Lai zilie īrisi katru gadu priecētu ar krāšņu un bagātīgu ziedēšanu, tiem ir nepieciešams ne tikai pietiekami daudz saules un ūdens, bet arī sabalansēts barības vielu nodrošinājums. Pareiza mēslošana ir viens no galvenajiem kopšanas elementiem, kas nodrošina auga veselību, spēku un spēju veidot lielus, košus ziedus. Ir svarīgi zināt, kad, kā un ar ko mēslot īrisus, jo nepareiza barošana var nodarīt vairāk ļauna nekā laba. Šajā rakstā aplūkosim zilo īrisu barības vielu nepieciešamības pamatprincipus un sniegsim praktiskus padomus par efektīvu mēslošanas stratēģiju.
Zilo īrisu mēslošanā galvenais princips ir mērenība. Šie augi nav pārāk prasīgi attiecībā uz barības vielām, un pārmēslošana, īpaši ar slāpekli bagātiem mēslojumiem, var būt kaitīga. Pārmērīgs slāpeklis veicina bujnu lapotnes augšanu uz ziedu rēķina un padara augu uzņēmīgu pret dažādām slimībām, jo īpaši bakteriālo sakneņu puvi. Tāpēc ir jāizvēlas mēslojums ar zemu slāpekļa saturu.
Visefektīvāk ir izmantot sabalansētu komplekso mēslojumu ar zemu slāpekļa (N), bet augstāku fosfora (P) un kālija (K) saturu. Ideāla NPK attiecība īrisiem ir, piemēram, 5-10-10 vai 6-10-4. Fosfors ir izšķiroši svarīgs sakņu sistēmas attīstībai un ziedpumpuru veidošanai, savukārt kālijs stiprina auga šūnu struktūru, uzlabo vispārējo izturību pret slimībām un nelabvēlīgiem apstākļiem, kā arī veicina spilgtāku ziedu krāsu.
Galvenie mēslošanas laiki ir divi: agrs pavasaris un laiks uzreiz pēc ziedēšanas. Pavasara mēslošana, kas tiek veikta, tiklīdz parādās pirmie jaunie dzinumi, nodrošina augam nepieciešamo enerģiju aktīvās augšanas sākumam. Otrā mēslošanas reize, pēc ziedēšanas, palīdz sakneņiem uzkrāt barības vielu rezerves nākamā gada augšanai un ziedēšanai. Vēlu rudenī īrisus mēslot nav ieteicams, jo tas var stimulēt jaunu augšanu, kas nepaspēs nobriest pirms ziemas.
Mēslojuma veidi
Īrisu mēslošanai var izmantot gan minerālmēslojumus, gan organiskos mēslojumus, un katram no tiem ir savas priekšrocības. Granulētie minerālmēslojumi ir viegli lietojami un nodrošina precīzu barības vielu devu. Izvēloties šādu mēslojumu, jāpievērš uzmanība NPK attiecībai, dodot priekšroku produktiem ar zemu slāpekļa saturu. Granulas vienmērīgi izkaisa ap augu, izvairoties no tieša kontakta ar sakneņiem, un pēc tam viegli iestrādā augsnes virskārtā.
Organiskie mēslojumi ir lieliska alternatīva, kas ne tikai baro augu, bet arī uzlabo augsnes struktūru un veicina mikroorganismu darbību. Labi sadalījies komposts vai satrūdējuši kūtsmēsli ir lielisks barības vielu avots, ko var iestrādāt augsnē pirms stādīšanas vai uzklāt kā plānu mulčas kārtu ap augiem pavasarī. Jāuzmanās neizmantot svaigus kūtsmēslus, jo tie var apdedzināt sakneņus un veicināt puves attīstību.
Kaulu milti ir vēl viens populārs organiskais mēslojums īrisiem, jo tie ir bagāti ar fosforu, kas ir būtisks ziedēšanai. Tos var iestrādāt augsnē pirms stādīšanas vai pievienot pavasara mēslošanas laikā. Koksnes pelni ir labs kālija un mikroelementu avots, turklāt tie palīdz uzturēt augsnes neitrālu vai viegli sārmainu pH līmeni, kas īrisiem ir ļoti labvēlīgs. Pelni jālieto mērenos daudzumos, izkaisot plānā kārtā ap augu.
Šķidrie mēslojumi, kas paredzēti ziedošiem augiem, arī var tikt izmantoti, īpaši, ja nepieciešams ātrs rezultāts. Tos lieto atšķaidītus ar ūdeni laistīšanas laikā, stingri ievērojot ražotāja norādījumus. Tomēr regulārai barošanai priekšroka būtu jādod lēnākas iedarbības granulētajiem vai organiskajiem mēslojumiem, kas nodrošina pakāpenisku barības vielu izdalīšanos ilgākā laika periodā.
Mēslošanas process un laiks
Precīzs mēslošanas laiks un metode ir būtiski, lai nodrošinātu maksimālu efektivitāti un izvairītos no auga bojājumiem. Pirmā mēslošana jāveic agrā pavasarī, kad jaunie dzinumi ir sasnieguši apmēram 10-15 centimetru garumu. Šajā brīdī augs aktīvi izmanto barības vielas lapu masas un ziedkātu veidošanai. Mēslojums nodrošinās nepieciešamo stimulu veselīgai un spēcīgai attīstībai.
Mēslojumu izkaisa ap katru īrisu ceru, veidojot apli aptuveni 15-20 centimetru attālumā no auga centra. Ir ļoti svarīgi, lai mēslojuma granulas nenokļūtu tieši uz sakneņiem vai lapu pamatnēm, jo ķīmiskās vielas var izraisīt apdegumus. Pēc mēslojuma izkaisīšanas to ar nelielu kapli vai grābekli viegli iestrādā augsnes virskārtā. Šis process arī palīdz uzlabot gaisa piekļuvi saknēm.
Pēc mēslojuma iestrādāšanas augsne ir kārtīgi jāaplaista. Laistīšana palīdz izšķīdināt mēslojuma granulas un nogādāt barības vielas līdz auga sakņu zonai. Bez pietiekama mitruma mēslojums paliks augsnes virspusē un nebūs augam pieejams. Ja tuvākajā laikā tiek prognozēts lietus, laistīšanu var atlikt.
Otrā mēslošanas reize notiek aptuveni mēnesi pēc ziedēšanas beigām. Šī mēslošana nav vērsta uz ziedu veicināšanu, bet gan uz sakneņu stiprināšanu un barības vielu uzkrāšanu nākamajai sezonai. Šajā laikā veidojas nākamā gada ziedpumpuri, tāpēc pietiekams fosfora un kālija daudzums ir ļoti svarīgs. Mēslošanas process ir tāds pats kā pavasarī – izkaisīt, iestrādāt un aplaistīt.
Barības vielu trūkuma pazīmes
Lai gan īrisi nav pārāk prasīgi, nabadzīgā augsnē tiem var sākt trūkt noteiktu barības vielu, kas atspoguļojas to izskatā. Viena no visbiežākajām pazīmēm ir vāja vai iztrūkstoša ziedēšana, kas bieži norāda uz fosfora trūkumu. Ja augs veido daudz lapu, bet maz vai nemaz ziedu, tas var liecināt arī par pārmērīgu slāpekļa daudzumu augsnē, kas nomāc fosfora iedarbību.
Vispārēji vārgs un nīkulīgs augs, mazas un bālas lapas var liecināt par kopēju barības vielu trūkumu. Ja lapas kļūst dzeltenīgas, īpaši vecākās, apakšējās lapas, tas var būt slāpekļa deficīta simptoms. Lai gan īrisiem nav nepieciešams daudz slāpekļa, tā pilnīgs trūkums kavēs normālu lapotnes attīstību.
Lapu malu dzeltēšana vai brūnēšana var norādīt uz kālija trūkumu. Kālijs ir svarīgs auga ūdens režīma regulēšanai un vispārējai izturībai. Tā trūkums padara augu jutīgāku pret sausumu, slimībām un sala bojājumiem. Šādos gadījumos var palīdzēt mēslošana ar kāliju bagātu mēslojumu vai koksnes pelnu iestrādāšana augsnē.
Lai precīzi noteiktu barības vielu trūkumu, ieteicams veikt augsnes analīzi. Tā sniegs detalizētu informāciju par augsnes sastāvu un pH līmeni, ļaujot izvēlēties vispiemērotāko mēslojumu un novērst problēmas cēloni, nevis tikai cīnīties ar simptomiem. Regulāra augsnes uzlabošana ar kompostu palīdz uzturēt labu barības vielu līdzsvaru un novērst deficītu rašanos.
Pārmēslošanas briesmas
Pārmēslošana, īpaši ar slāpekli, ir viena no lielākajām kļūdām īrisu audzēšanā. Kā jau minēts, pārmērīgs slāpeklis stimulē strauju un mīkstu lapu augšanu, kas padara tās pievilcīgas kaitēkļiem, piemēram, laputīm. Turklāt šādi audi ir daudz uzņēmīgāki pret sēnīšu un bakteriālajām slimībām. Ziedēšana tiek nomākta, jo augs visu enerģiju novirza zaļās masas veidošanai.
Vissmagākās sekas pārmērīgam slāpeklim ir paaugstināts sakneņu puves risks. Baktērijas, kas izraisa šo slimību, īpaši labi attīstās mīkstos, ar slāpekli pārsātinātos audos. Apvienojumā ar lieku mitrumu, tas rada gandrīz neizbēgamu infekcijas risku, kas var iznīcināt visu īrisu stādījumu. Tādēļ ir kategoriski jāizvairās no mēslojumiem ar augstu slāpekļa saturu, piemēram, zāliena mēslojuma.
Arī pārmērīgs fosfora un kālija daudzums var radīt problēmas, lai gan tās nav tik dramatiskas kā slāpekļa pārdozēšanas gadījumā. Pārāk liels fosfora daudzums var traucēt citu mikroelementu, piemēram, cinka un dzelzs, uzņemšanu. Tas var izraisīt lapu hlorozi (dzeltēšanu), kur lapu dzīslojums paliek zaļš, bet audi starp tiem kļūst dzelteni.
Lai izvairītos no pārmēslošanas, vienmēr stingri ievērojiet uz mēslojuma iepakojuma norādītās devas. Atcerieties, ka īrisu gadījumā “mazāk ir vairāk”. Labāk ir iedot nedaudz par maz mēslojuma nekā par daudz. Regulāra augsnes bagātināšana ar kompostu ir daudz drošāks un ilgtspējīgāks veids, kā nodrošināt īrisiem nepieciešamās barības vielas, nekā paļaušanās tikai uz koncentrētiem minerālmēsliem.
