Līdzīgi kā cilvēkam ir nepieciešams pilnvērtīgs uzturs, lai justos labi un būtu enerģijas pilns, arī persiku lapu pulkstenītei ir vajadzīgas barības vielas, lai tā spētu augt spēcīga, veselīga un dāvāt krāšņus ziedus. Augsnē esošās barības vielu rezerves ar laiku izsīkst, tāpēc regulāra mēslošana ir neatņemama auga kopšanas sastāvdaļa, kas nodrošina to ar visiem nepieciešamajiem elementiem. Pareizi sabalansēta mēslošana ne tikai veicina bagātīgāku un ilgstošāku ziedēšanu, bet arī stiprina auga imunitāti, padarot to izturīgāku pret slimībām un kaitēkļiem. Tomēr ir svarīgi atcerēties, ka arī mēslošanā ir jāievēro mērenība, jo pārmērīga barības vielu deva var nodarīt vairāk ļauna nekā laba. Šajā sadaļā mēs detalizēti aplūkosim, kādas barības vielas ir nepieciešamas persiku lapu pulkstenītei un kā pareizi veikt tās mēslošanu.
Galvenās barības vielas un to loma
Lai persiku lapu pulkstenīte varētu pilnvērtīgi attīstīties, tai ir nepieciešami trīs galvenie makroelementi: slāpeklis (N), fosfors (P) un kālijs (K). Katram no šiem elementiem ir sava specifiska loma auga dzīvības procesos. Slāpeklis ir atbildīgs par zaļās masas – lapu un dzinumu – augšanu. Pietiekams slāpekļa daudzums nodrošina spēcīgu un kuplu augu, taču tā pārdozēšana var veicināt pārmērīgu lapu augšanu uz ziedēšanas rēķina, kā arī padarīt augu uzņēmīgāku pret slimībām un kaitēkļiem.
Fosfors ir vitāli svarīgs spēcīgas sakņu sistēmas attīstībai, kā arī ziedpumpuru veidošanai un sēklu nogatavošanai. Tas ir enerģijas elements, kas piedalās visos svarīgākajos vielmaiņas procesos. Ja augam trūkst fosfora, tā augšana palēninās, lapas var iegūt violetu nokrāsu, un ziedēšana ir vāja vai nenotiek vispār. Tāpēc ir svarīgi nodrošināt pietiekamu fosfora daudzumu, īpaši pavasarī un pirms ziedēšanas.
Kālijs ir atbildīgs par auga vispārējo veselību un izturību. Tas regulē ūdens metabolismu augā, palīdz tam labāk pārciest sausuma periodus un stiprina šūnu sienas, padarot augu izturīgāku pret slimībām, kaitēkļiem un nelabvēlīgiem laika apstākļiem, piemēram, salu. Kālijs arī veicina ziedu krāsas intensitāti un uzlabo to kvalitāti. Kālija trūkums var izpausties kā lapu malu apdegšana un vispārēja auga novājināšanās.
Papildus šiem trim galvenajiem elementiem, augam ir nepieciešami arī dažādi mikroelementi, piemēram, magnijs, kalcijs, dzelzs, mangāns un citi. Lai gan tie ir vajadzīgi daudz mazākos daudzumos, to trūkums var izraisīt nopietnus augšanas traucējumus. Vislabākais veids, kā nodrošināt augu ar visiem nepieciešamajiem elementiem, ir izmantot kompleksos mēslošanas līdzekļus, kas ir īpaši izstrādāti ziedošiem augiem un satur gan makro-, gan mikroelementus sabalansētās proporcijās.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Mēslošanas plāns sezonas garumā
Pareiza mēslošanas plāna izveide ir atslēga uz veiksmīgu persiku lapu pulkstenītes audzēšanu. Mēslošana ir jāsāk pavasarī, kad augs pamostas no ziemas miera un sāk aktīvi augt. Pirmā mēslošanas reize parasti ir aprīļa beigās vai maija sākumā. Šajā laikā ieteicams izmantot mēslojumu ar nedaudz augstāku slāpekļa saturu, lai veicinātu jaunu dzinumu un lapu augšanu. Tas dos augam labu startu un palīdzēs izveidot spēcīgu pamatu turpmākajai ziedēšanai.
Otrā mēslošanas reize ir nepieciešama tieši pirms ziedēšanas sākuma, kas parasti ir jūnija sākumā. Šajā posmā augam ir nepieciešams vairāk fosfora un kālija, lai veicinātu bagātīgu ziedpumpuru veidošanos un nodrošinātu košu ziedu krāsu. Izvēlies kompleksos mēslošanas līdzekļus, kas paredzēti ziedošiem augiem, ar uzrakstu “ziedēšanas veicināšanai” vai līdzīgu. Šī papildus barības vielu deva palīdzēs pagarināt ziedēšanas periodu un uzlabot tā kvalitāti.
Pēc pirmā ziedēšanas viļņa, ja ir veikta auga apgriešana, lai stimulētu atkārtotu ziedēšanu, var veikt trešo, vieglu piebarošanu. Šoreiz atkal var izmantot sabalansētu komplekso mēslojumu, lai dotu augam spēku veidot jaunus ziednešus. Tomēr šai mēslošanas reizei jābūt mērenai, lai nepārstimulētu augu.
Sākot no augusta vidus, mēslošana ar slāpekli saturošiem mēslojumiem ir jāpārtrauc. Šajā periodā augam ir jāsāk gatavoties ziemai, un jaunu dzinumu augšanas veicināšana var traucēt šim procesam. Jauni, nenobrieduši dzinumi ir ļoti jutīgi pret salu un var apsalt. Ja vēlas, septembra sākumā var veikt pēdējo mēslošanu ar kāliju bagātu mēslojumu, kas palīdzēs augam labāk pārziemot un stiprinās tā salcietību.
Organiskā un minerālā mēslojuma izvēle
Dārzkopībā tiek izmantoti divu veidu mēslošanas līdzekļi: organiskie un minerālie. Katram no tiem ir savas priekšrocības un trūkumi, un vislabākos rezultātus parasti dod to apvienošana. Organiskie mēslošanas līdzekļi, piemēram, komposts, labi sadalījušies kūtsmēsli, biohumuss vai kūdra, ir dabiskas izcelsmes produkti. Tie ne tikai nodrošina augus ar barības vielām, bet arī uzlabo augsnes struktūru, veicina ūdens un gaisa apmaiņu, kā arī aktivizē augsnes mikroorganismu darbību.
Organiskie mēslojumi darbojas lēni, jo barības vielas no tiem atbrīvojas pakāpeniski, sadalīšanās procesā. Tas nodrošina ilgstošu un vienmērīgu barošanu. Vislabāk organisko mēslojumu ir iestrādāt augsnē pavasarī, pirms stādīšanas vai ap jau augošiem augiem. Komposts ir viens no labākajiem un universālākajiem organiskajiem mēslojumiem, ko var viegli pagatavot arī savā dārzā.
Minerālie mēslošanas līdzekļi ir rūpnieciski ražoti, un tie satur barības vielas koncentrētā un augiem viegli uzņemamā formā. Tie nodrošina ātru un efektīvu rezultātu, un ir īpaši noderīgi, ja nepieciešams ātri novērst kāda konkrēta barības elementa trūkumu. Minerālmēsli ir pieejami dažādās formās – granulās, pulveros un šķidrā veidā. Persiku lapu pulkstenītei visērtāk ir izmantot granulētos mēslojumus, ko izkaisa ap augu un iestrādā augsnē, vai šķidros mēslojumus, ko atšķaida ūdenī un izmanto laistīšanas laikā.
Izmantojot minerālmēslus, ir ļoti svarīgi precīzi ievērot ražotāja norādītās devas. Pārdozēšana var “apdedzināt” auga saknes un nodarīt neatgriezenisku kaitējumu. Vislabākā pieeja ir apvienot abus mēslojuma veidus: pavasarī ielabot augsni ar organisko mēslojumu, kas nodrošinās ilgtermiņa barošanu un uzlabos augsni, bet aktīvās augšanas un ziedēšanas periodā papildus piebarot augu ar minerālmēsliem, lai nodrošinātu tā specifiskās vajadzības.
Mēslošanas metodes un paņēmieni
Ir vairākas mēslošanas metodes, un to izvēle ir atkarīga no izmantotā mēslojuma veida un auga vajadzībām. Visizplatītākā ir sausā mēslošana, kas ir piemērota granulētiem vai pulverveida mēslošanas līdzekļiem. Mēslojumu vienmērīgi izkaisa uz mitras augsnes virsmas ap augu, cenšoties, lai tas nenonāktu uz lapām. Pēc tam mēslojumu viegli iestrādā augsnes virskārtā ar nelielu grābeklīti un augu kārtīgi aplaista, lai granulas sāktu šķīst un barības vielas nonāktu pie saknēm.
Šķidrā mēslošana jeb piebarošana ir ļoti efektīva metode, kas nodrošina ātru barības vielu uzņemšanu. Šķidros mēslošanas līdzekļus atšķaida ūdenī saskaņā ar instrukciju un izmanto auga laistīšanai. Šo metodi parasti izmanto aktīvās augšanas periodā, ik pēc 2-3 nedēļām. Ir svarīgi atcerēties, ka šķidro mēslojumu drīkst liet tikai uz iepriekš samitrinātas augsnes, lai neapdedzinātu saknes. Nekad nemēslo sausu augu!
Ārpus sakņu mēslošana jeb lapu mēslošana ir metode, kurā barības vielu šķīdumu izsmidzina tieši uz auga lapām. Šī metode ir noderīga, ja nepieciešams ātri novērst mikroelementu trūkumu, jo caur lapām barības vielas tiek uzņemtas daudz ātrāk nekā caur saknēm. Tomēr šī metode nenodrošina augu ar visiem nepieciešamajiem makroelementiem un to var izmantot tikai kā papildinājumu galvenajai mēslošanai caur saknēm. Lapu mēslošanu veic agri no rīta vai vakarā, mākoņainā laikā, lai neapdedzinātu lapas.
Izvēloties mēslošanas metodi, ņem vērā konkrēto situāciju. Sausā mēslošana ir piemērota pamatmēslošanai pavasarī, savukārt šķidrā mēslošana ir ideāla regulārai piebarošanai vasarā. Atceries, ka mēslošana ir jāveic kompleksi ar citiem kopšanas pasākumiem, piemēram, laistīšanu un irdināšanu, lai nodrošinātu vislabākos rezultātus.
Pārmēslošanas pazīmes un risinājumi
Lai gan mēslošana ir svarīga, pārmērīga aizraušanās ar to var būt bīstama. Pārmēslošana, īpaši ar slāpekli bagātiem mēslojumiem, var izraisīt strauju un vārgu lapu augšanu uz ziedēšanas rēķina. Augs izskatās liels un kupls, bet ziedu ir maz vai to nav vispār. Turklāt šādi pārmēsloti dzinumi ir mīksti, ūdeņaini un ļoti uzņēmīgi pret slimībām un kaitēkļiem, piemēram, laputīm.
Pārmērīga minerālsāļu koncentrācija augsnē, ko izraisa pārdozēšana, var “apdedzināt” auga saknes. Tas traucē sakņu spēju uzņemt ūdeni, un rezultātā augs sāk vīst, pat ja augsne ir mitra. Lapu malas var kļūt brūnas un sausas, it kā tās būtu apdegušas. Uz augsnes virsmas var parādīties balts sāļu nosēdums. Nopietnos gadījumos pārmēslošana var novest pie auga bojāejas.
Ja ir aizdomas par pārmēslošanu, pirmais solis ir pārtraukt jebkādu turpmāku mēslošanu. Ja tika izmantoti granulētie mēslojumi, mēģini uzmanīgi noņemt to atliekas no augsnes virsmas. Nākamais solis ir kārtīgi un pamatīgi saliet augsni ar lielu daudzumu ūdens. Šī “skalošana” palīdzēs izskalot liekos sāļus no sakņu zonas dziļākajos augsnes slāņos. Šo procedūru var atkārtot vairākas reizes ar dažu dienu intervālu.
Lai izvairītos no pārmēslošanas, vienmēr rūpīgi izlasi un ievēro mēslošanas līdzekļa ražotāja norādījumus. Atceries zelta likumu: labāk iedot mazāk nekā par daudz. Ja neesi pārliecināts par nepieciešamo devu, labāk izmanto pusi no ieteiktās koncentrācijas. Novēro savu augu reakciju uz mēslošanu – veselīgs izskats, spēcīga augšana un bagātīga ziedēšana ir labākais rādītājs, ka tu rīkojies pareizi.
