Angļu pelargonijas stādīšana un pavairošana ir aizraujošs process, kas ļauj ne tikai ienest savā mājā vai dārzā jaunus, krāšņus augus, bet arī padziļināti izprast to dzīves ciklu. Lai gan šīs pelargonijas tiek uzskatītas par nedaudz kaprīzākām nekā to radinieces, to stādīšana nav pārlieku sarežģīta, ja tiek ievēroti daži pamatnosacījumi. Svarīgākais ir nodrošināt pareizu substrātu, piemērotu podu un pareizu stādīšanas dziļumu. Savukārt pavairošana ar spraudeņiem ir efektīvākā un populārākā metode, kas ļauj iegūt jaunus augus, kuri pilnībā saglabā mātesauga šķirnes īpašības. Šajā ceļvedī mēs detalizēti apskatīsim gan stādīšanas, gan pavairošanas nianses, lai jūs varētu veiksmīgi papildināt savu kolekciju un dalīties ar šiem skaistajiem augiem ar draugiem.
Veiksmīgas stādīšanas pamatā ir rūpīga sagatavošanās. Pirms ķerties pie darba, ir svarīgi izvēlēties atbilstošu stādāmo materiālu – vai tas būtu jauns stāds no dārzniecības vai paša audzēts spraudenis. Ja pērkat stādu, pievērsiet uzmanību tā vispārējam stāvoklim: lapām jābūt veselīgām, zaļām, bez plankumiem un kaitēkļu pazīmēm. Stublājam jābūt stingram, un augam jābūt labi sazarotam. Izvairieties no stādiem, kas izskatās izstīdzējuši vai novītuši, jo tiem būs grūtāk iejusties jaunajos apstākļos. Pareiza sākuma materiāla izvēle ir puse no panākumiem.
Stādīšanas process ietver vairākus svarīgus soļus, sākot ar poda un augsnes izvēli. Kā jau minēts, angļu pelargonijas dod priekšroku vieglai un labi drenētai augsnei. Podam obligāti jābūt ar drenāžas caurumiem, lai novērstu ūdens uzkrāšanos un sakņu bojāšanos. Stādot ir svarīgi augu neiestādīt pārāk dziļi – sakņu kakliņam jāatrodas vienā līmenī ar augsnes virsmu. Pēc iestādīšanas augsne viegli jāpieblīvē un augs mēreni jāaplej, lai veicinātu sakņu kontaktu ar jauno substrātu.
Pavairošana ir lielisks veids, kā saglabāt iemīļotās šķirnes un iegūt jaunus stādus bez papildu izmaksām. Visefektīvākā metode ir spraudeņu ņemšana no veselīga un spēcīga mātesauga. Pareizi sagatavoti un apsakņoti spraudeņi ātri attīstās par pilnvērtīgiem jauniem augiem, kas var uzziedēt jau tajā pašā vai nākamajā sezonā. Šis process prasa nedaudz pacietības un rūpības, taču rezultāts sniedz lielu gandarījumu, redzot, kā no neliela zariņa izaug krāšņs ziedu krūms. Rūpīga instrukciju ievērošana nodrošinās augstu spraudeņu izdzīvošanas līmeni.
Pareiza poda un substrāta izvēle
Poda izvēle ir pirmais un viens no svarīgākajiem soļiem angļu pelargonijas stādīšanā. Materiālam nav izšķirošas nozīmes – derēs gan māla, gan plastmasas podi, taču katram ir savas priekšrocības. Māla podi ir poraini un nodrošina labāku gaisa piekļuvi saknēm, kā arī ļauj ātrāk iztvaikot liekajam mitrumam, samazinot pārlaistīšanas risku. Plastmasas podi savukārt ilgāk saglabā mitrumu, kas nozīmē, ka augs būs jālaista retāk, taču jābūt uzmanīgākam, lai nepieļautu ūdens sastrēgšanos. Neatkarīgi no materiāla, galvenais nosacījums ir drenāžas caurumu esamība poda apakšā.
Poda izmēram ir liela nozīme. Angļu pelargonijas labāk zied, ja to sakņu sistēmai ir nedaudz šauri. Tāpēc, stādot jaunu augu vai pārstādot veco, izvēlieties podu, kas ir tikai nedaudz lielāks par sakņu kamolu. Aptuvenais ieteikums ir izvēlēties podu, kura diametrs ir par 2-4 cm lielāks nekā iepriekšējais. Pārāk lielā podā augs visu enerģiju veltīs sakņu sistēmas audzēšanai un zaļās masas veidošanai, un ziedēšana būs vāja vai nenotiks vispār. Tāpat lielā podā ir grūtāk kontrolēt augsnes mitrumu.
Substrātam jābūt vieglam, irdenam un labi aerētam. Ideāls maisījums sastāv no vairākiem komponentiem, kas nodrošina gan barības vielas, gan lielisku drenāžu. Jūs varat iegādāties gatavu augsnes maisījumu pelargonijām, kas jau ir optimāli sabalansēts. Ja vēlaties substrātu sagatavot pats, sajauciet vienādās daļās kvalitatīvu komposta zemi, neitralizētu kūdru un kādu irdinātāju, piemēram, perlītu, vermikulītu vai rupju smilti. Šāds maisījums neļaus ūdenim uzkrāties pie saknēm un nodrošinās tām nepieciešamo skābekli.
Pirms augsnes iepildīšanas podā, tā apakšā obligāti jāizveido drenāžas slānis, apmēram 2-3 cm biezs. Tam var izmantot keramzītu, oļus vai māla podu lauskas. Šis slānis nodrošinās, ka drenāžas caurumi neaizsērē ar augsni un liekais ūdens var brīvi notecēt. Laba drenāža ir absolūti nepieciešama, lai pasargātu angļu pelargonijas jutīgās saknes no puves, kas ir viena no biežākajām šo augu bojāejas cēloņiem. Rūpīga substrāta un poda sagatavošana ir investīcija auga ilgtermiņa veselībā.
Stādīšanas process soli pa solim
Kad pods un substrāts ir sagatavoti, varat sākt pašu stādīšanas procesu. Vispirms ieberiet podā nelielu daudzumu sagatavotā substrāta virs drenāžas slāņa, veidojot nelielu pamatni augam. Uzmanīgi izņemiet pelargonijas stādu no tā iepriekšējā trauka, cenšoties saglabāt sakņu kamolu pēc iespējas neskartu. Ja stāds ir audzēts kūdras podiņā, to var stādīt kopā ar visu podiņu, iepriekš nedaudz iegriežot tā sānus, lai saknes varētu brīvi izaugt cauri. Viegli papuriniet saknes, ja tās ir cieši savijušās poda formā.
Novietojiet stādu poda centrā uz sagatavotās augsnes pamatnes. Pārliecinieties, ka augs atrodas pareizajā dziļumā – sakņu kamola augšējai virsmai jābūt apmēram 1-2 cm zem poda augšējās malas. Šāds novietojums atstās vietu laistīšanai un nodrošinās, ka sakņu kakliņš netiek apbērts ar zemi, kas varētu izraisīt tā pūšanu. Pieturot augu ar vienu roku, ar otru roku uzmanīgi piepildiet atlikušo telpu podā ar substrātu. Aizpildiet visas spraugas ap sakņu kamolu.
Kad pods ir piepildīts, viegli pieblīvējiet augsni ar pirkstiem, lai novērstu lielu gaisa kabatu veidošanos un nodrošinātu labu sakņu kontaktu ar augsni. Tomēr nepārspīlējiet ar blīvēšanu, lai substrāts saglabātu savu irdeno struktūru. Pēc stādīšanas augs ir mēreni jāaplej, izmantojot nostādinātu istabas temperatūras ūdeni. Laistiet lēnām, ļaujot ūdenim vienmērīgi samitrināt visu substrātu, līdz nedaudz ūdens sāk tecēt pa drenāžas caurumiem. Pārliecinieties, ka liekais ūdens no paliktņa tiek noliets.
Pēc iestādīšanas novietojiet jauno augu gaišā, bet no tiešiem saules stariem pasargātā vietā uz vienu līdz divām nedēļām. Šis adaptācijas periods ļaus augam atgūties no pārstādīšanas stresa un sākt veidot jaunas saknes. Šajā laikā uzturiet augsni viegli mitru, bet ne slapju. Pirmo mēslošanu veiciet ne ātrāk kā pēc 3-4 nedēļām, kad redzamas jaunas augšanas pazīmes. Pareiza pēckopšana ir tikpat svarīga kā pats stādīšanas process.
Pavairošana ar spraudeņiem
Visefektīvākais un populārākais veids angļu pelargoniju pavairošanai ir ar galotņu spraudeņiem. Vislabākais laiks spraudeņu griešanai ir no vēla pavasara līdz vasaras beigām, kad mātesaugs ir spēcīgs un aktīvi aug. Izvēlieties veselīgu, nesen nobriedušu dzinumu, kuram nav ziedpumpuru. Ar asu, sterilu nazi vai šķērēm nogrieziet apmēram 7-10 cm garu dzinuma galotni. Griezumu veiciet slīpi, tieši zem lapu mezgla, jo no šīs vietas visvieglāk veidosies saknes.
Pēc spraudeņa nogriešanas tas ir jāsagatavo apsakņošanai. No spraudeņa apakšējās daļas uzmanīgi noņemiet 2-3 apakšējās lapas, atstājot tikai dažas lapas pašā galotnē. Ja atlikušās lapas ir lielas, tās var pārgriezt uz pusēm, lai samazinātu mitruma iztvaikošanu, kamēr spraudenim vēl nav sakņu. Atstājiet sagatavotos spraudeņus apžūt ēnainā vietā uz pāris stundām vai pat visu nakti. Šis solis ļauj griezuma vietai apkalst un veidot aizsargslāni, kas samazina pūšanas risku pēc iestādīšanas.
Kad griezuma vieta ir apžuvusi, spraudeņa galu var iemērkt sakņošanās hormonā (pulverī vai gelā), lai stimulētu un paātrinātu sakņu veidošanos, lai gan angļu pelargonijas parasti labi apsakņojas arī bez tā. Sagatavojiet nelielus podiņus vai kaseti ar vieglu, mitru substrātu, piemēram, kūdras un perlīta maisījumu. Ar zīmuli vai pirkstu izveidojiet substrātā nelielu iedobi un uzmanīgi ievietojiet tajā spraudeņa apakšējo daļu apmēram 2-3 cm dziļi. Viegli piespiediet substrātu ap spraudeni.
Apsakņošanas laikā spraudeņiem nepieciešams nodrošināt siltu (ap 20-22°C) un gaišu, bet no tiešiem saules stariem pasargātu vietu. Uzturiet substrātu viegli mitru, bet ne slapju. Lai radītu siltumnīcas efektu un uzturētu augstu gaisa mitrumu, podiņus var pārklāt ar caurspīdīgu plastmasas maisiņu vai nogrieztu pudeli, periodiski to vēdinot, lai novērstu pelējuma veidošanos. Saknes parasti parādās 3-6 nedēļu laikā. Jaunas augšanas parādīšanās ir droša zīme, ka spraudenis ir veiksmīgi apsakņojies.
Rūpes par jaunajiem augiem
Kad spraudeņi ir veiksmīgi apsakņojušies un sākuši augt, tiem nepieciešama atbilstoša aprūpe, lai tie attīstītos par spēcīgiem un veselīgiem augiem. Tiklīdz pamanāt jaunu lapu augšanu, varat noņemt pārsegu, ja tāds tika izmantots, un pakāpeniski pieradināt jaunos augus pie normāliem istabas apstākļiem. Turpiniet uzturēt substrātu mēreni mitru, bet ļaujiet tā virskārtai nedaudz apžūt starp laistīšanas reizēm. Šajā posmā augi joprojām ir jutīgi pret pārlaistīšanu, tāpēc esiet uzmanīgi.
Pēc tam, kad jaunais augs ir labi iesakņojies savā pirmajā podiņā (to var pārbaudīt, uzmanīgi paceļot augu un redzot saknes caur drenāžas caurumiem), to var pārstādīt nedaudz lielākā podā, izmantojot jau iepriekš aprakstīto standarta substrātu pelargonijām. Pārstādīšana nodrošinās augam vairāk vietas un barības vielu turpmākai attīstībai. Pēc pārstādīšanas ievērojiet tādu pašu adaptācijas periodu kā stādot jaunu stādu. Pirmo mēslošanu ar vāju, ziedošiem augiem paredzētu mēslojuma šķīdumu var sākt apmēram mēnesi pēc pārstādīšanas.
Lai veicinātu kuplāku un kompaktāku augšanu, jauno pelargoniju ieteicams galotņot. Kad augs ir sasniedzis apmēram 10-15 cm augstumu, ar tīrām šķērēm vai pirkstiem nokniebiet pašu dzinuma galotni. Tas stimulēs sānu pumpuru attīstību un augs sāks veidot vairākus zarus, nevis augt kā viens garš stumbrs. Šo procesu var atkārtot ar jaunajiem sānu dzinumiem, kad tie ir paaugušies, tādējādi veidojot skaistu un simetrisku krūma formu. Labi sazarots augs vēlāk veidos arī vairāk ziedu.
Nodrošiniet jaunajiem augiem daudz spilgtas, izkliedētas gaismas, lai tie augtu spēcīgi un kompakti. Nepietiekamā apgaismojumā tie var izstīdzēt un kļūt vāji. Regulāri pagrieziet podu, lai visas auga puses saņemtu vienmērīgu gaismas daudzumu un tas augtu taisni. Ar pacietību un pareizu kopšanu jūsu pašu pavairotās angļu pelargonijas jau drīz vien priecēs jūs ar saviem pirmajiem krāšņajiem ziediem, sniedzot milzīgu gandarījumu par paveikto darbu.
Citas pavairošanas metodes
Lai gan pavairošana ar spraudeņiem ir visizplatītākā un efektīvākā metode, angļu pelargonijas teorētiski var pavairot arī ar sēklām. Tomēr šī metode ir daudz sarežģītāka un laikietilpīgāka, un to parasti izmanto selekcionāri jaunu šķirņu radīšanai. No sēklām audzēti augi bieži vien nesaglabā mātesauga šķirnes īpašības, īpaši, ja runa ir par sarežģītiem hibrīdiem. Ziedēšana no sēklām audzētiem augiem sākas daudz vēlāk, parasti tikai otrajā gadā.
Ja tomēr nolemjat eksperimentēt ar sēklām, tās jāsēj agrā pavasarī vieglā un sterilā substrātā. Sēklas izsēj uz substrāta virsmas un tikai nedaudz pārkaisa ar smiltīm vai vermikulītu, jo dīgšanai tām nepieciešama gaisma. Sējumus uztur mitrus, pārklājot trauku ar stiklu vai plēvi, un nodrošina apmēram 21-24°C temperatūru. Dīgšana var ilgt no vienas līdz četrām nedēļām. Pēc sadīgšanas un pirmo īsto lapiņu parādīšanās sējeņus uzmanīgi piķē atsevišķos podiņos.
Dažos gadījumos var mēģināt pavairot pelargonijas, dalot krūmu, taču šī metode angļu pelargonijām nav īpaši ieteicama. To sakņu sistēma ir diezgan jutīga, un dalīšana var radīt lielu stresu un bojājumus. Šo metodi parasti izmanto vecākiem, lieliem augiem, kuriem ir vairāki atsevišķi stumbri, kas jau sāk veidot savas sakņu sistēmas. Ja izlemjat dalīt krūmu, dariet to ļoti uzmanīgi pavasara pārstādīšanas laikā, cenšoties pēc iespējas mazāk traumēt saknes.
Visbeidzot, ir vērts pieminēt, ka spraudeņus var mēģināt apsakņot arī ūdenī. Lai to izdarītu, sagatavotu spraudeņu apakšējo daļu ievieto traukā ar nostādinātu ūdeni tā, lai lapas nesaskartos ar ūdeni. Ūdens regulāri jāmaina, lai tas nesāktu bojāties. Šī metode ļauj vizuāli sekot līdzi sakņu attīstībai, taču ūdenī izveidojušās saknes ir trauslākas un grūtāk adaptējas augsnei. Pēc pārstādīšanas augsnē šādiem spraudeņiem nepieciešams īpaši rūpīgs un uzmanīgs kopšanas režīms.
