Lai gan citronkoks ir salīdzinoši izturīgs augs, tas, tāpat kā jebkurš cits telpaugs, var ciest no dažādām slimībām un kaitēkļu uzbrukumiem. Savlaicīga problēmu atpazīšana un pareiza rīcība ir izšķiroša, lai saglabātu auga veselību un dekorativitāti. Visbiežāk problēmas rodas nepareizas kopšanas rezultātā, jo novājināts augs ir daudz uzņēmīgāks gan pret slimībām, gan kaitēkļiem. Tāpēc labākā aizsardzība ir profilakse – optimālu augšanas apstākļu nodrošināšana. Šajā rakstā aplūkosim biežāk sastopamos citronkoku kaitēkļus un slimības, kā arī efektīvas metodes to apkarošanai.
Viens no izplatītākajiem citronkoku kaitēkļiem telpās ir tīklērce. Tās ir ļoti sīkas, gandrīz neredzamas ērces, kas parasti apmetas lapu apakšpusē. To klātbūtni var pamanīt pēc smalka tīmekļa, kas parādās starp lapām un dzinumiem, kā arī pēc sīkiem, dzeltenīgiem punktiņiem uz lapām. Tīklērces barojas ar augu sulu, kā rezultātā lapas zaudē krāsu, kļūst blāvas, vēlāk dzeltē un nobirst. Šie kaitēkļi īpaši aktīvi vairojas siltā un sausā gaisā, tāpēc to invāzija bieži novērojama ziemā, centrālapkures sezonā.
Lai apkarotu tīklērces, pirmkārt, jāpalielina gaisa mitrums ap augu. Regulāri apsmidzini lapas ar ūdeni, īpašu uzmanību pievēršot lapu apakšpusei. Ja invāzija nav stipra, var mēģināt augu kārtīgi noskalot dušā ar remdenu ūdeni, mehāniski noskalojot kaitēkļus. Efektīvs tautas līdzeklis ir zaļo ziepju vai saimniecības ziepju šķīdums (apmēram 20 grami ziepju uz 1 litru ūdens), ar kuru apstrādā lapas no abām pusēm. Pēc pāris stundām augs jānoskalo ar tīru ūdeni. Ja šie līdzekļi nelīdz, jālieto speciāli akaricīdi, kas nopērkami dārzkopības veikalos.
Vēl viens bieži sastopams kaitēklis ir bruņutis un pūkainās bruņutis. Bruņutis izskatās kā mazi, brūngani vai dzeltenīgi vairodziņi, kas nekustīgi pieķērušies pie lapām, to dzīslām un stumbra. Pūkainās bruņutis savukārt veido baltas, vatei līdzīgas pūkas lapu žāklēs un uz jaunajiem dzinumiem. Abas barojas ar augu sulu, izdalot lipīgu šķidrumu – lipīgo medusrasu, uz kuras vēlāk var attīstīties kvēpsēne, kas izpaužas kā melna, sodrējiem līdzīga apsarme.
Bruņutis ir grūti apkarot, jo tās aizsargā ciets vaska vairogs. Ja kaitēkļu nav daudz, tos var mēģināt noņemt mehāniski, izmantojot vates kociņu, kas samitrināts spirtā vai ziepjūdenī. Pēc tam augs jāapstrādā ar ziepju-spirta šķīdumu (1 litrs ūdens, 20 g ziepju, 20 ml spirta). Stipras invāzijas gadījumā jālieto sistēmas iedarbības insekticīdi, kas uzsūcas augā un padara tā sulu indīgu kaitēkļiem. Apstrāde parasti ir jāatkārto vairākas reizes ar 7-10 dienu intervālu.
Laputis un baltblusiņas
Laputis ir mazi, parasti zaļi, melni vai dzelteni kukaiņi, kas veido lielas kolonijas uz jauno dzinumu galotnēm, pumpuriem un lapu apakšpusēm. Tās, tāpat kā bruņutis, sūc augu sulu, izraisot jauno lapu un dzinumu deformāciju, augšanas palēnināšanos. Arī laputis izdala lipīgu medusrasu, kas veicina kvēpsēnes attīstību. Laputis vairojas ļoti ātri, tāpēc ir svarīgi rīkoties nekavējoties, tiklīdz tās pamanītas.
Nelielas laputu kolonijas var noskalot ar spēcīgu ūdens strūklu dušā. Efektīvs līdzeklis ir jau minētais ziepjūdens vai nātru, ķiploku vircas. Var izmantot arī veikalos nopērkamos insekticīdus, kas paredzēti laputu apkarošanai. Daudzi no tiem ir uz dabīgu eļļu (piemēram, nīma eļļas) bāzes, kas ir saudzīgāki videi un cilvēkiem. Apstrāde jāveic rūpīgi, apsmidzinot visas kaitēkļu skartās vietas.
Baltblusiņas ir sīki, balti, lidojoši kukaiņi, kas atgādina miniatūras kodes. Tās parasti uzturas lapu apakšpusē un, ja augu pakustina, paceļas gaisā baltā mākonī. Gan pieaugušie kukaiņi, gan to kāpuri barojas ar augu sulu, novājinot augu un izraisot lapu dzeltēšanu un nobiršanu. Arī baltblusiņas izdala medusrasu. Tās ir grūti apkarojamas, jo ātri vairojas un ir kustīgas.
Cīņai ar baltblusiņām var izmantot dzeltenos līmes slazdus, kas pievilina un noķer lidojošos kukaiņus, tādējādi samazinot to populāciju. Augs regulāri jāapstrādā ar insekticīdiem, īpašu uzmanību pievēršot lapu apakšpusei. Tā kā insekticīdi parasti neiedarbojas uz oliņām, apstrāde jāatkārto vairākas reizes ik pēc 5-7 dienām, lai iznīcinātu jaunizšķīlušos kāpurus. Svarīgi ir apstrādāt arī citus telpaugus, kas atrodas tuvumā, jo baltblusiņas viegli pārvietojas.
Sēnīšu slimības
Viena no biežākajām problēmām, kas saistīta ar nepareizu laistīšanu un sliktu ventilāciju, ir sakņu puve. To izraisa dažādas augsnes sēnītes, kas savairojas pārmērīgi mitrā, sablīvētā augsnē ar sliktu gaisa piekļuvi. Augs sāk nīkuļot, lapas dzeltē, vīst un birst, lai gan augsne ir mitra. Ja augu izņem no poda, var redzēt, ka saknes ir kļuvušas tumšas, brūnas, mīkstas un viegli atdalās. Veselām saknēm jābūt gaišām un stingrām.
Lai glābtu augu no sakņu puves, tas steidzami jāpārstāda. Augs jāizņem no poda, uzmanīgi jānotīra vecā augsne un jāapgriež visas bojātās, pūstošās saknes līdz veseliem audiem. Griezuma vietas jāapstrādā ar saberztu kokogli vai fungicīdu. Pēc tam augs jāiestāda svaigā, vieglā un gaisa caurlaidīgā substrātā nedaudz mazākā podā. Pēc pārstādīšanas laistīšanai jābūt ļoti mērenai, līdz augs sāk atveseļoties. Profilaksei vienmēr nodrošini labu drenāžu un nepārlaisti augu.
Kvēpsēne ir vēl viena izplatīta sēnīšu slimība, kas attīstās uz kaitēkļu (laputu, bruņutu, baltblusiņu) izdalītās lipīgās medusrasas. Tā izpaužas kā melna, sodrējiem līdzīga apsarme uz lapām un zariem. Pati sēne augam tieši nekaitē, bet tā pārklāj lapas virsmu, traucējot fotosintēzes procesu un nomācot augu. Lai atbrīvotos no kvēpsēnes, pirmkārt, ir jāapkaro kaitēkļi, kas to izraisa.
Kad kaitēkļi ir apkaroti, melno apsarmi var nomazgāt no lapām ar mitru drāniņu vai ziepjūdeni. Profilaksei ir svarīgi regulāri pārbaudīt augu, lai laikus pamanītu kaitēkļu parādīšanos un neļautu tiem savairoties. Laba gaisa cirkulācija ap augu arī palīdz novērst sēnīšu slimību attīstību.
Fizioloģiskās problēmas
Bieži vien citronkoka problēmas nav saistītas ar slimībām vai kaitēkļiem, bet gan ar fizioloģiskiem traucējumiem, ko izraisa nepiemēroti augšanas apstākļi. Viena no biežākajām parādībām ir lapu krišana. To var izraisīt dažādi stresa faktori: krasas temperatūras svārstības, caurvējš, pārvietošana uz jaunu vietu, gaismas trūkums (īpaši ziemā), kā arī nepareizs laistīšanas režīms (gan pārlaistīšana, gan iekaltēšana). Ir svarīgi analizēt apstākļus un novērst iespējamo cēloni.
Lapu dzeltēšana (hloroze) var liecināt par barības vielu trūkumu. Ja dzeltē jaunās lapas, bet dzīslas paliek zaļas, visticamāk, trūkst dzelzs. Ja dzeltē vecākās lapas, iespējams, trūkst slāpekļa vai magnija. Šādos gadījumos jāpārskata mēslošanas režīms un jāizvēlas piemērots komplekss mēslojums. Hlorozi var izraisīt arī nepiemērots augsnes pH, kas bloķē noteiktu elementu uzņemšanu.
Augļu nobiršana ir vēl viena izplatīta problēma. Ir dabiski, ka koks nomet daļu ziedu un augļu aizmetņu, jo tas nespēj izbarot tos visus. Tomēr, ja nobirst lielākā daļa vai visi augļi, tam var būt citi iemesli. Visbiežākais cēlonis ir nevienmērīga laistīšana – augsnes iekaltēšana, kam seko pārmērīga laistīšana, izraisa stresu un augļu nomešanu. To var izraisīt arī barības vielu, īpaši kālija un bora, trūkums, kā arī krasas temperatūras izmaiņas.
Lai novērstu fizioloģiskās problēmas, galvenais ir nodrošināt stabilus un optimālus augšanas apstākļus. Nodrošini pietiekami daudz gaismas, stabilu temperatūru bez caurvēja, regulāru un pareizu laistīšanu un sabalansētu mēslošanu. Rūpīgi vēro savu augu, lai laikus pamanītu jebkādas izmaiņas un varētu attiecīgi rīkoties.
Profilakse un vispārīgi ieteikumi
Labākā cīņa ar slimībām un kaitēkļiem ir to profilakse. Spēcīgs un veselīgs augs, kas tiek pareizi kopts, ir daudz izturīgāks pret dažādām problēmām. Regulāri nodrošini savam citronkokam optimālus apstākļus: daudz gaismas, pareizu laistīšanu, sabalansētu mēslošanu un piemērotu gaisa mitrumu. Izvairies no stresa faktoriem, piemēram, caurvēja un krasām temperatūras izmaiņām.
Regulāri un rūpīgi apskati savu augu, vismaz reizi nedēļā. Pievērs īpašu uzmanību lapu apakšpusei, jauno dzinumu galotnēm un lapu žāklēm, jo tur visbiežāk slēpjas kaitēkļi. Jo ātrāk pamanīsi problēmu, jo vieglāk būs ar to tikt galā. Ja pamani kādu kaitēkli, nekavējoties izolē slimo augu no pārējiem telpaugiem, lai novērstu invāzijas izplatīšanos.
Uzturi tīrību ap augu. Regulāri noslauki putekļus no lapām, jo putekļi ne tikai traucē fotosintēzi, bet arī var būt labvēlīga vide kaitēkļiem, piemēram, tīklērcēm. Novāc no augsnes virsmas nobirušās lapas un ziedus, jo tie var kļūt par slimību ierosinātāju avotu. Pārstādot augu, vienmēr izmanto sterilu substrātu un tīru podu.
Ja iegādājies jaunu augu, pirms novieto to pie savas kolekcijas, ieteicams to kādu laiku (2-4 nedēļas) paturēt “karantīnā” atsevišķā telpā. Šajā laikā rūpīgi novēro, vai tam neparādās kādas slimību pazīmes vai kaitēkļi. Tikai tad, kad esi pilnībā pārliecināts, ka augs ir vesels, vari to pievienot pārējiem. Šāda piesardzība palīdzēs pasargāt tavus esošos augus no jaunām problēmām.
📷 Pixabay
