Runājot par angļu lavandas mēslošanu, ir svarīgi atcerēties vienu zelta likumu: mazāk ir vairāk. Šis aromātiskais augs ir cēlies no nabadzīgām, akmeņainām augsnēm, un tā evolūcija ir veidojusi to par ļoti pieticīgu un mazprasīgu attiecībā uz barības vielām. Pārmērīga mēslošana ir viena no lielākajām kļūdām, ko var pieļaut lavandas audzēšanā, jo tā var novest pie vājas augšanas, retas ziedēšanas un paaugstinātas uzņēmības pret slimībām. Izpratne par lavandas patiesajām barības vielu vajadzībām un pareizas mēslošanas stratēģijas izvēle ir būtiska, lai izaudzētu veselīgu, kompaktu un bagātīgi ziedošu krūmu, nevis lielu, bet vāju zaļo masu.
Lavandas dabiskā tolerance pret nabadzīgu augsni
Lai pilnībā izprastu, kāpēc angļu lavanda ir tik pieticīga, ir jāatgriežas pie tās saknēm – Vidusjūras reģiona sausajām un kaļķainajām nogāzēm. Šajās vietās augsne ir dabiski nabadzīga ar organiskajām vielām un slāpekli. Gadu tūkstošiem ilgi lavanda ir pielāgojusies šādiem apstākļiem, attīstot spēju efektīvi izmantot minimālo pieejamo barības vielu daudzumu. Tās sakņu sistēma ir izveidota, lai meklētu ūdeni un barības vielas dziļi augsnē un akmeņainās plaisās.
Šī adaptācija nozīmē, ka lavanda ne tikai spēj izdzīvot, bet pat plaukst nabadzīgā augsnē. Pārāk auglīga, ar kompostu vai mēslojumu bagātināta augsne ir pretrunā ar tās dabisko vidi. Pārmērīgs barības vielu, īpaši slāpekļa, daudzums stimulē strauju un sulīgu lapu augšanu, taču tas notiek uz ziedu veidošanās rēķina. Rezultātā veidojas liels, izplūdis krūms ar retiem un maziem ziediem. Turklāt šie jaunie dzinumi ir mīksti, vāji un daudz jutīgāki pret slimībām, kaitēkļiem un sala bojājumiem ziemā.
Nabadzīga augsne veicina arī intensīvāku ēterisko eļļu ražošanu. Neliels stress, ko rada barības vielu trūkums, mudina augu ražot vairāk aromātisko savienojumu, kas dabā kalpo kā aizsardzība pret kaitēkļiem un saules apdegumiem. Tāpēc lavandas, kas aug nabadzīgākā augsnē, bieži vien ir daudz aromātiskākas nekā tās, kas tiek audzētas pārāk bagātā substrātā. Tas ir svarīgs apsvērums, ja lavandu audzē ne tikai dekoratīviem nolūkiem, bet arī tās smaržas un eļļu dēļ.
Tāpēc, pirms ķerties pie mēslojuma, ir svarīgi novērtēt savu augsni. Ja dārzā ir vidēji auglīga vai pat nabadzīga augsne, visticamāk, ka lavandai papildu mēslošana vispār nebūs nepieciešama. Pareiza vietas izvēle un augsnes sagatavošana, koncentrējoties uz drenāžas uzlabošanu, nevis auglības palielināšanu, ir daudz svarīgāka par jebkādu turpmāko mēslošanu.
Kad un vai vispār mēslot
Vairumā gadījumu, ja angļu lavanda ir iestādīta pareizi sagatavotā, labi drenētā augsnē, tai papildu mēslošana nav nepieciešama. Augam pilnībā pietiek ar barības vielām, kas dabiski atrodas augsnē. Pārāk liela centība šajā jautājumā var nodarīt vairāk ļauna nekā laba. Pirms pieņemt lēmumu par mēslošanu, ir svarīgi novērot pašu augu. Ja lavanda izskatās veselīga, ar spēcīgu, sudrabainu lapotni un labi zied, nav absolūti nekādas vajadzības to mēslot.
Vienīgais gadījums, kad varētu apsvērt nelielu mēslošanu, ir tad, ja augsne ir ārkārtīgi nabadzīga, piemēram, ļoti smilšaina vai grantaina, un augs uzrāda acīmredzamas barības vielu trūkuma pazīmes. Šādas pazīmes var būt ļoti lēna augšana, pārmērīgi maza lapotne vai lapu dzeltēšana, kas nav saistīta ar pārlaistīšanu. Pat šādos gadījumos mēslošanai jābūt ļoti mērenai un pārdomātai.
Labākais laiks mēslošanai, ja tāda ir nepieciešama, ir agrs pavasaris, tieši pirms aktīvās augšanas sezonas sākuma. Tas nodrošinās augam nelielu barības vielu devu visai sezonai. Nekad nemēslo lavandu vēlā rudenī, jo tas var stimulēt jaunu dzinumu augšanu, kuri nepaspēs nobriest līdz ziemai un noteikti apsals. Mēslošana aktīvās ziedēšanas laikā arī nav ieteicama.
Ja lavanda tiek audzēta podā, situācija ir nedaudz atšķirīga. Ierobežotajā augsnes tilpumā barības vielas ar laiku tiek izlietotas un izskalotas ar laistīšanas ūdeni. Tāpēc podos augošām lavandām var būt nepieciešama viegla mēslošana reizi gadā, pavasarī, lai atjaunotu barības vielu rezerves. Tomēr arī šeit ir jāievēro liela piesardzība un mērenība.
Pareizā mēslojuma izvēle
Ja ir nolemts, ka lavandai tomēr nepieciešama papildu barošana, ir ārkārtīgi svarīgi izvēlēties pareizo mēslojuma veidu. Vislabākā un drošākā izvēle ir organiskie mēslojumi, kas barības vielas atbrīvo lēni un pakāpeniski. Plāna kārtiņa labi sadalījušos komposta, kas uzklāta ap krūma pamatni pavasarī, ir visdabiskākais un maigākais veids, kā nedaudz uzlabot augsnes auglību. Komposts ne tikai nodrošina nelielu daudzumu barības vielu, bet arī uzlabo augsnes struktūru.
Ja izvēlies minerālmēslojumu, tam jābūt ar zemu slāpekļa (N) saturu. Slāpeklis veicina lapu augšanu, kas lavandai nav vēlams. Tā vietā izvēlies mēslojumu, kas ir bagātāks ar fosforu (P), kas veicina sakņu attīstību un ziedēšanu, un kāliju (K), kas stiprina auga vispārējo veselību un izturību. Labs variants varētu būt kaulu milti, kas ir lēnas iedarbības fosfora avots. Tos var viegli iestrādāt augsnes virskārtā ap augu pavasarī.
Izvairies no ātras iedarbības, ūdenī šķīstošiem sintētiskajiem mēslojumiem. Tie var viegli “apdedzināt” auga saknes un piegādāt pārāk lielu barības vielu devu īsā laikā, kas lavandai ir ļoti kaitīgi. Ja tomēr izmanto šķidro mēslojumu, piemēram, podos augošām lavandām, atšķaidi to vismaz uz pusi vājākā koncentrācijā, nekā norādīts instrukcijā, un lieto to ne biežāk kā vienu vai divas reizes sezonā.
Vēl viens aspekts, kas jāņem vērā, ir augsnes pH līmenis. Lavandai patīk neitrāla līdz nedaudz sārmaina augsne (pH 6,5-7,5). Ja augsne ir skāba, daudz svarīgāk par mēslošanu ir koriģēt tās pH līmeni, pievienojot kaļķi vai koksnes pelnus. Koksnes pelni ir arī labs kālija avots. Tomēr ar tiem jābūt uzmanīgiem, jo pārmērīgs daudzums var pārāk strauji paaugstināt pH līmeni. Vislabāk ir veikt augsnes analīzes, lai precīzi zinātu, kas tai ir nepieciešams.
Pārmēslošanas pazīmes un sekas
Ir svarīgi iemācīties atpazīt pazīmes, kas liecina par pārmērīgu mēslošanu. Viena no pirmajām un acīmredzamākajām pazīmēm ir ļoti strauja, sulīga lapotnes augšana, bet vāja vai vispār nekāda ziedēšana. Krūms var izskatīties liels un zaļš, bet tas neveido ziedus, kas ir galvenais lavandas krāšņums. Ja novēro šādu situāciju, nekavējoties pārtrauc jebkādu mēslošanu.
Vēl viena pazīme ir vāji, izstīdzējuši dzinumi, kas nespēj noturēt savu svaru un liecas uz leju. Šādi dzinumi ir rezultāts pārmērīgai slāpekļa devai. Tie ir ne tikai nepievilcīgi, bet arī daudz uzņēmīgāki pret kaitēkļiem, piemēram, laputīm, un sēnīšu slimībām. Turklāt šādi dzinumi slikti pārziemo un bieži apsalst, radot bojājumus visam krūmam.
Pārmēslotiem lavandas krūmiem bieži vien ir arī tendence atvērties pa vidu. Krūma centrs kļūst rets un koksnains, zari izgāžas uz sāniem, un augs zaudē savu kompakto, noapaļoto formu. Tas notiek tāpēc, ka smagie, sulīgie dzinumi nespēj noturēties vertikāli. Šādu formu vēlāk ir ļoti grūti vai pat neiespējami labot ar apgriešanu.
Ja konstatē, ka esi pārmēslojis savu lavandu, labākais, ko vari darīt, ir pārtraukt jebkādu papildu barošanu un ļaut augam dabiski atgūties. Pārliecinies, ka augsne ir labi drenēta, lai liekās barības vielas varētu pakāpeniski izskaloties ar lietus ūdeni. Turpmākajos gados esi daudz piesardzīgāks un atceries, ka lavanda vislabāk jūtas, ja par to nedaudz “aizmirst” un ļauj tai augt apstākļos, kas ir tuvi tās dabiskajai videi.
Praktiski padomi mēslošanai
Ja esi nolēmis, ka tavai lavandai ir nepieciešama mēslošana, šeit ir daži praktiski padomi. Pavasarī ap krūma pamatni uzber plānu (ne biezāku par 1-2 cm) komposta kārtu, bet nepieber to tieši klāt pie stumbra. Viegli iestrādā kompostu augsnes virskārtā. Tas nodrošinās lēnu barības vielu izdalīšanos visai sezonai. Šī ir visdrošākā un ieteicamākā metode.
Ja izmanto granulētu, lēnas iedarbības mēslojumu, rūpīgi izlasi instrukciju un izmanto minimālo ieteicamo devu. Izber granulas vienmērīgi ap augu, izvairoties no tieša kontakta ar stumbru un lapām, un pēc tam viegli iestrādā tās augsnē. Pēc mēslojuma iestrādāšanas nedaudz aplaisti augu, lai palīdzētu granulām sākt sadalīties.
Podos audzētām lavandām izmanto stipri atšķaidītu šķidro mēslojumu ziedošiem augiem (ar zemu slāpekļa saturu). Mēslo ne biežāk kā reizi mēnesī no pavasara līdz vasaras vidum. Vienmēr lej mēslojuma šķīdumu uz iepriekš samitrināta substrāta, lai izvairītos no sakņu apdedzināšanas. Rudenī un ziemā mēslošanu pilnībā pārtrauc.
Atceries, ka mēslošana nav risinājums problēmām, ko izraisa nepareiza stādīšanas vieta, slikta drenāža vai nepietiekams saules daudzums. Ja tava lavanda izskatās nīkulīga, vispirms pārbaudi šos pamatfaktorus. Bieži vien problēma slēpjas tieši tajos, nevis barības vielu trūkumā. Veselīgas lavandas audzēšanas pamatā ir pareizi apstākļi, nevis intensīva barošana.
