Lai gan ogu asinszāle ir pazīstama kā izturīgs un mazprasīgs krūms, tā, tāpat kā jebkurš cits dārza augs, nav pilnībā pasargāta no slimībām un kaitēkļu uzbrukumiem. Savlaicīga problēmu atpazīšana un pareiza rīcība ir atslēga, lai saglabātu auga veselību un dekoratīvo izskatu. Veselīgs, spēcīgs un labi kopts augs, kas aug tam piemērotos apstākļos, ir daudz noturīgāks pret dažādām likstām, tāpēc profilakse ir pati svarīgākā aizsardzības līnija. Tomēr ir svarīgi zināt, ar kādām problēmām var nākties saskarties un kā tās efektīvi risināt. Izpratne par biežākajām slimībām un kaitēkļiem ļaus tev laikus pamanīt pirmās pazīmes un rīkoties, pirms problēma kļuvusi nopietna. Šajā rakstā mēs aplūkosim izplatītākās ogu asinszāles slimības un kaitēkļus, kā arī sniegsim ieteikumus to profilaksei un apkarošanai.
Viens no galvenajiem profilakses pasākumiem ir pareizas audzēšanas vietas izvēle. Nodrošinot ogu asinszālei pietiekami daudz saules gaismas un labu gaisa cirkulāciju, var ievērojami samazināt sēnīšu slimību attīstības risku. Pārāk blīvi stādījumi un noēnota, mitra vieta rada labvēlīgus apstākļus dažādu patogēnu attīstībai. Tāpat svarīga ir pareiza laistīšana – ūdens jālej pie saknēm, cenšoties neslapināt lapotni, jo mitras lapas ir ideāla vide sēnīšu sporu dīgšanai. Regulāra krūma apgriešana, izgriežot vecos un zarus, kas sabiezina vainagu, arī uzlabo gaisa apmaiņu.
Augsnes veselība ir cieši saistīta ar auga veselību. Labi drenēta augsne novērš ūdens sastrēgšanos pie saknēm, kas var izraisīt sakņu puvi. Augsnes bagātināšana ar kompostu ne tikai nodrošina barības vielas, bet arī veicina veselīgas mikrofloras attīstību, kas var nomākt patogēnos organismus. Sabalansēta mēslošana ir tikpat svarīga – pārmēslots, īpaši ar slāpekli, augs veido pārāk mīkstus un sulīgus audus, kas ir viegls mērķis gan slimībām, gan kaitēkļiem. Spēcīgs un līdzsvaroti pabarots augs ir daudz izturīgāks.
Dārza higiēna ir vēl viens būtisks profilakses aspekts. Rudenī ir svarīgi savākt un iznīcināt (nekompostēt) visas nobirušās lapas, īpaši, ja iepriekšējā sezonā augs ir slimojis. Uz vecajām lapām var pārziemot sēnīšu sporas un kaitēkļu oliņas. Arī bojātie un slimie zari ir nekavējoties jāizgriež un jāiznīcina visa augšanas perioda laikā. Izmantojot dārza instrumentus, piemēram, šķēres, ir svarīgi tos regulāri dezinficēt, īpaši pēc darba ar slimiem augiem, lai neizplatītu infekciju.
Regulāra augu apskate ir labākais veids, kā laikus pamanīt problēmu. Vismaz reizi nedēļā velti laiku, lai rūpīgi aplūkotu savu ogu asinszāli, pievēršot uzmanību lapu apakšpusēm, jaunajiem dzinumiem un ziedpumpuriem. Jo ātrāk pamanīsi pirmās slimības pazīmes vai kaitēkļu klātbūtni, jo vieglāk būs ar tiem tikt galā, izmantojot saudzīgākas metodes un neļaujot problēmai izplatīties pa visu dārzu. Laicīga rīcība ir efektīvas augu aizsardzības pamatā.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Biežākās sēnīšu slimības
Asinszāļu rūsa ir viena no visbiežāk sastopamajām ogu asinszāles slimībām. To izraisa sēnītes, un galvenā pazīme ir mazi, oranži, dzelteni vai brūngani putekļaini izaugumi (pustulas) uz lapu apakšpuses. Lapu virspusē var parādīties dzeltenīgi vai gaiši plankumi. Spēcīgas infekcijas gadījumā lapas dzeltē, sakalst un priekšlaicīgi nobirst, novājinot augu. Rūsas attīstību veicina silts un mitrs laiks, kā arī slikta gaisa cirkulācija.
Lai cīnītos ar rūsu, pirmkārt, ir jākoncentrējas uz profilaksi. Stādi krūmu pietiekamā attālumā no citiem augiem, lai nodrošinātu labu ventilāciju. Laistot, izvairies no lapu slapināšanas. Rudenī obligāti savāc un sadedzini visas nobirušās lapas. Ja pamani pirmās slimības pazīmes, nekavējoties nogriez un iznīcini inficētās auga daļas. Ja slimība izplatās, var lietot fungicīdus, kas paredzēti rūsas apkarošanai, taču to efektivitāte ir vislielākā, ja apstrādi sāk pie pirmajām pazīmēm.
Sakņu puve ir vēl viena nopietna problēma, ko parasti izraisa pārmērīga laistīšana un slikti drenēta, sablīvēta augsne. To izraisa dažādas augsnē dzīvojošas sēnītes, kas uzbrūk auga saknēm, liekot tām kļūt brūnām, mīkstām un pūt. Virszemes daļā simptomi var līdzināties slāpēm – augs vīst, lapas dzeltē un birst, augšana apstājas. Problēma ir tā, ka bojātās saknes vairs nespēj uzņemt ūdeni, tāpēc laistīšana situāciju tikai pasliktina.
Sakņu puves ārstēšana ir ļoti sarežģīta, tāpēc galvenais ir profilakse. Pirms stādīšanas pārliecinies, ka augsne ir labi drenēta. Ja nepieciešams, iestrādā tajā smilti vai kompostu. Nekad nepieļauj ūdens sastrēgšanos ap krūmu. Ja ir aizdomas par sakņu puvi, uzmanīgi atrak augu un pārbaudi saknes. Ja bojājumi nav pārāk lieli, var mēģināt augu glābt, nogriežot visas slimās, brūnās saknes, apstrādājot griezuma vietas ar fungicīdu un pārstādot to jaunā, sausākā vietā ar labu drenāžu.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Kaitēkļi un to kontrole
Laputis ir viens no visizplatītākajiem kaitēkļiem, kas var apmesties uz ogu asinszāles. Šie mazie, parasti zaļie vai melnie kukaiņi pulcējas kolonijās uz jauno dzinumu galiem un lapu apakšpusēm. Tie barojas, sūcot augu sulu, kā rezultātā lapas un dzinumi deformējas, sačokurojas un augšana tiek kavēta. Laputis arī izdala lipīgu šķidrumu, ko sauc par medusrasu, uz kuras var attīstīties melnā kvēpsarma, kas traucē fotosintēzei.
Cīņa ar laputīm jāsāk, tiklīdz tās pamanītas. Ja kaitēkļu ir nedaudz, tos var vienkārši nospiest ar pirkstiem vai noskalot ar spēcīgu ūdens strūklu no dārza šļūtenes. Efektīvs un videi draudzīgs līdzeklis ir zaļo ziepju šķīdums (apmēram 20-30g ziepju uz 1 litru ūdens), ar kuru apsmidzina kaitēkļu skartās vietas. Šo procedūru atkārto ik pēc dažām dienām, līdz laputis ir pazudušas. Dārzā var piesaistīt arī dabiskos laputu ienaidniekus, piemēram, mārītes un zeltactiņas, iestādot augus, kas tos vilina, piemēram, dilles un koriandru.
Vēl viens iespējamais, lai arī retāk sastopams kaitēklis, ir tīklērce. Šie sīkie, zirnekļveidīgie radījumi ir grūti pamanāmi ar neapbruņotu aci, bet par to klātbūtni liecina smalks tīmeklis lapu apakšpusē un uz dzinumiem. Lapas kļūst plankumainas, ar sīkiem, dzeltenīgiem punktiņiem, vēlāk tās dzeltē un nobirst. Tīklērces īpaši labi vairojas karstā un sausā laikā.
Tīklērču apkarošanai svarīgs ir mitrums. Regulāra augu apsmidzināšana ar ūdeni var palīdzēt ierobežot to izplatību, jo tīklērcēm nepatīk mitri apstākļi. Tāpat kā laputu gadījumā, var izmantot zaļo ziepju šķīdumu vai speciālus akaricīdus, kas paredzēti ērču apkarošanai. Svarīgi ir rūpīgi apsmidzināt lapu apakšpuses, kur ērces galvenokārt uzturas. Profilaktiski ir svarīgi nodrošināt augam pietiekamu laistīšanu karstā laikā, lai tas nebūtu novājināts un pakļauts stresam.
Integrētā augu aizsardzība
Integrētā augu aizsardzība (IAA) ir gudra un ilgtspējīga pieeja, kas apvieno dažādas metodes, lai kontrolētu slimības un kaitēkļus, samazinot atkarību no ķīmiskajiem pesticīdiem. Tās pamatā ir profilakse un dabisko procesu izmantošana. Svarīgākais IAA princips ir radīt veselīgu dārza ekosistēmu, kurā augi ir spēcīgi un kaitēkļu dabiskie ienaidnieki ir laipni gaidīti. Tas ietver pareizu augu izvēli konkrētajai vietai, augsnes veselības uzturēšanu un bioloģiskās daudzveidības veicināšanu.
Bioloģiskā kontrole ir svarīga IAA sastāvdaļa. Tā nozīmē kaitēkļu dabisko ienaidnieku – plēsēju un parazītu – izmantošanu. Piemēram, mārītes un to kāpuri ir ļoti ēdelīgi un labprāt barojas ar laputīm. Lai piesaistītu šos labvēlīgos kukaiņus savam dārzam, stādi ziedošus augus, piemēram, no čemurziežu dzimtas (dilles, fenhelis, koriandrs) vai kurvjziežu dzimtas (pīpenes, samtenes). Izveidojot tiem labvēlīgus apstākļus, tu vari izveidot dabisku armiju, kas palīdzēs kontrolēt kaitēkļu populācijas.
Mehāniskās un fiziskās kontroles metodes ietver kaitēkļu manuālu nolasīšanu, noskalošanu ar ūdeni, kā arī dažādu slazdu izmantošanu. Piemēram, dzeltenie līmes vairogi ir efektīvi lidojošo kaitēkļu, piemēram, baltblusiņu, notveršanai. Slimo augu daļu izgriešana un iznīcināšana arī ir mehāniskās kontroles piemērs. Šīs metodes ir visefektīvākās, ja tās pielieto, kamēr kaitēkļu vai slimības izplatība vēl ir neliela.
Ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu (pesticīdu) lietošana IAA ietvaros ir pēdējais solis, ko veic tikai tad, ja citas metodes nav bijušas pietiekami efektīvas un ir risks zaudēt augu. Ja tomēr nolemts lietot ķīmiskos līdzekļus, priekšroka jādod tiem, kas ir pēc iespējas saudzīgāki videi un labvēlīgajiem organismiem. Vienmēr rūpīgi izlasi un ievēro lietošanas instrukciju, apstrādi veic atbilstošos laika apstākļos (bezvēja, sausā laikā, vēlā pēcpusdienā) un lieto individuālos aizsardzības līdzekļus.
Vides faktoru ietekme
Stress, ko izraisa nelabvēlīgi vides apstākļi, var būtiski ietekmēt ogu asinszāles veselību un padarīt to uzņēmīgāku pret slimībām un kaitēkļiem. Ilgstošs sausums, pārmērīgs mitrums, barības vielu trūkums vai pārbagātība, nepiemērots apgaismojums un krasas temperatūras svārstības – tas viss vājina auga dabisko aizsardzības sistēmu. Piemēram, sausuma novājināts krūms būs daudz pievilcīgāks tīklērcēm, savukārt pārmērīgā mitrumā cietis augs būs viegls mērķis sakņu puvei.
Nepareiza stādīšanas vieta ir viens no biežākajiem stresa cēloņiem. Ja sauli mīloša ogu asinszāle tiek iestādīta pārāk noēnotā vietā, tā izstīdzēs, būs vārga, ar retu lapotni un slikti ziedēs. Šāds augs būs uzņēmīgāks pret miltrasu un citām sēnīšu slimībām, jo ēnainā un mitrā vietā lapas lēnāk nožūst. Savukārt, ja ēncietīgāka šķirne tiek iestādīta pārāk karstā un saulainā vietā, tā var ciest no lapu apdegumiem un ūdens trūkuma.
Ziemas bojājumi arī var radīt problēmas nākamajā sezonā. Stiprs sals, auksti, sausi vēji un saules apdegumi agrā pavasarī var bojāt zarus un pumpurus. Bojātās vietas kļūst par infekciju vārtiem, caur kuriem augā var iekļūt dažādi patogēni. Lai mazinātu ziemas bojājumu risku, ir svarīgi izvēlēties reģionam piemērotas, ziemcietīgas šķirnes un nodrošināt augam pareizu sagatavošanu ziemai – pārtraukt mēslošanu rudenī un, ja nepieciešams, mulčēt sakņu zonu.
Rūpējoties par to, lai ogu asinszāle augtu tai optimālos apstākļos, tu veic visefektīvāko profilakses darbu. Nodrošini pareizu apgaismojumu, labi drenētu augsni, sabalansētu laistīšanu un mēslošanu. Regulāri novēro savu augu un reaģē uz tā vajadzībām. Veselīgs, labi kopts un bez stresa augošs krūms spēs daudz labāk pats pretoties slimībām un kaitēkļiem, un tā kopšana sagādās tikai prieku.
