Lai citronkoks augtu veselīgs, bagātīgi ziedētu un nestu sulīgus augļus, tam ir nepieciešama regulāra un sabalansēta barības vielu uzņemšana. Tā kā podā audzētam augam barības vielu daudzums ir ierobežots ar poda tilpumu, mēslošana kļūst par vienu no svarīgākajiem kopšanas elementiem. Pareizi izvēlēts mēslojums un pareizs tā lietošanas režīms nodrošinās augu ar visiem nepieciešamajiem makro un mikroelementiem. Nepareiza vai nepietiekama mēslošana var izraisīt dažādas problēmas, piemēram, lapu dzeltēšanu, augšanas apstāšanos un ziedu un augļu trūkumu. Šajā rakstā aplūkosim, kādas barības vielas citronkokam ir vissvarīgākās un kā pareizi veikt mēslošanu.
Citronkokam, tāpat kā citiem augiem, ir nepieciešami trīs galvenie makroelementi: slāpeklis (N), fosfors (P) un kālijs (K). Slāpeklis ir atbildīgs par zaļās masas – lapu un dzinumu – augšanu. Pietiekams slāpekļa daudzums nodrošina spilgti zaļu lapotni. Fosfors ir būtisks sakņu sistēmas attīstībai, ziedēšanai un enerģijas pārnesei augā. Savukārt kālijs stiprina auga vispārējo imunitāti, uzlabo izturību pret slimībām un stresu, kā arī veicina augļu kvalitāti, uzlabojot to garšu un cukura saturu.
Papildus šiem trim galvenajiem elementiem, citronkokam ir nepieciešami arī vairāki svarīgi mikroelementi, piemēram, dzelzs (Fe), magnijs (Mg), cinks (Zn), mangāns (Mn) un bors (B). To trūkums var izraisīt specifiskas problēmas. Piemēram, dzelzs trūkums izraisa hlorozi – stāvokli, kad jaunās lapas kļūst dzeltenas, bet dzīslas paliek zaļas. Magnija trūkums izpaužas līdzīgi, bet parasti sākas uz vecākām lapām, veidojot V-veida dzeltenu rakstu lapas malās. Tāpēc ir svarīgi izvēlēties kompleksu mēslojumu, kas satur gan makro, gan mikroelementus.
Vislabākais risinājums ir izmantot speciāli citrusaugiem paredzētu mēslojumu. Šie mēslojumi ir izstrādāti, ņemot vērā specifiskās citronkoku vajadzības, un tiem ir pareiza N-P-K attiecība, kā arī nepieciešamais mikroelementu komplekss. Uz iepakojuma parasti ir norādīta N-P-K attiecība, piemēram, 20-10-20 vai līdzīga, kur slāpekļa un kālija saturs ir augstāks nekā fosfora. Šāds sastāvs nodrošina gan labu augšanu, gan bagātīgu ražu.
Mēslojumu var izmantot gan šķidrā, gan granulētā veidā. Šķidrie mēslojumi ir ātras iedarbības, jo augs tos uzņem uzreiz kopā ar ūdeni. Tos parasti atšķaida ūdenī un lieto reizi divās līdz četrās nedēļās aktīvās augšanas periodā. Granulētie mēslojumi ir ilgstošas iedarbības – tos iestrādā augsnes virskārtā, un tie lēnām izšķīst katrā laistīšanas reizē, nodrošinot augu ar barības vielām vairāku mēnešu garumā. Abi veidi ir labi, izvēle ir atkarīga no tavām ērtībām.
Mēslošanas režīms un biežums
Mēslošanas režīms ir cieši saistīts ar auga augšanas ciklu un gadalaiku. Aktīvās augšanas periodā, kas ilgst no pavasara līdz rudenim (parasti no marta līdz oktobrim), citronkoks ir jāmēslo regulāri. Šajā laikā tas aktīvi aug, veido jaunus dzinumus, zied un briedina augļus, tāpēc tam ir nepieciešams daudz barības vielu. Ja izmanto šķidro mēslojumu, tas jādara vidēji reizi divās nedēļās, pievienojot to laistāmajam ūdenim saskaņā ar ražotāja norādījumiem.
Ir svarīgi atcerēties vienu zelta likumu: nekad nemēslo sausu augu. Pirms mēslošanas augsnei jābūt nedaudz mitrai. Mēslojuma lietošana uz sausām saknēm var tās “apdedzināt” un nopietni bojāt augu. Tāpēc vispirms nedaudz aplaisti koku ar tīru ūdeni un tikai pēc tam laisti ar mēslojuma šķīdumu. Tas nodrošinās, ka barības vielas tiek uzņemtas efektīvi un droši.
Miera periodā, ziemā (no novembra līdz februārim), mēslošana ir jāpārtrauc vai jāsamazina līdz minimumam. Ja koks ziemo vēsā telpā, kur tā augšanas procesi ir gandrīz apstājušies, mēslošana nav nepieciešama vispār. Ja koks ziemo siltā istabā un turpina nedaudz augt, to var mēslot ļoti reti – reizi 4-6 nedēļās, izmantojot pusi no ieteicamās mēslojuma koncentrācijas. Pārmērīga mēslošana ziemā, kad augs barības vielas aktīvi neizmanto, var izraisīt sāļu uzkrāšanos augsnē un kaitēt saknēm.
Pēc pārstādīšanas ar mēslošanu ir jānogaida. Jaunajā substrātā parasti ir pietiekami daudz barības vielu pirmajām 4-6 nedēļām. Sāc mēslot tikai tad, kad redzi, ka augs ir veiksmīgi ieaudzies un sācis veidot jaunus dzinumus. Arī šajā gadījumā sāc ar vājāku mēslojuma koncentrāciju, pakāpeniski to palielinot līdz normālai devai. Tāda pati piesardzība jāievēro, ja augs ir slims vai novājināts – vispirms jānovērš problēmas cēlonis un tikai tad, kad augs sāk atveseļoties, var atsākt mēslošanu.
Organiskie un minerālmēsli
Citronkoku mēslošanai var izmantot gan organiskos, gan minerālmēslus, un bieži vien vislabākos rezultātus sniedz to kombinācija. Minerālmēsli, kas nopērkami veikalos, ir ātras iedarbības un satur precīzi definētu barības vielu koncentrāciju. Tie ir ērti lietojami un ļauj ātri novērst barības vielu trūkumu. Speciālie citrusaugu mēslojumi ir lieliska izvēle, jo to sastāvs ir optimāli pielāgots šo augu vajadzībām.
Organiskie mēslojumi, piemēram, komposts, biohumuss (slieku komposts) vai labi sadalījušies kūtsmēsli, iedarbojas lēnāk, bet tie ne tikai baro augu, bet arī uzlabo augsnes struktūru. Tie veicina labvēlīgo mikroorganismu attīstību augsnē, uzlabo tās gaisa un ūdens caurlaidību un paaugstina auglību ilgtermiņā. Organisko mēslojumu var iestrādāt augsnes virskārtā pavasarī, pārstādot augu, vai izmantot kā mulču. Var gatavot arī organiskā mēslojuma uzlējumus laistīšanai.
Lieliska pieeja ir pamīšus lietot abus mēslojumu veidus. Piemēram, pavasarī pārstādot, iemaisi augsnē kompostu vai biohumusu, kas nodrošinās pamata barošanu. Pēc tam visas sezonas garumā papildus lieto šķidro minerālmēslojumu, lai nodrošinātu augu ar viegli pieejamām barības vielām intensīvās augšanas periodā. Šāda kombinēta pieeja nodrošina gan ātru, gan ilgtermiņa efektu, radot veselīgu un dzīvīgu augsnes vidi.
Ir arī tautas metodes, piemēram, mēslošana ar kafijas biezumiem vai olu čaumalām, taču ar tām jābūt uzmanīgam. Kafijas biezumi var paskābināt augsni, kas citronkokam patīk, bet pārmērīgos daudzumos tie var padarīt augsni pārāk blīvu. Olu čaumalas ir kalcija avots, bet tās sadalās ļoti lēni. Ja izvēlies izmantot šādas metodes, dari to ar mēru un papildus profesionāliem mēslošanas līdzekļiem, nevis to vietā.
Ārpus sakņu mēslošana
Ārpus sakņu mēslošana jeb lapu mēslošana ir efektīvs veids, kā ātri apgādāt augu ar nepieciešamajiem mikroelementiem, īpaši, ja ir redzamas to trūkuma pazīmes, piemēram, hloroze. Barības vielas caur lapām tiek uzņemtas daudz ātrāk nekā caur saknēm. Šī metode gan neaizstāj tradicionālo sakņu mēslošanu, bet kalpo kā ātra palīdzība un papildinājums. To parasti veic, izsmidzinot uz lapām ļoti vāju, speciāli šim nolūkam paredzēta mēslojuma šķīdumu.
Visbiežāk ārpus sakņu mēslošanu izmanto, lai novērstu dzelzs, magnija vai cinka trūkumu. Šim nolūkam izmanto šo elementu helātu formas, kas augiem ir viegli uzņemamas. Helātu šķīdumu pagatavo stingri saskaņā ar instrukciju, jo pārāk spēcīga koncentrācija var apdedzināt lapas. Apsmidzināšanu veic no rīta vai vakarā, vai arī apmākušās dienās, lai izvairītos no saules apdegumiem. Šķīdums vienmērīgi jāizsmidzina uz lapu augšpuses un apakšpuses.
Procedūru var atkārtot ik pēc 10-14 dienām, līdz izzūd barības vielu trūkuma simptomi. Ārpus sakņu mēslošana ir īpaši noderīga, ja auga sakņu sistēma ir bojāta vai ja augsnes pH līmenis nav optimāls, kas traucē noteiktu elementu uzņemšanu caur saknēm. Piemēram, pārāk sārmainā augsnē dzelzs kļūst augam nepieejams, pat ja tas augsnē ir pietiekamā daudzumā. Šādos gadījumos lapu mēslošana ir visefektīvākais veids, kā novērst hlorozi.
Tomēr ir svarīgi atcerēties, ka ārpus sakņu mēslošana ir tikai īstermiņa risinājums. Ja regulāri novērojamas mikroelementu trūkuma pazīmes, ir jāmeklē un jānovērš pamatcēlonis. Iespējams, ir jāmaina mēslošanas režīms, jāizvēlas cits mēslojums vai jāpārbauda un jākoriģē augsnes pH līmenis. Tikai novēršot cēloni, nevis tikai simptomus, var nodrošināt citronkoka ilgtermiņa veselību.
Pārmēslošanas pazīmes un sekas
Tikpat kaitīga kā barības vielu trūkums var būt arī to pārpalikums jeb pārmēslošana. Pārmērīga mēslošana var izraisīt sāļu uzkrāšanos augsnē, kas “apdedzina” auga saknes, traucējot to spēju uzņemt ūdeni un barības vielas. Viena no pirmajām pārmēslošanas pazīmēm ir balta vai dzeltenīga sāls garoza uz augsnes virsmas vai poda malām. Auga lapas var kļūt brūnas un sausas gar malām un galiem, izskatoties līdzīgi kā iekaltēšanas gadījumā.
Pārmēslots augs var izskatīties novītis pat tad, ja augsne ir mitra, jo bojātās saknes nespēj apgādāt to ar ūdeni. Augšana var palēnināties vai apstāties pavisam, jaunie dzinumi var būt vārgi un deformēti. Dažos gadījumos var novērot arī masveida lapu krišanu. Pārmērīgs slāpekļa daudzums var veicināt ļoti strauju, bet vārgu zaļās masas augšanu uz ziedēšanas un ražas rēķina. Koks izskatīsies kupls, bet neziedēs.
Ja ir aizdomas par pārmēslošanu, nekavējoties jāpārtrauc jebkāda mēslojuma lietošana. Lai izskalotu no augsnes liekos sāļus, pods pamatīgi jāizskalo ar lielu daudzumu tīra, mīksta ūdens. Ļauj ūdenim brīvi iztecēt cauri podam vairākas reizes. Pēc skalošanas ļauj augsnei kārtīgi apžūt un atsāc mēslošanu tikai pēc vairākām nedēļām, izmantojot daudz vājāku koncentrāciju.
Smagos pārmēslošanas gadījumos, kad skalošana nepalīdz un auga stāvoklis turpina pasliktināties, var būt nepieciešama auga pārstādīšana svaigā substrātā. Šajā procesā jācenšas no saknēm notīrīt pēc iespējas vairāk vecās, ar sāļiem piesātinātās augsnes. Lai izvairītos no pārmēslošanas, vienmēr stingri ievēro uz mēslojuma iepakojuma norādītās devas un režīmu. Labāk ir mēslot nedaudz mazāk un retāk, nekā par daudz.
📷 Pixabay
