Ābolu mētra ‘Variegata’ ir daudzgadīgs un salcietīgs augs, kas Latvijas klimatiskajos apstākļos parasti spēj veiksmīgi pārziemot atklātā laukā. Tās sakņu sistēma ir pietiekami izturīga, lai pārdzīvotu salu, un pavasarī no tās attīstītos jauni, spēcīgi dzinumi. Tomēr, lai nodrošinātu, ka augs ne tikai izdzīvo, bet arī nākamajā sezonā aug spēcīgs un veselīgs, ir ieteicams veikt dažus sagatavošanās darbus rudenī. Pareiza sagatavošana ziemai ir īpaši svarīga jauniem, nesen iestādītiem augiem, kā arī reģionos ar īpaši bargām, bezsniega ziemām, kad kailsals var dziļi sasaldēt augsni un bojāt saknes.
Sagatavošanās ziemošanai sākas jau vasaras beigās. Sākot no augusta beigām, ir jāpārtrauc jebkāda mēslošana, īpaši ar slāpekli bagātiem mēslošanas līdzekļiem. Mēslošana šajā periodā varētu stimulēt jaunu, nenobriedušu dzinumu veidošanos, kas nav pietiekami izturīgi, lai pārdzīvotu ziemas salu. Tā vietā augam ir jāļauj pakāpeniski pāriet miera periodā un uzkrāt barības vielas saknēs, kas būs nepieciešamas pavasara augšanas sākumam. Arī laistīšana rudenī pakāpeniski jāsamazina, pielāgojoties dabiskajiem laika apstākļiem.
Pēc pirmajām nopietnajām rudens salnām, kad auga virszemes daļa ir kļuvusi brūna un sākusi atmirt, ir laiks to apgriezt. Ar asām dārza šķērēm nogriez visus stublājus, atstājot apmēram 5-10 centimetrus virs zemes. Šī apgriešana ir svarīga vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, tā novērš slimību ierosinātāju un kaitēkļu oliņu pārziemošanu uz vecajām auga daļām. Otrkārt, tā padara dobi koptāku un atvieglo pavasara darbus. Nogrieztos stublājus ieteicams savākt un sadedzināt vai izmest, nevis atstāt kompostā, it īpaši, ja vasaras laikā augam bija kādas slimību pazīmes.
Pēc apgriešanas vissvarīgākais solis ir sakņu zonas mulčēšana. Mulča kalpo kā izolējoša sega, kas pasargā saknes no krasām temperatūras svārstībām un dziļa sasaluma. Tā arī palīdz saglabāt augsnē mitrumu un aizsargā to no erozijas. Mulčēšana ir īpaši svarīga, ja ziema ir auksta, bet bez sniega, jo sniega sega dabiski pilda šo pašu izolācijas funkciju. Pareiza un savlaicīga sagatavošana nodrošinās, ka tava ābolu mētra pavasarī atmostos spēka pilna.
Mulčēšanas materiāli un tehnika
Kā mulču ziemas piesegumam var izmantot dažādus organiskos materiālus, kas ir pieejami dārzā. Viens no labākajiem variantiem ir labi sadalījies komposts. Uzber apmēram 5-10 cm biezu komposta kārtu ap apgrieztā auga pamatni. Komposts ne tikai nodrošinās lielisku siltumizolāciju, bet arī lēnām sadaloties, bagātinās augsni ar barības vielām, kas būs pieejamas augam pavasarī, sākoties augšanai.
Lielisks mulčēšanas materiāls ir arī sausas koku lapas. Tās ir vieglas, gaisīgas un labi aiztur siltumu. Vislabāk izmantot ozola vai kļavu lapas, jo tās sadalās lēnāk. Lai lapas neaizpūstu vējš, tās var nedaudz sajaukt ar dārza zemi vai pārklāt ar egļu vai priežu zariem. Lapu mulča ir īpaši laba izvēle, ja vēlies radīt dabiskus apstākļus, kas līdzinās meža videi.
Salmi vai siens arī ir efektīvs mulčēšanas materiāls. Tie veido biezu, gaisīgu kārtu, kas lieliski pasargā no sala. Tomēr jāņem vērā, ka salmos un sienā var būt nezāļu sēklas, kas pavasarī var sākt dīgt. Tāpat šāda mulča var pievilināt peles un citus grauzējus, kas var bojāt auga saknes. Tāpēc, izmantojot salmus, ir vērts regulāri pārbaudīt, vai zem tiem nav ierīkotas grauzēju alas.
Neitrāla kūdra ir vēl viens populārs materiāls ziemas piesegumam. Tā labi aiztur siltumu un aizsargā saknes. Tomēr jāatceras, ka sausa kūdra var būt grūti samitrināma un tā nedaudz paskābina augsni. Uzklājot mulčas slāni, neatkarīgi no izvēlētā materiāla, ir svarīgi atstāt nelielu brīvu zonu tieši ap auga centru, lai nodrošinātu gaisa piekļuvi un novērstu puves risku pavasarī, kūstot sniegam.
Podā audzētu mētru ziemošana
Ja ābolu mētra tiek audzēta podā vai konteinerī, tās pārziemošana prasa īpašu pieeju, jo sakņu sistēma podā ir daudz vairāk pakļauta sala iedarbībai nekā atklātā laukā. Mazos podos augsne var pilnībā sasalt, kas gandrīz noteikti novedīs pie auga bojāejas. Tāpēc podā audzētas mētras nedrīkst atstāt ziemot ārā bez papildu aizsardzības.
Viena no drošākajām metodēm ir poda ierakšana zemē dārzā. Izroc bedri, kas ir pietiekami liela, lai tajā ievietotu visu podu līdz pat tā augšējai malai. Zeme apkārt podam darbosies kā dabiska izolācija un pasargās saknes no caursalšanas. Pirms ierakšanas pārliecinies, ka poda drenāžas caurumi nav aizsērējuši. Pēc ierakšanas auga virsmu var papildus mulčēt, tāpat kā atklātā laukā augošos augus.
Cita iespēja ir pārvietot podu uz aizsargātu, bet neapkurinātu vietu, piemēram, vēsu pagrabu, garāžu, neapkurinātu siltumnīcu vai slēgtu verandu. Ideālā temperatūra ziemošanai ir no 0 līdz +5 grādiem pēc Celsija. Šādos apstākļos augs ieies pilnīgā miera periodā. Laistīšana šajā laikā jāsamazina līdz minimumam – pietiek apliet reizi mēnesī vai pat retāk, tikai tik daudz, lai sakņu kamols pilnībā neizžūtu. Ir svarīgi nodrošināt, lai telpā būtu vismaz neliela gaisa cirkulācija, lai novērstu pelējuma veidošanos.
Ja nav pieejama vēsa telpa, mētru var mēģināt pārziemināt uz gaišas, vēsas palodzes dzīvoklī. Tomēr šis ir visgrūtākais variants, jo centrālapkures sausais un siltais gaiss augam nav labvēlīgs. Augs var turpināt nīkulīgi augt, izstīdzēt un kļūt uzņēmīgs pret kaitēkļiem, piemēram, tīklērcēm. Ja izvēlies šo metodi, nodrošini augam pēc iespējas vairāk gaismas, novieto to tālāk no radiatoriem un regulāri apsmidzini, lai paaugstinātu gaisa mitrumu.
Pavasara atmoda
Pavasarī, kad sniegs ir nokusis un augsne sāk atkust, ir laiks palīdzēt ābolu mētrai atmosties no ziemas miega. Nesteidzies noņemt ziemas piesegumu pārāk agri. Vieglas pavasara salnas vēl var nodarīt kaitējumu jaunajiem, maigajiem dzinumiem. Vislabāk sagaidīt brīdi, kad ir iestājies stabils, silts laiks un salnu draudi ir pagājuši.
Kad pienācis īstais laiks, uzmanīgi noņem mulčas slāni un egļu zarus. Ja kā mulča tika izmantots komposts, daļu no tā var viegli iestrādāt augsnes virskārtā ap augu, kas kalpos kā pirmā pavasara barības deva. Pārējo mulčas materiālu (lapas, salmus) var aizvākt uz komposta kaudzi. Pēc pieseguma noņemšanas viegli uzirdini augsni ap augu, lai uzlabotu aerāciju un palīdzētu zemei ātrāk iesilt.
Podā ziemojušos augus pavasarī pakāpeniski jāpieradina pie āra apstākļiem. Sākumā iznes podu ārā uz dažām stundām dienā, novietojot to no tiešiem saules stariem un vēja pasargātā vietā. Pakāpeniski palielini ārā pavadīto laiku vairāku dienu vai nedēļas garumā, līdz augs ir pilnībā adaptējies. Šis norūdīšanas process ir svarīgs, lai augs neciestu no pēkšņām vides maiņām.
Kad augs ir sācis aktīvi dzīt jaunus dzinumus, var atsākt regulāru laistīšanu un, ja nepieciešams, mēslošanu. Pavasaris ir arī īstais laiks, lai sadalītu un pārstādītu pārāk saaugušus cerus. Pareizi pārziemināts un pavasarī aprūpēts augs ātri atgūs spēkus un visu vasaru priecēs tevi ar savu krāšņo lapotni un brīnišķīgo aromātu.
