Lai gan rozmarīns ir pazīstams kā mazprasīgs augs, kas savā dabiskajā vidē aug nabadzīgās, akmeņainās augsnēs, tas nenozīmē, ka tam vispār nav nepieciešamas barības vielas. Pareiza un sabalansēta mēslošana ir kā veselīga diēta, kas nodrošina rozmarīnam visus nepieciešamos elementus, lai tas augtu spēcīgs, veselīgs un aromātisks. Tomēr, līdzīgi kā ar laistīšanu, arī mēslošanā galvenais princips ir mērenība. Pārmērīga barošana var nodarīt vairāk ļauna nekā laba, veicinot vāju un slimīgu augšanu. Izpratne par to, kad, kā un ar ko mēslot rozmarīnu, ir atslēga uz kupla un smaržīga krūma izaudzēšanu, kas priecēs jūs gadiem ilgi.
Rozmarīns nav izsalcis augs. Tā sakņu sistēma ir pielāgojusies efektīvi uzņemt barības vielas pat no nabadzīgas augsnes. Pārmēslošana, īpaši ar slāpekli bagātiem mēslošanas līdzekļiem, ir viena no lielākajām kļūdām. Pārmērīgs slāpekļa daudzums stimulē strauju, bet vāju un sulīgu dzinumu augšanu. Šādi dzinumi ir daudz uzņēmīgāki pret slimībām un kaitēkļiem, piemēram, laputīm. Turklāt tas samazina ēterisko eļļu koncentrāciju lapās, kā rezultātā rozmarīns zaudē savu raksturīgo intensīvo aromātu un garšu. Tāpēc mēslošanas mērķis ir nodrošināt augam nepieciešamo minimumu, nevis veicināt pārmērīgu augšanu.
Atklātā laukā, dārzā augošiem rozmarīniem parasti pietiek ar barības vielām, kas jau atrodas augsnē, īpaši, ja pirms stādīšanas augsne tika ielabota ar kompostu. Ja augs izskatās veselīgs, ar spilgti zaļām lapām un labi aug, papildu mēslošana var nebūt nepieciešama. Pietiek reizi gadā, agrā pavasarī, ap auga pamatni uzklāt plānu kārtiņu labi sadalījušos komposta vai cita organiskā mēslojuma. Komposts ne tikai lēnām nodrošinās augu ar nepieciešamajām barības vielām, bet arī uzlabos augsnes struktūru un mitruma saglabāšanas spējas.
Podos un konteineros audzētiem rozmarīniem situācija ir atšķirīga. Ierobežotajā augsnes tilpumā barības vielas ar laiku tiek izsmeltas un izskalotas ar katru laistīšanas reizi. Tāpēc podos audzētus rozmarīnus nepieciešams mēslot regulārāk nekā dārzā augošos. Tomēr arī šajā gadījumā ir svarīgi nepārspīlēt. Pietiks ar mēslošanu reizi mēnesī vai reizi divos mēnešos aktīvās augšanas periodā, kas parasti ir no pavasara līdz vasaras beigām. Ziemas mēnešos, kad augs atrodas miera periodā, mēslošana ir pilnībā jāpārtrauc.
Izvēloties mēslojumu, priekšroku dodiet sabalansētam, lēnas iedarbības kompleksam mēslojumam. Vislabāk, ja tas ir paredzēts garšaugiem vai Vidusjūras augiem. Pievērsiet uzmanību N-P-K (slāpeklis-fosfors-kālijs) attiecībai. Izvairieties no mēslojumiem ar augstu slāpekļa (N) saturu. Ideāls variants būtu mēslojums, kurā visi trīs skaitļi ir līdzīgi, piemēram, 10-10-10, vai arī tāds, kurā fosfora (P) un kālija (K) saturs ir nedaudz augstāks. Fosfors veicina spēcīgu sakņu sistēmas un ziedu attīstību, savukārt kālijs uzlabo auga vispārējo izturību pret slimībām un nelabvēlīgiem apstākļiem.
Labākais laiks mēslošanai
Vispiemērotākais laiks rozmarīna mēslošanai ir pavasaris, kad augs pamostas no ziemas miera un sāk aktīvi augt. Pirmā mēslošanas reize var būt aprīlī vai maijā. Šajā laikā dotās barības vielas palīdzēs augam atjaunoties pēc ziemas un veidot jaunus, spēcīgus dzinumus. Ja izmantojat lēnas iedarbības granulēto mēslojumu vai kompostu, pietiks ar vienu mēslošanas reizi pavasarī, jo barības vielas augsnē izdalīsies pakāpeniski visas sezonas garumā.
Aktīvās augšanas periodā, kas ilgst no pavasara līdz vasaras vidum, podos audzētus rozmarīnus var mēslot papildus. Ja izmantojat šķidro mēslojumu, dariet to apmēram reizi mēnesī. Pirms mēslošanas augsni podā nedaudz samitriniet, lai mēslojuma šķīdums neapdedzinātu sausas saknes. Vienmēr ievērojiet uz iepakojuma norādītās devas un labāk izmantojiet nedaudz vājāku koncentrāciju, nekā ieteikts. Pārmērīga koncentrācija var radīt neatgriezeniskus bojājumus sakņu sistēmai.
Sākot ar vasaras otru pusi, mēslošanas biežums un intensitāte ir jāsamazina. Vēlu vasarā un rudenī augam ir jāsāk gatavoties ziemas miera periodam. Pārmērīga mēslošana šajā laikā var stimulēt jaunu dzinumu augšanu, kas nepaspēs nobriest un pārkoksnēties pirms sala iestāšanās, un tāpēc ziemā tie, visticamāk, apsals. Pēdējo mēslošanas reizi ieteicams veikt ne vēlāk kā augusta vidū.
Ziemas mēnešos, no oktobra līdz martam, rozmarīnu nav nepieciešams mēslot vispār. Šajā laikā auga vielmaiņa ir ļoti lēna, un tas praktiski neaug. Mēslošana miera periodā var tikai kaitēt, izjaucot auga dabisko ciklu un veicinot sāļu uzkrāšanos augsnē, kas var bojāt saknes. Mēslošanu atsāk tikai nākamajā pavasarī, kad parādās pirmās jaunās augšanas pazīmes.
Organiskais vai minerālmēslojums?
Organiskie mēslošanas līdzekļi, piemēram, komposts, biohumuss (slieku komposts), labi sadalījušies kūtsmēsli vai kaulu milti, ir lieliska izvēle rozmarīnam. Tie ne tikai nodrošina augu ar barības vielām, bet arī uzlabo augsnes struktūru, veicina mikroorganismu darbību un darbojas lēni un ilgstoši. Organiskie mēslojumi baro augsni, kas savukārt baro augu. Tos ir arī grūtāk pārdozēt nekā minerālmēslojumus. Pavasarī iestrādājot kompostu ap auga pamatni, jūs nodrošināsiet tam nepieciešamās barības vielas visai sezonai.
Komposts ir viens no labākajiem un pieejamākajiem organiskajiem mēslojumiem. To var pagatavot pats no dārza un virtuves atkritumiem, vai arī iegādāties gatavu. Tas ir bagāts ar dažādiem makro un mikroelementiem, kas nepieciešami veselīgai auga attīstībai. Biohumuss ir vēl viens ļoti vērtīgs organiskais mēslojums, kas ir īpaši bagāts ar augiem viegli uzņemamām barības vielām un augšanas stimulatoriem. Neliels biohumusa daudzums, kas pievienots augsnei stādīšanas laikā vai pavasarī, dos lielisku rezultātu.
Minerālmēslojumi ir sintētiski ražoti, un tie satur precīzi definētu barības vielu koncentrāciju. Tie ir ātras iedarbības, un augi tos var uzņemt nekavējoties. Tomēr ar tiem ir viegli pārdozēt, kas var izraisīt sakņu apdegumus un auga bojāeju. Ja izvēlaties izmantot minerālmēslojumu, izvēlieties sabalansētu formulu, kas paredzēta garšaugiem, un vienmēr lietojiet to mazākā koncentrācijā, nekā norādīts instrukcijā. Šķidrie minerālmēslojumi ir laba izvēle podos audzētiem rozmarīniem, jo tos var precīzi dozēt un lietot kopā ar laistīšanu.
Epsom sāls jeb magnija sulfāts reizēm tiek ieteikts rozmarīnam, lai novērstu magnija trūkumu, kas var izpausties kā lapu dzeltēšana, saglabājot zaļas dzīslas. Magnijs ir svarīgs hlorofila sastāvdaļa. Ja novērojat šādus simptomus, varat izšķīdināt vienu tējkaroti Epsom sāls četros litros ūdens un aplaistīt ar to augu. Tomēr šo metodi vajadzētu izmantot tikai tad, ja esat pārliecināts, ka problēma ir tieši magnija trūkums, nevis pārlaistīšana, kas izraisa līdzīgus simptomus.
Barības vielu trūkuma pazīmes
Lai gan rozmarīns ir mazprasīgs, dažreiz tam var parādīties barības vielu trūkuma pazīmes, īpaši, ja tas ilgstoši audzēts nabadzīgā augsnē vai vecā substrātā podā. Viena no biežākajām pazīmēm ir lapu dzeltēšana jeb hloroze. Ja dzeltenas kļūst vecākās, apakšējās lapas, tas var liecināt par slāpekļa trūkumu. Ja dzeltē jaunās, augšējās lapas, tas var norādīt uz dzelzs, mangāna vai cinka trūkumu. Vienmērīga visa auga bālēšana un augšanas palēnināšanās arī var būt signāls, ka augam trūkst barības vielu.
Ja lapas kļūst tumši zaļas ar violetu vai sarkanīgu nokrāsu, īpaši gar malām, tas var liecināt par fosfora trūkumu. Fosfora trūkums arī kavē augšanu un var aizkavēt ziedēšanu. Savukārt kālija trūkums bieži izpaužas kā lapu malu dzeltēšana un apdegšana, sākot ar vecākajām lapām. Augs kļūst arī mazāk izturīgs pret slimībām un sausumu.
Pirms secināt, ka problēma ir barības vielu trūkums, ir svarīgi izslēgt citus iespējamos cēloņus, kas var izraisīt līdzīgus simptomus. Pārliecinieties, ka augs nav pārlaistīts vai iekaltēts, ka tam ir pietiekami daudz saules gaismas un ka to nav apsēduši kaitēkļi. Pārbaudiet augsnes pH līmeni, jo nepiemērots pH var bloķēt noteiktu barības vielu uzņemšanu, pat ja tās augsnē ir pietiekamā daudzumā. Rozmarīnam optimālais pH ir no 6.0 līdz 7.5.
Ja esat pārliecināts, ka problēma ir barības vielu trūkums, veiciet vieglu mēslošanu ar sabalansētu komplekso mēslojumu. Vislabāk izmantot šķidro mēslojumu, jo tas iedarbosies ātrāk. Sāciet ar pusi no ieteicamās devas, lai nepārstimulētu augu. Novērojiet auga reakciju nākamo nedēļu laikā. Ja stāvoklis uzlabojas, varat turpināt mēslot saskaņā ar ieteikumiem. Ja nē, problēmas cēlonis, iespējams, ir cits.
Pārstādīšana un augsnes atjaunošana
Pārstādīšana ir svarīgs process podos audzētiem rozmarīniem, jo tas ne tikai nodrošina vairāk vietas saknēm, bet arī ir lieliska iespēja atjaunot barības vielām bagātu augsni. Rozmarīnu ieteicams pārstādīt ik pēc diviem līdz trim gadiem, vai arī tad, kad saknes sāk spraukties ārā pa drenāžas caurumiem vai piepildīt visu podu. Vislabākais laiks pārstādīšanai ir pavasaris, pirms sākas aktīva augšana.
Izvēlieties jaunu podu, kas ir tikai nedaudz lielāks diametrā (apmēram 2-5 cm) par iepriekšējo. Pārāk liels pods var uzkrāt lieku mitrumu un veicināt sakņu puvi. Sagatavojiet svaigu, labi drenējošu substrātu, kas ir bagāts ar organiskām vielām. Labs maisījums sastāv no vienādām daļām kvalitatīvas podu augsnes, rupjas smilts vai perlīta un komposta. Šāds substrāts nodrošinās gan labu aerāciju, gan nepieciešamās barības vielas jaunajai augšanas sezonai.
Uzmanīgi izņemiet rozmarīnu no vecā poda. Ja sakņu kamols ir blīvs, uzmanīgi atbrīvojiet dažas ārējās saknes, lai veicinātu to augšanu jaunajā augsnē. Apskatiet saknes un nogrieziet visas bojātās vai atmirušās daļas. Ievietojiet augu jaunajā podā, piepildiet ar svaigu substrātu un viegli pieblīvējiet. Pēc pārstādīšanas kārtīgi aplaistiet. Pēc pārstādīšanas svaigā, ar kompostu bagātinātā augsnē, augu nevajadzētu mēslot vismaz vienu līdz divus mēnešus, jo jaunajā substrātā tam pietiks barības vielu.
Arī dārzā augošiem rozmarīniem laiku pa laikam ir lietderīgi atjaunot augsni ap to pamatni. Pavasarī uzmanīgi uzirdiniet augsnes virskārtu ap krūmu, cenšoties nebojāt saknes, un iestrādājiet tajā nelielu daudzumu komposta vai cita organiskā mēslojuma. Pēc tam uzklājiet jaunu mulčas slāni. Šī vienkāršā procedūra palīdzēs uzturēt augsnes auglību un nodrošinās augam nepieciešamās barības vielas ilgtermiņā, neveicot intensīvu mēslošanu.
