Amerikas fitolaka, neskatoties uz savu eksotisko un tropisko izskatu, ir pārsteidzoši ziemcietīgs augs, kas Latvijas klimatiskajos apstākļos spēj veiksmīgi pārziemot bez īpašas piesegšanas. Tā spēcīgā un dziļā mietsakne ir galvenais orgāns, kas uzkrāj barības vielas un nodrošina auga izdzīvošanu ziemas mēnešos. Tomēr, lai palīdzētu augam labāk sagatavoties ziemai un nodrošinātu veiksmīgu pavasara atmodu, ir daži vienkārši, bet svarīgi darbi, kas jāveic rudenī. Pareiza sagatavošana miera periodam ir atslēga uz veselīgu un krāšņu augu nākamajā sezonā.
Galvenais sagatavošanās darbs ziemai ir auga virszemes daļu apgriešana. Pēc pirmajām nopietnajām rudens salnām fitolakas lapas un stublāji kļūst melni, mīksti un sāk atmirt. Šajā brīdī, kad augs ir acīmredzami beidzis savu veģetācijas periodu, tā virszemes daļas jānogriež līdz pat zemes līmenim, atstājot vien nelielu, apmēram 5-10 centimetrus augstu celmu. Šis solis ne tikai padara dārzu vizuāli sakoptāku ziemas periodā, bet tam ir arī svarīga fitosanitārā nozīme.
Nogriežot un savācot atmirušās auga daļas, mēs samazinām vietu, kur varētu pārziemot dažādu slimību ierosinātāji, piemēram, sēnīšu sporas, vai kaitēkļu olas un kūniņas. Augu atliekas ieteicams kompostēt, ja vien tās nav bijušas stipri inficētas ar slimībām. Ja ir aizdomas par slimību klātbūtni, tad labāk šīs daļas sadedzināt vai izmest kopā ar sadzīves atkritumiem, nevis likt komposta kaudzē, lai neizplatītu infekciju pa visu dārzu.
Pēc virszemes daļu nogriešanas ir ieteicams sakopt arī augsni ap augu. Ir jāsavāc visas nobirušās lapas un ogas, ja tās nav nogrieztas jau iepriekš. Tas ir īpaši svarīgi, ja nevēlaties, lai nākamajā pavasarī visapkārt sadīgtu neskaitāmi fitolakas sējeņi. Kārtīga augsnes virskārtas sakopšana palīdzēs uzturēt dārzu tīru un kontrolēt šī spēcīgā auga izplatību, kas var būt diezgan agresīva, ja to atstāj pašplūsmā.
Mulčēšana kā aizsardzība
Lai gan pieaugušas un labi ieaugušās Amerikas fitolakas sakņu sistēma ir pietiekami salcietīga, lai pārziemotu bez segšanas, jaunajiem, pirmajā vai otrajā gadā augošajiem stādiem papildu aizsardzība var nākt par labu. Mulčēšana ir lielisks veids, kā pasargāt sakņu sistēmu no krasām temperatūras svārstībām un dziļas augsnes sasalšanas, īpaši bezsniega ziemās, kad nav dabiskās sniega segas aizsardzības. Mulča darbojas kā izolācijas slānis, kas palīdz uzturēt stabilāku temperatūru augsnē.
Kā mulču var izmantot dažādus organiskos materiālus, piemēram, sausas koku lapas, salmus, kūdru, kompostu vai priežu mizas. Pēc auga virszemes daļu nogriešanas ap atstāto celmu uzber apmēram 10-15 centimetrus biezu mulčas slāni. Šis slānis ne tikai pasargās saknes no sala, bet arī pavasarī, lēnām sadaloties, bagātinās augsni ar barības vielām, nodrošinot labu startu jaunajai augšanas sezonai.
Ir svarīgi atcerēties, ka mulčēšana jāveic tikai tad, kad augsnes virskārta jau ir nedaudz sasalusi. Ja to izdara pārāk agri, kamēr zeme vēl ir silta un mitra, zem mulčas slāņa var izveidoties labvēlīga vide peļveidīgajiem grauzējiem, kas ziemas laikā var apgrauzt auga saknes un pamatni. Tāpēc ir vērts nogaidīt pirmās stabilās salnas un tikai tad ķerties pie auga “iemidzināšanas”.
Pavasarī, kad sniegs ir nokusis un zeme sāk atkust, mulčas slānis ir uzmanīgi jānoņem vai vismaz jāatgrūž no auga pamatnes. Tas ļaus augsnei ātrāk iesilt saulē un veicinās jauno dzinumu mošanos. Ja mulčas slāni atstāj pārāk ilgi, tas var aizkavēt auga augšanas sākšanos un veicināt pamatnes izsušanu, jo zem biezā slāņa uzkrājas pārāk daudz mitruma. Atlikušo mulču var vienmērīgi izlīdzināt pa dobi vai iestrādāt augsnes virskārtā.
Rudens mēslošanas nozīme
Pareiza mēslošana rudenī ir svarīgs aspekts, kas palīdz augam sagatavoties ziemai. Atšķirībā no pavasara mēslošanas, kad galvenais uzsvars ir uz slāpekli, kas veicina zaļās masas augšanu, rudenī augam ir nepieciešams fosfors un kālijs. Šie divi elementi spēlē būtisku lomu auga sagatavošanā miera periodam. Tāpēc ir svarīgi izvairīties no slāpekli saturošu mēslojumu lietošanas vēlā vasarā un rudenī.
Fosfors veicina sakņu sistēmas nobriešanu un stiprināšanu, kas ir īpaši svarīgi, lai augs veiksmīgi pārziemotu. Spēcīgas un veselīgas saknes ir galvenais priekšnoteikums veiksmīgai barības vielu un ūdens uzsūkšanai nākamajā pavasarī. Tas palīdz augam uzkrāt nepieciešamās enerģijas rezerves, kas tiks izmantotas jauno dzinumu veidošanai pēc ziemas miera perioda.
Kālijs, savukārt, palielina auga kopējo noturību un ziemcietību. Tas palīdz nobriest auga audiem, regulē ūdens apmaiņu šūnās un palielina šūnu sulas koncentrāciju, kas darbojas kā dabīgs antifrīzs, pasargājot šūnas no bojājumiem sala ietekmē. Pietiekams kālija daudzums augsnē palīdzēs fitolakai labāk pārciest zemas temperatūras un veiksmīgāk pretoties dažādām ziemas nelaimēm.
Labākais veids, kā nodrošināt augu ar fosforu un kāliju rudenī, ir izmantot speciālos rudens kompleksos mēslojumus, kuros ir zems slāpekļa saturs (vai tā nav vispār) un augsts fosfora un kālija saturs. Alternatīvi var izmantot arī organiskos mēslojumus, piemēram, koksnes pelnus, kas ir bagāts kālija avots, vai kaulu miltus, kas satur daudz fosfora. Šos mēslošanas līdzekļus iestrādā augsnē ap augu septembrī vai oktobra sākumā.
Iespējamie riski ziemas periodā
Galvenais risks, ar ko Amerikas fitolaka var saskarties ziemā, ir kailsals, īpaši jaunajiem augiem. Ja ilgstoši turas zema gaisa temperatūra, bet nav sniega segas, kas pasargātu augsni, tā var sasalt ļoti dziļi, potenciāli bojājot auga sakņu sistēmu. Kā jau minēts, mulčēšana ir visefektīvākais veids, kā pasargāt augu no šāda riska. Pieaugušiem augiem ar dziļu sakņu sistēmu kailsals parasti nav bīstams.
Vēl viens potenciāls apdraudējums ir pārmērīgs mitrums un atkušņi. Ja rudenī augs ir iestādīts ieplakā vai vietā, kur uzkrājas ūdens, ziemas atkušņu laikā ap saknēm var veidoties ledus kārta, kas traucē gaisa piekļuvi un var izraisīt sakņu nosmakšanu un izpūšanu. Tāpēc ir svarīgi jau sākotnēji izvēlēties vietu ar labu drenāžu un nodrošināt, lai rudenī augsne ap augu nebūtu pārāk slapja.
Peļveidīgie grauzēji, piemēram, strupastes un peles, ziemā zem sniega vai mulčas slāņa var meklēt barību un apgrauzt fitolakas saknes vai sakņu kakliņu. Lai gan fitolaka ir indīga, tas ne vienmēr attur izsalkušus grauzējus. Risks palielinās, ja mulčēšana ir veikta pārāk agri. Lai samazinātu grauzēju postījumu risku, var izmantot dažādas atbaidīšanas metodes vai izlikt lamatas.
Kopumā Amerikas fitolaka ir ļoti labi piemērota mūsu klimatam un tās ziemošana parasti nesagādā problēmas. Ievērojot dažus vienkāršus rudens sagatavošanas darbus – savlaicīgu apgriešanu, jauno augu mulčēšanu un pareizu rudens mēslošanu – jūs varat būt droši, ka katru pavasari no zemes atkal sprauksies laukā spēcīgie, sarkanīgie dzinumi, aizsākot jaunu, krāšņu augšanas ciklu. Šī auga izturība ir vēl viens iemesls, kāpēc tas ir iecienīts daudzos dārzos.
