Persiku lapu pulkstenītes ienākšana dārzā ir kā jauna stāsta sākums, kas solās būt pilns krāsu un elegances. Šī daudzgadīgā ziemciete ar saviem graciozajiem ziedu zvaniņiem spēj radīt īpašu atmosfēru jebkurā stādījumā, vai tā būtu lauku stila puķu dobe vai mūsdienīgs dārza dizains. Lai šis stāsts būtu veiksmīgs, ir svarīgi zināt ne tikai to, kā pareizi iestādīt jaunu augu, bet arī to, kā to pavairot, lai dalītos ar šo skaistumu vai paplašinātu savu kolekciju. Pareiza stādīšana ir pamatu pamats veselīgai auga attīstībai, savukārt pavairošanas metožu pārzināšana ļauj kļūt par īstu sava dārza saimnieku, veidojot to pēc saviem ieskatiem un vēlmēm.
Optimālā stādīšanas laika izvēle
Pareiza stādīšanas laika izvēle ir viens no kritiskajiem faktoriem, kas nosaka, cik veiksmīgi persiku lapu pulkstenīte ieaugsies jaunajā vietā. Vislabākais laiks šī auga stādīšanai ir pavasaris, kad augsne jau ir pietiekami iesilusi un vairs nedraud spēcīgas salnas. Stādot pavasarī, augam ir pietiekami daudz laika, lai izveidotu spēcīgu sakņu sistēmu pirms vasaras karstuma un sausuma periodiem. Parasti piemērotākais laiks ir no aprīļa beigām līdz maija beigām.
Alternatīvs stādīšanas laiks ir rudens, aptuveni no augusta beigām līdz septembra vidum. Šajā periodā augsne joprojām ir silta, bet gaisa temperatūra kļūst mērenāka un palielinās nokrišņu daudzums. Stādot rudenī, ir svarīgi to darīt pietiekami laicīgi, lai augs paspētu iesakņoties pirms ziemas sala iestāšanās. Ieteicams stādīšanas darbus pabeigt vismaz 4-6 nedēļas pirms paredzamā sala. Šādi iestādīti augi nākamajā pavasarī sāks augt agrāk un būs spēcīgāki.
No stādīšanas vasaras vidū, īpaši karstā un sausā laikā, būtu jāizvairās. Šādos apstākļos jaunais stāds piedzīvo lielu stresu, un tam ir grūti iesakņoties. Augstā temperatūra un intensīvā saules gaisma veicina ātru mitruma iztvaikošanu gan no augsnes, gan no auga lapām, kas var novest pie stāda novīšanas un pat bojāejas. Ja tomēr ir nepieciešams stādīt vasarā, tad tas jādara mākoņainā dienā vai vakarā un jānodrošina regulāra un pietiekama laistīšana.
Izvēloties stādīšanas laiku, ir vērts ņemt vērā arī stāda veidu. Ja stāds ir audzēts konteinerā, tam ir labi attīstīta sakņu sistēma, un to var stādīt praktiski visas sezonas garumā, izvairoties no ekstremāliem laika apstākļiem. Savukārt, ja stāds ir ar kailām saknēm vai nesen dalīts, tad pavasaris vai rudens ir vienīgie piemērotie laiki, lai nodrošinātu tā veiksmīgu ieaugšanos.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Stādīšanas process soli pa solim
Pirms ķerties pie pašas stādīšanas, ir rūpīgi jāizvēlas vieta dārzā. Persiku lapu pulkstenīte vislabāk jūtas saulainā vai viegli noēnotā vietā. Lai gan tā pacieš arī pusēnu, bagātīgāka ziedēšana būs novērojama, ja augs saņems pietiekami daudz saules gaismas, vismaz 6 stundas dienā. Svarīgi ir arī nodrošināt aizsardzību no spēcīgiem vējiem, kas var nolauzt augstos ziedkātus. Kad vieta izvēlēta, augsne ir jāsagatavo, kā aprakstīts iepriekšējā nodaļā – uzrokot, atbrīvojot no nezālēm un ielabojot ar kompostu.
Kad augsne sagatavota, izroc stādīšanas bedri, kas ir aptuveni divas reizes platāka par stāda sakņu kamolu un tikpat dziļa. Pārāk dziļa stādīšana var veicināt sakņu kakliņa puvi, savukārt pārāk sekla stādīšana var novest pie sakņu izžūšanas. Bedres platumam ir jābūt pietiekamam, lai saknes varētu brīvi izplesties uz sāniem. Pirms stādīšanas bedri ieteicams kārtīgi saliet ar ūdeni un ļaut tam iesūkties.
Uzmanīgi izņem stādu no konteinera, cenšoties nesabojāt sakņu kamolu. Ja saknes ir blīvi savijušās poda apakšā, tās var uzmanīgi ar pirkstiem nedaudz papluinīt, lai veicinātu to augšanu jaunajā augsnē. Ievieto stādu bedres centrā tā, lai sakņu kamola augšējā daļa būtu vienā līmenī ar apkārtējo zemes virsmu. Pārliecinies, ka augs atrodas vertikāli.
Pēc stāda ievietošanas, aizpildi bedri ar sagatavoto augsni, viegli to pieblīvējot ap sakņu kamolu, lai nepaliktu gaisa kabatas. Pēc bedres aizpildīšanas izveido ap stādu nelielu apmali no zemes, kas palīdzēs aizturēt ūdeni laistīšanas laikā. Visbeidzot, bagātīgi aplaisti jauno stādu, lai augsne nosēstos un nodrošinātu labu kontaktu starp saknēm un zemi. Turpmākajās nedēļās seko līdzi augsnes mitrumam un neļauj tai izžūt.
Pavairošana ar cera dalīšanu
Cera dalīšana ir viena no vienkāršākajām un efektīvākajām persiku lapu pulkstenītes pavairošanas metodēm. Šī metode ne tikai ļauj iegūt jaunus stādus, bet arī palīdz atjaunot veco ceru, veicinot tā augšanu un ziedēšanu. Labākais laiks cera dalīšanai ir agrs pavasaris, kad jaunie dzinumi tikko sāk parādīties virs zemes, vai arī rudens, pēc noziedēšanas. Šajos periodos augs ir miera stāvoklī un vieglāk panes pārstādīšanas stresu.
Lai sadalītu ceru, vispirms ar dārza dakšām vai lāpstu uzmanīgi izroc visu augu no zemes. Centies izcelt ceru ar pēc iespējas lielāku sakņu kamolu, lai minimāli traumētu saknes. Pēc tam notīri no saknēm lieko zemi, lai būtu labāk redzama cera struktūra. To var darīt, viegli pakratot ceru vai noskalojot saknes ar ūdeni.
Kad cers ir sagatavots, to var sadalīt mazākās daļās. Izmanto asu nazi, lāpstu vai vienkārši rokas, lai sadalītu ceru tā, lai katrai jaunajai daļai būtu vismaz daži veselīgi dzinumi un labi attīstīta sakņu sistēma. Pārāk mazas daļas var slikti ieaugties, tāpēc nevajag aizrauties ar pārlieku smalku dalīšanu. Visas bojātās vai atmirušās sakņu daļas ir jānogriež.
Jauniegūtās daļas nekavējoties stāda iepriekš sagatavotās vietās, ievērojot tos pašus stādīšanas principus, kas attiecas uz jauniem stādiem. Pēc iestādīšanas augus kārtīgi aplaista. Sākumā jaunie stādi var izskatīties nedaudz novītuši, taču ar regulāru laistīšanu tie ātri atgūsies un sāks augt. Cera dalīšanu ieteicams veikt ik pēc 3-4 gadiem, lai uzturētu augu vitalitāti.
Pavairošana ar sēklām
Persiku lapu pulkstenītes pavairošana ar sēklām ir vēl viena populāra metode, kas ļauj iegūt lielu skaitu jaunu augu. Sēklas var ievākt no saviem augiem rudenī, kad sēklu pogaļas kļūst brūnas un sausas, vai arī iegādāties veikalā. Jāņem vērā, ka, pavairojot ar sēklām hibrīdās šķirnes, jaunie augi var neatkārtot mātesauga īpašības, piemēram, ziedu krāsu vai pildījumu.
Sēklas var sēt tieši atklātā laukā rudenī vai pavasarī. Rudens sēja ļauj sēklām iziet dabisko stratifikāciju ziemas laikā, kas uzlabo to dīgtspēju pavasarī. Pavasarī sēklas sēj, kad augsne jau ir pietiekami iesilusi. Sēklas ir ļoti sīkas, tāpēc tās sēj gandrīz pa augsnes virsu, tikai nedaudz piesedzot ar plānu smilts vai augsnes kārtiņu. Lai sēklas neizskalotu, sējumu laista uzmanīgi, izmantojot smidzinātāju.
Lai iegūtu agrāku ziedēšanu un spēcīgākus stādus, sēklas var sēt arī telpās dēstu kastītēs jau februāra beigās vai martā. Piepildi kastītes ar vieglu un irdenu substrātu, izlīdzini tā virsmu un vienmērīgi izsēj sēklas. Tāpat kā sējot ārā, sēklas tikai nedaudz apber ar substrātu vai vermikulītu. Pārklāj kastīti ar stiklu vai plēvi, lai nodrošinātu vienmērīgu mitrumu, un novieto to gaišā un siltā vietā. Dīgšanai nepieciešamā temperatūra ir ap 18-20°C.
Kad sēklas ir sadīgušas un jaunajiem stādiņiem ir izveidojušās pirmās divas īstās lapiņas, tos var piķēt atsevišķos podiņos. Tas nodrošinās katram stādam pietiekami daudz vietas un barības vielu tālākai attīstībai. Pirms stādu izstādīšanas atklātā laukā, tie ir pakāpeniski jānorūda, pieradinot pie āra apstākļiem. Kad salnu draudi ir garām, jaunos augus var droši stādīt tiem paredzētajā vietā dārzā.
Pavairošana ar spraudeņiem
Pavairošana ar spraudeņiem ir metode, kas ļauj iegūt mātesaugam identiskus augus, saglabājot visas šķirnes īpašības. Šī metode ir nedaudz sarežģītāka nekā cera dalīšana vai sēklu sēja, bet ar pareizu pieeju tā dod labus rezultātus. Vislabākais laiks spraudeņu griešanai ir pavasaris, kad jaunie bazālie dzinumi sasniedz apmēram 5-10 centimetru garumu. Šie jaunie dzinumi ir vispiemērotākie apsakņošanai.
Izvēlies spēcīgus un veselīgus dzinumus, kas aug no cera pamatnes. Ar asu nazi nogriez spraudeni pēc iespējas tuvāk sakņu kakliņam, cenšoties paķert līdzi arī nelielu daļu no vecākās auga daļas, tā saucamo “papēdīti”. No spraudeņa apakšējās daļas noņem lapas, atstājot tikai dažas augšējās. Tas samazinās mitruma iztvaikošanu un palīdzēs spraudenim koncentrēties uz sakņu veidošanu.
Sagatavotos spraudeņus var apstrādāt ar sakņu veidošanos stimulējošu pulveri, lai paātrinātu un uzlabotu apsakņošanās procesu. Pēc tam spraudeņus sprauž vieglā un mitrā substrātā, piemēram, kūdras un smilts maisījumā. Ieteicams izmantot nelielus podiņus vai dēstu kasetes. Pēc spraudeņu iespraušanas substrāts ir viegli jāpieblīvē ap tiem.
Lai nodrošinātu augstu gaisa mitrumu, kas ir būtisks veiksmīgai apsakņošanai, podiņus ar spraudeņiem pārklāj ar caurspīdīgu plastmasas maisiņu vai novieto mini siltumnīcā. Regulāri vēdini spraudeņus, lai izvairītos no pelējuma veidošanās. Novieto tos gaišā, bet no tiešiem saules stariem pasargātā vietā. Pēc dažām nedēļām spraudeņiem vajadzētu sākt veidot saknes, un, kad tie ir pietiekami spēcīgi, tos var pārstādīt lielākos podos vai tieši dārzā.
