Lai lauvķirši augtu veselīgi, veidotu blīvu, spilgti zaļu lapotni un būtu izturīgi pret nelabvēlīgiem apstākļiem, tiem nepieciešams sabalansēts un pietiekams barības vielu nodrošinājums. Pareiza mēslošana ir viens no galvenajiem stūrakmeņiem veiksmīgā šo populāro mūžzaļo augu kopšanā, kas tieši ietekmē to dekorativitāti un ilgmūžību. Gan barības vielu trūkums, gan to pārpalikums var izraisīt dažādas problēmas, sākot no lapu dzeltēšanas un vājas augšanas līdz pat paaugstinātai uzņēmībai pret slimībām un kaitēkļiem. Izpratne par lauvķiršu specifiskajām prasībām attiecībā uz barības vielām un pareiza mēslošanas plāna izveide ir būtiska, lai sasniegtu vislabākos rezultātus un priecātos par krāšņiem augiem savā dārzā.
Lauvķirši pieder pie augiem ar mērenām prasībām attiecībā uz barības vielām. Auglīgā, ar organisko vielu bagātā dārza augsnē tie var labi augt pat bez papildu mēslošanas. Tomēr vairumā gadījumu, īpaši nabadzīgākās augsnēs vai intensīvas audzēšanas apstākļos, piemēram, veidojot cirptu dzīvžogu, regulāra mēslošana ir nepieciešama. Dzīvžogu augiem, kurus regulāri apgriež, ir nepieciešams vairāk barības vielu, lai kompensētu zaudēto lapu un zaru masu un veicinātu jaunu dzinumu augšanu. Tāpat arī podos un konteineros audzētiem lauvķiršiem mēslošana ir obligāta, jo substrāta tilpums ir ierobežots un barības vielas tajā ātri izsīkst.
Galvenie barības elementi, kas nepieciešami lauvķiršiem, ir slāpeklis (N), fosfors (P) un kālijs (K). Slāpeklis ir vissvarīgākais elements lapu un dzinumu augšanai, tas nodrošina lapotnes sulīgi zaļo krāsu. Fosfors ir būtisks sakņu sistēmas attīstībai, ziedpumpuru veidošanai un enerģijas procesos augā. Kālijs savukārt stiprina augu šūnapvalkus, palielina tā noturību pret slimībām, kaitēkļiem, sausumu un salu, kā arī regulē ūdens apmaiņu augā. Optimālai attīstībai ir nepieciešama visu šo elementu sabalansēta attiecība.
Papildus šiem trim makroelementiem lauvķiršiem nepieciešami arī citi elementi mazākā daudzumā, piemēram, magnijs (Mg), sērs (S), kalcijs (Ca), kā arī mikroelementi – dzelzs (Fe), mangāns (Mn), cinks (Zn) un bors (B). Magnijs ir hlorofila sastāvdaļa, un tā trūkums, līdzīgi kā dzelzs trūkums, izraisa lapu dzeltēšanu jeb hlorozi, kad lapu dzīslas paliek zaļas, bet laukumi starp tām kļūst dzelteni. Kalcijs ir svarīgs šūnu struktūrai un auga augšanai. Lai nodrošinātu augu ar visiem nepieciešamajiem elementiem, vislabāk ir izmantot kompleksos mēslojumus, kas paredzēti mūžzaļajiem augiem.
Pirms sākt mēslošanas programmu, ir ieteicams novērtēt augsnes stāvokli. Vislabākais veids, kā to izdarīt, ir veikt augsnes analīzes, kas precīzi parādīs esošo barības vielu daudzumu un augsnes pH līmeni. Lauvķirši vislabāk aug nedaudz skābā līdz neitrālā augsnē (pH 6.0-7.5). Ja augsne ir pārāk sārmaina, augiem var būt grūtības uzņemt dzelzi un citus mikroelementus, pat ja tie augsnē ir pietiekamā daudzumā. Šādā gadījumā vispirms ir jāatrisina augsnes pH problēma, izmantojot skābinošus līdzekļus, un tikai pēc tam jāveic mēslošana.
Galvenās barības vielas un to loma
Slāpeklis (N) ir dzinējspēks, kas nodrošina lauvķiršu strauju un veselīgu augšanu. Tas ir galvenā olbaltumvielu un hlorofila sastāvdaļa, tāpēc tā klātbūtne ir tieši saistīta ar lapu un jauno dzinumu veidošanos. Pietiekams slāpekļa daudzums nodrošina lapu piesātināti zaļo krāsu un auga vitalitāti. Slāpekļa trūkuma gadījumā augšana kļūst lēna un vārga, jaunās lapas ir mazas un bālas, bet vecākās lapas, sākot no apakšas, pakāpeniski dzeltē un nobirst. Tomēr ir svarīgi atcerēties, ka pārmērīgs slāpekļa daudzums, īpaši vasaras otrajā pusē, var būt kaitīgs. Tas veicina pārāk sulīgu un mīkstu dzinumu veidošanos, kas nav noturīgi pret slimībām un nepaspēj nobriest līdz ziemai, tāpēc viegli apsalst.
Fosfors (P) spēlē kritisku lomu daudzos enerģijas pārneses procesos augā. Tas ir īpaši svarīgs sakņu sistēmas attīstībai, kas ir pamats spēcīgam un veselīgam augam. Laba sakņu sistēma nodrošina efektīvu ūdens un barības vielu uzņemšanu no augsnes. Fosfors arī veicina ziedpumpuru ieriešanos un sēklu nogatavošanos. Lai gan lauvķiršus audzē galvenokārt to lapotnes dēļ, veselīga ziedēšana liecina par labu auga vispārējo stāvokli. Fosfora trūkuma simptomi ir mazāk pamanāmi – augšana ir kavēta, lapas var iegūt tumši zaļu vai pat violetu nokrāsu, un sakņu sistēma ir vāji attīstīta.
Kālijs (K) ir pazīstams kā “kvalitātes” elements, jo tas pilda daudzas svarīgas regulējošas funkcijas. Tas aktivizē fermentus, piedalās fotosintēzē un ogļhidrātu transportēšanā, kā arī regulē ūdens uzņemšanu un iztvaikošanu caur atvārsnītēm. Pietiekams kālija daudzums padara lauvķiršus izturīgākus pret dažādiem stresa faktoriem – sausumu, salu un slimībām. Tas stiprina šūnu sienas, padarot augu mehāniski stiprāku un grūtāk pieejamu sēnīšu infekcijām un kaitēkļiem. Kālija trūkuma gadījumā lapu malas un gali kļūst dzelteni, vēlāk brūni un nokalst, it kā būtu apdeguši.
Papildus NPK kompleksam, mikroelementiem, piemēram, dzelzij (Fe) un magnijam (Mg), ir būtiska nozīme hlorofila sintēzē. To trūkums izraisa starpdzīslu hlorozi – lapu audi starp dzīslām kļūst dzelteni, bet pašas dzīslas paliek zaļas. Šī problēma biežāk novērojama augsnēs ar augstu pH līmeni, kur šie elementi kļūst augiem nepieejami. Šādos gadījumos var palīdzēt mēslošana ar speciāliem skābu augsni mīlošiem augiem paredzētiem mēslojumiem vai atsevišķa piebarošana ar dzelzs helātiem, kas ir augiem viegli uzņemamā formā. Regulāra augsnes bagātināšana ar organisko vielu, piemēram, kompostu, palīdz uzturēt optimālu mikroelementu līdzsvaru.
Piemērota mēslojuma izvēle
Tirgū ir pieejams plašs mēslojumu klāsts, tāpēc ir svarīgi izvēlēties lauvķiršiem vispiemērotāko. Viena no labākajām izvēlēm ir granulēti kompleksie mēslojumi, kas paredzēti mūžzaļajiem augiem, skujkokiem vai rododendriem. Šie mēslojumi parasti satur sabalansētu NPK attiecību, kas atbilst šo augu grupu vajadzībām, un bieži vien tiem ir nedaudz skābinoša iedarbība, kas lauvķiršiem ir labvēlīga. Tie ir arī bagātināti ar nepieciešamajiem mikroelementiem. Priekšrocība ir tā, ka granulas barības vielas izdala pakāpeniski, nodrošinot augu ar tām ilgākā laika periodā.
Vēl viena lieliska iespēja ir lēnas iedarbības mēslojumi, kas ir pārklāti ar īpašu apvalku. Šis apvalks atkarībā no augsnes mitruma un temperatūras pakāpeniski atbrīvo barības vielas vairāku mēnešu (parasti 3-6) garumā. Šādi mēslojumi ir ļoti ērti lietošanā, jo pietiek ar vienu mēslošanas reizi pavasarī, lai nodrošinātu augu ar barības vielām visai sezonai. Tie arī samazina pārmēslošanas risku un barības vielu izskalošanos no augsnes, padarot tos par videi draudzīgāku izvēli. Lai gan tie ir nedaudz dārgāki, to efektivitāte un ērtums bieži vien attaisno izmaksas.
Šķidrie mēslojumi ir ātras iedarbības risinājums, kas ir īpaši noderīgs, ja augam ātri nepieciešama palīdzība, piemēram, ja tam ir acīmredzamas barības vielu trūkuma pazīmes. Tos atšķaida ar ūdeni saskaņā ar instrukciju un izmanto augu laistīšanai. Barības vielas šķidrā veidā ir augiem nekavējoties pieejamas. Tomēr to iedarbība ir īslaicīga, tāpēc mēslošana ir jāatkārto biežāk, parasti ik pēc 2-4 nedēļām aktīvās augšanas periodā. Šķidros mēslojumus var izmantot arī lapu apsmidzināšanai (ārpussakņu mēslošana), kas ir efektīvs veids, kā ātri novērst mikroelementu, piemēram, dzelzs, trūkumu.
Organiskie mēslojumi, piemēram, komposts, labi sadalījušies kūtsmēsli, biohumuss vai granulēti organiskie mēsli, ir lieliska alternatīva vai papildinājums minerālmēsliem. Tie ne tikai nodrošina augu ar barības vielām, bet arī uzlabo augsnes struktūru, palielina tās spēju aizturēt ūdeni, veicina labvēlīgo mikroorganismu darbību un uzlabo augsnes auglību ilgtermiņā. Organiskie mēslojumi barības vielas atbrīvo lēnām un pakāpeniski, samazinot pārmēslošanas risku. Vislabāk tos iestrādāt augsnē ap augu agrā pavasarī vai rudenī, kā arī izmantot kā mulčas slāni.
Mēslošanas kalendārs
Pavasaris ir galvenais lauvķiršu mēslošanas laiks. Pirmā mēslošanas reize jāveic agrā pavasarī, tiklīdz zeme ir atkususi un sāk parādīties pirmās jaunās augšanas pazīmes, parasti aprīlī. Šajā laikā vispiemērotākais ir sabalansēts kompleksais mēslojums vai mēslojums ar nedaudz paaugstinātu slāpekļa (N) saturu, kas veicinās spēcīgu jauno dzinumu un lapu augšanu. Granulēto mēslojumu vienmērīgi izkaisa apdobe, nedaudz to iestrādā augsnes virskārtā un pēc tam augu kārtīgi aplaista, lai granulas sāktu šķīst un barības vielas nonāktu pie saknēm.
Otro mēslošanas reizi var veikt vēlu pavasarī vai vasaras sākumā, parasti jūnija sākumā, lai atbalstītu augu pēc pirmā intensīvās augšanas viļņa. Šī mēslošanas reize ir īpaši svarīga dzīvžogiem, kas pavasarī ir apgriezti, un augiem, kas aug nabadzīgākās augsnēs. Var izmantot to pašu pavasara mēslojumu vai pāriet uz mēslojumu ar līdzsvarotāku NPK attiecību. Ja pavasarī tika lietots lēnas iedarbības mēslojums, kas paredzēts visai sezonai, tad papildu mēslošana nav nepieciešama. Ir svarīgi nepārsniegt kopējo ieteicamo mēslojuma devu sezonā.
Sākot ar vasaras vidu, parasti no jūlija beigām, mēslošana ar slāpekli bagātiem mēslojumiem ir jāpārtrauc. Slāpeklis šajā periodā var stimulēt jaunu dzinumu veidošanos, kas nepaspēs pārkoksnēties un nobriest līdz rudenim un ziemā apsals. Tas padara augu uzņēmīgāku pret salu un slimībām. Ja vasarā tiek novērotas barības vielu trūkuma pazīmes, var izmantot šķidro mēslojumu ar zemu slāpekļa saturu vai veikt ārpussakņu mēslošanu ar mikroelementiem.
Rudenī, septembrī vai oktobra sākumā, lauvķiršiem var dot speciālo rudens mēslojumu. Šiem mēslojumiem ir raksturīgs zems slāpekļa (N) saturs un augsts fosfora (P) un kālija (K) saturs. Kālijs palīdz dzinumiem nobriest, stiprina auga šūnas un paaugstina tā salcietību, labāk sagatavojot ziemas periodam. Fosfors veicina sakņu sistēmas nostiprināšanos. Rudens mēslošana nav obligāta, ja augs ir veselīgs un aug labā augsnē, bet tā ir ļoti ieteicama jauniem augiem, augiem reģionos ar bargākām ziemām un tiem, kas izrādījuši vājuma pazīmes sezonas laikā.
Organiskā un minerālmēslojuma lietošana
Minerālmēsli jeb sintētiskie mēslojumi ir rūpnieciski ražoti produkti, kas satur barības vielas koncentrētā un augiem ātri pieejamā formā. To galvenā priekšrocība ir ātra iedarbība un precīza barības vielu satura kontrole. Izmantojot minerālmēslus, var ātri novērst barības vielu trūkumu un nodrošināt mērķtiecīgu auga piebarošanu noteiktos attīstības posmos. Tomēr to nepareiza vai pārmērīga lietošana var radīt problēmas – apdedzināt augu saknes, paaugstināt sāļu koncentrāciju augsnē un, ilgtermiņā lietojot vienus pašus, pasliktināt augsnes struktūru un nomākt tās mikrofloru.
Organiskie mēslojumi, piemēram, komposts, kūtsmēsli, biohumuss, zaļmēslojums, ir dabiskas izcelsmes produkti. To galvenā vērtība ir ne tikai barības vielu nodrošināšanā, bet arī pozitīvajā ietekmē uz augsni. Organiskā viela uzlabo augsnes struktūru, padarot to irdenāku un gaisa caurlaidīgāku, palielina ūdens noturēšanas spēju, kā arī veicina labvēlīgo baktēriju un slieku darbību. Barības vielas no organiskajiem mēsliem atbrīvojas lēnām, mikroorganismiem tos sadalot, tādējādi nodrošinot ilgstošu un vienmērīgu barošanu un samazinot pārmēslošanas risku.
Vislabākos rezultātus lauvķiršu audzēšanā var sasniegt, kombinējot abus mēslojumu veidus. Šo pieeju sauc par integrēto mēslošanu. Tās pamatā ir regulāra augsnes auglības uzturēšana un uzlabošana ar organisko mēslojumu. Katru pavasari vai rudeni augsni ap lauvķiršiem var mulčēt ar labi sadalījušos kompostu vai iestrādāt to augsnes virskārtā. Tas nodrošinās stabilu pamata barības vielu fonu un uzturēs augsni veselīgu. Papildus tam, aktīvās augšanas periodā pavasarī, var lietot minerālmēslus, lai nodrošinātu augam papildu stimulu un ātri pieejamas barības vielas tieši tad, kad tās visvairāk nepieciešamas.
Lietojot jebkuru mēslojumu, ir stingri jāievēro uz iepakojuma norādītās devas un lietošanas instrukcijas. “Vairāk” šajā gadījumā noteikti nenozīmē “labāk”. Pārmēslošana var radīt augiem lielāku kaitējumu nekā mērens barības vielu trūkums. Mēslojumu vienmēr jāiestrādā mitrā augsnē un pēc mēslošanas augs ir jāaplaista. Nekad nemēslojiet sausu, iekaltušu augu, jo tas var izraisīt sakņu apdegumus. Vispirms augs ir kārtīgi jāaplaista un tikai tad, pēc dažām stundām vai nākamajā dienā, jāveic mēslošana.
Barības vielu trūkuma simptomi
Viena no biežākajām barības vielu trūkuma pazīmēm ir izmaiņas lapu krāsā. Vispārējs slāpekļa trūkums izraisa vienmērīgu visa auga, īpaši veco, apakšējo lapu, dzeltēšanu un bālošanos. Augs izskatās nīkulīgs, un tā augšana ir acīmredzami palēnināta. Savukārt dzelzs vai magnija trūkums izraisa specifisku starpdzīslu hlorozi, kad lapu audi starp dzīslām kļūst dzelteni vai pat gandrīz balti, bet pašas dzīslas un tām pieguļošā zona paliek zaļa. Šie simptomi parasti vispirms parādās uz jaunajām lapām augšējos dzinumos.
Kālija trūkuma simptomi parasti izpaužas kā lapu malu un galu dzeltēšana, kas vēlāk progresē uz nekrozi – audi kļūst brūni, sausi un atmirst. Šis process parasti sākas uz vecākajām, apakšējām lapām un pakāpeniski virzās uz augšu. Lapas var arī izskatīties apdegušas gar malām. Fosfora trūkums ir grūtāk diagnosticējams vizuāli, jo tas ne vienmēr izraisa krasas krāsas izmaiņas. Galvenie simptomi ir stipri kavēta augšana, vāja sakņu sistēma, un dažkārt lapas var iegūt netipiski tumši zaļu vai zilgani violetu nokrāsu.
Papildus lapu krāsas izmaiņām, par barības vielu trūkumu var liecināt arī citas pazīmes. Auga vispārējā augšana ir vāja, jaunie dzinumi ir īsi un tievi, un krūms ir rets un caurspīdīgs. Augs var būt arī uzņēmīgāks pret dažādām slimībām un kaitēkļiem, jo tā dabiskās aizsargspējas ir novājinātas. Ziedēšana var būt vāja vai nenotikt vispār, un augļi, ja tādi veidojas, ir sīki un slikti attīstīti. Ja tiek novēroti šādi simptomi, ir svarīgi rīkoties ātri, lai novērstu problēmu.
Diagnosticējot barības vielu trūkumu, ir svarīgi izslēgt citus iespējamos cēloņus, kas var izraisīt līdzīgus simptomus, piemēram, nepareiza laistīšana (gan iekaltēšana, gan pārlaistīšana), sakņu bojājumi, slimības, kaitēkļi vai nepiemērots augsnes pH. Piemēram, starpdzīslu hlorozi bieži izraisa nevis reāls dzelzs trūkums augsnē, bet gan pārāk sārmaina augsne, kas bloķē dzelzs uzņemšanu. Tāpēc pirms steidzamas mēslošanas ir svarīgi veikt visaptverošu auga un tā augšanas apstākļu novērtējumu. Ātrākais veids, kā palīdzēt augam, ir izmantot šķidro mēslojumu, kas nodrošinās ātru barības vielu uzsūkšanos.
