Lai gan Ķīnas imperatorkoks nāk no siltāka klimata, daudzas tā šķirnes ir pietiekami izturīgas, lai pārziemotu arī mērenā klimata joslā. Tomēr, lai nodrošinātu veiksmīgu ziemošanu, īpaši pirmajos gados pēc iestādīšanas, ir nepieciešams veikt noteiktus sagatavošanās darbus. Pareiza sagatavošana rudenī palīdzēs kokam labāk pārciest salu, samazinās bojājumu risku un veicinās spēcīgu augšanu nākamajā pavasarī. Šajā rakstā tu uzzināsi, kā pareizi sagatavot paulovniju ziemai un pasargāt to no aukstuma radītajiem izaicinājumiem.
Sagatavošanās ziemai rudenī
Sākot ar augusta beigām, ir svarīgi pakāpeniski mainīt koka kopšanas režīmu, lai palīdzētu tam sagatavoties miera periodam. Pārtrauc jebkādu mēslošanu, īpaši ar slāpekli bagātiem mēslošanas līdzekļiem. Mēslošana šajā laikā stimulē jaunu dzinumu augšanu, kas nepaspēs pārkoksnēties līdz salam un neizbēgami nosals. Ļauj kokam dabiski palēnināt augšanas tempus un novirzīt enerģiju uz nobriešanu.
Pakāpeniski samazini arī laistīšanas biežumu. Rudenī laika apstākļi parasti kļūst vēsāki un mitrāki, tāpēc koka vajadzība pēc ūdens samazinās. Pārmērīga laistīšana rudenī var veicināt sakņu puves attīstību un aizkavēt koka ieiešanu miera periodā. Turpini laistīt tikai tad, ja rudens ir neparasti sauss un silts.
Kad lapas sāk dzeltēt un birt, ir svarīgi savākt tās no koka apdobes. Nokritušās lapas var kļūt par patvērumu dažādiem kaitēkļiem un slimību ierosinātājiem, kas tajās var veiksmīgi pārziemot un nākamajā pavasarī atsākt savu kaitniecisko darbību. Ja lapas bija veselas, tās var likt kompostā, bet, ja uz tām bija slimību pazīmes, tās labāk ir sadedzināt vai izmest.
Pirms ziemas iestāšanās rūpīgi apskati koku. Izgriez visus bojātos, slimos vai ļoti vājos zarus. Tomēr lielāku un formējošu atzarošanu labāk atstāt uz pavasari. Rudenī veiktie griezumi dzīst lēnāk un var kļūt par vietu, kur iekļūst aukstums un infekcijas. Pārbaudi, vai uz stumbra nav brūču vai kaitēkļu pazīmju.
Jauno koku aizsardzība
Jaunie, pirmajā vai otrajā gadā augošie koki ir visjutīgākie pret salu, jo to stumbri vēl ir tievi un miza nav pietiekami bieza. Vissvarīgākais uzdevums ir pasargāt sakņu sistēmu, kas ir koka dzīvības pamats. Pirms sala iestāšanās ap koka pamatni uzber biezu mulčas slāni (15-20 cm). Tam var izmantot sausas lapas, salmus, kūdru vai kompostu. Mulča darbosies kā sega, pasargājot saknes no dziļas sasalšanas.
Stumbra aizsardzība ir nākamais svarīgais solis. Jaunā koka stumbru var aptīt ar vairākām agrotīkla kārtām, salmu pinumiem, niedru paklājiņiem vai speciāliem stumbru aizsargmateriāliem. Šāds apvalks pasargās stumbru ne tikai no sala, bet arī no ziemas saules apdegumiem un grauzēju, piemēram, zaķu vai peļu, postījumiem. Aptīšanu veic no zemes līdz pirmajiem zariem.
Ja koks ir iestādīts ļoti vējainā un atklātā vietā, var apsvērt pagaidu vēja aizsega izveidi. To var izveidot no vairākiem mietiņiem un agrotīkla vai cita gaisu caurlaidīga materiāla. Aizsegs jānovieto no valdošo vēju puses, lai samazinātu aukstā vēja ietekmi uz koku. Tas ir īpaši svarīgi reģionos ar bargām un vējainām ziemām.
Ja paulovnija tiek audzēta podā, tās pārziemināšana ir atšķirīga. Podā augošu koku nekādā gadījumā nedrīkst atstāt ārā, jo saknes podā pilnībā izsals. Vislabāk ir pārvietot podu uz vēsu, bet no sala pasargātu telpu, piemēram, pagrabu, garāžu vai neapkurināmu siltumnīcu, kur temperatūra turas nedaudz virs nulles. Ziemas periodā laistīšana ir jāsamazina līdz minimumam, tikai tik daudz, lai neiekaltētu sakņu kamols.
Iespējamie ziemas bojājumi un to novēršana
Sala plaisas ir vertikālas plaisas stumbra mizā un koksnē, kas rodas krasu temperatūras svārstību rezultātā. Saulainā ziemas dienā saule sasilda tumšo stumbra mizu, bet, saulei norietot, tā strauji atdziest un saraujas, izraisot plaisāšanu. Šīs plaisas ne tikai bojā koka izskatu, bet arī var kļūt par infekciju vārtiem. Stumbra nobalsināšana rudenī vai aptīšana ar gaišu materiālu palīdz atstarot saules starus un novērst pārkaršanu.
Zaru apsalšana vai pilnīga atmiršana ir bieži sastopama problēma, īpaši jauniem kokiem un pēc ļoti bargām ziemām. Visbiežāk nosalst nenobriedušie, vasaras beigās augušie dzinumi. Lai gan tas izskatās nepatīkami, parasti tas nav bīstami koka dzīvībai. Pavasarī, kad labi redzams, kuras daļas ir dzīvas, visus apsalušos zarus vienkārši nogriež līdz veselai koksnei, un koks parasti ātri atjaunojas.
Dzīvnieku postījumi ziemā ir reāls drauds, īpaši jaunajiem kokiem. Zaķi un stirnas var apgrauzt jauno dzinumu galotnes, bet peles un strupastes var apgrauzt stumbra mizu pie zemes, zem sniega segas. Bojāta miza ap visu stumbru var novest pie koka bojāejas. Stumbra aptīšana ar aizsargmateriālu vai speciālu plastmasas sietu ir efektīvākais veids, kā pasargāt koku no šiem bojājumiem.
Smags, slapjš sniegs var aplauzt paulovnijas zarus, jo tās koksne ir salīdzinoši viegla. Ja ir uzsnigusi bieza sniega sega, ieteicams to uzmanīgi nokratīt no zariem ar garu kātu. Šādi tu samazināsi slodzi uz zariem un pasargāsi tos no lūšanas. Tas ir īpaši svarīgi jaunākiem kokiem ar vēl ne tik spēcīgu struktūru.
Pavasara atmoda pēc ziemošanas
Pavasarī, kad salnas ir beigušās un dienas kļūst siltākas, ir laiks pakāpeniski noņemt ziemas aizsargus. Nesteidzies to darīt pārāk agri, jo vēlās pavasara salnas joprojām var nodarīt bojājumus. Vislabāk to darīt apmākušās dienā, lai koks pakāpeniski pierastu pie spilgtās pavasara saules. Vienlaikus ar aizsargu noņemšanu var arī atgrābt lieko mulču no stumbra pamatnes.
Rūpīgi novērtē koka stāvokli pēc ziemas. Pārbaudi, vai nav sala plaisu, apsalušu zaru vai dzīvnieku postījumu. Visi bojātie, nokaltušie un apsalušie zari ir jānogriež līdz vietai, kur redzama vesela, zaļa koksne. Šī ir labākā sanitārā atzarošana, kas palīdzēs kokam novirzīt enerģiju uz jaunu un veselīgu dzinumu veidošanu.
Kad augsne ir atkususi un iesilusi, koks sāk mosties no ziemas miera, un tam atkal ir nepieciešams ūdens. Sāc pakāpeniski atsākt laistīšanu, īpaši, ja pavasaris ir sauss. Pirmā laistīšana var būt bagātīgāka, lai pamodinātu sakņu sistēmu. Šis ir arī īstais laiks, lai veiktu pirmo pavasara mēslošanu ar komplekso mēslojumu, kas dos kokam spēku straujam startam.
Ja pamani, ka koks pēc ziemas neizrāda dzīvības pazīmes un nepumpuro, nesteidzies to norakstīt. Dažreiz, īpaši pēc bargas ziemas, virszemes daļa var būt pilnībā nosalusi, bet sakņu sistēma ir izdzīvojusi. Nogaidi līdz vasaras sākumam. Bieži vien no sakņu kakliņa sāk augt jauni, spēcīgi dzinumi. Šādā gadījumā nokaltušo stumbru var nozāģēt un no jaunajiem dzinumiem audzēt jaunu koku.
