Samtainās eševērijas stādīšana un pavairošana

Samtainās eševērijas stādīšana un pavairošana ir aizraujošs un gandarījuma pilns process, kas ļauj ne tikai nodrošināt esošajam augam labākus augšanas apstākļus, bet arī radīt jaunus augus, ar kuriem dalīties ar draugiem vai papildināt savu kolekciju. Lai gan šie procesi var šķist sarežģīti, patiesībā tie ir pārsteidzoši vienkārši, ja vien tiek ievēroti daži pamatnoteikumi. Svarīgākais ir nodrošināt pareizu augsni, kas ļauj saknēm elpot un novērš mitruma uzkrāšanos. Tāpat ir būtiski izvēlēties piemērotu podu un pareizi veikt pašu stādīšanas procesu, lai minimāli traumētu augu. Savukārt pavairošana, izmantojot lapu vai stumbra spraudeņus, ir teju maģisks veids, kā no vienas auga daļas izaudzēt pilnīgi jaunu, neatkarīgu indivīdu.

Veiksmīga stādīšana sākas ar rūpīgu sagatavošanos. Pirms ķerties pie darba, nodrošini, ka tev ir viss nepieciešamais: piemērota izmēra pods ar drenāžas caurumiem, kvalitatīvs substrāts sukulentiem, iespējams, nedaudz grants vai keramzīta drenāžas slānim un, protams, pats augs. Stādīšanas videi jābūt tīrai, lai samazinātu risku inficēt auga brūces ar kādu slimību ierosinātāju. Atceries, ka eševērijas lapas ir klātas ar trausliem matiņiem, tādēļ ar augu jāapietas uzmanīgi, cenšoties tam pēc iespējas mazāk pieskarties, lai nesabojātu samtaino virsmu.

Pavairošana ir lielisks veids, kā atjaunot vecu, izstīdzējušu augu vai vienkārši iegūt vairāk šo skaisto sukulentu. Samtaino eševēriju var pavairot divos galvenajos veidos: no lapu spraudeņiem vai no stumbra spraudeņiem (galotnes). Abi veidi ir efektīvi, un izvēle bieži vien ir atkarīga no auga stāvokļa un tavām vēlmēm. Pavairošana no lapām ir lēnāks process, bet ļauj iegūt daudz jaunu augu no viena mātesauga. Savukārt galotnes spraudenis ļauj ātrāk iegūt jaunu, jau izveidojušos augu un vienlaikus sakopt mātesaugu, ja tas ir izstīdzējis.

Neatkarīgi no tā, vai tu stādi vai pavairo, galvenais ir pacietība. Sukulenti nav strauji augoši augi, un sakņu veidošanās vai jaunu lapiņu parādīšanās var prasīt vairākas nedēļas vai pat mēnešus. Šajā laikā ir svarīgi nodrošināt piemērotus apstākļus – siltumu, spilgtu, bet netiešu gaismu un ļoti mērenu mitrumu. Pārmērīga laistīšana ir lielākais drauds jaunajiem spraudeņiem, jo tā var izraisīt to puvi, pirms tie paspējuši iesakņoties. Uzticies dabiskajiem procesiem un ļauj augam darīt savu darbu.

Piemērotas augsnes un poda izvēle

Pareiza augsnes un poda izvēle ir fundamentāls solis, kas nosaka samtainās eševērijas turpmāko veselību un attīstību. Kā jau visiem sukulentiem, arī šim augam ir nepieciešama ārkārtīgi labi drenējoša augsne. Standarta dārza zeme vai universālais substrāts telpaugiem nav piemērots, jo tas ir pārāk smags, blīvs un pārāk ilgi saglabā mitrumu. Ilgstoši mitra augsne neizbēgami novedīs pie sakņu hipoksijas (skābekļa trūkuma) un sekojošas puves, kas ir visbiežākais sukulentu bojāejas cēlonis. Tādēļ ir vitāli svarīgi izvēlēties vai pagatavot maisījumu, kas ātri izžūst.

Visvienkāršākais risinājums ir iegādāties jau gatavu augsnes maisījumu kaktusiem un sukulentiem. Šie maisījumi ir speciāli veidoti, lai nodrošinātu optimālu aerāciju un drenāžu. Tomēr, ja vēlies pilnībā kontrolēt sastāvu, vari pagatavot substrātu pats. Lieliska recepte ir sajaukt vienu daļu kokosriekstu šķiedras vai kūdras (kā organisko sastāvdaļu), vienu daļu rupjas smilts vai smalkas grants (drenāžai) un vienu daļu perlīta vai pumeka (aerācijai). Šāds porains un irdens maisījums neļaus ūdenim aizkavēties un nodrošinās saknēm nepieciešamo skābekļa piekļuvi.

Poda izvēle ir tikpat svarīga kā augsnes izvēle. Pats galvenais noteikums – podam obligāti jābūt ar vienu vai vairākiem drenāžas caurumiem apakšā. Bez tiem liekais ūdens nevarēs notecēt un uzkrāsies poda apakšā, radot perfektus apstākļus sakņu puvei. Materiāla ziņā vislabākā izvēle ir māla vai terakotas podi. Šie materiāli ir poraini, kas ļauj mitrumam iztvaikot ne tikai no augsnes virsmas, bet arī caur poda sienām, tādējādi palīdzot augsnei ātrāk izžūt. Plastmasas vai glazēti keramikas podi arī ir pieņemami, taču tajos augsne žūs lēnāk, tādēļ būs jābūt īpaši uzmanīgam ar laistīšanu.

Poda izmēram ir jābūt proporcionālam auga lielumam. Eševērijām patīk būt nedaudz “iespiestām” savā podā, tāpēc nevajadzētu izvēlēties pārāk lielu podu. Pārāk lielā podā ir daudz liekas augsnes, kas ilgi saglabā mitrumu, palielinot sakņu puves risku. Pārstādot, izvēlies podu, kura diametrs ir tikai par 2-4 centimetriem lielāks nekā iepriekšējam. Tas nodrošinās pietiekami daudz vietas sakņu augšanai, bet ne tik daudz, lai radītu mitruma problēmas.

Stādīšanas process soli pa solim

Kad esi sagatavojis piemērotu podu un augsnes maisījumu, vari sākt stādīšanas procesu. Vislabākais laiks auga stādīšanai vai pārstādīšanai ir pavasaris vai vasaras sākums, kad augs ir aktīvās augšanas fāzē un spēj ātrāk atgūties no stresa. Pirms sāc, pārliecinies, ka augs nav nesen laistīts un augsne ir sausa – tas atvieglos tā izņemšanu no vecā poda un samazinās sakņu lūšanas risku. Sagatavo darba virsmu, uzklājot avīzes vai plēvi, lai izvairītos no nekārtības.

Sāc ar poda sagatavošanu. Ja izmanto lietotu māla podu, to ieteicams kārtīgi izmazgāt un dezinficēt, lai izvairītos no iespējamu slimību pārnešanas. Poda apakšā ieber apmēram centimetru biezu drenāžas slāni no keramzīta, grants vai māla lauskām. Tas nodrošinās, ka drenāžas caurumi neaizdambējas ar augsni. Pēc tam iepildi podā nelielu daudzumu sagatavotā augsnes maisījuma, izveidojot pamatu, uz kura novietot auga sakņu kamolu.

Uzmanīgi izņem eševēriju no tās vecā poda. Vislabāk to darīt, apgriežot podu otrādi un viegli uzsitot pa tā apakšu, ar otru roku pieturot augu. Ja augs negrib nākt ārā, vari viegli paspaidīt poda sānus vai uzmanīgi apbraukt gar poda iekšmalu ar nazi. Kad augs ir ārā, nopurini lieko veco augsni no saknēm. Šajā brīdī ir vērts pārbaudīt sakņu stāvokli – nogriez visas atmirušās, sausās vai mīkstās, puvušās saknes ar tīru, asu nazi vai šķērēm.

Novieto augu jaunā poda centrā tādā dziļumā, lai tā sakņu kakliņš būtu vienā līmenī vai nedaudz virs poda malas. Pēc tam uzmanīgi piepildi atlikušo telpu ap saknēm ar augsni, laiku pa laikam viegli pieblīvējot to ar pirkstiem vai irbulīti, lai likvidētu gaisa kabatas. Neaizpildi podu līdz pašai augšai – atstāj apmēram centimetru brīvu vietu laistīšanai. Pēc iestādīšanas nesteidzies augu laistīt. Nogaidi vismaz dažas dienas, ideālā gadījumā pat nedēļu, lai visas pārstādīšanas laikā radušās sakņu brūces paspētu sadzīt. Tas ievērojami samazinās sakņu puves risku.

Pavairošana ar lapu spraudeņiem

Pavairošana ar lapu spraudeņiem ir viena no populārākajām un vienkāršākajām metodēm, kā iegūt jaunus samtainās eševērijas augus. Šai metodei nepieciešama tikai viena veselīga, pilnībā nobriedusi lapa. Vislabāk izvēlēties lapu no auga vidusdaļas vai apakšas, jo tās ir spēcīgākas. Lai noņemtu lapu, to nevis noplēš vai nogriež, bet gan uzmanīgi satver un ar vieglu, grozošu kustību atdala no stumbra. Ir ļoti svarīgi, lai lapa atdalītos pilnībā, ar visu tās pamatni, jo tieši šajā vietā veidosies jaunās saknītes un auga aizmetnis. Ja daļa lapas paliek pie stumbra, tā, visticamāk, neiesakņosies.

Pēc lapas noņemšanas tai ir jāļauj apžūt. Šis ir ļoti svarīgs solis, ko nedrīkst izlaist. Novieto lapu siltā, sausā, labi vēdināmā vietā, bet ne tiešos saules staros. Atstāj to tur uz dažām dienām, līdz brūces vieta pie pamatnes ir pilnībā apkalusi un izveidojusies cieta kallusa kārta. Šis kalluss aizsargā lapu no puves, kad tā nonāks saskarē ar mitru augsni. Ja lapu ieliek augsnē uzreiz pēc noņemšanas, tā, visticamāk, sapūs, pirms paspēs izdzīt saknes.

Kad brūces vieta ir apžuvusi, vari sākt iesakņošanas procesu. Sagatavo seklu trauku vai paplāti ar labi drenējošu sukulentu augsni. Vienkārši novieto sagatavotās lapas uz augsnes virsmas, ar apakšējo pusi uz leju. Nav nepieciešams tās iespraust zemē, pietiek ar vieglu kontaktu. Daži audzētāji dod priekšroku lapas pamatni nedaudz apbērt ar augsni. Novieto trauku gaišā vietā, bet sargā no tiešiem saules stariem, kas var apdedzināt lapas.

Tagad atliek vien gaidīt. Šis process prasa pacietību. Pēc dažām nedēļām vai pat mēneša no lapas pamatnes sāks parādīties sīkas, rozā saknītes, un drīz pēc tam arī miniatūra lapu rozete. Šajā periodā augsni var ļoti viegli mitrināt, apsmidzinot to reizi dažās dienās, taču jāuzmanās no pārlaistīšanas. Kad jaunais augs ir izveidojis stabilu sakņu sistēmu un sasniedzis pāris centimetru diametru, un vecā “mātes lapa” sāk sažūt, to var uzmanīgi atdalīt un iestādīt atsevišķā, nelielā podiņā.

Pavairošana ar stumbra spraudeņiem

Pavairošana ar stumbra spraudeņiem, ko bieži dēvē arī par galotnes spraudeņu izmantošanu, ir lielisks veids, kā atjaunot vecu, izstīdzējušu eševēriju un vienlaikus iegūt jaunu, skaistu augu. Laika gaitā, īpaši nepietiekama apgaismojuma dēļ, eševērijas stumbrs var izstiepties, atstājot lapu rozeti tikai galotnē un kailu stumbru apakšdaļā. Šādā gadījumā galotnes nogriešana ir gan estētisks, gan praktisks risinājums. Process sākas ar galotnes nogriešanu, izmantojot ļoti asu un sterilu nazi vai šķēres. Griezumu veic apmēram 5-7 centimetrus zem lapu rozetes.

Pēc galotnes nogriešanas no tās apakšējās daļas ir jānoņem dažas lapas, atstājot apmēram 2-3 centimetrus garu, kailu stumbra daļu. Šīs noņemtās lapas var izmantot pavairošanai, kā aprakstīts iepriekšējā nodaļā. Tāpat kā ar lapu spraudeņiem, arī stumbra spraudenim ir jāļauj apžūt. Novieto to vertikāli tukšā glāzē vai vienkārši noliec uz sausas virsmas ēnainā, labi vēdināmā vietā uz vairākām dienām, līdz griezuma vieta ir pilnībā sausa un izveidojusies kallusa kārta. Šis solis ir obligāts, lai novērstu stumbra puvi pēc iestādīšanas.

Kad spraudenis ir apžuvis, to var stādīt. Sagatavo nelielu podiņu ar labi drenējošu sukulentu augsni. Izveido augsnē nelielu iedobi un uzmanīgi ievieto tajā spraudeņa kailo stumbra daļu. Viegli pieblīvē augsni ap stumbru, lai spraudenis stāvētu stabili. Pēc iestādīšanas spraudeni nevajag laistīt vismaz nedēļu. Tas veicinās sakņu veidošanos, jo augs meklēs mitrumu augsnē. Novieto podiņu gaišā vietā, bet sargā no tiešiem saules stariem.

Pēc apmēram nedēļas vari sākt ļoti mēreni laistīt, kad augsne ir pilnībā izžuvusi. Sakņu veidošanās var ilgt no dažām nedēļām līdz pāris mēnešiem. To, ka spraudenis ir iesakņojies, var noteikt, viegli pakustinot to – ja jūtama pretestība, tas nozīmē, ka saknes ir izveidojušās. Otrs signāls ir jaunu lapiņu parādīšanās rozetes centrā. Tikmēr neizmet arī veco mātesauga stumbru – bieži vien no snaudošajiem pumpuriem gar atlikušo stumbru sāks augt jaunas sānu rozetes, radot veselu puduri ar jauniem augiem.

Jauno augu kopšana pēc pavairošanas

Kad tavi jaunie samtainās eševērijas augi, kas iegūti no lapu vai stumbra spraudeņiem, ir veiksmīgi iesakņojušies un sākuši augt, ir svarīgi nodrošināt tiem pareizu kopšanu, lai tie izaugtu par spēcīgiem un veselīgiem eksemplāriem. Jaunie augi ir daudz jutīgāki pret vides apstākļiem nekā pieauguši augi, tādēļ tiem nepieciešama īpaša uzmanība. Viens no galvenajiem aspektiem ir gaisma. Nodrošini jaunajiem augiem daudz spilgtas, bet netiešas saules gaismas. Tieša saule var būt pārāk spēcīga un apdedzināt to maigās lapiņas. Austrumu puses palodze, kur saule ir tikai no rīta, ir gandrīz ideāla vieta.

Laistīšana ir vēl viens kritisks faktors. Jauno augu sakņu sistēma sākotnēji ir maza un vāja, tāpēc tie ir īpaši uzņēmīgi pret pārlaistīšanu. Ievēro to pašu “iemērkt un izžāvēt” metodi kā pieaugušiem augiem, bet esi vēl piesardzīgāks. Tā kā tie aug mazos podiņos, augsne izžūs ātrāk, taču ir ļoti svarīgi ļaut tai pilnībā izžūt pirms katras nākamās laistīšanas. Sākumā, kamēr augs ir ļoti mazs, var pietikt ar augsnes vieglu samitrināšanu ar pulverizatoru, taču, augam paaugoties, pārej uz normālu laistīšanu pie saknēm.

Mēslošana jaunajiem augiem pirmajos mēnešos nav nepieciešama. Svaigajā augsnē, kurā tie ir iestādīti, ir pietiekami daudz barības vielu to sākotnējai attīstībai. Mēslot var sākt aptuveni pēc 6 mēnešiem vai tad, kad redzi, ka augs ir stabili iesakņojies un aktīvi aug. Kad sāc mēslot, izmanto ļoti atšķaidītu sukulentu mēslojumu (apmēram ceturtdaļu no ieteicamās devas) un dari to ne biežāk kā reizi pusotrā vai divos mēnešos augšanas sezonā.

Pārstādīšana nākamajā, nedaudz lielākā podiņā būs nepieciešama tad, kad redzēsi, ka augs ir acīmredzami pāraudzis savu pašreizējo mājvietu – saknes sāk spraukties ārā pa drenāžas caurumiem vai lapu rozete ir kļuvusi ievērojami platāka par poda diametru. Nesteidzies ar pārstādīšanu, jo eševērijām patīk būt nedaudz saspiestām. Pacietība un uzmanīga novērošana ir atslēga, lai no maziem spraudeņiem izaudzētu krāšņus un veselīgus samtainās eševērijas eksemplārus, kas sniegs prieku gadiem ilgi.