Lai Alžīrijas efeja augtu lekna, spēcīga un veidotu košu, blīvu lapotni, ir svarīgi nodrošināt to ar nepieciešamajām barības vielām. Lai gan šis augs nav pārāk prasīgs, regulāra un pareizi sabalansēta mēslošana veicinās tā veselību un dekorativitāti. Barības vielu trūkums var izpausties kā palēnināta augšana, sīkas un bālas lapas, kā arī paaugstināta uzņēmība pret slimībām un kaitēkļiem. Savukārt pārmērīga mēslošana var būt tikpat kaitīga, izraisot sakņu apdegumus un auga novājināšanos. Tādēļ ir būtiski atrast zelta vidusceļu, mēslojot augu atbilstoši tā augšanas ciklam un vajadzībām.
Galvenās barības vielas, kas nepieciešamas Alžīrijas efejai, tāpat kā vairumam augu, ir slāpeklis (N), fosfors (P) un kālijs (K). Slāpeklis ir īpaši svarīgs, jo tas veicina zaļās masas – lapu un dzinumu – augšanu. Fosfors ir nepieciešams sakņu sistēmas attīstībai un enerģijas pārnesei augā, savukārt kālijs stiprina auga šūnu sienas, uzlabo tā vispārējo izturību pret slimībām, kaitēkļiem un nelabvēlīgiem apstākļiem. Papildus šiem makroelementiem, augam ir nepieciešami arī mikroelementi, piemēram, dzelzs, magnijs un mangāns, kas, lai arī mazākos daudzumos, ir būtiski veselīgai attīstībai.
Labākais laiks Alžīrijas efejas mēslošanai ir aktīvās augšanas periods, kas ilgst no pavasara līdz rudenim. Šajā laikā augs aktīvi veido jaunus dzinumus un lapas, tādēļ tam ir paaugstināta nepieciešamība pēc barības vielām. Ziemas mēnešos, kad auga augšana palēninās vai apstājas, mēslošana ir jāpārtrauc vai jāsamazina līdz minimumam. Mēslošana miera periodā var kaitēt augam, jo tas nespēj izmantot uzņemtās barības vielas, kas uzkrājas augsnē un var bojāt saknes.
Izvēloties mēslojumu, priekšroka jādod sabalansētam kompleksam mēslojumam, kas paredzēts dekoratīvo lapu augiem. Šādiem mēslojumiem parasti ir augstāks slāpekļa saturs, kas veicinās sulīgas lapotnes veidošanos. Mēslojums ir pieejams dažādās formās – šķidrā, granulētā vai nūjiņu veidā. Šķidros mēslojumus parasti pievieno laistāmajam ūdenim, un tie nodrošina ātru barības vielu uzsūkšanos, savukārt ilgstošas iedarbības mēslojumi, piemēram, granulas vai nūjiņas, barības vielas izdala pakāpeniski vairāku mēnešu garumā.
Mēslošanas grafiks un biežums
Pareizs mēslošanas grafiks ir atkarīgs no vairākiem faktoriem, tostarp auga vecuma, augšanas apstākļiem un izvēlētā mēslojuma veida. Kā vispārīgs noteikums, Alžīrijas efeju aktīvās augšanas sezonā (no aprīļa līdz septembrim) ieteicams mēslot reizi divās līdz četrās nedēļās, ja tiek izmantots šķidrais mēslojums. Pirms mēslošanas augs vienmēr ir jāaplaista ar tīru ūdeni. Mēslošana sausā augsnē var izraisīt sakņu apdegumus, jo mēslojuma koncentrācija ap saknēm būs pārāk augsta.
Ja izvēlaties ilgstošas iedarbības mēslojumu, piemēram, granulas, kas iestrādājamas augsnes virskārtā, mēslošana parasti ir nepieciešama tikai vienu vai divas reizes sezonā, atkarībā no ražotāja norādījumiem. Šis ir ērts risinājums, jo nav jāatceras par regulāru mēslošanu. Tomēr ir svarīgi precīzi ievērot norādīto devu, jo pārmēslošana ar šāda veida produktiem var būt grūtāk labojama.
Jauniem, nesen pārstādītiem vai pavairotiem augiem mēslošanu nevajadzētu sākt uzreiz. Pēc pārstādīšanas svaigā augsnē parasti ir pietiekami daudz barības vielu apmēram 4-6 nedēļām. Šajā periodā augam ir jāļauj adaptēties un izveidot jaunas saknes. Pēc tam var sākt mēslot ar pusi no ieteicamās devas, pakāpeniski to palielinot līdz pilnai devai, kad augs ir pilnībā iesakņojies un sācis aktīvi augt.
Ziemā, no oktobra līdz martam, mēslošana ir jāpārtrauc. Augs atrodas miera stāvoklī, un tā vielmaiņa ir palēnināta. Papildu barības vielu piedeva šajā laikā ne tikai netiks izmantota, bet var arī kaitēt, izraisot sāļu uzkrāšanos augsnē un radot stresu augam. Mēslošanu atsāk pavasarī, kad parādās pirmās jaunās augšanas pazīmes.
Piemērotu mēslošanas līdzekļu izvēle
Tirgū ir pieejams plašs mēslošanas līdzekļu klāsts, tāpēc ir svarīgi izvēlēties Alžīrijas efejai vispiemērotāko. Vislabākā izvēle ir sabalansēts, ūdenī šķīstošs komplekss mēslojums, kas paredzēts telpaugiem vai dekoratīvo lapu augiem. Šādu mēslojumu N-P-K (slāpeklis-fosfors-kālijs) attiecība bieži ir, piemēram, 20-20-20 vai 10-10-10, kas nozīmē, ka visi trīs galvenie elementi ir vienādās daļās. Var izvēlēties arī mēslojumu ar nedaudz augstāku slāpekļa saturu, lai īpaši stimulētu lapu augšanu.
Papildus sintētiskajiem mēslošanas līdzekļiem, var izmantot arī organiskos mēslojumus. Tie ir dabiskas izcelsmes un parasti darbojas lēnāk, pakāpeniski uzlabojot augsnes struktūru un mikrofloru. Labi piemēri ir komposts, biohumuss (slieku komposts) vai dažādi augu ekstrakti. Kompostu var iestrādāt augsnes virskārtā pavasarī, vai arī pagatavot komposta tēju, ko izmanto laistīšanai. Organiskie mēslojumi samazina pārmēslošanas risku un veicina ilgtermiņa augsnes veselību.
Izvēloties mēslojumu, pievērsiet uzmanību arī tam, vai tas satur mikroelementus. Tādi elementi kā dzelzs, magnijs, cinks, varš un bors ir nepieciešami nelielos daudzumos, bet to trūkums var izraisīt specifiskus simptomus, piemēram, hlorozi (lapu dzeltēšanu starp dzīslām, kas liecina par dzelzs trūkumu). Lielākā daļa kvalitatīvu komplekso mēslojumu satur arī nepieciešamo mikroelementu komplektu.
Neatkarīgi no tā, kādu mēslojumu izvēlaties, vissvarīgākais ir stingri ievērot ražotāja norādītās devas un lietošanas instrukcijas. Bieži vien dārzkopji iesācēji pieļauj kļūdu, domājot, ka “vairāk ir labāk”. Attiecībā uz mēslošanu šis princips nedarbojas un var novest pie negatīvām sekām. Labāk ir mēslot nedaudz mazāk nekā ieteikts, nekā pārsniegt devu.
Pārmēslošanas un barības vielu trūkuma pazīmes
Ir svarīgi atpazīt pazīmes, kas liecina par barības vielu disbalansu – gan trūkumu, gan pārmērību. Barības vielu trūkums visbiežāk izpaužas kā lēna vai apstājusies augšana, sīkas, bālas vai dzeltenīgas lapas. Specifiski simptomi var norādīt uz konkrēta elementa trūkumu. Piemēram, slāpekļa trūkums izraisa vispārēju auga dzeltēšanu, sākot ar vecākajām, apakšējām lapām. Dzelzs trūkums, kā jau minēts, izraisa hlorozi, kur lapu dzīslas paliek zaļas, bet audi starp tām kļūst dzelteni.
Magnija trūkums var izraisīt līdzīgus simptomus kā dzelzs trūkums, bet dzeltēšana bieži vien parādās kā raksturīgi V-veida laukumi uz vecākām lapām. Ja pamanāt kādu no šīm pazīmēm, un augs sen nav mēslots, ir laiks to pabarot ar sabalansētu komplekso mēslojumu. Pēc mēslošanas auga stāvoklim vajadzētu uzlaboties dažu nedēļu laikā.
Pārmēslošana ir tikpat bīstama kā barības vielu trūkums. Tās pazīmes var būt brūni, apdeguši lapu gali un malas, pēkšņa lapu biršana un auga novīšana, neskatoties uz mitru augsni. Uz augsnes virsmas var veidoties balta, sāļaina garoza no mēslojuma sāļu uzkrāšanās. Smagos gadījumos saknes tiek ķīmiski apdedzinātas, kļūst tumšas un mīkstas, un augs var aiziet bojā.
Ja ir aizdomas par pārmēslošanu, ir jārīkojas nekavējoties. Ja augs ir podā, tas ir pamatīgi jāskalo. To dara, lejot lielu daudzumu ūdens cauri podam, ļaujot tam brīvi iztecēt caur drenāžas caurumiem. Šis process palīdzēs izskalot liekos sāļus no augsnes. Pēc skalošanas ļaujiet augsnei kārtīgi apžūt un pārtrauciet mēslošanu vismaz uz mēnesi. Turpmāk mēslojiet retāk un ar vājākas koncentrācijas šķīdumu.
Mēslošanas pielāgošana specifiskām vajadzībām
Lai gan vispārējie mēslošanas ieteikumi der vairumam situāciju, dažreiz ir nepieciešams pielāgot mēslošanas režīmu atbilstoši specifiskiem apstākļiem. Piemēram, raiblapu Alžīrijas efejas šķirnēm var būt nepieciešams mēslojums ar nedaudz zemāku slāpekļa saturu. Pārāk daudz slāpekļa var stimulēt hlorofila ražošanu, kā rezultātā lapas var zaudēt savu dekoratīvo raibumu un kļūt zaļākas.
Augi, kas aug vājā apgaismojumā, aug lēnāk un patērē mazāk barības vielu. Šādus augus vajadzētu mēslot retāk vai ar vājākas koncentrācijas mēslojuma šķīdumu nekā tos, kas aug spilgtā gaismā. Pārmērīga mēslošana vāja apgaismojuma apstākļos var viegli novest pie sāļu uzkrāšanās un sakņu bojājumiem. Vienmēr pielāgojiet mēslošanu auga augšanas intensitātei.
Lieli, pieauguši augi, kas jau daudzus gadus aug vienā un tajā pašā podā, var ciest no barības vielu izsīkuma augsnē. Šādiem augiem regulāra mēslošana ir īpaši svarīga. Papildus regulārai mēslošanai, reizi gadā pavasarī ir ieteicams atjaunot augsnes virskārtu, noņemot dažus centimetrus vecās augsnes un aizstājot to ar svaigu, barības vielām bagātu kompostu vai podu augsni. Tas nodrošinās papildu barības vielu devu.
Ja Alžīrijas efeja tiek audzēta kā augsnes segums dārzā, tās mēslošanas vajadzības parasti ir mazākas, jo tā var iegūt barības vielas no lielāka augsnes apjoma. Parasti pietiek ar komposta vai cita organiskā mēslojuma iestrādāšanu augsnē pavasarī. Papildu mēslošana ar minerālmēsliem var būt nepieciešama tikai tad, ja augsne ir ļoti nabadzīga vai ja augam parādās barības vielu trūkuma pazīmes.
