Lai angļu zilpulkstenītes katru pavasari priecētu ar bagātīgu un košu ziedu paklāju, ir svarīgi nodrošināt tām nepieciešamās barības vielas. Lai gan šie augi nav pārlieku prasīgi un spēj augt samērā nabadzīgā augsnē, pareiza un savlaicīga mēslošana var būtiski uzlabot to augšanu, vairošanos un ziedēšanas kvalitāti. Galvenais princips ir atdarināt dabisko vidi, kurā tās aug savvaļā – trūdvielām bagātu meža zemsedzi, kas nepārtraukti tiek bagātināta ar pūstošām lapām un citiem organiskiem materiāliem. Pārmērīga mēslošana ar sintētiskiem mēslošanas līdzekļiem var nodarīt vairāk ļauna nekā laba, tāpēc priekšroka jādod organiskām un lēnas iedarbības metodēm. Šajā rakstā mēs detalizēti aplūkosim, kādas barības vielas ir nepieciešamas angļu zilpulkstenītēm un kā tās vislabāk nodrošināt.
Izpratne par zilpulkstenīšu barošanās ciklu ir pamats veiksmīgai mēslošanas stratēģijai. Barības vielas ir visvairāk nepieciešamas pavasarī, aktīvās augšanas un ziedēšanas laikā. Šajā periodā augs patērē daudz enerģijas, lai izveidotu lapas un ziedus. Otrs svarīgs posms ir pēc ziedēšanas, kad lapas turpina fotosintēzi, lai uzkrātu barības vielu rezerves sīpolā nākamajam gadam. Tieši šajā laikā nodrošinātās barības vielas noteiks nākamās sezonas ziedēšanas krāšņumu. Tāpēc mēslošana ir jāplāno tā, lai barības vielas būtu pieejamas augam tieši šajos kritiskajos periodos.
Labākais veids, kā barot angļu zilpulkstenītes, ir regulāri uzlabot augsni ar organisko vielu. Tas ne tikai nodrošina lēnu un līdzsvarotu barības vielu izdalīšanos, bet arī uzlabo augsnes struktūru, mitruma saglabāšanas spēju un veicina veselīgu mikroorganismu darbību. Ikgadēja mulčēšana ar lapu kompostu, labi sadalījušos kūtsmēsliem vai citu organisko materiālu ir ideāls veids, kā ilgtermiņā uzturēt augsnes auglību. Šāda pieeja ir daudz saudzīgāka un efektīvāka nekā regulāra ķīmisko mēslojumu lietošana.
Jāizvairās no mēslošanas līdzekļiem ar augstu slāpekļa saturu. Pārmērīgs slāpeklis veicina strauju un sulīgu lapu augšanu uz ziedu rēķina. Rezultātā var iegūt kuplu lapotni, bet ļoti vāju vai pat nekādu ziedēšanu. Turklāt pārāk mīkstas un izstīdzējušas lapas ir daudz uzņēmīgākas pret slimībām un kaitēkļiem. Tāpēc priekšroka jādod līdzsvarotiem mēslošanas līdzekļiem, kuros ir vairāk fosfora un kālija, kas veicina sakņu sistēmas attīstību, sīpolu nobriešanu un ziedpumpuru veidošanos.
Galvenās nepieciešamās barības vielas
Kā visiem augiem, arī angļu zilpulkstenītēm ir nepieciešami trīs galvenie makroelementi: slāpeklis (N), fosfors (P) un kālijs (K). Slāpeklis ir atbildīgs par zaļās masas, proti, lapu, augšanu. Tas ir būtisks pavasarī, kad augs attīsta lapotni, kas nepieciešama fotosintēzei. Tomēr, kā minēts iepriekš, ar slāpekli jābūt uzmanīgiem, jo tā pārpalikums var kavēt ziedēšanu. Dabiskos apstākļos zilpulkstenītes saņem pietiekamu daudzumu slāpekļa no trūdošām organiskajām vielām augsnē.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Fosfors ir izšķiroši svarīgs sakņu sistēmas attīstībai, kā arī ziedu un sēklu veidošanai. Tas palīdz augam pārveidot saules enerģiju ķīmiskajā enerģijā un ir būtisks veselīga sīpola attīstībai. Pietiekams fosfora daudzums nodrošina spēcīgu ziedēšanu un veicina sīpola spēju uzkrāt enerģiju nākamajam gadam. Lielisks dabisks fosfora avots ir kaulu milti, ko var iestrādāt augsnē rudenī, stādot sīpolus, vai agrā pavasarī ap jau augošiem augiem.
Kālijs spēlē galveno lomu auga vispārējā veselībā un izturībā. Tas regulē ūdens apriti augā, stiprina šūnu sienas un palīdz augam cīnīties pret slimībām, kaitēkļiem un nelabvēlīgiem vides apstākļiem, piemēram, sausumu vai salu. Kālijs ir īpaši svarīgs pēc ziedēšanas, jo tas palīdz sīpolam nobriest un sagatavoties ziemas miera periodam. Labs kālija avots ir koksnes pelni, taču tie ir sārmaini un jālieto piesardzīgi, lai pārāk nepaaugstinātu augsnes pH līmeni. Arī komposts un labi sadalījušies kūtsmēsli satur pietiekamu daudzumu kālija.
Papildus šiem trim galvenajiem elementiem zilpulkstenītēm ir nepieciešami arī dažādi mikroelementi, piemēram, kalcijs, magnijs un dzelzs, lai gan daudz mazākos daudzumos. Veselīga, ar organiskām vielām bagāta augsne parasti satur visus nepieciešamos mikroelementus. Regulāri ielabojot augsni ar kompostu, tu nodrošināsi pilnvērtīgu un līdzsvarotu uzturu saviem augiem, kas ir daudz labāk nekā paļauties uz sintētiskiem, šauri specializētiem mēslojumiem.
Organiskā mēslošana un augsnes ielabošana
Organiskā mēslošana ir visefektīvākā un dabai draudzīgākā metode angļu zilpulkstenīšu barošanai. Tās pamatā ir augsnes struktūras un auglības uzlabošana, izmantojot dabiskus materiālus. Galvenais organiskās mēslošanas līdzeklis ir komposts, īpaši lapu komposts, kas visprecīzāk atdarina dabisko meža zemsedzi. Komposts ne tikai lēnām atbrīvo barības vielas, bet arī uzlabo augsnes aerāciju, drenāžu un spēju saglabāt mitrumu, kā arī veicina labvēlīgo mikroorganismu un slieku darbību, kas ir būtiski veselīgai augsnei.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Labākais laiks augsnes ielabošanai ar organisko vielu ir rudens. Uzklājot 5-7 cm biezu komposta vai labi sadalījušos kūtsmēslu kārtu kā mulču ap zilpulkstenīšu audzēm, tu nodrošināsi vairākas priekšrocības. Pirmkārt, mulča pasargās sīpolus no ziemas sala. Otrkārt, ziemas un pavasara laikā sliekas un mikroorganismi iestrādās šo organisko materiālu augsnē, un pavasarī, kad augi sāks aktīvi augt, barības vielas jau būs tiem viegli pieejamas. Šo procesu var atkārtot katru gadu, lai uzturētu augsnes auglību.
Cits lielisks organiskais mēslojums ir kaulu milti. Tas ir lēnas iedarbības mēslojums, kas ir bagāts ar fosforu, kas ir vitāli svarīgs sakņu attīstībai un ziedēšanai. Kaulu miltus ieteicams iestrādāt augsnē stādīšanas laikā, ieberot nelielu daudzumu katrā stādīšanas bedrītē. Jau esošiem stādījumiem tos var uzmanīgi iestrādāt augsnes virskārtā agrā pavasarī, tiklīdz parādās pirmie asni. Tas nodrošinās fosfora piegādi visā augšanas sezonā.
Jāizvairās no svaigu kūtsmēslu izmantošanas, jo tie var “apdedzināt” augu saknes un sīpolus. Izmanto tikai labi sadalījušos vai kompostētus kūtsmēslus, kas ir tumši, irdeni un bez spēcīgas amonjaka smakas. Pareizi sagatavoti organiski materiāli ir droši un efektīvi, nodrošinot augiem līdzsvarotu barības vielu piegādi bez riska tos pārmēslot un kaitēt videi. Šāda pieeja veicina veselīgu un ilgtspējīgu dārza ekosistēmu.
Kad un kā mēslot
Pareizs mēslošanas laiks ir tikpat svarīgs kā pareiza mēslojuma izvēle. Angļu zilpulkstenītes nav nepieciešams mēslot bieži. Parasti pietiek ar vienu mēslošanas reizi gadā, ja augsne ir labi sagatavota un regulāri tiek papildināta ar organisko vielu. Vislabākais laiks papildu mēslojuma iestrādei ir vai nu vēls rudens, uzklājot organisko mulču, vai agrs pavasaris, tiklīdz no zemes parādās pirmie asni. Mēslošana pavasarī nodrošina barības vielu “grūdienu” tieši tad, kad augam to visvairāk vajag.
Ja izvēlies izmantot granulētu, lēnas iedarbības mēslojumu, kas paredzēts sīpolpuķēm, izkaisi to vienmērīgi ap augiem agrā pavasarī. Seko ražotāja norādījumiem par ieteicamo devu, lai izvairītos no pārmēslošanas. Pēc granulu izkaisīšanas viegli iestrādā tās augsnes virskārtā un aplaisti, lai palīdzētu tām sākt šķīst un barības vielām nonākt līdz saknēm. Izvairies no mēslojuma uzkaisīšanas tieši uz jaunajiem asniem, jo tas var tos apdedzināt.
Šķidro mēslojumu lietošana parasti nav ieteicama angļu zilpulkstenītēm, jo tie ir ātras iedarbības un var veicināt pārāk strauju un vārgu augšanu. Turklāt pastāv liels risks pārmēslot augus. Ja tomēr nolem izmantot šķidro mēslojumu, izvēlies tādu, kas ir sabalansēts vai ar zemu slāpekļa saturu (piemēram, tomātu mēslojums), un atšķaidi to uz pusi vājāku, nekā norādīts instrukcijā. Mēslo ar šķidro mēslojumu tikai vienu reizi pavasarī, kad lapas ir pilnībā attīstījušās.
Nekad nemēslo angļu zilpulkstenītes to miera periodā vasarā. Šajā laikā augs neuzņem barības vielas, un mēslojums vienkārši paliks neizmantots augsnē, potenciāli veicinot sāļu uzkrāšanos vai izskalojoties gruntsūdeņos. Vissvarīgākā atziņa ir tāda, ka mērenība ir atslēga. Labāk ir iestrādāt nedaudz komposta katru gadu nekā vienreiz pamatīgi pārmēslot ar spēcīgiem ķīmiskiem līdzekļiem. Pacietība un dabisku metožu izmantošana ilgtermiņā vienmēr sniegs labākus rezultātus.
Pārmēslošanas briesmas un pazīmes
Pārmēslošana var būt tikpat kaitīga vai pat kaitīgāka nekā barības vielu trūkums. Pārmērīga mēslojuma lietošana, īpaši ar augstu slāpekļa saturu, var izraisīt vairākas nopietnas problēmas. Viena no visbiežākajām sekām ir ļoti strauja, bet vāja lapu augšana. Lapas kļūst lielas, sulīgi zaļas, bet ļoti trauslas un nespējīgas sevi noturēt. Šāda pārmērīga lapotne attīstās uz ziedēšanas rēķina, kā rezultātā ziedu ir maz vai to nav vispār.
Vēl viena pārmēslošanas pazīme var būt lapu galu apdegšana vai dzeltēšana. Tas notiek, kad augsnē uzkrājas pārāk daudz minerālsāļu no mēslojuma, kas bojā auga saknes un traucē normālu ūdens uzsūkšanu. Šo stāvokli bieži sauc par “ķīmisko apdegumu”. Ja pamani šādas pazīmes pēc nesenas mēslošanas, tas ir nopietns signāls, ka mēslojuma deva ir bijusi pārāk liela. Šādā gadījumā ir jācenšas izskalot liekos sāļus, pamatīgi aplaistot dobi ar lielu daudzumu tīra ūdens.
Pārmēsloti augi ir arī daudz uzņēmīgāki pret dažādām slimībām un kaitēkļiem. Vājie un izstīdzējušie audi ir viegls mērķis sēnīšu infekcijām, piemēram, pelēkajai puvei. Turklāt sulīgās lapas īpaši pievilina laputis un citus sūcējtipa kaitēkļus. Tādējādi, cenšoties augiem palīdzēt, pārmēslošana var radīt pretēju efektu, padarot tos vājus un slimīgus.
Lai izvairītos no pārmēslošanas, vienmēr ievēro “mazāk ir vairāk” principu. Pirms jebkādas mēslošanas uzsākšanas, novērtē augsnes stāvokli. Ja tavas zilpulkstenītes izskatās veselīgas un labi zied, iespējams, tām papildu mēslošana nemaz nav nepieciešama. Uzticies organiskām metodēm, piemēram, komposta mulčai, kas nodrošina lēnu un līdzsvarotu barības vielu piegādi, samazinot pārmēslošanas risku līdz minimumam. Atceries, ka veselīga augsne ir pamats veselīgiem augiem.
