Atlasa ciedra apgriešana un formēšana ir māksla, kas prasa zināšanas, pacietību un skaidru mērķi, jo katrs griezums atstāj paliekošu ietekmi uz koka izskatu un veselību. Atšķirībā no daudziem lapu kokiem, ciedri un citi skujkoki ne vienmēr labi pacieš spēcīgu apgriešanu, tāpēc ir svarīgi rīkoties pārdomāti un piesardzīgi. Galvenais apgriešanas mērķis parasti ir nevis mainīt koka dabisko formu, bet gan uzturēt tā veselību, noņemt bojātos zarus un, ja nepieciešams, nedaudz koriģēt vainaga blīvumu vai izmēru. Pareizi veikta apgriešana var uzlabot koka estētisko vērtību un pagarināt tā mūžu.
Pirms ķerties pie zāģa vai šķērēm, ir svarīgi saprast Atlasa ciedra augšanas īpatnības. Skujkokiem, tostarp ciedriem, nav snaudošo pumpuru uz vecās koksnes kā lapu kokiem. Tas nozīmē, ka, nogriežot zaru līdz stumbram vai apgriežot to vietā, kur nav skuju, jauni dzinumi no šīs vietas, visticamāk, neizaugs. Tāpēc jebkura apgriešana jāveic ļoti uzmanīgi, vienmēr atstājot uz zara daļu ar zaļām skujām, no kurām var attīstīties jauni dzinumi.
Galvenie apgriešanas veidi, ko var piemērot Atlasa ciedram, ir sanitārā, retināšanas un formējošā apgriešana. Sanitārā apgriešana ir vissvarīgākā un nepieciešamākā – tā ietver visu nokaltušo, slimo, bojāto vai krustenisko zaru izgriešanu. Šāda apgriešana uzlabo gaisa cirkulāciju vainagā, samazina slimību risku un uzlabo koka vispārējo izskatu. To var veikt jebkurā gada laikā, bet vislabāk – koka miera periodā.
Retināšanas apgriešana tiek veikta, ja vainags ir kļuvis pārāk blīvs, kas var traucēt gaisa un gaismas piekļuvi vainaga iekšpusei. Tās laikā tiek izgriezti daži veseli zari, lai padarītu vainagu gaisīgāku. Šis darbs prasa lielu precizitāti un izpratni par koka struktūru, lai nesabojātu tā dabisko formu. Formējošā apgriešana ir visretāk nepieciešamā, un to parasti veic tikai tad, ja ir konkrēts mērķis, piemēram, ierobežot koka izmēru vai izveidot specifisku formu, piemēram, pundurkociņu.
Apgriešanai vienmēr ir jāizmanto asi un tīri instrumenti. Neasi instrumenti plēš mizu un koksni, radot lielas un grūti dzīstošas brūces. Pēc katra slima zara izgriešanas instrumenti ir jādezinficē ar spirtu vai citu dezinfekcijas līdzekli, lai neizplatītu infekciju uz veselajām koka daļām. Lielākas brūces, kas pārsniedz 2-3 cm diametrā, var apstrādāt ar speciālu brūču ziedi, lai gan mūsdienās daudzi arboristi uzskata, ka vislabāk ir ļaut brūcēm dzīt dabiski.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Labākais laiks apgriešanai
Pareiza laika izvēle Atlasa ciedra apgriešanai ir būtiska, lai mazinātu stresu kokam un nodrošinātu ātru brūču sadzīšanu. Nepareizā laikā veikta apgriešana var izraisīt pārmērīgu sveķu tecēšanu, palielināt infekciju risku un novājināt koku. Lai gan nelielu sanitāro apgriešanu, piemēram, viena nokaltuša zara izgriešanu, var veikt jebkurā laikā, apjomīgāki darbi ir jāplāno rūpīgi.
Vislabākais laiks lielākajai daļai apgriešanas darbu ir vēlā ziema vai agrs pavasaris, kad koks atrodas miera stāvoklī, bet līdz aktīvās augšanas sākumam vairs nav ilgi. Šajā periodā sula kokā cirkulē lēni, tāpēc sveķu tecēšana no brūcēm ir minimāla. Turklāt, sākoties pavasara augšanai, koks nekavējoties sāk dziedēt griezuma vietas. Apgriešana miera periodā arī ļauj labāk saskatīt vainaga struktūru, jo to neaizsedz jaunie dzinumi.
Jāizvairās no apgriešanas aktīvās augšanas periodā, īpaši vēlā pavasarī un vasaras sākumā. Šajā laikā koks visu savu enerģiju velta jauno dzinumu un skuju veidošanai, un apgriešana rada papildu stresu. Turklāt šajā periodā gaisā ir daudz sēnīšu sporu, un svaigas brūces ir viegli inficējamas. Arī sveķu tecēšana šajā laikā ir visintensīvākā, kas var novājināt koku.
Rudens apgriešana nav ieteicama, jo brūces, kas tiek izdarītas rudenī, nepaspēj sadzīt pirms ziemas sala iestāšanās. Atvērtas brūces ziemā ir jutīgas pret salu un var kļūt par infekciju avotu. Ja tomēr rudenī ir nepieciešams izgriezt kādu bīstamu, aizlūzušu zaru, tas ir jādara, bet plānveida apgriešana ir jāatliek līdz ziemas beigām.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Jauna koka formēšana
Lai gan Atlasa ciedram piemīt skaista, dabiski simetriska forma, neliela formējošā apgriešana pirmajos gados pēc iestādīšanas var palīdzēt izveidot spēcīgu un stabilu struktūru nākotnei. Galvenais mērķis šajā posmā ir nodrošināt, ka kokam veidojas viens spēcīgs centrālais zars (galotne) un pareizi izvietoti sānzari. Pareiza struktūra ne tikai uzlabo koka izskatu, bet arī padara to izturīgāku pret vēju un sniega slodzi.
Pirmais uzdevums ir nodrošināt vienu dominējošo galotni. Dažreiz jauniem ciedriem sāk attīstīties divas vai vairākas konkurējošas galotnes. Ja to atstāj bez ievērības, nākotnē šajā vietā veidosies vāja zaru žākle, kas var viegli lūzt. Tāpēc ir jāizvēlas spēcīgākais un taisnākais dzinums, kas būs galvenā galotne, bet pārējie konkurējošie dzinumi ir jānogriež vai stipri jāsaīsina, pārvēršot tos par parastiem sānzariem.
Ir svarīgi arī pievērst uzmanību sānzaru izvietojumam un to atzarošanās leņķim. Vēlams, lai zari uz stumbra būtu izvietoti spirālveidā, nevis viens otram pretī vienā līmenī. Jāizgriež arī zari, kas aug pārāk asā leņķī pret stumbru, jo to piestiprinājuma vieta ir vāja. Tāpat tiek izgriezti zari, kas aug uz iekšu, pret vainaga centru, vai krustojas ar citiem zariem.
Jauna koka formēšanā jāievēro mērenība. Katru gadu nevajadzētu noņemt vairāk par 10-15% no kopējās vainaga masas. Pārmērīga apgriešana var šokēt koku un palēnināt tā augšanu. Visi griezumi jāveic uzmanīgi, cenšoties pēc iespējas mazāk traumēt stumbru. Griežot zaru, tas jānogriež tieši pie zaru krādziņa (neliels sabiezinājums zara pamatnē), neatstājot celmiņu, bet arī neiegriežot pašā stumbrā.
Pieauguša koka apgriešana
Pieaugušu, labi izveidotu Atlasa ciedru parasti neapgriež, izņemot sanitāros nolūkos. Tā dabiskā forma ir visdekoratīvākā, un jebkura iejaukšanās var to sabojāt. Tomēr dažreiz var rasties situācijas, kad ir nepieciešama apjomīgāka apgriešana, piemēram, ja koks ir kļuvis pārāk liels konkrētajai vietai, tā zari traucē gājējiem, transportam vai aizsedz logus. Šādos gadījumos darbs jāveic ļoti pārdomāti.
Apakšējo zaru pacelšana ir visbiežāk veiktā pieaugušu ciedru apgriešanas operācija. Tās laikā tiek noņemti daži apakšējie zari, lai paceltu vainaga apakšējo malu un nodrošinātu vietu zem koka. Zari jānoņem pakāpeniski, pa vienam vai diviem gadā, lai koks varētu pielāgoties izmaiņām. Zari jāzāģē nost precīzi pie stumbra, nevis jāsaīsina, jo saīsināti zari izskatīsies nedabiski.
Koka augstuma samazināšana ir ļoti sarežģīta un riskanta operācija, ko nevajadzētu veikt bez nopietna iemesla. Nogriežot ciedra galotni, tiek neatgriezeniski sabojāta tā dabiskā koniskā forma. Koks mēģinās kompensēt zaudējumu, veidojot vairākas jaunas galotnes, kas rezultēsies nedabiskā, slotveida vainagā. Ja augstuma samazināšana ir absolūti nepieciešama, tas jādara profesionālam arboristam, kurš prot to izdarīt, saglabājot vismaz daļēju estētiku.
Jebkura liela zara nozāģēšana jāveic, izmantojot trīs griezienu metodi, lai novērstu mizas noplēšanu no stumbra. Pirmais iezāģējums tiek veikts zara apakšpusē, apmēram 20-30 cm no stumbra. Otrais grieziens tiek veikts no augšpuses, nedaudz tālāk no stumbra nekā pirmais, un zars tiek nozāģēts. Atlikušais celmiņš tiek nozāģēts ar trešo, tīro griezienu tieši pie zaru krādziņa. Šī metode nodrošina tīru brūci un pasargā stumbru no bojājumiem.
Speciālie apgriešanas veidi
Papildus standarta apgriešanas metodēm pastāv arī specifiski paņēmieni, kurus var piemērot Atlasa ciedram, lai sasniegtu īpašus dekoratīvus efektus. Šie paņēmieni prasa lielu meistarību, pacietību un māksliniecisku redzējumu. Tie nav ieteicami iesācējiem, bet pieredzējuša dārznieka rokās var radīt unikālus dārza elementus.
Viens no šādiem paņēmieniem ir pundurkociņu (bonsai) veidošana. Atlasa ciedrs ir ļoti populārs augs pundurkociņu kultūrā, pateicoties tā mazajām skujām un interesantajai stumbra tekstūrai. Šis process ietver regulāru un ļoti precīzu zaru apgriešanu, jauno dzinumu pincēšanu, stieplošanu un pārstādīšanu, lai gadu gaitā izveidotu miniatūru koku ar veca koka izskatu. Tā ir atsevišķa mākslas forma, kas prasa gadiem ilgu praksi.
Cits specifisks formēšanas veids ir “mākoņu” jeb “pomponu” veidošana (niwaki stils). Šajā tehnikā koka vainags tiek retināts, atstājot tikai atsevišķus zarus, kuru galos skujas tiek regulāri apgrieztas, veidojot blīvus, noapaļotus “mākoņus” vai “pomponus”. Šādi veidots koks izskatās ļoti skulpturāli un ir ярks akcents japāņu stila dārzos. Šī forma prasa pastāvīgu un regulāru kopšanu, lai uzturētu tās izskatu.
Dzīvžogu veidošana no Atlasa ciedra nav izplatīta prakse, jo tas slikti pacieš regulāru, spēcīgu cirpšanu. Tomēr, ja ir vēlme izveidot brīvi augošu, necērptu ekrānu vai aleju, ciedri var būt piemēroti. Šādā gadījumā apgriešana tiek veikta minimāli, tikai lai noņemtu konkurējošos zarus un uzturētu veselību. Mēģinājumi izveidot stingri formētu, cirptu dzīvžogu no ciedriem, visticamāk, beigsies ar neveiksmi un nepievilcīgu rezultātu.
