Alžīrijas efeja, lai arī ir radniecīga daudz izturīgākajai parastajai efejai, ir jūtīgāka pret salu, un tās veiksmīga pārziemošana Latvijas klimatiskajos apstākļos prasa īpašu uzmanību un sagatavošanos. Tās dabiskais izplatības areāls ir Ziemeļāfrika un Vidusjūras reģions, kur ziemas ir daudz maigākas. Tādēļ, audzējot to mūsu dārzos, ir jārēķinās ar risku, ka bargās ziemās augs var apsalt vai pat iet bojā, ja netiks nodrošināta atbilstoša aizsardzība. Pareiza ieziemošana, kas ietver gan auga sagatavošanu, gan piesegšanu, ir izšķiroša, lai pavasarī atkal varētu priecāties par tā zaļo lapotni.
Sagatavošanās ziemai sākas jau rudenī. Pirms salnu iestāšanās ir svarīgi samazināt laistīšanas biežumu, ļaujot augsnei nedaudz izžūt. Tas palīdzēs auga dzinumiem nobriest un labāk sagatavoties miera periodam. Mēslošana ar slāpekli bagātiem mēslojumiem ir jāpārtrauc jau vasaras beigās, jo slāpeklis veicina jaunu, mīkstu dzinumu augšanu, kas ir ļoti neizturīgi pret salu un paspēs nobriest līdz ziemai. Rudenī var lietot kāliju saturošu mēslojumu, kas stiprina auga šūnas un palielina tā salcietību.
Ja Alžīrijas efeja tiek audzēta kā augsnes segums, tā pārziemo labāk, jo to lielā mērā aizsargā sniega sega, kas darbojas kā dabīgs izolators. Jo biezāka un stabilāka ir sniega sega, jo labāk augs ir pasargāts no krasām temperatūras svārstībām un sala. Problēmas var rasties kailsala periodos, kad sniega nav, bet gaisa temperatūra ir ļoti zema. Šādos apstākļos lapas un dzinumi var stipri ciest.
Vislielākais risks ir efejām, kas tiek audzētas vertikāli pie sienām, žogiem vai citiem atbalstiem. Šie augi ir pilnībā pakļauti aukstā vēja un sala iedarbībai. Tāpat arī konteineros audzēti augi ir īpaši neaizsargāti, jo to sakņu sistēma var pilnībā izsalt, jo podā esošā augsne atdziest daudz ātrāk un dziļāk nekā atklātā laukā. Tādēļ šādos gadījumos ir nepieciešami īpaši ziemošanas pasākumi.
Sagatavošanās darbi rudenī
Pirms ziemas iestāšanās ir svarīgi veikt dažus sagatavošanās darbus, lai palīdzētu Alžīrijas efejai labāk pārciest auksto periodu. Viens no svarīgākajiem darbiem ir sakņu zonas mulčēšana. Ap auga pamatni uzberiet biezu, apmēram 10-15 cm slāni mulčas – tas var būt komposts, kūdra, sausas lapas, salmi vai egļu zari. Mulča palīdzēs izolēt sakņu sistēmu no sala, pasargājot to no izsalšanas, un palīdzēs saglabāt stabilāku augsnes temperatūru.
Rudenī, pirms lielā sala, ir ieteicams augu kārtīgi aplaistīt. Šo procesu sauc par mitrumuzlādes laistīšanu. Labi samitrināta augsne sasalst lēnāk un labāk aizsargā saknes nekā sausa, irdena augsne. Turklāt tas nodrošina augam mitruma rezerves ziemai, jo mūžzaļie augi, kā efeja, turpina iztvaikot mitrumu caur lapām arī ziemā. Ziemas saule un vējš var izraisīt auga izžūšanu, ja saknes nespēj uzņemt mitrumu no sasalušās augsnes.
Ja uz efejas ir redzami bojāti, slimi vai vāji dzinumi, tos ieteicams izgriezt pirms ziemas. Tas uzlabos gaisa cirkulāciju un samazinās slimību ierosinātāju pārziemošanas iespējas. Tomēr radikālu apgriešanu rudenī nevajadzētu veikt, jo tas var stimulēt jaunu dzinumu augšanu, kas nepaspēs nobriest. Lielākus veidošanas darbus labāk atstāt uz pavasari, kad būs redzams, kā augs ir pārziemojis.
Vertikāli augošas efejas var būt nepieciešams noņemt no atbalsta un pieliekt pie zemes. To dara uzmanīgi, lai nesalauztu stumbrus. Pie zemes pieliektos dzinumus var piespraust ar metāla skavām un pēc tam pārklāt ar egļu zariem vai citu pieseguma materiālu. Šādā veidā augs būs labāk pasargāts no aukstā vēja un atradīsies zem sniega segas. Šī metode ir darbietilpīga, bet ļoti efektīva.
Piesegšanas metodes un materiāli
Kad gaisa temperatūra stabili noslīd zem nulles, ir laiks piesegt Alžīrijas efeju. Piesegšanai var izmantot dažādus materiālus, bet ir svarīgi, lai tie būtu gaisa caurlaidīgi, lai zem seguma neveidotos kondensāts un nesāktos puves procesi. Viens no labākajiem un pieejamākajiem materiāliem ir egļu vai priežu zari. Tie labi aiztur sniegu, pasargā no vēja un saules, bet vienlaikus nodrošina ventilāciju.
Vertikāli augošu efeju piesegšanai var izmantot agrotīklu, džutas audumu vai citus speciālus ziemas pieseguma materiālus. Augu aptin ar vairākām materiāla kārtām. Svarīgi ir atstāt nelielu gaisa spraugu starp augu un piesegumu. Lai to panāktu, ap augu var izveidot vieglu karkasu no koka līstēm vai mietiņiem, uz kura tad klāj pieseguma materiālu. Šāds “namiņš” pasargās augu ne tikai no sala, bet arī no sniega smaguma, kas varētu nolauzt zarus.
Kā augsnes segumu audzētas efejas vislabāk piesegt ar biezu sausu lapu kārtu, kuru no augšas nosedz ar egļu zariem, lai vējš tās neaizpūstu. Šāds dabīgs segums lieliski imitē meža apstākļus, kur nobirušās lapas pasargā augus no izsalšanas. Pavasarī, kad sniegs ir nokusis un augsne sāk atkust, piesegumu pakāpeniski noņem.
Nekādā gadījumā nevajadzētu izmantot polietilēna plēvi vai citus gaisu necaurlaidīgus materiālus. Zem tiem veidojas siltumnīcas efekts, temperatūra saulainās ziemas dienās var strauji paaugstināties, bet naktī atkal strauji pazemināties. Šādas krasas temperatūras svārstības, kā arī mitruma uzkrāšanās, augam ir daudz kaitīgākas par stabilu salu un var izraisīt auga izsušanu un bojāeju.
Konteineros audzētu efeju ziemošana
Konteineros audzētas Alžīrijas efejas ir īpaši jutīgas pret salu, jo to sakņu sistēma nav aizsargāta ar lielu augsnes masu. Atstāt podu ārā uz zemes bez jebkādas aizsardzības nozīmē gandrīz drošu auga bojāeju. Tāpēc ir vairāki veidi, kā nodrošināt konteineraugu pārziemošanu. Viena no drošākajām metodēm ir poda pārvietošana uz ziemošanas telpām.
Ideāla ziemošanas vieta ir vēsa, gaiša telpa, kur temperatūra ziemā turas starp 0°C un +10°C. Tā var būt negkurināma veranda, garāža ar logu, pagrabs vai kāpņu telpa. Šādos apstākļos auga dzīvības procesi palēninās, bet pilnībā neapstājas. Ziemošanas periodā laistīšana ir jāsamazina līdz minimumam – tikai tik daudz, lai nepieļautu pilnīgu augsnes izžūšanu. Pārāk bieža laistīšana vēsos apstākļos var ātri izraisīt sakņu puvi.
Ja nav piemērotu telpu, kur augu pārvietot, podu var mēģināt ieziemot ārā. Viena no metodēm ir poda ierakšana zemē līdz ar augsnes virskārtu dārzā. Zeme darbosies kā dabīgs izolators un pasargās saknes no krasām temperatūras svārstībām. Pēc ierakšanas auga virszemes daļu un augsni podā mulčē un piesedz tāpat kā atklātā laukā augošus augus.
Cita metode ir poda siltināšana. Podu var ietīt vairākās kārtās ar burbuļplēvi, džutas maisiem, veciem plediem vai citiem siltumizolējošiem materiāliem. Pēc tam to ievieto lielākā kastē, un tukšumus piepilda ar sausām lapām, salmiem vai putuplasta granulām. Svarīgi ir nosiltināt ne tikai poda sānus, bet arī apakšu, novietojot to uz putuplasta plāksnes vai koka paliktņa, lai pasargātu no saskares ar auksto zemi. Virszemes daļu arī piesedz ar agrotīklu vai egļu zariem.
