Helēniju ālante ir varens un majestātisks augs, kas parasti neprasa sarežģītu un regulāru apgriešanu, lai saglabātu savu dabisko formu. Tomēr ir vairāki iemesli un situācijas, kad apgriešana un atzarošana var būt ļoti noderīga un pat nepieciešama, lai uzturētu auga veselību, uzlabotu tā izskatu un kontrolētu tā izmērus. Atšķirībā no daudziem krūmiem un kokiem, ālantes apgriešana galvenokārt ir saistīta ar atmirušo daļu noņemšanu un sanitāro kopšanu, nevis formas veidošanu. Pareizi un laikā veikta apgriešana var veicināt spēcīgāku augšanu, bagātīgāku ziedēšanu un samazināt slimību izplatīšanās risku. Izpratne par to, kad un kā pareizi griezt ālanti, ir svarīga prasme ikvienam dārzniekam, kurš vēlas pilnībā izbaudīt šī auga krāšņumu.
Apgriešanas galvenie mērķi var būt dažādi. Viens no svarīgākajiem ir sanitārā apgriešana, kas ietver bojātu, slimu vai kaitēkļu invadētu lapu un stublāju noņemšanu visas augšanas sezonas laikā. Tas palīdz uzturēt auga veselību un novērš problēmu tālāku izplatīšanos gan uz paša auga, gan uz citiem dārza augiem. Savlaicīga bojāto daļu likvidēšana ir vienkāršs, bet ļoti efektīvs profilakses pasākums.
Vēl viens apgriešanas veids ir noziedējušo ziedu noņemšana jeb “deadheading”. Lai gan ālantes sēklu galviņas ziemā var izskatīties dekoratīvi, to nogriešana tūlīt pēc noziedēšanas novirza auga enerģiju nevis sēklu ražošanai, bet gan sakņu sistēmas stiprināšanai un barības vielu uzkrāšanai nākamajai sezonai. Dažos gadījumos tas var pat stimulēt atkārtotu, lai gan vājāku, ziedēšanu vēlā vasarā vai rudenī. Šī procedūra arī novērš nevēlamu pašizsēju, ja nevēlaties, lai ālante nekontrolēti izplatītos pa dārzu.
Visbeidzot, ir rudens apgriešana, kas sagatavo augu ziemai. Šī ir visizplatītākā un svarīgākā apgriešanas procedūra ālantei. Tā ietver visas virszemes daļas nogriešanu pēc tam, kad tās ir nokaltušas, tādējādi sakopjot dārzu un samazinot slimību un kaitēkļu pārziemošanas iespējas. Katram no šiem apgriešanas veidiem ir savs laiks un tehnika, kas jāievēro, lai sasniegtu vislabākos rezultātus un nenodarītu kaitējumu augam.
Sanitārā apgriešana sezonas laikā
Sanitārā apgriešana ir nepārtraukts process, kas jāveic visas augšanas sezonas laikā, no pavasara līdz rudenim. Tās mērķis ir uzturēt augu tīru un veselīgu, regulāri noņemot jebkuras bojātas, slimības skartas vai atmirušas auga daļas. Regulāri apskatot augu, pievērsiet uzmanību lapām, kurām ir plankumi, kas ir mainījušas krāsu, ir deformētas vai noēstas. Šādas lapas ir nekavējoties jānogriež un jāiznīcina.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Lai veiktu sanitāro apgriešanu, izmantojiet tīras un asas dārza šķēres vai nazi. Ir ļoti svarīgi dezinficēt instrumentus pirms un pēc darba, īpaši, ja griežat slimības skartas daļas. To var izdarīt, noslaukot asmeņus ar spirtu vai kādu citu dezinfekcijas līdzekli. Tas novērsīs slimību ierosinātāju pārnešanu no viena auga uz citu vai no vienas auga daļas uz citu.
Ja pamanāt stublāju, kas ir nolūzis, aizdomīgi novītis vai klāts ar slimības pazīmēm (piemēram, miltrasu), tas ir jānogriež līdz pat veselajai daļai vai, ja nepieciešams, līdz pašai pamatnei. Griezumu veiciet nedaudz slīpi, lai uz tā neuzkrātos ūdens. Visas nogrieztās, slimās augu daļas ir jāsavāc un jāsadedzina vai jāizmet sadzīves atkritumos. Nekādā gadījumā nelieciet tās komposta kaudzē, jo tas var kļūt par infekcijas perēkli.
Sanitārā apgriešana ir īpaši svarīga mitrās un lietainās vasarās, kad strauji attīstās dažādas sēnīšu slimības. Regulāra apakšējo lapu noņemšana, ja tās sāk dzeltēt vai gulstas uz zemes, var arī uzlabot gaisa cirkulāciju ap auga pamatni, tādējādi samazinot slimību risku. Šī vienkāršā procedūra prasa maz laika, bet sniedz lielu ieguldījumu auga ilgtermiņa veselībā.
Noziedējušo ziedu noņemšana
Noziedējušo ziedu noņemšana jeb “deadheading” ir prakse, ko var piemērot arī ālantei. Kad lielie, dzeltenie ziedi sāk vīst un zaudēt savu dekorativitāti, tos var nogriezt. Šī procedūra novērš to, ka augs tērē savu enerģiju sēklu ražošanai. Tā vietā enerģija tiek novirzīta uz sakņu sistēmas stiprināšanu un jaunu lapu vai pat jaunu ziedu veidošanu. Lai gan ālante nav slavena ar savu spēju ziedēt atkārtoti, dažreiz pēc galveno ziedu noņemšanas uz sānu dzinumiem var parādīties mazāki ziedi.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Lai noņemtu noziedējušos ziedus, ar asām šķērēm nogrieziet visu ziedkātu līdz pirmajai lielajai lapai vai līdz vietai, kur no galvenā stublāja atzarojas sānu dzinums. Šādi griezumi izskatīsies glītāk un neveidos garus, plikus kātus. Ja vēlaties ievākt sēklas, atstājiet dažus no lielākajiem un veselīgākajiem ziediem, lai tie nogatavojas. Ļaujiet sēklu galviņām pilnībā nobriest un nožūt uz auga, pirms tās ievācat.
Šai procedūrai ir arī estētisks ieguvums – augs izskatās daudz sakoptāks un ilgāk saglabā dekoratīvu izskatu. Novītuši, brūni ziedi var radīt nekārtīgu iespaidu. Tomēr daži dārznieki izvēlas atstāt noziedējušās galviņas, jo tās ziemā, īpaši apsarmojušas, var izskatīties diezgan pievilcīgi un piešķirt dārzam struktūru. Turklāt sēklas var kalpot par barību putniem ziemas mēnešos. Lēmums par to, vai noņemt noziedējušos ziedus, ir atkarīgs no jūsu personīgajām estētiskajām vēlmēm un mērķiem.
Vēl viens svarīgs iemesls, kāpēc veikt noziedējušo ziedu noņemšanu, ir pašizsējas kontrole. Ālante diezgan viegli izsējas pati, un, ja to nekontrolē, tā var kļūt invazīva un izplatīties pa visu dārzu. Ja nevēlaties, lai nākamajā pavasarī visur parādītos jauni ālantes stādiņi, ir svarīgi nogriezt ziedus, pirms tie ir paguvuši nogatavināt un izkaisīt sēklas.
Rudens apgriešana ziemcietībai
Rudens apgriešana ir vissvarīgākā un biežāk veiktā ālantes kopšanas procedūra. Tās mērķis ir sagatavot augu ziemas miera periodam. Vislabākais laiks šim darbam ir vēls rudens, pēc pirmajām nopietnajām salnām, kad auga virszemes daļa ir dabiski sākusi atmirt – lapas ir kļuvušas dzeltenas vai brūnas un nokaltušas. Nav ieteicams griezt augu, kamēr tas vēl ir zaļš, jo tas turpina uzkrāt barības vielas saknēs.
Ar asām dārza šķērēm, sekatoru vai pat sirpi (lieliem ceriem) nogriež visus ālantes stublājus, atstājot virs zemes apmēram 10-15 cm augstus celmiņus. Šie atlikušie stublāji palīdzēs iezīmēt auga atrašanās vietu pavasarī un aizturēs sniegu, kas kalpos kā papildu dabiskā izolācijas kārta saknēm. Griešana ir jāveic uzmanīgi, lai netraumētu auga sakņu kakliņu.
Pēc apgriešanas visas nogrieztās augu daļas ir rūpīgi jāsavāc un jāiznīcina. Kā jau minēts, tas ir svarīgs fitosanitārs pasākums, jo uz vecajām lapām un stublājiem var pārziemot slimības un kaitēkļi. Savācot augu atliekas, jūs samazināt iespēju, ka nākamajā pavasarī augs saskarsies ar tām pašām problēmām. Tas arī piešķir dārzam tīru un sakoptu izskatu ziemas periodā.
Pēc tam, kad augs ir apgriezts, ieteicams ap to uzbērt biezu mulčas kārtu no komposta, kūdras vai sausām lapām. Tas pasargās sakņu sistēmu no sala, īpaši bezsniega ziemās. Rudens apgriešana apvienojumā ar mulčēšanu ir labākais veids, kā nodrošināt veiksmīgu ālantes pārziemošanu un spēcīgu startu jaunajai sezonai pavasarī.
Auguma un formas kontrole
Lai gan ālantei parasti ļauj augt tās dabiskajā formā, dažreiz var rasties nepieciešamība kontrolēt tās izmērus, īpaši mazākos dārzos. Ālante var izaugt ļoti liela un plata, aizņemot daudz vietas un nomācot kaimiņos augošos augus. Viens no veidiem, kā nedaudz ierobežot tās augstumu un veicināt kuplāku augumu, ir tā sauktā “Chelsea chop” metode. To veic vēlu pavasarī vai vasaras sākumā, parasti maija beigās vai jūnija sākumā.
Šīs metodes ietvaros auga stublāji tiek saīsināti par apmēram vienu trešdaļu. Tas aizkavēs ziedēšanu par dažām nedēļām, bet rezultātā augs būs zemāks, kompaktāks un kuplāks, jo no lapu žāklītēm zem griezuma vietas sāks attīstīties vairāki sānu dzinumi. Augs veidos vairāk, bet nedaudz mazākus ziedus. Šo metodi var piemērot visam ceram vai tikai daļai no tā, piemēram, priekšējiem dzinumiem, lai radītu pakāpenisku augstuma pāreju dobē.
Ja nevēlaties veikt tik radikālu apgriešanu, bet augs ir izpleties pārāk plaši, pavasarī var vienkārši izrakt un atdalīt daļu no cera. Tas ne tikai samazinās auga izmērus, bet arī kalpos kā pavairošanas metode. Šī ir labāka alternatīva nekā mēģinājumi apgriezt augu platumā augšanas sezonas laikā, jo tas var sabojāt tā dabisko formu.
Ja ālante tiek audzēta kā solitēraugs un tās lielais izmērs ir vēlams, nekāda auguma kontrole nav nepieciešama. Ir svarīgi jau sākotnēji ieplānot tai pietiekami daudz vietas, lai tā varētu brīvi augt un attīstīties. Tomēr, ja augs ir kļuvis pārāk liels konkrētajai vietai, regulāra sakņu cera dalīšana ik pēc dažiem gadiem ir visefektīvākais veids, kā uzturēt to vēlamajos izmēros, vienlaikus atjaunojot un pavairojot stādījumu.
