Pareiza laistīšana ir viens no kritiskākajiem faktoriem bakopas veiksmīgā audzēšanā, jo šis augs ir ļoti jutīgs gan pret mitruma trūkumu, gan pret tā pārpalikumu. Tā kā bakopas dabiskā izcelsmes vieta ir Dienvidāfrikas purvainie apvidi, tai ir raksturīga paaugstināta prasība pēc ūdens, taču vienlaikus tās smalkā sakņu sistēma nepanes ilgstošu atrašanos pārmitrinātā augsnē. Lai nodrošinātu optimālu augšanu un nepārtrauktu ziedēšanu, ir svarīgi atrast pareizo līdzsvaru, uzturot augsni pastāvīgi viegli mitru. Šajā rakstā mēs detalizēti apskatīsim bakopas ūdens vajadzības, pareizas laistīšanas tehniku un biežākās kļūdas, no kurām jāizvairās.
Bakopas ūdens nepieciešamību nosaka vairāki faktori, tostarp auga lielums, konteinera izmērs, apkārtējās vides temperatūra un gaisa mitrums. Jo karstāks un sausāks laiks, jo vairāk ūdens augs patērē un iztvaiko, tāpēc laistīšanas biežums ir jāpalielina. Augi, kas audzēti nelielos podos vai iekaramajos grozos, prasīs biežāku laistīšanu nekā tie, kas iestādīti lielos konteineros vai dārza dobēs, jo mazākā augsnes tilpumā mitrums izžūst daudz ātrāk. Saulainā, vējainā dienā var būt nepieciešams laistīt pat divas reizes dienā – no rīta un vakarā.
Labākais veids, kā noteikt, vai bakopai nepieciešama laistīšana, ir pārbaudīt augsnes mitrumu ar pirkstu. Ievietojiet pirkstu augsnē apmēram 2-3 centimetru dziļumā. Ja šajā dziļumā augsne ir sausa, ir pienācis laiks laistīt. Ja tā joprojām ir mitra, ar laistīšanu var nogaidīt. Ar laiku jūs iemācīsities novērtēt nepieciešamību pēc ūdens, arī paceļot podu – sausa augsne ir ievērojami vieglāka par mitru. Vizuālas pazīmes, piemēram, viegla lapu novīšana, arī liecina par nepieciešamību pēc ūdens, taču nevajadzētu regulāri pieļaut auga novīšanu, jo tas rada stresu un negatīvi ietekmē ziedēšanu.
Laistīšanas regularitātei ir jābūt konsekventai. Bakopa slikti pacieš krasas svārstības no pilnīgas izžūšanas līdz pārmērīgam slapjumam. Šāds nevienmērīgs režīms var izraisīt sakņu bojājumus un veicināt slimību attīstību. Cenšieties uzturēt augsni vienmērīgi mitru, bet ne slapju. Atcerieties, ka labāk laistīt retāk, bet pamatīgāk, nekā bieži un virspusēji. Pamatīga laistīšana nodrošina, ka tiek samitrināts viss sakņu kamols, nevis tikai augsnes virskārta, tādējādi veicinot dziļākas un spēcīgākas sakņu sistēmas attīstību.
Ūdens kvalitāte arī spēlē nozīmīgu lomu. Vislabākais variants ir lietusūdens, kas ir dabiski mīksts un ar nedaudz skābu reakciju, kas ir ideāli piemērota bakopai. Ja lietusūdens nav pieejams, var izmantot nostādinātu krāna ūdeni. Ļaujiet ūdenim nostāvēties atvērtā traukā vismaz 24 stundas, lai no tā iztvaikotu hlors un tas sasiltu līdz apkārtējās vides temperatūrai. Auksts ūdens var izraisīt šoku auga saknēm. Izvairieties no cieta, kaļķaina ūdens lietošanas, jo tas laika gaitā var paaugstināt augsnes pH, apgrūtinot barības vielu uzņemšanu.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Laistīšanas tehnikas un ieteikumi
Pareiza laistīšanas tehnika ir būtiska, lai nodrošinātu, ka ūdens efektīvi sasniedz auga saknes un neveicina slimību attīstību. Vislabāk laistīt augu no apakšas, pie saknēm, nevis liet ūdeni uz lapām un ziediem. Laistot no augšas, uz lapām ilgstoši saglabājies mitrums var veicināt sēnīšu slimību, piemēram, miltrasas vai pelēkās puves, attīstību. Izmantojiet lejkannu ar garu, tievu snīpi, lai ūdeni novadītu tieši uz augsnes virsmas zem lapotnes. Laistiet lēnām un vienmērīgi pa visu poda virsmu, līdz ūdens sāk tecēt pa drenāžas caurumiem.
Laistīšana no apakšas ir vēl viena efektīva metode, īpaši konteineru augiem. Novietojiet podu paliktnī vai bļodā, kas piepildīta ar ūdeni, un ļaujiet augsnei caur drenāžas caurumiem uzsūkt nepieciešamo mitruma daudzumu. Kad augsnes virskārta kļūst mitra, izņemiet podu no ūdens un ļaujiet liekajam mitrumam notecēt. Šī metode nodrošina vienmērīgu visa sakņu kamola samitrināšanos un novērš ūdens nokļūšanu uz lapām. Tomēr šo metodi nevajadzētu izmantot pastāvīgi, jo tā var veicināt sāļu uzkrāšanos augsnes virskārtā.
Labākais laiks laistīšanai ir agrs rīts. Laistot no rīta, augam ir pietiekami daudz laika uzņemt nepieciešamo mitrumu dienas gaitā, un liekais mitrums no lapām paspēj nožūt pirms vakara, samazinot slimību risku. Ja laistīšana tiek veikta vakarā, pārliecinieties, ka lapas paliek sausas, jo mitrums uz lapām nakts vēsumā ir ideāla vide sēnīšu slimību attīstībai. Izvairieties no laistīšanas dienas vidū, kad saule ir visintensīvākā, jo ūdens pilieni uz lapām var darboties kā lēcas un izraisīt apdegumus, turklāt liela daļa ūdens vienkārši iztvaiko, nesasniedzot saknes.
Lai samazinātu laistīšanas biežumu un uzturētu vienmērīgu mitrumu, var izmantot mulčēšanu. Pārklājot augsnes virskārtu podā vai dobē ar 2-3 cm biezu mulčas slāni (piemēram, priežu mizas, komposts, dekoratīvā šķelda), jūs samazināsiet ūdens iztvaikošanu no augsnes virsmas un pasargāsiet saknes no pārkaršanas. Mulča arī palīdz nomākt nezāļu augšanu. Vēl viens paņēmiens ir hidrogēla granulu iemaisīšana augsnē stādīšanas laikā. Šīs granulas uzsūc un uzglabā ūdeni, pakāpeniski atdodot to augam, tādējādi palīdzot pārciest īslaicīgus sausuma periodus.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Pārlaistīšanas un iekaltēšanas pazīmes
Ir ļoti svarīgi iemācīties atpazīt gan pārlaistīšanas, gan iekaltēšanas pazīmes, lai laicīgi varētu koriģēt kopšanas režīmu. Pārlaistīšana ir viena no biežākajām un bīstamākajām kļūdām. Tās pazīmes var būt mānīgas, jo augs var izskatīties novītis, līdzīgi kā tad, ja tam trūktu ūdens. Galvenā atšķirība ir tā, ka pārlaistīts augs vīst, lai gan augsne ir mitra. Citas pazīmes ir lapu dzeltēšana (īpaši vecāko, apakšējo lapu), augšanas palēnināšanās, mīksti, brūngani stublāji pie pamatnes un nepatīkama, puvuma smaka no augsnes. Ilgstoša pārlaistīšana izraisa sakņu puvi, no kuras augu ir ļoti grūti glābt.
Ja ir aizdomas par pārlaistīšanu, nekavējoties pārtrauciet laistīšanu un ļaujiet augsnei kārtīgi apžūt. Pārliecinieties, ka drenāžas caurumi nav aizsērējuši un ka liekais ūdens var brīvi notecēt. Smagos gadījumos augu var nākties pārstādīt svaigā, sausā substrātā, pirms tam uzmanīgi izgriežot visas bojātās, brūnās un mīkstās saknes. Turpmāk laistiet augu retāk, vienmēr pārbaudot augsnes mitrumu pirms laistīšanas. Atcerieties, ka labāk ir nedaudz iekaltēt nekā pārliet.
Iekaltēšanas pazīmes ir vieglāk pamanāmas. Pirmā pazīme parasti ir lapu un jauno dzinumu vīšana un nokarāšanās. Ja ūdens trūkums turpinās, lapas sāk dzeltēt, kļūst sausas un trauslas, un beigās nobirst. Ziedi ātri novīst un nobirst, un jaunu ziedpumpuru veidošanās apstājas. Lai gan bakopa spēj atgūties pēc īslaicīgas iekaltēšanas, regulārs ūdens trūkums rada augam stresu, padara to uzņēmīgāku pret slimībām un kaitēkļiem un ievērojami samazina tā dekorativitāti.
Ja pamanāt, ka bakopa ir novītusi no sausuma, tā nekavējoties un pamatīgi jāaplej. Visefektīvākais veids, kā ātri atdzīvināt stipri iekaltētu augu podā, ir iegremdēt visu podu ūdenī (piemēram, spainī) un turēt to tur, līdz pārstāj nākt gaisa burbuļi. Pēc tam izņemiet podu un ļaujiet liekajam ūdenim kārtīgi notecēt. Pēc šādas procedūras augs parasti atgūstas dažu stundu laikā. Lai izvairītos no atkārtotas iekaltēšanas, pārskatiet savu laistīšanas režīmu un, ja nepieciešams, laistiet biežāk.
Laistīšana dažādos augšanas apstākļos
Bakopas laistīšanas režīms ir jāpielāgo atkarībā no tā, kur un kādos apstākļos tā tiek audzēta. Augi, kas audzēti nelielos podos, balkona kastēs un īpaši iekaramajos grozos, ir pakļauti vislielākajam riskam iekaltēt. Šādos konteineros ir ierobežots augsnes daudzums, kas ātri izžūst, turklāt iekaramie grozi papildus tiek žāvēti no visām pusēm pūšot vējam. Karstās vasaras dienās šādus augus var nākties laistīt pat divas reizes dienā – agri no rīta un vēlu vakarā. Šeit ļoti noderīgi var būt stādīšanas laikā augsnei pievienotais hidrogēls.
Savukārt, ja bakopa ir iestādīta lielā konteinerā vai dārza dobē, laistīšanas biežums būs retāks. Lielākā augsnes tilpumā mitrums saglabājas ilgāk, un auga saknēm ir iespēja augt dziļāk, sasniedzot mitrākus augsnes slāņus. Tomēr arī šajā gadījumā ir svarīgi regulāri pārbaudīt augsnes mitrumu, īpaši ilgstoša sausuma periodos. Laistot dobēs, ir svarīgi nodrošināt, lai ūdens iesūcas pietiekami dziļi, sasniedzot visu sakņu zonu, nevis tikai samitrinot augsnes virskārtu.
Laistīšanas režīms jāpielāgo arī atkarībā no sezonas un laika apstākļiem. Pavasarī, kad augs vēl ir mazs un gaisa temperatūra ir mērena, laistīšana būs nepieciešama retāk. Vasaras karstumā, kad augs aktīvi aug un zied, ūdens patēriņš strauji pieaug. Savukārt rudenī, kad dienas kļūst vēsākas un īsākas, augšanas tempi palēninās un ūdens nepieciešamība atkal samazinās. Lietainos periodos laistīšana var nebūt nepieciešama vispār, taču ir svarīgi pārliecināties, ka konteineros neuzkrājas liekais ūdens.
Ja plānojat atstāt bakopu pārziemošanai telpās, laistīšanas režīms ir krasi jāmaina. Ziemas miera periodā, vēsās un gaišās telpās, auga ūdens patēriņš ir minimāls. Šajā laikā laistīšana ir jāsamazina līdz minimumam, ļaujot augsnei gandrīz pilnībā izžūt starp laistīšanas reizēm. Pārmērīga laistīšana ziemā ir visbiežākais iemesls, kāpēc augs iet bojā pārziemošanas laikā, jo tas viegli var izraisīt sakņu puvi. Laistiet tikai tik daudz, lai sakņu kamols neizžūtu pilnībā.
Automātiskās laistīšanas sistēmas
Tiem, kuriem nav iespējas regulāri laistīt savus augus, vai kuri dodas ilgākā prombūtnē, lielisks risinājums var būt automātiskās laistīšanas sistēmas. Balkoniem un terasēm ir pieejamas vienkāršas pilienveida laistīšanas sistēmas, kuras var pievienot ūdens krānam un aprīkot ar taimeri, kas noteiktos laikos ieslēgs un izslēgs ūdens padevi. Šāda sistēma nodrošina katram augam vienmērīgu un precīzi dozētu ūdens daudzumu tieši pie saknēm, kas ir ļoti efektīvi un ekonomiski.
Vēl vienkāršāks risinājums mazākam augu skaitam ir dažādi pašlaistošie podi vai speciāli kapilārie konusi, kurus iesprauž augsnē un pievieno ūdens tvertnei, piemēram, pudelei. Šādas ierīces nodrošina lēnu un pastāvīgu mitruma padevi augsnei atbilstoši tās izžūšanas ātrumam. Tas ir lielisks veids, kā uzturēt optimālu mitruma līmeni augsnē vairākas dienas vai pat nedēļas. Ir pieejami arī dekoratīvi stikla vai māla laistīšanas trauki, kas pilda to pašu funkciju.
DIY (dari pats) risinājumi arī var būt efektīvi. Viens no populārākajiem paņēmieniem ir izmantot plastmasas pudeli. Piepildiet pudeli ar ūdeni, izduriet korķītī dažus nelielus caurumiņus un ierociet pudeli ar kakliņu uz leju augsnē netālu no auga saknēm. Ūdens lēnām sūksies ārā un mitrinās augsni. Caurumiņu lielums un skaits noteiks, cik ātri ūdens iztecēs. Šī metode ir īpaši piemērota, ja jānodrošina laistīšana uz dažām dienām.
Plānojot un uzstādot automātisko laistīšanas sistēmu, ir svarīgi to pareizi noregulēt. Sākotnēji novērojiet sistēmas darbību un pārbaudiet augsnes mitrumu, lai pārliecinātos, ka augi saņem pietiekami daudz ūdens, bet netiek pārlaistīti. Pielāgojiet laistīšanas ilgumu un biežumu atbilstoši laika apstākļiem. Karstā laikā laistīšanas laiks būs jāpalielina, bet vēsākā un lietainā laikā – jāsamazina. Pareizi uzstādīta un noregulēta automātiskā laistīšanas sistēma var ievērojami atvieglot bakopu kopšanu un nodrošināt to veselību pat jūsu prombūtnes laikā.
📷: Deavmi, CC BY-SA 3.0, via Wikimedia Commons
