Atzarošana ir viens no svarīgākajiem kopšanas pasākumiem, kas palīdz uzturēt Ķīnas kelreitērijas veselību, veidot estētiski pievilcīgu vainagu un nodrošināt ilgmūžību. Lai gan šis koks nav no tiem, kam nepieciešama intensīva un regulāra griešana, pareizi un savlaicīgi veikta atzarošana var būtiski uzlabot tā struktūru un vitalitāti. Ir svarīgi saprast atzarošanas mērķus, pareizo laiku un tehniku, lai nenodarītu kokam kaitējumu un sasniegtu vēlamos rezultātus. Šajā rakstā mēs detalizēti aplūkosim, kāpēc, kad un kā pareizi atzarot Ķīnas kelreitēriju.
Atzarošanas mērķi un nozīme
Atzarošanai var būt vairāki mērķi, un tie mainās atkarībā no koka vecuma un stāvokļa. Galvenais un vispārīgais mērķis ir uzturēt koka veselību. Tas ietver visu sauso, slimo, bojāto vai kaitēkļu invadēto zaru izgriešanu. Šāda sanitārā atzarošana novērš slimību un kaitēkļu izplatīšanos uz veselajām koka daļām un uzlabo tā vispārējo stāvokli. Tāpat tiek izgriezti zari, kas krustojas vai berzējas viens gar otru, jo šajās vietās veidojas brūces, kas ir potenciāli infekciju vārti.
Otrs svarīgs mērķis, īpaši jaunajiem kokiem, ir spēcīgas un stabilas vainaga struktūras izveidošana. Veidojošā atzarošana palīdz izveidot vienu centrālo stumbru (līderi) un labi izvietotus, spēcīgus skeletzarus. Pareizi veidots vainags ir ne tikai skaistāks, bet arī izturīgāks pret vēju un sniega slodzi, samazinot zaru lūšanas risku nākotnē. Tāpat tiek noņemti pārāk zemu augoši zari, kas var traucēt pārvietošanos zem koka.
Trešais mērķis ir uzlabot koka dekorativitāti un uzturēt vēlamo izmēru un formu. Atzarošana ļauj retināt pārāk biezu vainagu, tādējādi uzlabojot gaismas piekļuvi un gaisa cirkulāciju visām vainaga daļām. Tas ne tikai veicina veselīgāku lapotni un labāku ziedēšanu, bet arī izceļ koka dabisko skaistumu un interesanto zaru struktūru, kas ir īpaši dekoratīva ziemā.
Lai gan Ķīnas kelreitērija zied uz jaunajiem dzinumiem, specifiska atzarošana ziedēšanas veicināšanai parasti nav nepieciešama. Veselīgs, labi kopts koks ar pietiekamu saules gaismu ziedēs bagātīgi bez īpašas iejaukšanās. Tomēr vecu, novājinātu ziedzaru izgriešana var palīdzēt novirzīt enerģiju jaunu, produktīvāku dzinumu veidošanai.
Labākais laiks atzarošanai
Pareiza laika izvēle atzarošanai ir kritiski svarīga, lai minimizētu stresu kokam un nodrošinātu ātru brūču sadzīšanu. Vislabākais laiks Ķīnas kelreitērijas atzarošanai ir ziemas beigas vai agrs pavasaris (februāris, marts), kamēr koks vēl atrodas miera periodā un nav sākusies aktīva sulu cirkulācija. Šajā laikā koks ir bez lapām, kas ļauj labi pārredzēt vainaga struktūru un pieņemt pārdomātus lēmumus par to, kurus zarus atstāt un kurus izgriezt.
Atzarošana miera periodā samazina arī risku inficēt koku ar dažādām slimībām, jo daudzi patogēni šajā laikā ir neaktīvi. Turklāt kokam ir pietiekami daudz laika, lai sāktu dziedēt brūces, pirms sākas aktīvā augšanas sezona. Kad pavasarī sākas augšana, koks visu enerģiju varēs veltīt jaunu dzinumu veidošanai, nevis cīņai ar atzarošanas radīto stresu.
Sanitāro atzarošanu, kas ietver sausu, nolauztu vai acīmredzami slimu zaru izgriešanu, var veikt jebkurā gada laikā, kad vien pamanāt problēmu. Šādu zaru tūlītēja noņemšana ir svarīga, lai novērstu tālākus bojājumus vai slimību izplatīšanos. Tomēr lielākus, dzīvus zarus nevajadzētu griezt augšanas sezonā, īpaši vasarā, jo tas var izraisīt pārmērīgu sulu tecēšanu un novājināt koku.
Stingri jāizvairās no atzarošanas vēlā rudenī. Šajā laikā veiktie griezumi var nespēt pienācīgi sadzīt pirms ziemas sala iestāšanās. Turklāt rudenī veikta atzarošana var stimulēt jaunu dzinumu veidošanos, kas noteikti apsals ziemā. Tāpēc, ja esat nokavējis pavasara atzarošanu, labāk nogaidīt līdz nākamajai ziemai.
Jaunu koku veidojošā atzarošana
Pirmajos gados pēc iestādīšanas atzarošanas galvenais mērķis ir izveidot spēcīgu un līdzsvarotu koka struktūru, kas kalpos tam visu mūžu. Pirmajā vai otrajā gadā pēc stādīšanas izvēlieties vienu spēcīgāko, vertikāli augošo zaru par centrālo līderi. Ja ir vairāki konkurējoši līderi, atstājiet vislabāk novietoto un pārējos saīsiniet vai noņemiet pilnībā. Tas nodrošinās spēcīgu centrālo stumbru.
Tālāk izvēlieties 3-5 spēcīgus, labi izvietotus sānu zarus, kas kļūs par galvenajiem skeletzariem. Šiem zariem vajadzētu augt dažādos virzienos un atrasties dažādos augstumos ap stumbru, lai svars būtu vienmērīgi sadalīts. Dodiet priekšroku zariem, kas no stumbra atiet platā leņķī (tuvāk 90 grādiem), jo tie ir daudz stiprāki un mazāk pakļauti lūšanai nekā tie, kas aug šaurā, V veida leņķī. Vājos, tievos un nepareizi augošos zarus noņemiet.
Noņemiet visus zarus, kas aug pārāk zemu uz stumbra, lai nākotnē nodrošinātu brīvu pārvietošanos zem koka. Vēlamais stumbra augstums bez zariem ir atkarīgs no koka atrašanās vietas un jūsu vēlmēm, bet parasti tie ir vismaz 1,5–2 metri. Šo veidojošo atzarošanu veic pakāpeniski vairāku gadu garumā, katru gadu noņemot tikai dažus zarus, lai neradītu kokam pārāk lielu stresu.
Atcerieties, ka katrs griezums ietekmē koka turpmāko augšanu. Vienmēr pirms griešanas padomājiet, kāds būs rezultāts pēc vairākiem gadiem. Mērķis ir izveidot atvērtu, bet spēcīgu vainagu ar labu zaru izvietojumu, kas ļaus gaismai un gaisam brīvi cirkulēt.
Pieaugušu koku uzturošā atzarošana
Kad koks ir sasniedzis briedumu un tam ir izveidota pamatstruktūra, atzarošana kļūst daudz vienkāršāka un retāka. Pieaugušiem kokiem galvenokārt nepieciešama uzturošā un sanitārā atzarošana, ko parasti veic reizi dažos gados. Galvenais uzdevums ir uzturēt koka veselību un drošību, kā arī saglabāt tā dabisko formu.
Regulāri pārbaudiet koku un izgrieziet visus sausos, slimos vai bojātos zarus. Šie zari ne tikai bojā koka izskatu, bet arī var kļūt par slimību perēkļiem un apdraudēt pārējo koku. Tāpat noņemiet zarus, kas aug uz iekšu, krustojas vai berzējas viens gar otru. Izgrieziet arī ūdenszarus – spēcīgus, vertikāli augošus dzinumus, kas veidojas uz stumbra vai lieliem zariem, jo tie patērē daudz enerģijas un bojā vainaga formu.
Ja vainags ir kļuvis pārāk biezs, to var nedaudz retināt. Tas uzlabos gaisa cirkulāciju un gaismas piekļuvi vainaga iekšpusei, kas ir svarīgi, lai novērstu sēnīšu slimību attīstību un nodrošinātu, ka arī iekšējie zari saņem gaismu un veido lapas. Retinot vainagu, izgrieziet vājākos zarus, atstājot spēcīgākos un labāk novietotos. Vienā reizē nevajadzētu noņemt vairāk par 20-25% no kopējās vainaga masas.
Ja koks ir kļuvis pārāk liels savai atrašanās vietai, var veikt tā izmēra samazināšanu. Tomēr to jādara ļoti uzmanīgi un pakāpeniski, saīsinot atsevišķus zarus līdz sānu zaram, kas aug vēlamajā virzienā. Izvairieties no krasas galotnes nozāģēšanas, jo tas sakropļos koku un izraisīs daudzu vārgu ūdenszaru augšanu griezuma vietā. Ja nepieciešama liela apjoma atzarošana, labāk uzticēt šo darbu profesionālam arboristam.
Pareiza griešanas tehnika un instrumenti
Lai atzarošana būtu veiksmīga un nekaitētu kokam, ir svarīgi izmantot pareizus instrumentus un tehniku. Pārliecinieties, ka jūsu instrumenti – dārza šķēres, zaru zāģis – ir asi un tīri. Neasi instrumenti plēš mizu un veido nelīdzenas brūces, kas lēnāk dzīst un ir uzņēmīgākas pret infekcijām. Pirms darba un starp dažādiem kokiem instrumentus ieteicams dezinficēt ar spirtu vai speciālu dezinfekcijas līdzekli.
Mazākus zarus (līdz 2 cm diametrā) griež ar dārza šķērēm. Griezumu veic apmēram 5 mm virs pumpura, kas vērsts uz ārpusi. Griezumam jābūt nedaudz slīpam, vērstam prom no pumpura, lai ūdens varētu notecēt un nekrātos uz tā. Negrieziet pārāk tuvu pumpuram, lai to nebojātu, bet arī neatstājiet pārāk garu celmu, kas var atmirt un kļūt par infekcijas avotu.
Lielākus zarus zāģē nost, izmantojot trīs griezienu metodi, lai novērstu mizas noplēšanu no stumbra. Pirmo iegriezumu veic zara apakšpusē, apmēram 20-30 cm no stumbra. Otro griezienu veic no augšpuses, nedaudz tālāk no stumbra nekā pirmo, un zāģē, līdz zars nolūst. Pēc tam palikušo celmu nozāģē tīri un gludi gar pašu zara “apkakli” – sabiezinājumu vietā, kur zars savienojas ar stumbru. Nezāģējiet zaru vienā līmenī ar stumbru, jo zara apkaklē atrodas šūnas, kas nodrošina ātru brūces aizdzīšanu.
Pēc atzarošanas lielas brūces nav nepieciešams apstrādāt ar brūču ziedi vai citiem līdzekļiem. Mūsdienu arboristikas prakse ir pierādījusi, ka koks pats spēj daudz efektīvāk izolēt un sadziedēt brūci, ja griezums ir veikts pareizi. Brūču ziedes var pat aizkavēt dzīšanas procesu un radīt labvēlīgu vidi pūšanas sēnītēm.
📷 Flickr / Szerző: Plant Image Library / Licence: CC BY-SA 2.0
