Balkānu pulkstenīte ir augs, kas nāk no kalnu reģioniem, tāpēc daba to ir apveltījusi ar apbrīnojamu salizturību. Latvijas mainīgajos un reizēm bargajos ziemas apstākļos šī īpašība ir īpaši vērtīga, jo tā ļauj audzēt šo krāšņo augu bez lielām raizēm par tā pārziemošanu. Parasti tā veiksmīgi ziemo dārzā bez jebkādas īpašas piesegšanas, it īpaši, ja to sedz dabiska sniega sega, kas kalpo kā labākais izolācijas materiāls. Tomēr, zinot dažus vienkāršus sagatavošanās darbus rudenī, tu vari palīdzēt savam augam labāk sagatavoties aukstajam periodam un nodrošināt vēl spēcīgāku un krāšņāku augšanu nākamajā pavasarī.
Rudens kopšana ir pirmais un svarīgākais solis, gatavojot Balkānu pulkstenīti ziemai. Pēc tam, kad augs ir beidzis ziedēt un pirmās salnas ir skārušas lapotni, ir ieteicams apgriezt tā virszemes daļu. Ar asām dārza šķērēm nogriez visus dzinumus, atstājot virs zemes apmēram 5-10 centimetrus garus posmus. Šī procedūra nav obligāta, bet tā ir ļoti ieteicama vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, tā palīdz uzturēt dobē kārtību un novērš veco augu daļu pūšanu ziemas laikā. Otrkārt, apgriešana samazina risku, ka uz augu atliekām varētu pārziemot dažādu slimību ierosinātāji vai kaitēkļu oliņas.
Pēc apgriešanas ir svarīgi sakopt dobi ap augu. Savāc un aizvāc visas nogrieztās daļas un nobirušās lapas. Neatstāj tās dobē pa ziemu, jo tas var veicināt slimību attīstību nākamajā gadā. Šis ir arī labs brīdis, lai uzmanīgi izravētu visas nezāles, kas augušas ap pulkstenītes ceru. Tīra un sakopta dobe ne tikai izskatās labāk, bet arī nodrošina labāku gaisa cirkulāciju un samazina slimību un kaitēkļu pārziemošanas iespējas.
Viens no galvenajiem veiksmīgas pārziemošanas priekšnoteikumiem ir laba drenāža. Balkānu pulkstenītei daudz bīstamāks par salu ir ziemas atkušņu un pavasara paliņu radītais liekais mitrums. Ja ūdens ilgstoši stāv ap saknēm, tās var sākt pūt un izsalt, kā rezultātā augs pavasarī var neattaisnoties. Tāpēc jau rudenī pārliecinies, ka augs nestāv kādā zemākā vietā, kur varētu krāties ūdens. Ja nepieciešams, vari izveidot nelielus grāvīšus ūdens novadīšanai.
Ja rudens ir ļoti sauss un bez lietus, pirms sala iestāšanās var veikt pēdējo, pamatīgo laistīšanu. Tas palīdzēs augam uzkrāt mitruma rezerves un labāk pārciest ziemu, īpaši, ja tā ir bezsniega un vējaina, kas veicina augsnes izžūšanu. Tomēr šī laistīšana jāveic laicīgi, lai augam būtu laiks uzsūkt ūdeni pirms zemes sasalšanas. Pārmērīga laistīšana vēlu rudenī nav vēlama.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Mulčēšana un piesegšana
Lai gan pieaudzis un labi iesakņojies Balkānu pulkstenītes cers parasti ziemo bez piesegšanas, jauniem, tajā pašā gadā stādītiem augiem viegls piesegums var nākt par labu. Mulčēšana palīdz pasargāt sakņu sistēmu no krasām temperatūras svārstībām, īpaši kailsalā, kad nav sniega segas. Tā arī palīdz saglabāt augsnē mitrumu un pavasarī kavē nezāļu augšanu. Mulčēšanu veic pēc tam, kad augsnes virskārta jau ir nedaudz sasalusi, parasti pēc pirmajām stabilajām salnām.
Kā mulčas materiālu var izmantot dažādus organiskus materiālus. Lieliski noder sausas koku lapas (izņemot ozola un valrieksta lapas, kas satur tanīnus), neitralizēta kūdra, priežu mizas vai komposts. Uzber ap auga pamatni apmēram 5-7 centimetrus biezu mulčas kārtu, atstājot brīvu pašu auga centru, lai nodrošinātu gaisa piekļuvi un novērstu izsušanu. Šāda mulča ne tikai sildīs, bet pavasarī, lēnām sadaloties, arī bagātinās augsni ar barības vielām.
Vēl viena pārbaudīta metode ir piesegšana ar egļu vai priežu zariem. Tie lieliski aiztur sniegu, kas ir labākais dabiskais siltinātājs, un vienlaikus nodrošina gaisa cirkulāciju, neļaujot augam izsust. Egļu zarus uzklāj pēc augsnes sasalšanas un noņem agrā pavasarī, kad sniegs ir nokusis un vairs nedraud stiprs, ilgstošs sals. Šī metode ir īpaši ieteicama reģionos ar vējainām un mazsniedzīgām ziemām.
Ir svarīgi atcerēties, ka ar piesegšanu nevajag pārspīlēt un to nedrīkst darīt par agru. Pārāk agra un bieza piesegšana siltā rudenī var izraisīt auga izsušanu un veicināt sēnīšu slimību attīstību. Mērķis ir pasargāt augu no ziemas krasajiem apstākļiem, nevis radīt tam siltumnīcas efektu. Pavasarī piesegumu noņem pakāpeniski, lai augs varētu lēnām pierast pie mainīgajiem laika apstākļiem.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Konteineros audzētu augu ziemošana
Balkānu pulkstenītes, kas audzētas podos, balkona kastēs vai citos konteineros, ir daudz jutīgākas pret salu nekā dārza dobē augošie augi. Tas ir tāpēc, ka konteinerā augsnes tilpums ir neliels un sakņu sistēma ir pakļauta salam no visām pusēm. Atstājot konteineru ārā bez jebkādas aizsardzības, saknes var pilnībā izsalt, un augs ies bojā. Tāpēc konteineru augiem ir nepieciešama īpaša sagatavošana ziemai.
Visdrošākais veids, kā pārziemināt konteinerā augošu pulkstenīti, ir pārvietot to uz vēsu, bet no sala pasargātu vietu. Ideāli piemērota būs vēsa veranda, neapkurināma garāža, pagrabs vai pat kāpņu telpa, kur temperatūra ziemā turas nedaudz virs nulles (piemēram, no +1 līdz +5 grādiem). Pirms pārvietošanas augu nedaudz aplej, bet ne tā, lai augsne būtu slapja. Ziemas miera periodā laistīšana ir jāsamazina līdz minimumam, aplejot tikai tik daudz, lai nepieļautu pilnīgu augsnes izžūšanu.
Ja nav iespējas pārvietot konteineru telpās, to var mēģināt pārziemināt ārā, nodrošinot papildu siltināšanu. Viena no metodēm ir ierakt podu zemē dārzā līdz ar augsnes virsmu. Zemes dabiskais siltums pasargās saknes no izsalšanas. Virsmu var papildus nomulčēt ar lapām vai kūdru. Šī metode ir diezgan efektīva, bet prasa papildu darbu rudenī un pavasarī.
Cita iespēja ir konteinera siltināšana. Podu var ievietot lielākā kastē, un tukšumu starp sienām piepildīt ar siltumizolējošu materiālu – sausām lapām, salmiem, zāģu skaidām vai putuplasta granulām. Pašu podu var aptīt ar vairākām kārtām agrotīkla, džutas auduma vai burbuļplēves. Ir svarīgi nodrošināt, lai siltināšanas materiāls nesamirktu, tāpēc no augšas to var pasargāt ar kādu ūdensnecaurlaidīgu materiālu, bet jānodrošina gaisa piekļuve. Konteineru vislabāk novietot vietā, kas pasargāta no aukstajiem ziemas vējiem, piemēram, pie mājas sienas.
Pavasara atmoda
Pavasarī, kad sniegs ir nokusis un zeme sāk atkust, ir pienācis laiks palīdzēt Balkānu pulkstenītei pamosties. Viens no pirmajiem darbiem ir noņemt jebkādu ziemas piesegumu – egļu zarus, lapas vai citu mulču. To vēlams darīt pakāpeniski, mākoņainā dienā, lai pasargātu jaunos dzinumus no spilgtās pavasara saules un iespējamām salnām. Ja mulčas slānis nav bijis pārāk biezs un sastāv no labi sadalījušamies organiskā materiāla, piemēram, komposta, to var atstāt, viegli iestrādājot augsnes virskārtā.
Kad piesegums ir noņemts, uzmanīgi aplūko augu. Ja rudenī virszemes daļa netika apgriezta, tagad ir īstais laiks to izdarīt, nogriežot visus vecos, atmirušos dzinumus. Tas dos vietu jaunajiem dzinumiem, kas drīz vien sāks augt no saknēm. Uzmanīgi aprušini augsni ap ceru, lai uzlabotu gaisa piekļuvi saknēm un iznīcinātu pirmās nezāles. Šajā laikā var veikt arī pirmo mēslošanu, piemēram, uzberot ap augu plānu komposta kārtiņu vai iestrādājot nedaudz kompleksā minerālmēslojuma.
Pavasaris ir arī labākais laiks cera dalīšanai un pārstādīšanai, ja tas ir nepieciešams. Ja pamani, ka pulkstenītes cers ir kļuvis pārāk liels, tā vidus ir kļuvis tukšs vai ziedēšana iepriekšējā gadā bija vājāka, augu var izrakt un sadalīt. Šī procedūra atjaunos augu un dos tev jaunus stādus, ko iestādīt citur dārzā. Pēc pārstādīšanas vai dalīšanas jaunos augus nepieciešams kārtīgi apliet.
Pievērs uzmanību pavasara salnām, kas var kaitēt jaunajiem, maigajiem dzinumiem. Lai gan pieaudzis augs ir ļoti salizturīgs, jaunie dzinumi ir jutīgāki. Ja laika prognoze sola stipras salnas, jaunos stādījumus uz nakti var piesegt ar agrotīklu. Pareizi sagatavota un aprūpēta, tava Balkānu pulkstenīte pavasarī ātri atjaunosies un jau drīz vien atkal priecēs ar savu blīvo, zaļo lapotni un bagātīgo ziedu paklāju.
