Pavasarī, kad sākas jaunā augšana, bojātās lapas var viegli iztīrīt, un augs ātri atjaunosies. Lai mazinātu ziemas bojājumu risku, rudenī var uzklāt mulčas slāni ap auga pamatni, kas pasargās saknes.
Barības vielu trūkums vai pārpalikums arī ir abiotiskā stresa veids. Kā jau tika apspriests iepriekšējā nodaļā, pārmēslošana var izraisīt vāju augšanu un krāsas zudumu, savukārt ļoti nabadzīgā augsnē augs var būt nīkulīgs un dzeltēt. Pareiza diagnoze ir ļoti svarīga. Pirms ķerties pie ķīmiskiem līdzekļiem slimību vai kaitēkļu apkarošanai, vienmēr rūpīgi izvērtē auga augšanas apstākļus, jo bieži vien problēmas risinājums slēpjas to korekcijā.
Profilakses nozīme
Labākā stratēģija cīņā ar jebkādām mūžzaļās auzenes problēmām ir profilakse. Veselīgs, spēcīgs augs, kas aug optimālos apstākļos, ir daudz mazāk uzņēmīgs pret slimībām un kaitēkļiem. Tādēļ galvenais uzsvars jāliek uz pareizas audzēšanas vides radīšanu un uzturēšanu. Tas sākas jau ar pareizas vietas izvēli – nodrošini pilnu sauli un aizsardzību no stipriem, aukstiem vējiem. Pārliecinies, ka augsne ir viegla un labi drenēta, ja nepieciešams, uzlabojot to ar smilti vai granti.
Ievēro pareizu stādīšanas attālumu, lai nodrošinātu labu gaisa cirkulāciju starp augiem. Tas palīdzēs lapotnei ātri nožūt pēc lietus vai rasas, tādējādi samazinot sēnīšu slimību risku. Izvairies no pārmērīgas laistīšanas un vienmēr pārbaudi augsnes mitrumu pirms laistīšanas. Laisti no rīta un pie auga pamatnes. Atturies no pārmērīgas mēslošanas, īpaši ar slāpekli bagātiem mēslojumiem, kas padara augu vāju un slimību uzņēmīgu.
Regulāri uzturi tīrību dobē. Savāc un iznīcini visas atmirušās vai bojātās lapas un augu daļas gan sezonas laikā, gan rudenī. Šajos augu atliekos var slēpties un pārziemot slimību ierosinātāji un kaitēkļi. Pavasarī rūpīgi iztīri ceru no vecajām, ziemā bojātajām lapām, lai nodrošinātu labu gaisa kustību jaunajiem dzinumiem. Šie vienkāršie sanitārie pasākumi var ievērojami samazināt infekciju risku.
Visbeidzot, regulāri novēro savus augus. Jo ātrāk tu pamanīsi problēmu, jo vieglāk to būs atrisināt. Apskati lapas no abām pusēm, pievērs uzmanību jebkādām krāsas vai formas izmaiņām. Ja pamani ko aizdomīgu, mēģini identificēt problēmu un rīkoties atbilstoši. Atceries, ka lielākajā daļā gadījumu mūžzaļā auzene ir ļoti izturīgs un pateicīgs augs, un, nodrošinot tai pamatvajadzības, tā tevi priecēs daudzus gadus bez nopietnām problēmām.
📷: Drew Avery, CC BY 2.0, via Wikimedia Commons
