Zīda akācija ir koks, kas piesaista uzmanību ar savu unikālo, lietussargam līdzīgo vainaga formu un gaisīgo lapotni. Lai šī dabiskā forma tiktu saglabāta un izcelta, kā arī lai nodrošinātu koka veselību un veicinātu bagātīgu ziedēšanu, regulāra un pareizi veikta atzarošana ir viens no svarīgākajiem kopšanas darbiem. Atzarošana nav tikai zaru nogriešana; tas ir pārdomāts process, kas ļauj veidot koka struktūru, uzlabot tā vitalitāti un novērst potenciālas problēmas nākotnē. Daudzi dārznieki baidās ķerties pie šķērēm, uztraucoties, ka varētu nodarīt kokam pāri, taču, zinot pamatprincipus, atzarošana kļūst par efektīvu instrumentu skaista un veselīga koka veidošanā.
Atzarošanas galvenie mērķi ir vairāki. Pirmkārt, tā ir sanitārā atzarošana, kuras laikā tiek izgriezti visi sausie, slimie, bojātie vai aizlūzušie zari. Šis ir vissvarīgākais atzarošanas veids, kas palīdz uzturēt koka veselību un novērst slimību izplatīšanos. Otrkārt, tā ir retināšanas atzarošana, kas uzlabo gaisa un gaismas cirkulāciju vainaga iekšienē. Tas samazina mitruma uzkrāšanos un līdz ar to arī sēnīšu slimību attīstības risku. Treškārt, atzarošana ļauj veidot un uzturēt koka dekoratīvo formu, noņemot nevietā augošus vai konkurējošus zarus.
Pareizs atzarošanas laiks ir tikpat svarīgs kā pati tehnika. Zīda akācijai, tāpat kā daudziem citiem lapu kokiem, vislabākais laiks galvenajai atzarošanai ir miera periods – vēls rudens, ziema vai agrs pavasaris, kad kokam nav lapu. Šajā laikā ir vislabāk pārskatāma vainaga struktūra, un koks atrodas miera stāvoklī, tāpēc atzarošana tam rada mazāku stresu. Sanitāro atzarošanu, protams, var veikt jebkurā laikā, tiklīdz pamanīts bojāts zars.
Šajā rakstā mēs detalizēti izskatīsim, kāpēc, kad un kā pareizi apgriezt zīda akāciju. Mēs apskatīsim atšķirības jaunu un pieaugušu koku atzarošanā, kā arī aplūkosim dažādus atzarošanas veidus un to mērķus. Sniegsim praktiskus padomus par pareizu griezumu veikšanu un nepieciešamajiem instrumentiem. Izpratne par šiem pamatprincipiem ļaus jums droši un pārliecināti veikt atzarošanu, palīdzot jūsu zīda akācijai kļūt par īstu dārza pērli.
Labākais laiks atzarošanai
Pareiza laika izvēle atzarošanai ir izšķiroša, lai nodrošinātu ātru brūču sadzīšanu un samazinātu stresu kokam. Zīda akācijai, kas ir lapu koks, galvenā un formējošā atzarošana vislabāk veicama bezlapu periodā. Optimālais laiks ir no vēla rudens, pēc lapu nobiršanas, līdz agram pavasarim, pirms sākas aktīva sulu cirkulācija un pumpuru plaukšana. Šajā laikā koks ir miera stāvoklī, un atzarošana tam netraucēs. Turklāt bez lapām ir daudz vieglāk novērtēt vainaga struktūru, identificēt problemātiskos zarus un veikt precīzus griezumus.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Ziemas atzarošanai ir vairākas priekšrocības. Pirmkārt, aukstā laikā ir mazāks risks, ka griezuma vietās iekļūs slimību ierosinātāji, piemēram, sēnīšu sporas vai baktērijas. Otrkārt, atzarošana miera periodā stimulē spēcīgu jauno dzinumu augšanu pavasarī. Koks visu savu uzkrāto enerģiju varēs novirzīt atlikušo pumpuru attīstībai, veidojot spēcīgus un veselīgus zarus. Tomēr jāizvairās no atzarošanas ļoti stiprā salā (zem -10°C), jo tad koksne kļūst trausla un griezumi var veidoties neprecīzi.
Lai gan galvenā atzarošana tiek veikta ziemā, nelielu koriģējošu apgriešanu var veikt arī vasarā, aktīvās augšanas periodā. Vasarā var izgriezt jaunus dzinumus, kas aug nevietā, piemēram, vertikāli uz augšu (ūdenszari) vai vainaga iekšpusē. Vasaras atzarošana ir daudz maigāka, un tās laikā jānoņem tikai nelieli, zaļi dzinumi. Šāda pieeja palīdz uzturēt vainaga formu visa gada garumā un novērš nepieciešamību pēc lielu zaru izgriešanas ziemā. Tāpat vasarā ir labi redzama lapotnes ietekme uz apgaismojumu, kas ļauj labāk novērtēt, kur nepieciešama retināšana.
Sanitārā atzarošana, kas ietver sausu, slimu vai mehāniski bojātu zaru noņemšanu, nav piesaistīta konkrētam gadalaikam. Tā jāveic nekavējoties, tiklīdz problēma ir pamanīta. Bojātu zaru atstāšana var apdraudēt koka veselību, jo tie var kļūt par infekciju perēkli vai pat nolūzt un radīt papildu bojājumus. Savlaicīga slimu zaru izgriešana palīdz apturēt slimības izplatīšanos pa visu koku.
Jaunu koku veidošana
Atzarošana pirmajos gados pēc iestādīšanas ir ļoti svarīga, lai izveidotu spēcīgu un pareizu koka skeletu, kas kalpos par pamatu visam tā mūžam. Galvenais mērķis šajā posmā ir nevis panākt ātru ziedēšanu, bet gan izveidot stabilu stumbru un labi izvietotus skeletzarus. Pirmajā vai otrajā gadā pēc iestādīšanas ir jāizvēlas viens spēcīgs, vertikāls dzinums, kas kļūs par galveno stumbru jeb līderi. Visi konkurējošie vertikālie dzinumi ir jānoņem.
Vairāk rakstu par šo tēmu
Nākamais solis ir vainaga pamatnes pacelšana. Tas nozīmē, ka pakāpeniski, vairāku gadu garumā, tiek noņemti apakšējie zari, lai izveidotu tīru stumbru vēlamajā augstumā. Parasti zīda akācijai veido stumbru 1,5-2 metru augstumā, lai zem tās varētu brīvi pārvietoties un lai izceltos tās elegantā, lietussargveida forma. Vienā reizē nevajadzētu noņemt pārāk daudz zaru; labāk to darīt pakāpeniski, katru gadu noņemot dažus apakšējos zarus, līdz tiek sasniegts vēlamais augstums.
Kad stumbrs ir izveidots, sāk veidot vainaga skeletu. Izvēlas 3-5 spēcīgus, labi izvietotus zarus, kas aug dažādos virzienos un atrodas dažādos augstumos ap stumbru. Šie būs galvenie skeletzari. Jāizgriež visi pārējie zari, kas aug pārāk tuvu viens otram, krustojas vai aug pārāk šaurā leņķī pret stumbru. Zariem, kas aug ļoti šaurā leņķī, ir vājš savienojums ar stumbru, un tie nākotnē var viegli nolūzt, radot lielu brūci.
Pirmajos gados jāizvairās no pārmērīgas zaru galu īsināšanas. Jāļauj kokam augt pēc iespējas dabiskāk, koriģējot tikai struktūru. Pārāk spēcīga apgriešana var aizkavēt koka attīstību un ziedēšanas sākšanos. Galvenais ir ielikt pareizus pamatus, lai nākotnē kokam būtu nepieciešama tikai minimāla uzturošā atzarošana. Rūpīga un pārdomāta veidošana jaunībā atmaksājas ar skaistu un veselīgu koku visā tā mūžā.
Pieaugušu koku uzturošā atzarošana
Kad zīda akācija ir sasniegusi briedumu un izveidojusi savu raksturīgo vainaga formu, atzarošanas galvenais mērķis ir uzturēt tās veselību un dekorativitāti. Pieaugušiem kokiem galvenokārt nepieciešama regulāra sanitārā un retināšanas atzarošana. Katru gadu miera periodā koks ir rūpīgi jāapskata un jāizgriež visi sausie, slimie, aizlūzušie vai bojātie zari. Šis ir obligāts pasākums, kas palīdz novērst slimību un kaitēkļu izplatību.
Retināšanas atzarošanas mērķis ir novērst vainaga pārmērīgu sabiezināšanos. Jāizgriež zari, kas aug vainaga iekšpusē, krustojas vai berzējas viens pret otru. Tāpat jānoņem vertikāli augošie ūdenszari, kas parasti veidojas uz lieliem skeletzariem. Retināšana nodrošina labāku gaisa cirkulāciju un gaismas piekļuvi visām vainaga daļām. Tas ne tikai samazina sēnīšu slimību risku, bet arī veicina vienmērīgāku ziedēšanos visā vainagā, ne tikai tā perifērijā.
Uzturošās atzarošanas laikā ir svarīgi saglabāt koka dabisko, lietussargam līdzīgo formu. Nevajadzētu censties to mākslīgi mainīt vai pārmērīgi saīsināt zarus. Parasti pietiek ar to, ka tiek noņemti veseli zari, kas bojā kopējo formu vai traucē, piemēram, aug pārāk zemu virs celiņa. Atzarošanas apjomam nevajadzētu pārsniegt 20-25% no kopējās vainaga masas vienā gadā. Pārāk spēcīga atzarošana var novājināt koku un izraisīt strauju ūdenszaru augšanu.
Dažreiz veciem vai nedaudz apsalušiem kokiem var būt nepieciešama atjaunojoša atzarošana. Tā ietver vecāko, mazāk produktīvo zaru daļēju vai pilnīgu izgriešanu, lai stimulētu jaunu dzinumu augšanu. Šāda atzarošana jāveic ļoti uzmanīgi un vēlams pakāpeniski, vairāku gadu laikā, lai neradītu kokam pārāk lielu šoku. Pirms veikt radikālu atzarošanu, ir vērts konsultēties ar profesionālu arboristu, kurš varēs novērtēt koka stāvokli un ieteikt labāko rīcības plānu.
Pareiza griezuma tehnika un instrumenti
Lai atzarošana būtu veiksmīga un nekaitētu kokam, ir ļoti svarīgi izmantot pareizu tehniku un piemērotus instrumentus. Visiem instrumentiem – dārza šķērēm, zaru šķērēm vai zāģim – ir jābūt asiem un tīriem. Neasi instrumenti plēš koksni, radot lielas un nelīdzenas brūces, kas slikti dzīst un ir viegli pieejamas infekcijām. Pirms lietošanas un pēc katra koka apstrādes instrumentus ieteicams dezinficēt ar spirtu vai speciālu dezinfekcijas līdzekli, lai nepārnestu slimības no viena auga uz otru.
Mazu zaru (līdz 1,5 cm diametrā) griešanai izmanto dārza šķēres. Griezums jāveic nedaudz slīpi, apmēram 5-10 mm virs pumpura. Slīpumam jābūt vērstam prom no pumpura, lai ūdens varētu notecēt un neuzkrātos uz tā. Griezumu nedrīkst veikt pārāk tuvu pumpuram, lai to nebojātu, ne arī pārāk tālu, jo tad paliks celmiņš, kas nokaltīs un var kļūt par infekcijas perēkli. Ja zars tiek noņemts pilnībā, griezums jāveic pie paša pamata, pie tā sauktā zaru kakliņa (sabiezinājums pie zara pamatnes), neatstājot celmiņu.
Resnāku zaru (līdz 4-5 cm diametrā) griešanai izmanto zaru šķēres ar garākiem rokturiem, kas nodrošina lielāku spēku. Savukārt ļoti resnu zaru noņemšanai nepieciešams speciāls dārza zāģis. Zāģējot resnu zaru, jāizmanto trīs griezienu metode, lai novērstu mizas noplēšanu no stumbra. Vispirms zaru iezāģē no apakšas apmēram 20-30 cm attālumā no stumbra, apmēram līdz trešdaļai zara resnuma. Pēc tam zaru nozāģē no augšas, nedaudz tālāk no stumbra nekā pirmais iezāģējums. Kad lielākā zara daļa ir noņemta, atlikušo celmiņu nozāģē tīri un līdzeni pie paša zaru kakliņa.
Pēc atzarošanas bieži rodas jautājums par brūču apstrādi. Mūsdienu arboristikas prakse iesaka neapstrādāt mazas un vidējas griezuma vietas, jo koks pats spēj efektīvi aizsargāt brūci, veidojot kallusu. Speciālu brūču ziedi vai dārza vasku ieteicams lietot tikai ļoti lielām brūcēm (vairāk nekā 5-7 cm diametrā) vai gadījumos, ja atzarošana veikta slimību skartam kokam. Pareizi veikts griezums ir labākā garantija ātrai un veiksmīgai brūces sadzīšanai.
