Samtainā eševērija, kas pazīstama arī kā plīša augs, ir viens no vizuāli pievilcīgākajiem un interesantākajiem sukulentiem, ko vari audzēt savās mājās. Tās biezās, gaļīgās lapas klāj smalki, balti matiņi, kas piešķir tām samtainu tekstūru un pasargā no spilgtas saules. Šī auga kopšana nav sarežģīta, taču, lai tas pilnībā atklātu savu skaistumu, ir jāievēro daži pamatprincipi, kas nodrošinās tā veselīgu augšanu un attīstību. Sākot ar pareizu laistīšanu un beidzot ar piemērotas gaismas nodrošināšanu, katrs aspekts ir svarīgs, lai tava eševērija justos lieliski. Izpratne par šī Meksikas tuksnešu iemītnieka dabiskajām vajadzībām ir atslēga uz panākumiem tā audzēšanā telpās.
Šis augs pieder pie sukulentu dzimtas, kas nozīmē, ka tas spēj uzkrāt ūdeni savās lapās, stumbrā un saknēs, tādējādi pielāgojoties sausiem apstākļiem. Tieši šī īpašība nosaka galvenos kopšanas pamatprincipus, kas krasi atšķiras no daudzu citu telpaugu aprūpes. Samtainajai eševērijai ir nepieciešama ļoti labi drenējoša augsne, kas neuzkrāj lieku mitrumu un ļauj saknēm elpot. Ilgstoša atrašanās mitrā substrātā var izraisīt sakņu puvi, kas ir viena no biežākajām šo augu bojāejas cēloņiem. Tādēļ pareiza augsnes maisījuma izvēle un podiņš ar drenāžas caurumiem ir absolūti nepieciešami priekšnoteikumi.
Kopšanas panākumi lielā mērā ir atkarīgi no spējas atdarināt auga dabisko vidi, cik vien tas telpās ir iespējams. Tas ietver sevī ne tikai retu, bet bagātīgu laistīšanu, bet arī maksimāli daudz gaismas nodrošināšanu visa gada garumā. Samtainā eševērija mīl spilgtu, netiešu saules gaismu, un vairākas stundas tiešos saules staros, īpaši no rīta, tai nāks tikai par labu. Pareiza kopšana ir līdzsvara atrašana starp visiem šiem elementiem, nepārtraukti vērojot savu augu un reaģējot uz tā sūtītajiem signāliem.
Tavs mērķis ir radīt apstākļus, kuros augs jūtas vislabāk, nevis piespiest to pielāgoties nepiemērotai videi. Tas nozīmē, ka jāizvairās no krasām temperatūras svārstībām, caurvēja un pārmērīga mitruma. Atceries, ka pacietība ir dārznieka labākais draugs – eševērijas aug lēni, un izmaiņas to izskatā nenotiek vienas nakts laikā. Veltot nedaudz laika un uzmanības, tu tiksi atalgots ar skaistu un veselīgu augu, kas priecēs acis gadiem ilgi.
Ideālas vides nodrošināšana
Lai samtainā eševērija augtu spēcīga un veselīga, ir svarīgi nodrošināt tai vidi, kas maksimāli pietuvināta tās dabiskajiem augšanas apstākļiem. Vissvarīgākais faktors ir gaisma, jo šis augs ir izteikti gaismmīlošs. Novieto to uz dienvidu, dienvidaustrumu vai dienvidrietumu puses palodzes, kur tas saņems vismaz sešas stundas spilgtas gaismas dienā. Ja gaisma būs nepietiekama, augs sāks stīdzēt – tā stublājs izstiepsies, lapas kļūs retākas un zaudēs savu kompakto rozetes formu, cenšoties aizsniegties līdz gaismas avotam. Šāds process, ko sauc par etiolāciju, ne tikai bojā auga dekoratīvo izskatu, bet arī padara to vārgāku un uzņēmīgāku pret slimībām.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Temperatūras režīms ir vēl viens būtisks aspekts. Aktīvās augšanas periodā, no pavasara līdz rudenim, samtainajai eševērijai optimāla ir istabas temperatūra no 18 līdz 25 grādiem pēc Celsija. Vasarā to droši var iznest ārā, piemēram, uz balkona vai terases, taču jāatceras augu pakāpeniski pieradināt pie tiešiem saules stariem, lai izvairītos no lapu apdegumiem. Svarīgi ir arī nodrošināt, lai naktī temperatūra nebūtu pārāk zema un lai augs būtu pasargāts no stipra lietus, kas var izraisīt ūdens uzkrāšanos lapu rozetē un veicināt puves attīstību.
Gaisa mitrums parasti nav problēma, jo eševērijas ir pielāgojušās sausam klimatam un labi pacieš telpu sauso gaisu. Patiesībā pārmērīgs mitrums tām var pat kaitēt, veicinot sēnīšu slimību attīstību. Tādēļ nav nepieciešams augu apsmidzināt vai novietot tā tuvumā gaisa mitrinātājus. Svarīgāk ir nodrošināt labu gaisa cirkulāciju ap augu, kas palīdzēs ātrāk izžūt augsnei pēc laistīšanas un samazinās slimību risku. Regulāra telpu vēdināšana, izvairoties no auksta caurvēja, nāks par labu ne tikai eševērijai, bet arī citiem telpaugiem.
Ziemas periodā, kad dienas kļūst īsākas un saules gaismas ir mazāk, eševērijai iestājas miera periods. Šajā laikā ir svarīgi nodrošināt vēsāku temperatūru, ideāli no 10 līdz 15 grādiem. Vēsāka vide palīdzēs augam saglabāt kompakto formu un neveicinās stīdzēšanu gaismas trūkuma apstākļos. Ja nav iespējams nodrošināt vēsāku vietu, jārēķinās, ka augs var nedaudz izstīdzēt, taču pavasarī to varēs apgriezt, lai atjaunotu tā formu. Miera periodā būtiski ir arī samazināt laistīšanu līdz minimumam.
Augsnes nozīme un pārstādīšana
Pareiza augsne ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem samtainās eševērijas veiksmīgai audzēšanai. Šiem augiem ir nepieciešams ļoti gaisu un ūdeni caurlaidīgs substrāts, kas neļauj mitrumam uzkrāties pie saknēm. Universālā telpaugu augsne šim mērķim nav piemērota, jo tā ir pārāk blīva un ilgi saglabā mitrumu. Vislabāk ir izmantot speciāli sukulentiem un kaktusiem paredzētu augsnes maisījumu, ko var iegādāties dārzkopības veikalos. Šādi maisījumi parasti satur lielu daļu smilts, perlīta, grants vai citu drenāžu uzlabojošu materiālu.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Ja vēlies pagatavot augsnes maisījumu pats, vari sajaukt vienu daļu kvalitatīvas komposta zemes, vienu daļu rupjas smilts vai grants un vienu daļu perlīta vai pumeka. Šāds sastāvs nodrošinās lielisku drenāžu un aerāciju, kas ir vitāli svarīgi eševērijas sakņu veselībai. Pirms stādīšanas vienmēr pārliecinies, ka izvēlētais pods ir ar drenāžas caurumiem apakšā, lai liekais ūdens varētu brīvi notecēt. Papildu drošībai poda apakšā var iebērt nelielu slāni keramzīta vai grants, kas vēl vairāk uzlabos drenāžu.
Samtainās eševērijas nav nepieciešams pārstādīt bieži, jo tās aug samērā lēni un labāk jūtas nedaudz šaurākos podos. Pārstādīšana parasti ir nepieciešama reizi divos vai trijos gados, vai arī tad, kad redzi, ka auga saknes sāk spraukties ārā pa drenāžas caurumiem vai augs kļuvis pārāk liels un nestabils savam podam. Vislabākais laiks pārstādīšanai ir pavasaris, kad augs sāk aktīvās augšanas periodu. Tas ļaus tam ātrāk iejusties jaunajā podā un atjaunot sakņu sistēmu.
Pārstādīšanas process ir vienkāršs, bet prasa uzmanību. Uzmanīgi izņem augu no vecā poda, cenšoties pēc iespējas mazāk traumēt saknes un samtainās lapas. Viegli nopurini veco augsni no sakņu kamola un apskati saknes – ja redzi kādas bojātas, sausas vai puvušas saknes, tās uzmanīgi nogriez ar asu un sterilu instrumentu. Izvēlies jaunu podu, kas ir tikai nedaudz lielāks diametrā par iepriekšējo. Pēc iestādīšanas jaunajā substrātā augu nevajadzētu laistīt uzreiz, bet gan nogaidīt dažas dienas vai pat nedēļu, lai dzīšanas procesā esošās sakņu brūces paspētu apžūt un samazinātos infekciju risks.
Laistīšanas un mitruma regulēšana
Laistīšana ir viskritiskākais samtainās eševērijas kopšanas aspekts, kurā iesācēji visbiežāk pieļauj kļūdas. Galvenais princips, kas jāatceras, ir “iemērkt un izžāvēt” (soak and dry). Tas nozīmē, ka augs ir kārtīgi jāaplej, lai viss sakņu kamols samirktu, un pēc tam jāļauj augsnei pilnībā izžūt pirms nākamās laistīšanas reizes. Šī metode atdarina apstākļus tuksnesī, kur pēc retām, bet spēcīgām lietusgāzēm seko ilgi sausuma periodi. Nekad nelej ūdeni tieši lapu rozetē, jo tur uzkrājies mitrums var izraisīt puvi. Lej ūdeni uzmanīgi ap auga pamatni.
Laistīšanas biežums ir atkarīgs no vairākiem faktoriem, tostarp no gadalaika, gaisa temperatūras, gaismas intensitātes, poda izmēra un augsnes sastāva. Aktīvās augšanas periodā, no pavasara līdz rudenim, eševērija būs jālaista biežāk, aptuveni reizi 1-2 nedēļās, kad augsnes virskārta ir sausa vairāku centimetru dziļumā. Labākais veids, kā pārliecināties par laistīšanas nepieciešamību, ir pārbaudīt augsnes mitrumu ar pirkstu vai koka irbulīti. Ja augsne ir sausa, ir laiks laistīt. Ja jūti mitrumu, labāk nogaidīt vēl dažas dienas.
Ziemas miera periodā laistīšana ir jāsamazina līdz minimumam. Ja augs ziemo vēsā telpā (ap 10-15°C), to var laistīt ļoti reti – reizi mēnesī vai pat retāk. Šajā laikā vielmaiņas procesi augā ir palēnināti, un tam ir nepieciešams ļoti maz ūdens. Pārmērīga laistīšana ziemā gandrīz noteikti novedīs pie sakņu puves un auga bojāejas. Vienmēr atceries zelta likumu: ja šaubies, vai laistīt, labāk nogaidi. Eševērija daudz vieglāk pārcieš sausumu nekā pārmērīgu mitrumu.
Ir svarīgi atpazīt gan pārlaistīšanas, gan iekaltēšanas pazīmes. Pārlaistīšanas gadījumā lapas var kļūt mīkstas, dzeltenīgas vai pat caurspīdīgas, un tās viegli atdalās no stumbra. Auga pamatne var kļūt melna un mīksta, kas liecina par puves sākšanos. Savukārt, ja augam trūkst ūdens, tā apakšējās lapas sāks grumboties un sažūt. Tā ir normāla reakcija, jo augs patērē ūdens rezerves no vecākajām lapām. Viegli sagrumbotas lapas ir drošs signāls, ka augs ir jāaplej. Pēc apliešanas lapas parasti dažu dienu laikā atgūst savu tvirtumu.
Gaismas un temperatūras prasības
Gaisma ir enerģijas avots, kas nepieciešams fotosintēzei, un samtainajai eševērijai tās vajag daudz. Vislabāk šis augs jutīsies vietā, kur tas saņem vismaz sešas stundas spilgtas, bet izkliedētas saules gaismas. Dienvidu vai rietumu puses palodze ir ideāla izvēle, taču vasaras vidū, kad saule ir visintensīvākā, augu var nākties nedaudz noēnot, lai pasargātu lapas no apdegumiem. Tieša, dedzinoša pēcpusdienas saule var atstāt uz lapām neglītus brūnus plankumus. No rīta vai vēlā pēcpusdienā tieša saule parasti ir maigāka un augam nekaitēs, pat veicinot košāku lapu krāsojumu.
Pietiekams gaismas daudzums ir būtisks, lai saglabātu auga kompakto formu un spilgto krāsu. Lapu galiņu sarkanīgais tonis kļūst izteiktāks, ja augs saņem daudz gaismas. Savukārt, gaismas trūkuma apstākļos eševērija sāk “stīdzēt” – attālums starp lapām palielinās, stumbrs izstiepjas, un augs zaudē savu dekoratīvo rozetes formu. Turklāt lapas kļūst bālākas un zaļākas, zaudējot savu sudrabaino nokrāsu. Ja pamani šādas pazīmes, nekavējoties pārvieto augu uz gaišāku vietu.
Aktīvās augšanas sezonā, no pavasara līdz rudenim, samtainā eševērija lieliski jūtas standarta istabas temperatūrā, kas ir robežās no 18°C līdz 25°C. Šis augs ir diezgan izturīgs pret karstumu, ja vien tiek nodrošināta laba gaisa cirkulācija. Jāizvairās no krasām temperatūras svārstībām un auksta caurvēja, kas var radīt stresu augam. Vasarā, kā jau minēts, eševēriju var iznest ārā, kas tai ļoti patiks, taču to nedrīkst atstāt lietū vai vietā, kur temperatūra naktī varētu noslīdēt zem 10°C.
Ziemas miera periodam ideāla ir vēsāka vide ar temperatūru no 10°C līdz 15°C. Šāda vēsa un gaiša vieta palīdz augam atpūsties un uzkrāt spēkus nākamajai augšanas sezonai. Vēsāka temperatūra kombinācijā ar samazinātu laistīšanu novērš auga stīdzēšanu tumšajos ziemas mēnešos. Ja augs ziemo siltākā istabas temperatūrā, tam būs nepieciešams papildu apgaismojums ar fitolampu, lai kompensētu dabiskās gaismas trūkumu un saglabātu kompaktu formu. Nekādā gadījumā nepieļauj, ka temperatūra nokrītas zem 5°C, jo tas var radīt neatgriezeniskus audu bojājumus.
Mēslošana un auga barošana
Samtainā eševērija nav prasīga attiecībā uz barības vielām, jo tās dabiskajā vidē augsne parasti ir nabadzīga. Tomēr, audzējot podā, kur barības vielu daudzums ir ierobežots, periodiska mēslošana aktīvās augšanas laikā palīdzēs augam būt veselīgam un spēcīgam. Mēslošana veicina augšanu, lapu krāsas intensitāti un pat ziedēšanu. Ir svarīgi atcerēties, ka pārāk daudz mēslojuma var būt kaitīgāk nekā tā trūkums, tādēļ šajā jautājumā jāievēro mērenība.
Vislabāk ir izmantot speciālu mēslojumu, kas paredzēts kaktusiem un sukulentiem. Šiem mēslojumiem parasti ir zemāks slāpekļa (N) saturs un augstāks fosfora (P) un kālija (K) saturs. Slāpeklis veicina lapu augšanu, bet sukulentiem pārmērīgs slāpekļa daudzums var izraisīt pārāk strauju, vāju un slimībām uzņēmīgu augšanu. Fosfors ir svarīgs sakņu sistēmas attīstībai un ziedēšanai, savukārt kālijs stiprina auga vispārējo veselību un izturību. Ja speciālais mēslojums nav pieejams, var izmantot universālo telpaugu mēslojumu, bet to nepieciešams atšķaidīt uz pusi vai pat ceturtdaļu no ieteicamās koncentrācijas.
Mēslot samtaino eševēriju vajadzētu tikai aktīvās augšanas periodā, kas parasti ilgst no pavasara līdz rudenim. Šajā laikā augu var mēslot aptuveni reizi mēnesī. Pirms mēslošanas augsnei jābūt nedaudz mitrai, lai izvairītos no sakņu apdedzināšanas. Nekad nemēslo sausu augu, jo tas var radīt nopietnus sakņu bojājumus. Vislabāk ir vispirms nedaudz apliet augu ar tīru ūdeni un tikai pēc tam lietot mēslojuma šķīdumu.
Ziemas miera periodā, no vēla rudens līdz agram pavasarim, mēslošana ir pilnībā jāpārtrauc. Šajā laikā auga augšanas procesi ir palēnināti, un tas neizmanto barības vielas. Mēslošana miera periodā var izraisīt sāļu uzkrāšanos augsnē, kas var bojāt saknes un negatīvi ietekmēt auga veselību, kad tas pavasarī atsāks augt. Tāpat nav nepieciešams mēslot tikko pārstādītu augu – svaigā augsnē barības vielu pietiks vismaz dažus mēnešus.
