Lai trifoliātu ponciruss augtu veselīgs, spēcīgs un bagātīgi ziedētu, tam, tāpat kā jebkuram citam augam, ir nepieciešamas barības vielas. Lai gan tas nav no pašiem prasīgākajiem dārza iemītniekiem, pareiza un savlaicīga mēslošana ir būtiska, lai nodrošinātu tā ilgmūžību un dekorativitāti. Barības vielu trūkums var izraisīt augšanas traucējumus, lapu dzeltēšanu, vāju ziedēšanu un zemu izturību pret slimībām un nelabvēlīgiem laika apstākļiem. Savukārt pārmērīga mēslošana var būt tikpat kaitīga, izraisot sakņu apdegumus un pārlieku lapotnes augšanu uz ziedu rēķina. Tādēļ ir svarīgi izprast, kādas barības vielas poncirusam ir nepieciešamas, kad un kā tās vislabāk nodrošināt.
Mēslošanas stratēģijas pamatā ir augsnes analīze un auga vizuālā novērošana. Ideālā gadījumā pirms mēslošanas uzsākšanas būtu vēlams veikt augsnes analīzi, lai noteiktu tās sastāvu un esošo barības vielu daudzumu. Tas ļautu izvēlēties vispiemērotāko mēslojumu un izvairīties no noteiktu elementu pārdozēšanas. Tomēr vairumā gadījumu dārzkopji paļaujas uz vispārīgiem ieteikumiem un auga reakciju uz mēslošanu, kas arī ir pieņemama prakse, ja to dara pārdomāti.
Ir svarīgi atšķirt divus galvenos mēslošanas līdzekļu veidus: organiskos un minerālos. Organiskie mēslošanas līdzekļi, piemēram, komposts, kūtsmēsli vai biohumuss, barības vielas atbrīvo lēnām un pakāpeniski, vienlaikus uzlabojot augsnes struktūru un veicinot tās bioloģisko aktivitāti. Minerālmēsli nodrošina ātru un koncentrētu barības vielu devu, kas ir īpaši noderīgi, ja nepieciešams ātri novērst barības vielu trūkumu. Visefektīvākā pieeja bieži vien ir abu veidu mēslojuma kombinēšana.
Šajā rakstā mēs detalizēti izskatīsim trifoliātu poncirusa barības vielu vajadzības, pievēršot uzmanību galvenajiem makro- un mikroelementiem. Mēs sniegsim praktiskus padomus par mēslošanas grafika izveidi, iepazīstināsim ar dažādiem organisko un minerālo mēslojumu veidiem un to pareizu lietošanu. Tāpat mēs iemācīsim atpazīt vizuālās pazīmes, kas liecina par konkrētu barības vielu trūkumu, lai tu varētu savlaicīgi rīkoties un nodrošināt savam augam visu nepieciešamo.
Galvenās barības vielas un to loma
Augu pilnvērtīgai attīstībai ir nepieciešami dažādi ķīmiskie elementi, kurus iedala makroelementos un mikroelementos atkarībā no tā, cik lielā daudzumā tie ir nepieciešami. Galvenie makroelementi ir slāpeklis (N), fosfors (P) un kālijs (K). Slāpeklis ir atbildīgs par zaļās masas – lapu un dzinumu – augšanu. Pietiekams slāpekļa daudzums nodrošina spilgti zaļu lapu krāsu un intensīvu augšanu. Tomēr tā pārpalikums var kavēt ziedēšanu un padarīt augu uzņēmīgāku pret slimībām.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Fosfors ir būtisks sakņu sistēmas attīstībai, ziedpumpuru veidošanai un enerģijas pārneses procesos augā. Tas veicina spēcīgu sakņu augšanu, kas ir īpaši svarīgi jauniem stādiem, kā arī nodrošina bagātīgu ziedēšanu un augļu ieriešanos. Fosfora trūkums var izpausties kā vāja augšana, nespēcīga sakņu sistēma un maz ziedu. Lapas var iegūt tumši zaļu vai pat violetu nokrāsu.
Kālijs ir atbildīgs par auga vispārējo veselību un izturību. Tas regulē ūdens apmaiņu, stiprina šūnu sienas, palielina izturību pret salu, sausumu un slimībām. Kālijs arī uzlabo augļu kvalitāti un nogatavošanos. Kālija trūkuma gadījumā lapu malas var kļūt dzeltenas vai brūnas, it kā apdegušas, un augs kopumā kļūst mazāk vitāls un uzņēmīgs pret dažādiem stresa faktoriem.
Papildus šiem trim galvenajiem elementiem, poncirusam, tāpat kā citiem citrusaugiem, ir nepieciešami arī citi makroelementi, piemēram, kalcijs (Ca), magnijs (Mg) un sērs (S), kā arī mikroelementi nelielos daudzumos – dzelzs (Fe), mangāns (Mn), cinks (Zn), varš (Cu) un bors (B). Vislabāk ir izmantot kompleksos mēslojumus, kas ir īpaši izstrādāti citrusaugiem, jo tie satur visus nepieciešamos elementus pareizās proporcijās.
Mēslošanas grafiks un veidi
Pamatmēslošanu vislabāk veikt agrā pavasarī, kad sākas aktīva auga augšana. Šajā laikā ponciruss izmanto daudz enerģijas, lai veidotu jaunus dzinumus un lapas, kā arī gatavotos ziedēšanai. Pavasara mēslošanai ieteicams izmantot sabalansētu komplekso mēslojumu ar vienmērīgu slāpekļa, fosfora un kālija attiecību (piemēram, NPK 10-10-10) vai speciālu mēslojumu citrusaugiem. Mēslojumu iestrādā augsnē ap augu, ievērojot ražotāja norādītās devas.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Otro papildmēslošanu var veikt vasaras sākumā, ap jūniju, lai atbalstītu augu ziedēšanas laikā un veicinātu augļu aizmešanos. Šajā periodā var izmantot mēslojumu ar nedaudz lielāku fosfora un kālija saturu. Ir svarīgi izvairīties no mēslošanas vasaras otrajā pusē un rudenī, īpaši ar slāpekli bagātiem mēsliem. Vēla mēslošana stimulē jaunu dzinumu augšanu, kas nepaspēj nobriest un pārkoksnēties līdz ziemai un tāpēc ir ļoti jutīgi pret salu.
Mēslošanas veids ir atkarīgs no izmantotā mēslojuma. Granulētos mēslojumus parasti vienmērīgi izkaisa ap auga pamatni (bet ne tieši pie stumbra) un viegli iestrādā augsnes virskārtā. Pēc tam augu kārtīgi aplaista, lai mēslojums sāktu šķīst un nonāktu līdz saknēm. Šķidros mēslojumus izšķīdina ūdenī saskaņā ar instrukciju un izmanto auga laistīšanai. Šķidrā veidā barības vielas augam ir pieejamas ātrāk.
Ārpus sakņu mēslošana, izsmidzinot atšķaidītu mēslojuma šķīdumu uz lapām, ir efektīvs veids, kā ātri novērst mikroelementu trūkumu, piemēram, dzelzs hlorozi. Tomēr tā nedrīkst aizstāt pamatmēslošanu caur saknēm, bet drīzāk kalpot kā papildinājums. Ārpus sakņu mēslošanu veic apmākušās dienās vai vakaros, lai neapdedzinātu lapas. Pirms jebkura mēslojuma lietošanas vienmēr rūpīgi izlasi instrukciju un nepārsniedz ieteicamās devas.
Organiskie mēslošanas līdzekļi
Komposts ir viens no labākajiem un universālākajiem organiskajiem mēslošanas līdzekļiem. Tas ir bagāts ar barības vielām, uzlabo augsnes struktūru, palielina tās spēju aizturēt mitrumu un veicina labvēlīgo mikroorganismu darbību. Kompostu var iestrādāt augsnē ap poncirusu agrā pavasarī vai izmantot kā mulčas slāni. Tas nodrošinās lēnu un vienmērīgu barības vielu izdalīšanos visā veģetācijas periodā.
Labi sadalījušies kūtsmēsli (liellopu, zirgu) arī ir lielisks organiskā mēslojuma avots. Svarīgi ir izmantot tikai pilnībā sadalījušos kūtsmēslus, jo svaigi kūtsmēsli var “apdedzināt” auga saknes un saturēt nezāļu sēklas. Kūtsmēslus, tāpat kā kompostu, iestrādā augsnē rudenī vai agrā pavasarī. Tie ir īpaši bagāti ar slāpekli, tāpēc to lietošanā jāievēro mērenība.
Biohumuss jeb slieku komposts ir ļoti koncentrēts un bioloģiski aktīvs organiskais mēslojums. Tas satur ne tikai barības vielas viegli uzņemamā formā, bet arī augšanas hormonus, vitamīnus un fermentus, kas stimulē auga augšanu un stiprina tā imunitāti. Biohumusu var iestrādāt augsnē nelielos daudzumos vai izmantot tā ūdens izvilkumu (tā saukto “komposta tēju”) augu laistīšanai un apsmidzināšanai.
Citi organiskie mēslošanas līdzekļi, piemēram, kaulu milti (bagāti ar fosforu), asins milti (bagāti ar slāpekli) vai koksnes pelni (bagāti ar kāliju un mikroelementiem), var tikt izmantoti, lai risinātu konkrētu barības vielu trūkumu. Tomēr pirms to lietošanas ir svarīgi zināt augsnes pH līmeni, piemēram, koksnes pelni ir sārmaini un tos nedrīkst lietot sārmainās augsnēs. Organisko mēslojumu lietošana ir ilgtspējīga un videi draudzīga pieeja, kas uzlabo augsnes veselību ilgtermiņā.
Minerālmēsli un to lietošana
Minerālmēsli jeb sintētiskie mēslošanas līdzekļi satur barības vielas koncentrētā un augiem ātri pieejamā formā. Tie ir ērti lietojami un ļauj ātri redzēt rezultātus. Vislabāk ir izvēlēties kompleksos mēslojumus, kas marķēti ar NPK attiecību un satur arī nepieciešamos mikroelementus. Speciālie mēslojumi citrusaugiem ir laba izvēle, jo to sastāvs ir pielāgots šo augu specifiskajām vajadzībām.
Lietojot minerālmēslus, ir ļoti svarīgi stingri ievērot ražotāja norādītās devas. Pārmērīga mēslošana var radīt augstu sāļu koncentrāciju augsnē, kas bojā un “apdedzina” auga saknes. Tas var novest pie auga vīšanas un pat bojāejas. Tāpat svarīgi atcerēties, ka minerālmēslus drīkst lietot tikai uz mitras augsnes – nekad nemēslo sausu augu, jo tas gandrīz noteikti radīs sakņu bojājumus. Pirms mēslošanas augu kārtīgi aplaisti.
Ir pieejami gan ātras, gan lēnas iedarbības minerālmēsli. Ātras iedarbības mēsli, piemēram, ūdenī šķīstošie pulveri vai šķidrumi, nodrošina tūlītēju barības vielu pieplūdumu, bet to iedarbība ir īslaicīga. Lēnas iedarbības mēsli, kas parasti ir granulās ar īpašu apvalku, atbrīvo barības vielas pakāpeniski vairāku mēnešu garumā. Šie mēsli ir drošāki lietošanā, jo samazina pārdozēšanas risku un nodrošina vienmērīgu barošanu.
Lai gan minerālmēsli ir efektīvi, ilgtermiņā to lietošana neuzlabo augsnes struktūru un bioloģisko dzīvību tā, kā to dara organiskie mēsli. Tāpēc labākā stratēģija ir integrēta pieeja, apvienojot organisko mēslojumu (piemēram, kompostu pavasarī) ar mērenu minerālmēslu lietošanu veģetācijas periodā, lai nodrošinātu visas auga vajadzības. Šāda pieeja veicinās gan auga, gan augsnes veselību.
Barības vielu trūkuma simptomi
Barības vielu trūkums visbiežāk izpaužas kā izmaiņas lapu krāsā un izskatā, ko sauc par hlorozi. Slāpekļa trūkuma gadījumā novērojama vispārēja lapu, īpaši veco, apakšējo lapu, bālošana un dzeltēšana. Auga augšana ir lēna un nīkulīga. Šī ir viena no visbiežāk sastopamajām problēmām, ko var viegli novērst, lietojot ar slāpekli bagātu mēslojumu.
Dzelzs trūkums izraisa starpdzīslu hlorozi, kas nozīmē, ka jaunās lapas kļūst dzeltenas vai gandrīz baltas, bet lapu dzīslas paliek zaļas, veidojot tīklveida rakstu. Šī problēma bieži rodas sārmainās augsnēs, kur dzelzs kļūst augiem nepieejams pat tad, ja tas augsnē ir pietiekamā daudzumā. Problēmu var risināt, lietojot dzelzs helātus (piemēram, apsmidzinot lapas) vai paskābinot augsni.
Magnija trūkums izpaužas kā hloroze uz vecākām lapām. Bieži veidojas raksturīgs apgriezta V burta formas zaļš laukums pie lapas pamatnes, kamēr pārējā lapas daļa kļūst dzeltena. Šo problēmu var novērst, lietojot mēslojumu, kas satur magniju, piemēram, magnija sulfātu (Epsom sāli), ko var izšķīdināt ūdenī un izmantot laistīšanai vai apsmidzināšanai.
Cinku trūkums izraisa mazu, šauru lapu veidošanos uz jauniem dzinumiem, un lapas var būt plankumainas un dzeltenīgas. Savukārt fosfora trūkums var likt lapām kļūt tumši zaļām ar violetu nokrāsu un kavēt auga augšanu. Iemācoties atpazīt šos simptomus, var ātri diagnosticēt problēmu un veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu augam trūkstošos elementus un atjaunotu tā veselību.
