Bakopas stādīšana un pavairošana ir salīdzinoši vienkāršs process, kas paver plašas iespējas dārzniekiem izdaiļot savus balkonus, terases un dārzus ar šo krāšņo, nokareno augu. Lai gan visbiežāk bakopas tiek iegādātas kā jau gatavi stādi, to pavairošana mājas apstākļos ar spraudeņiem ir ne tikai ekonomiski izdevīga, bet arī sniedz gandarījumu, vērojot, kā no neliela dzinuma izaug jauns, spēcīgs augs. Pareiza stādīšanas laika un vietas izvēle, kā arī rūpīga augsnes sagatavošana ir būtiski priekšnoteikumi, lai nodrošinātu auga veiksmīgu ieaugšanos un turpmāko attīstību. Šajā rakstā aplūkosim detalizēti gan stādīšanas procesu, gan efektīvākās pavairošanas metodes.
Veiksmīgas bakopas audzēšanas pamatā ir pareiza stādīšanas laika izvēle. Bakopas ir siltumprasīgi augi, kas nepanes salnas, tāpēc ar to stādīšanu ārā jāsteidzas tikai tad, kad pavasara salnu draudi ir pilnībā garām. Latvijas klimatiskajos apstākļos optimālais stādīšanas laiks parasti ir maija beigas vai jūnija sākums. Ja stādi tiek iegādāti agrāk, tos līdz izstādīšanai var turēt gaišā, no sala pasargātā vietā, piemēram, uz stiklotas lodžijas vai siltumnīcā. Pirms izstādīšanas pastāvīgā vietā ir ieteicams stādus pakāpeniski norūdīt, dažas dienas iznesot tos ārā uz pāris stundām un pamazām pagarinot uzturēšanās laiku svaigā gaisā.
Stādīšanas vietas izvēle ir tikpat svarīga kā stādīšanas laiks. Bakopai nepieciešama gaiša, saulaina vai viegli noēnota vieta. Vislabāk tā jutīsies vietā, kas pasargāta no stipra vēja un tiešiem pusdienlaika saules stariem. Pirms stādīšanas rūpīgi sagatavo augsni. Stādot podos vai balkona kastēs, izvēlies kvalitatīvu, gatavu substrātu ziedošiem augiem. Ja stādi dobē, ielabo augsni ar kompostu vai sadalījušos kūtsmēsliem, lai tā būtu irdena, barības vielām bagāta un labi drenēta. Pārliecinies, ka stādīšanas bedres vai konteinera izmērs ir pietiekams, lai auga sakņu kamols varētu brīvi attīstīties.
Pats stādīšanas process ir vienkāršs, taču prasa uzmanību. Pirms izņemt stādu no podiņa, to kārtīgi aplaisti, lai sakņu kamols būtu mitrs un vieglāk atdalītos no poda sieniņām. Izņem augu, uzmanoties, lai nesabojātu saknes. Ja saknes ir blīvi savijušās poda apakšā, tās var nedaudz uzmanīgi papluinīt ar pirkstiem, lai veicinātu to augšanu jaunajā augsnē. Ievieto stādu sagatavotajā bedrē vai konteinerā tādā pašā dziļumā, kādā tas audzis iepriekš. Aizber ar augsni, viegli to pieblīvē un pēc stādīšanas kārtīgi aplaisti.
Attālums starp augiem ir atkarīgs no šķirnes un vēlamā efekta. Ja vēlies izveidot blīvu, nepārtrauktu ziedu paklāju vai kuplu kompozīciju konteinerā, stādi bakopas apmēram 20-25 cm attālumā vienu no otras. Ja audzē kā atsevišķu augu, nodrošini tam pietiekami daudz vietas, lai dzinumi varētu brīvi nokarāties. Pēc iestādīšanas regulāri uzraugi augsnes mitrumu un neļauj tai izžūt, īpaši pirmajās nedēļās, kamēr augs adaptējas jaunajā vietā un sāk aktīvi augt.
Stādīšanas process soli pa solim
Pirmais solis ir piemērota konteinera vai stādīšanas vietas sagatavošana. Izvēloties podu, balkona kasti vai iekaramo grozu, pārliecinies, ka tam ir laba drenāža – apakšā jābūt caurumiem liekā ūdens notecei. Konteinera lielumam jābūt atbilstošam augu skaitam; vienam bakopas stādam nepieciešams vismaz 2-3 litru tilpuma pods. Drenāžas uzlabošanai poda apakšā var iebērt apmēram 2 cm biezu keramzīta vai grants slāni. Pēc tam piepildi konteineru ar piemērotu substrātu, atstājot dažus centimetrus brīvus no augšmalas.
Nākamais solis ir paša stāda sagatavošana. Pirms stādīšanas augu labi aplaisti, lai atvieglotu tā izņemšanu no pagaidu podiņa. Uzmanīgi apgriez podiņu otrādi, pieturot augu ar plaukstu, un viegli paspied poda sānus, lai atbrīvotu sakņu kamolu. Apskati saknes – ja tās ir cieši savijušās, veidojot blīvu filca slāni, tās ir maigi jāatbrīvo. Ar pirkstiem vai nelielu dakšiņu uzmanīgi papluini sakņu kamola apakšējo un sānu daļu, lai stimulētu jaunu sakņu augšanu jaunajā augsnē.
Kad stāds sagatavots, izveido substrātā bedrīti, kas ir nedaudz lielāka par sakņu kamolu. Ievieto augu bedrītē tā, lai sakņu kamola augšējā virsma atrastos vienā līmenī ar apkārtējo augsni vai nedaudz zemāk. Nekādā gadījumā nestādi augu dziļāk, nekā tas audzis iepriekš, jo tas var veicināt stublāja pūšanu. Pēc auga ievietošanas aizpildi tukšās vietas ar substrātu, viegli to piespiežot ap sakņu kamolu, lai nodrošinātu labu kontaktu starp saknēm un augsni.
Pēdējais un ļoti svarīgais solis ir laistīšana. Tūlīt pēc iestādīšanas augs ir kārtīgi jāaplej, lai augsne nosēstos un nodrošinātu labu mitrumu saknēm. Laisti lēnām un pamatīgi, līdz ūdens sāk tecēt pa drenāžas caurumiem. Pirmajās dienās pēc stādīšanas augu ieteicams novietot viegli noēnotā vietā, lai pasargātu to no stresa, ko rada spilgta saule. Turpini regulāri uzraudzīt augsnes mitrumu, neļaujot tam pilnībā izžūt, kamēr augs nav pilnībā ieaudzis.
Pavairošana ar spraudeņiem
Bakopas pavairošana ar spraudeņiem ir visefektīvākā un populārākā metode jaunu augu iegūšanai. Labākais laiks spraudeņu griešanai ir no pavasara līdz vasaras vidum, kad mātesaugs ir spēcīgs un aktīvi aug. Spraudeņiem izvēlas veselīgus, spēcīgus dzinumus, kuriem vēl nav izveidojušies ziedpumpuri. Ar asu, tīru nazi vai šķērēm nogriez apmēram 7-10 cm garus galotnes spraudeņus. Griezumu veic tieši zem lapu mezgla, jo no šīs vietas visvieglāk veidosies saknes.
Pēc spraudeņu nogriešanas tie ir jāsagatavo apsakņošanai. No spraudeņa apakšējās daļas noņem visas lapas, atstājot tikai 2-3 lapu pārus pašā galotnē. Apakšējo lapu noņemšana ir svarīga, lai, spraudenim atrodoties substrātā, tās nesāktu pūt un neizraisītu infekciju. Ja uz spraudeņa ir ziedpumpuri, tos arī uzmanīgi noņem, lai augs visu enerģiju veltītu sakņu, nevis ziedu veidošanai. Lai paātrinātu un uzlabotu apsakņošanās procesu, spraudeņa apakšējo galu var iemērkt sakņošanās hormonā (pulverī vai šķīdumā).
Sagatavotos spraudeņus sprauž vieglā, mitrā substrātā, piemēram, kūdras un perlīta maisījumā attiecībā 1:1. Spraudeņus substrātā ievieto apmēram 2-3 cm dziļi, viegli piespiežot augsni ap tiem. Lai radītu optimālus apstākļus apsakņošanai – augstu gaisa mitrumu –, trauku ar spraudeņiem pārklāj ar caurspīdīgu plēves maisiņu vai plastmasas vāku, izveidojot mini siltumnīcu. Regulāri vēdini siltumnīcu, noņemot pārsegu uz 10-15 minūtēm katru dienu, lai novērstu pelējuma veidošanos.
Trauku ar spraudeņiem novieto gaišā, siltā vietā, bet ne tiešos saules staros. Optimālā temperatūra apsakņošanai ir ap 20-22°C. Substrātam jābūt pastāvīgi mitram, bet ne slapjam. Apsakņošanās parasti notiek 2-4 nedēļu laikā. Kad pamanāt, ka spraudeņi sāk veidot jaunus dzinumus, tas ir droša zīme, ka ir izveidojušās saknes. Pēc tam var sākt pakāpeniski noņemt pārsegu, lai jaunie augi pierastu pie normāliem istabas apstākļiem. Kad jaunie stādiņi ir pietiekami spēcīgi, tos var pārstādīt atsevišķos podiņos.
Pavairošana ar sēklām
Lai gan bakopas pavairošana ar sēklām ir retāk izmantota metode, tā ir iespējama un var būt interesants izaicinājums dārzniekiem. Sēklas parasti sēj no februāra beigām līdz aprīlim, lai līdz izstādīšanas laikam ārā būtu izauguši pietiekami spēcīgi stādi. Sēšanai izmanto seklus konteinerus vai dēstu kasetes, kas piepildītas ar vieglu, sijātu sēšanas substrātu. Pirms sēšanas substrātu viegli samitrina. Bakopas sēklas ir ļoti sīkas, tāpēc tās sēj pēc iespējas vienmērīgāk pa substrāta virsmu.
Pēc izsēšanas sēklas nedrīkst apbērt ar augsni, jo to dīgšanai ir nepieciešama gaisma. Tā vietā sējumu viegli piespiež pie substrāta, lai nodrošinātu labu kontaktu, un uzmanīgi apsmidzina ar ūdeni no pulverizatora. Lai nodrošinātu dīgšanai nepieciešamo mitrumu, trauku pārklāj ar stiklu vai caurspīdīgu plēvi. Sējumu novieto gaišā un siltā vietā ar temperatūru ap 20-24°C. Optimālos apstākļos sēklas sadīgst 10-20 dienu laikā. Šajā periodā ir svarīgi uzturēt substrātu pastāvīgi mitru un regulāri vēdināt sējumu.
Kad sēklas ir sadīgušas un parādījušās pirmās īstās lapiņas, pārsegu var noņemt. Kad dēsti ir paaugušies un kļuvuši pietiekami spēcīgi, lai ar tiem varētu rīkoties, tos nepieciešams izpiķēt – pārstādīt lielākos traukos vai atsevišķos podiņos. Piķēšanu veic ļoti uzmanīgi, izmantojot nelielu kociņu vai speciālu instrumentu, lai nesabojātu smalko sakņu sistēmu. Pēc pārstādīšanas jaunos augus aplaista un dažas dienas tur nedaudz noēnotā vietā, lai tie vieglāk pārciestu stresu.
Pēc piķēšanas jaunos stādus turpina audzēt gaišā un siltā vietā. Lai veicinātu kuplāku augumu, kad stādi ir sasnieguši 5-7 cm augstumu, to galotnītes var nokniebt. Tas stimulēs sānzaru veidošanos. Pirms izstādīšanas ārā pastāvīgā vietā jaunos augus nepieciešams pakāpeniski norūdīt, vairākas dienas iznesot tos ārā uz dažām stundām un pamazām pieradinot pie āra apstākļiem. Jāņem vērā, ka no sēklām audzēti augi var sākt ziedēt nedaudz vēlāk nekā tie, kas pavairoti ar spraudeņiem.
Jauno augu kopšana
Pēc tam, kad bakopas ir iestādītas pastāvīgā vietā vai jaunie stādiņi, kas iegūti no spraudeņiem vai sēklām, ir pārstādīti, tiem ir nepieciešama īpaša uzmanība pirmajās nedēļās. Šajā periodā galvenais uzdevums ir nodrošināt optimālu mitruma režīmu, lai veicinātu spēcīgas sakņu sistēmas attīstību. Augsnei jābūt pastāvīgi viegli mitrai, bet ne slapjai. Regulāri pārbaudiet augsnes mitrumu un laistiet pēc nepieciešamības, īpaši karstā un vējainā laikā. Pirmajās dienās pēc pārstādīšanas ir ieteicams pasargāt jaunos augus no tiešiem saules stariem.
Mēslošanu var sākt apmēram 2-3 nedēļas pēc iestādīšanas, kad ir skaidri redzams, ka augi ir labi iesakņojušies un sākuši augt. Sākotnēji izmantojiet sabalansētu komplekso mēslojumu ar vienādu slāpekļa, fosfora un kālija attiecību, lai veicinātu gan lapu, gan sakņu augšanu. Sākumā lietojiet pusi no ražotāja ieteiktās devas, lai nepārstimulētu jaunos augus. Vēlāk, kad augi ir nostiprinājušies un sāk veidot ziedpumpurus, var pāriet uz mēslojumu, kas paredzēts ziedošiem augiem.
Lai veidotu skaistu un kuplu auga formu, ir svarīgi laicīgi sākt veikt galotņu kniebšanu. Kad jaunie dzinumi sasniedz aptuveni 7-10 cm garumu, nokniebiet to galotnes. Šī procedūra stimulē sānzaru veidošanos, kā rezultātā augs kļūst daudz blīvāks un zarotāks jau no pašas pamatnes. Regulāra kniebšana augšanas sākuma fāzē ir atslēga uz bagātīgu un ilgu ziedēšanu vēlāk sezonā. Nebaidieties apgriezt augu, jo tas ļoti labi pacieš šo procedūru un ātri atjaunojas.
Uzmanīgi novērojiet jaunos augus, lai laicīgi pamanītu jebkādas problēmas, piemēram, kaitēkļu parādīšanos vai slimību pazīmes. Jaunie augi ir jutīgāki pret dažādām nelabvēlīgām ietekmēm. Regulāri apskatiet lapu apakšpuses, kur bieži slēpjas kaitēkļi, piemēram, laputis. Ja pamanāt problēmu, rīkojieties nekavējoties, lai tā neizplatītos. Savlaicīga un pareiza jauno augu kopšana nodrošinās to veselīgu attīstību un garantēs krāšņu ziedēšanu visas vasaras garumā.
📷: Deavmi, CC BY-SA 3.0, via Wikimedia Commons
