Lai gan plumerijas kopumā ir diezgan izturīgi augi, tās, tāpat kā jebkurš cits augs, nav pilnībā pasargātas no slimībām un kaitēkļiem. Savlaicīga problēmu atpazīšana un pareiza rīcība ir atslēga, lai saglabātu tava auga veselību un novērstu nopietnus bojājumus. Vairums problēmu ir saistītas ar nepiemērotiem audzēšanas apstākļiem, piemēram, pārlaistīšanu, sliktu gaisa cirkulāciju vai barības vielu trūkumu, kas novājina augu un padara to uzņēmīgāku pret infekcijām un kaitēkļu uzbrukumiem. Regulāra auga apskate un profilaktiski pasākumi var palīdzēt izvairīties no daudzām nepatikšanām un nodrošināt, ka tava plumerija plaukst un zeļ.
Visbiežāk sastopamā un nopietnākā plumeriju slimība ir sakņu un stumbra puve, ko izraisa patogēnās sēnes, kas attīstās pārmērīgi mitrā un slikti drenētā augsnē. Pārlaistīšana, īpaši ziemas miera periodā, ir galvenais šīs problēmas cēlonis. Simptomi ietver lapu dzeltēšanu un vīšanu, kam seko stumbra pamatnes mīkstināšanās, krunkainība un krāsas maiņa uz tumšu. Ja puve ir sākusies, glābt augu ir ļoti grūti. Vislabākā aizsardzība ir profilakse: nodrošini labi drenējošu augsni, podu ar drenāžas caurumiem un laisti tikai tad, kad augsne ir sausa.
Starp kaitēkļiem visbiežāk plumerijas apdraud tīklērces, bruņutis, miltblaktis un laputis. Šie sīkie kukaiņi parasti barojas ar auga sulu, novājinot to un radot vizuālus bojājumus. Tīklērces ir īpaši izplatītas sausā un karstā vidē, un to klātbūtni var pamanīt pēc smalkiem tīmekļiem starp lapām un lapu apakšpusē, kā arī pēc sīkiem, dzeltenīgiem punktiņiem uz lapām. Bruņutis izskatās kā mazi, brūni vairogi, kas piekļāvušies stumbram un lapām, savukārt miltblaktis veido baltas, vaskainas, vatei līdzīgas kolonijas lapu žāklēs un apakšpusē.
Regulāra auga apskate ir labākais veids, kā laicīgi pamanīt kaitēkļu invāziju. Reizi nedēļā rūpīgi pārbaudi lapu abas puses, īpaši apakšpusi, kā arī lapu žākles un stumbru. Ja pamani kaut ko aizdomīgu, nekavējoties rīkojies, kamēr invāzija nav kļuvusi masveidīga. Sākotnēji vari mēģināt kaitēkļus noņemt mehāniski, izmantojot vates kociņu, kas samitrināts spirtā, vai noskalojot augu ar spēcīgu ūdens strūklu. Ja tas nelīdz, jāķeras pie nopietnākiem līdzekļiem.
Sēnīšu slimības un to apkarošana
Plumerijas rūsa (ko izraisa sēne Coleosporium plumeriae) ir viena no specifiskākajām un izplatītākajām šo augu lapu slimībām, īpaši siltā un mitrā klimatā. Tās pazīmes ir oranži vai dzelteni, pulverveida plankumi (pustulas) lapu apakšpusē. Lapu virspusē parādās dzelteni plankumi, kas atbilst pustulu atrašanās vietai. Spēcīgas infekcijas gadījumā lapas priekšlaicīgi nodzeltē un nokrīt, novājinot augu. Lai gan rūsa parasti augu nenogalina, tā var būtiski samazināt tā dekorativitāti un vitalitāti.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Rūsas apkarošanas pamatā ir profilakse un sanitārija. Pirmkārt, nodrošini labu gaisa cirkulāciju ap augu, neaudzējot tos pārāk blīvi. Laistot, centies neslapināt lapas, bet liet ūdeni tieši uz augsnes. Ja pamani pirmās rūsas pazīmes, nekavējoties noņem un iznīcini inficētās lapas (nedrīkst tās likt kompostā). Regulāri savāc arī nobirušās lapas ap augu, jo sēnes sporas var saglabāties uz tām un inficēt augu atkārtoti.
Ja infekcija ir izplatījusies, var būt nepieciešams izmantot fungicīdus. Efektīvi ir preparāti, kas satur sēru, varu vai miklobutanil. Smidzini augu saskaņā ar ražotāja norādījumiem, rūpīgi apstrādājot lapu apakšpuses. Apstrāde parasti jāatkārto ik pēc 10-14 dienām. Kā alternatīvu var izmantot Nīma eļļas šķīdumu, kam piemīt gan fungicīdas, gan insekticīdas īpašības. Apsmidzini augu ar šķīdumu reizi nedēļā, lai kontrolētu slimības izplatību.
Miltrasa ir vēl viena sēnīšu slimība, kas var skart plumerijas, īpaši, ja ir augsts gaisa mitrums un slikta ventilācija. Tā izpaužas kā balts, miltains aplikums uz lapām un jaunajiem dzinumiem. Ar laiku lapas var deformēties un nokalst. Apkarošanas metodes ir līdzīgas kā rūsas gadījumā: uzlabo gaisa cirkulāciju, noņem inficētās daļas un, ja nepieciešams, lieto fungicīdus. Labs profilaktisks līdzeklis ir arī sodas šķīdums (viena tējkarote sodas un daži pilieni trauku mazgājamā līdzekļa uz litru ūdens), ar ko reizi nedēļā apsmidzina augu.
Biežāk sastopamie kaitēkļi
Tīklērces ir viens no kaitinošākajiem plumeriju kaitēkļiem, jo tās ir ļoti sīkas un grūti pamanāmas, līdz invāzija jau ir pamatīga. Tām patīk karsti un sausi apstākļi, tāpēc tās bieži uzbrūk telpās audzētiem augiem ziemas periodā, kad gaiss ir sauss apkures dēļ. Pirmā pazīme ir sīki, gaiši punktiņi uz lapām un smalks tīmeklis. Lai cīnītos ar tīklērcēm, regulāri apsmidzini augu ar ūdeni, lai palielinātu mitrumu. Efektīvs līdzeklis ir insekticīdo ziepju vai Nīma eļļas šķīdums, ar ko rūpīgi jāapstrādā viss augs, īpaši lapu apakšpuses, atkārtojot procedūru ik pēc 5-7 dienām.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Miltblaktis ir viegli atpazīstamas pēc baltajām, pūkainajām kolonijām, kas veidojas lapu žāklēs, uz jaunajiem dzinumiem un lapu apakšpusē. Tās sūc auga sulu, izraisot augšanas palēnināšanos un lapu deformāciju, kā arī izdala lipīgu šķidrumu – “medusrasu”, uz kuras var attīstīties kvēpsēde. Nelielas invāzijas gadījumā miltblaktis var noņemt ar vates kociņu, kas samērcēts spirtā. Lielākas invāzijas gadījumā lieto Nīma eļļu, insekticīdās ziepes vai sistēmiskos insekticīdus.
Bruņutis un viltus bruņutis izskatās kā mazi, nekustīgi vairogi vai kupoliņi, kas piestiprinājušies pie stumbra un lapām. Pieaugušie īpatņi ir pasargāti no kontakta insekticīdiem ar savu vaska vairogu, kas apgrūtina to apkarošanu. Tāpat kā miltblaktis, tās sūc auga sulu un izdala medusrasu. Lai cīnītos ar bruņutīm, vari mēģināt tās noskrāpēt ar nagu vai vecu zobu birsti. Efektīva ir arī apstrāde ar Nīma eļļu vai dārzkopības eļļu, kas nosmacē kukaiņus. Sistēmiskie insekticīdi, kas uzsūcas augā, ir visefektīvākā metode lielas invāzijas gadījumā.
Laputis parasti uzbrūk jaunajiem, maigajiem dzinumiem un lapām, veidojot blīvas kolonijas. Tās ir nelieli, bumbierveida kukaiņi, kas var būt zaļā, melnā vai dzeltenā krāsā. Laputu invāzija izraisa lapu čokurošanos un deformāciju. Tās ir salīdzinoši viegli apkarot. Sākumā vari mēģināt tās noskalot ar spēcīgu ūdens strūklu. Ja tas nelīdz, labi darbojas insekticīdo ziepju vai Nīma eļļas šķīdumi. Dabiskie ienaidnieki, piemēram, mārītes, arī ir lieliski palīgi cīņā ar laputīm, ja audzē plumeriju ārā.
Fizioloģiskas problēmas
Dažkārt plumerijas izskats var pasliktināties nevis slimību vai kaitēkļu, bet gan fizioloģisku problēmu dēļ, ko izraisa nepareizi kopšanas apstākļi. Viena no biežākajām problēmām ir lapu galu un malu apdegšana, kas izpaužas kā sausi, brūni plankumi. To var izraisīt vairāki faktori: pārāk zems gaisa mitrums, nepietiekama laistīšana, sāļu uzkrāšanās augsnē no cieta ūdens vai pārmērīgas mēslošanas, vai arī tiešs saules apdegums, ja augs nav pieradināts pie intensīvas gaismas. Risinājums ir identificēt un novērst cēloni – regulāri apsmidzināt lapas, pareizi laistīt un laiku pa laikam izskalot augsni ar lielu daudzumu ūdens.
Lapu dzeltēšana (hloroze) ir vēl viens biežs simptoms ar daudziem iespējamiem cēloņiem. Ja dzeltē apakšējās, vecākās lapas un pēc tam nokrīt, tas var būt dabisks novecošanas process. Tomēr, ja dzeltē daudzas lapas, tas var liecināt par pārlaistīšanu (lapas ir mīkstas un ļenganas), barības vielu trūkumu (piemēram, slāpekļa, dzelzs vai magnija trūkums) vai nepietiekamu gaismu. Ir svarīgi rūpīgi izvērtēt visus apstākļus, lai noteiktu īsto cēloni. Pārbaudi augsnes mitrumu, pārskati mēslošanas režīmu un novērtē auga atrašanās vietu.
Stumbra sačokurošanās ir skaidra zīme par problēmām ar ūdens uzņemšanu. Visbiežākais iemesls ir dehidratācija – augam vienkārši trūkst ūdens, un augsne ir pilnībā izžuvusi. Šādā gadījumā augs ir nekavējoties jāaplej. Tomēr stumbrs var sačokuroties arī sakņu puves gadījumā. Ja saknes ir bojātas un nespēj uzņemt ūdeni, auga virszemes daļa cieš no slāpēm pat mitrā augsnē. Lai atšķirtu šos divus gadījumus, pārbaudi augsnes mitrumu un stumbra pamatni. Ja augsne ir mitra un stumbra pamatne mīksta, visticamāk, tā ir puve.
Ziedpumpuru biršana pirms atvēršanās var būt ļoti nomācoša. To var izraisīt pēkšņas vides izmaiņas, piemēram, krasas temperatūras svārstības, caurvējš, atrašanās vietas maiņa vai krasas izmaiņas laistīšanas režīmā. Augs, piedzīvojot stresu, “nomet” ziedpumpurus, lai taupītu enerģiju. Lai no tā izvairītos, centies nodrošināt plumerijai stabilus un nemainīgus apstākļus, īpaši laikā, kad tā veido ziedus. Nepārvieto augu un pasargā to no caurvēja.
Profilakse un integrētā augu aizsardzība
Labākā cīņa ar slimībām un kaitēkļiem ir to profilakse. Spēcīgs un veselīgs augs ir daudz izturīgāks pret dažādām problēmām. Nodrošini plumerijai optimālus augšanas apstākļus: daudz saules, labi drenējošu augsni, pareizu laistīšanas un mēslošanas režīmu. Izvairies no pārlaistīšanas, kas ir galvenais riska faktors sakņu puvei. Nodrošini labu gaisa cirkulāciju, kas palīdzēs novērst sēnīšu slimību attīstību.
Regulāri pārbaudi savus augus, pievēršot uzmanību jebkādām izmaiņām lapu krāsā, formā vai vispārējā izskatā. Jo ātrāk pamanīsi problēmu, jo vieglāk to būs atrisināt. Noņem visas bojātās, slimās vai nokaltušās lapas un zarus, jo tie var kļūt par infekcijas perēkli. Uzturi tīrību ap augu, savācot nobirušās lapas un ziedus no augsnes virsmas. Vienmēr izmanto tīrus un sterilus instrumentus, veicot apgriešanu.
Praktizē integrēto augu aizsardzību (IAA), kas apvieno dažādas metodes, dodot priekšroku videi draudzīgākajām. Sāc ar mehāniskām metodēm (kaitēkļu nolasīšana, noskalošana), tad izmanto bioloģiskos līdzekļus (Nīma eļļa, insekticīdās ziepes, dabiskie ienaidnieki) un tikai galējā nepieciešamībā ķeries pie ķīmiskajiem pesticīdiem. Šāda pieeja ir saudzīgāka ne tikai videi, bet arī pašam augam.
Iegādājoties jaunu augu, vienmēr rūpīgi to pārbaudi un dažas nedēļas turi karantīnā, atsevišķi no pārējiem augiem. Tas palīdzēs pārliecināties, ka jaunais augs nav inficēts ar kādu slimību vai kaitēkļiem, un novērsīs to izplatīšanos uz tavu esošo kolekciju. Šis vienkāršais solis var pasargāt tevi no daudzām nopietnām problēmām nākotnē. Rūpīga un gādīga attieksme ir labākā garantija veselīgam un skaistam augam.
