Lai samtenes priecētu ar bagātīgu un ilgu ziedēšanu visas vasaras garumā, ir svarīgi nodrošināt tām ne tikai pietiekamu saules gaismas un ūdens daudzumu, bet arī sabalansētu barības vielu piegādi. Lai gan samtenes tiek uzskatītas par salīdzinoši mazprasīgiem augiem, pareiza mēslošanas stratēģija var būtiski uzlabot to dekoratīvās īpašības, veicināt spēcīgu augšanu un palielināt izturību pret slimībām. Pārmērīga vai nesabalansēta mēslošana, īpaši ar slāpekli bagātiem līdzekļiem, var dot pretēju efektu, veicinot lapotnes, nevis ziedu attīstību. Tādēļ ir būtiski izprast samteņu barības vielu prasības dažādās augšanas stadijās.
Galvenās barības vielas un to nozīme
Augu pilnvērtīgai attīstībai ir nepieciešami dažādi ķīmiskie elementi, kurus iedala makroelementos un mikroelementos. Trīs galvenie makroelementi, kas augiem vajadzīgi vislielākajā daudzumā, ir slāpeklis (N), fosfors (P) un kālijs (K). Slāpeklis ir atbildīgs par zaļās masas – lapu un stublāju – augšanu. Tas ir hlorofila sastāvdaļa, kas nodrošina fotosintēzi. Samtenēm, tāpat kā citiem ziedošiem augiem, slāpeklis ir nepieciešams augšanas sākumposmā, taču tā pārpalikums vēlāk var kavēt ziedēšanu, jo augs visu enerģiju veltīs lapu audzēšanai.
Fosfors spēlē galveno lomu enerģijas pārneses procesos augā, kā arī veicina spēcīgas sakņu sistēmas attīstību, ziedpumpuru veidošanos un sēklu nogatavošanos. Pietiekams fosfora daudzums ir izšķirošs, lai samtenes ziedētu bagātīgi un krāšņi. Fosfora trūkums var izpausties kā vāja augšana, sīki ziedi un lapu krāsas maiņa, tām iegūstot violetu nokrāsu. Tāpēc ziedošiem augiem paredzētajos mēslojumos fosfora īpatsvars bieži vien ir paaugstināts.
Kālijs ir būtisks auga vispārējai veselībai un izturībai. Tas regulē ūdens apriti augā, stiprina šūnu sienas, padarot augu izturīgāku pret slimībām, kaitēkļiem un nelabvēlīgiem vides apstākļiem, piemēram, sausumu vai temperatūras svārstībām. Kālijs arī veicina ziedu krāsu intensitāti un uzlabo ogļhidrātu transportu augā, kas ir svarīgi ziedēšanas procesam. Līdzsvarots kālija nodrošinājums palīdz samtenēm saglabāt vitalitāti visas sezonas garumā.
Papildus šiem trim galvenajiem elementiem augiem ir nepieciešami arī citi makroelementi, piemēram, kalcijs, magnijs un sērs, kā arī dažādi mikroelementi (dzelzs, mangāns, cinks, bors u.c.), lai gan daudz mazākos daudzumos. Parasti labā dārza augsnē, kas bagātināta ar organisko vielu, šie elementi ir pietiekamā daudzumā. Problēmas var rasties nabadzīgās, smilšainās augsnēs vai audzējot augus konteineros, kur barības vielu krājumi ir ierobežoti un ātri izsīkst.
Augsnes sagatavošana pirms stādīšanas
Labākais veids, kā nodrošināt samtenēm nepieciešamās barības vielas, ir pareizi sagatavot augsni pirms stādīšanas. Tas rada labu pamatu visai augšanas sezonai un var samazināt nepieciešamību pēc papildu mēslošanas vēlāk. Samtenes vislabāk aug vidēji auglīgā, labi drenētā augsnē. Pirms stādīšanas dobi ieteicams uzrakt apmēram 20-30 cm dziļumā, lai uzirdinātu augsni un uzlabotu tās aerāciju.
Pirms stādīšanas augsnē ieteicams iestrādāt organisko mēslojumu. Vislabākā izvēle ir labi sadalījies komposts vai satrūdējuši kūtsmēsli. Organiskās vielas ne tikai lēnām atbrīvo barības vielas, nodrošinot augus ar tām ilgtermiņā, bet arī uzlabo augsnes struktūru. Tās padara smilšainu augsni mitrumu ietilpīgāku, bet smagu māla augsni – irdenāku un gaisa caurlaidīgāku. Iestrādā apmēram 5-10 litrus komposta uz vienu kvadrātmetru.
Ja organiskais mēslojums nav pieejams, pirms stādīšanas var izmantot komplekso minerālmēslojumu granulās. Izvēlies sabalansētu mēslojumu, piemēram, ar NPK attiecību 10-10-10, vai arī speciālu mēslojumu puķēm, kurā varētu būt nedaudz vairāk fosfora. Mēslojuma granulas vienmērīgi izkaisa pa dobes virsmu un viegli iestrādā augsnē ar grābekli, ievērojot ražotāja norādīto devu. Pārmērīga mēslojuma lietošana var “apdedzināt” jauno augu saknes.
Svarīgi ir arī pārbaudīt augsnes skābuma līmeni (pH). Samtenes dod priekšroku nedaudz skābai vai neitrālai augsnei ar pH līmeni no 6.0 līdz 7.0. Lielākajā daļā dārza augšņu pH līmenis ir šajā diapazonā. Ja augsne ir pārāk skāba, to var neitralizēt, iestrādājot kaļķi vai dolomīta miltus. Ja augsne ir pārāk sārmaina, to var paskābināt, pievienojot skābu kūdru vai speciālus paskābinošus līdzekļus. Pareizs pH līmenis ir svarīgs, jo tas ietekmē barības vielu pieejamību augiem.
Mēslošana augšanas sezonas laikā
Ja augsne pirms stādīšanas ir bijusi labi sagatavota, samtenēm, kas aug dobē, papildu mēslošana var nebūt nepieciešama vai arī tā nepieciešama minimāli. Tomēr, ja augi izskatās vāji, to lapas ir bālas vai ziedēšana ir nabadzīga, var veikt papildmēslošanu. Vislabāk to darīt ziedēšanas sākumā, izmantojot mēslojumu, kas paredzēts ziedošiem augiem. Šādiem mēslojumiem parasti ir zemāks slāpekļa un augstāks fosfora un kālija saturs.
Papildmēslošanai visērtāk ir izmantot ūdenī šķīstošus mēslojumus, ar kuriem augus aplaista. Šķidrā mēslošana nodrošina ātru barības vielu uzņemšanu. To veic ik pēc 2-4 nedēļām, atkarībā no augu stāvokļa un augsnes auglības. Vienmēr ievēro ražotāja norādījumus par mēslojuma koncentrāciju un lietošanas biežumu. Mēslojumu lej uz iepriekš samitrinātas augsnes, lai izvairītos no sakņu bojājumiem.
Izvairies no mēslošanas ar slāpekli bagātiem līdzekļiem, piemēram, amonija nitrātu vai zāliena mēslojumu, īpaši vasaras otrajā pusē. Kā jau minēts, tas veicinās spēcīgu lapu augšanu, bet ziedu veidošanās samazināsies. Ja pamani, ka samtenes veido lielu, kuplu lapotni, bet ziedu ir maz, tas ir skaidrs signāls, ka slāpekļa ir par daudz. Šādā gadījumā mēslošana uz laiku jāpārtrauc.
Augšanas sezonas beigās, tuvojoties rudenim, mēslošana ir jāpārtrauc pilnībā. Augam vairs nav nepieciešams stimulēt jaunu dzinumu un ziedu veidošanos, jo tas gatavojas sezonas noslēgumam. Papildu barības vielas šajā periodā netiks izmantotas un vienkārši uzkrāsies augsnē. Pareizi mēsloti augi būs veselīgāki, krāšņāk ziedēs un būs izturīgāki pret nelabvēlīgiem apstākļiem.
Konteineru augu mēslošana
Samtenēm, kas tiek audzētas podos, balkona kastēs un citos konteineros, ir nepieciešama daudz regulārāka un intensīvāka mēslošana nekā dobē augošām. Tas ir saistīts ar ierobežoto substrāta daudzumu un to, ka biežas laistīšanas laikā barības vielas tiek ātri izskalotas no poda. Konteineru augiem barības vielu piegāde ir pilnībā atkarīga no dārznieka rūpēm.
Viens no ērtākajiem veidiem, kā nodrošināt barības vielas konteineru augiem, ir izmantot lēnas iedarbības granulu mēslojumu. Šādas granulas iemaisa substrātā stādīšanas laikā. Tās pakāpeniski sadalās un atbrīvo barības vielas vairāku mēnešu garumā, nodrošinot augiem pastāvīgu barošanu. Izvēlies mēslojumu, kas paredzēts ziedošiem augiem. Pat lietojot šo metodi, sezonas vidū var būt nepieciešama papildu piebarošana ar šķidro mēslojumu.
Alternatīva vai papildinoša metode ir regulāra mēslošana ar šķidro komplekso mēslojumu. Sākot apmēram divas nedēļas pēc iestādīšanas, samtenes konteineros var mēslot ik pēc 1-2 nedēļām. Izmanto ziedošiem augiem paredzētu mēslojumu, atšķaidot to saskaņā ar instrukciju. Daži dārznieki iesaka lietot pusi no ieteicamās devas, bet mēslot biežāk, piemēram, katrā laistīšanas reizē. Tas nodrošina ļoti vienmērīgu barības vielu piegādi.
Vienmēr seko līdzi augu stāvoklim. Ja lapas kļūst gaiši zaļas vai dzeltenīgas, tas var liecināt par barības vielu trūkumu, un mēslošanas biežums vai deva ir jāpalielina. Ja uz lapu malām parādās brūni, apdeguši plankumi, tas var liecināt par pārmēslošanu un sāļu uzkrāšanos substrātā. Šādā gadījumā substrāts ir jāpārskalo, vairākas reizes izlejot cauri podam lielu daudzumu tīra ūdens, un mēslošana uz laiku jāpārtrauc.
Dabīgie mēslošanas veidi
Papildus komerciāli ražotajiem minerālmēsliem ir daudz dabīgu veidu, kā pabarot samtenes. Komposts un labi satrūdējuši kūtsmēsli ir labākais sākumpunkts, taču ir arī citi līdzekļi, kurus var izmantot sezonas laikā. Piemēram, komposta tēja ir lielisks šķidrais organiskais mēslojums. To pagatavo, iemērcot maisiņu ar gatavu kompostu spainī ar ūdeni un ļaujot tam ievilkties vienu vai divas dienas. Iegūto šķidrumu atšķaida līdz gaišas tējas krāsai un izmanto augu laistīšanai.
Nātru virca ir vēl viens efektīvs dabīgais mēslojums, kas ir īpaši bagāts ar slāpekli un mikroelementiem. To gatavo, lielu trauku piepildot ar svaigām nātrēm, aplejot tās ar ūdeni un atstājot rūgt apmēram divas nedēļas, laiku pa laikam apmaisot. Kad šķidrums pārstāj putot, tas ir gatavs. Pirms lietošanas to atšķaida ar ūdeni attiecībā 1:10. Nātru virca ir īpaši noderīga augšanas sākumposmā, lai veicinātu spēcīgu stādu attīstību.
Koksnes pelni ir labs kālija un fosfora, kā arī dažādu mikroelementu avots. Tos var uzmanīgi iestrādāt augsnē ap augiem vai izmantot kā putekļainu pārkaisījumu. Tomēr ar pelniem jābūt uzmanīgiem, jo tie ir sārmaini un var paaugstināt augsnes pH līmeni. Tos nevajadzētu lietot pārāk bieži vai lielos daudzumos, īpaši, ja augsne jau ir neitrāla vai sārmaina. Pelni ir lielisks papildinājums, bet ne pamata mēslojums.
Banānu mizas ir bagātas ar kāliju. Tās var sasmalcināt un ierakt augsnē ap samtenēm vai arī izmērcēt ūdenī vairākas dienas, iegūstot ar kāliju bagātu ūdeni laistīšanai. Arī kafijas biezumi var noderēt kā viegls slāpekļa avots un augsnes struktūras uzlabotājs, taču tos jālieto ar mēru. Izmantojot šos dabīgos mēslošanas veidus, var ne tikai pabarot augus, bet arī uzlabot augsnes veselību un bioloģisko daudzveidību ilgtermiņā.
