Samtenes ir vienas no pateicīgākajām vasaras puķēm, kuras ar savu košo ziedu pārpilnību un vienkāršo audzēšanu ir iekarojušas dārznieku sirdis visā pasaulē. To stādīšana un pavairošana ir viegli paveicama pat iesācējiem, piedāvājot plašas iespējas dārza dizaina veidošanā. Neatkarīgi no tā, vai vēlies radīt krāsainas apmales, aizpildīt tukšas vietas dobēs, vai audzēt tās podos uz balkona, samtenes ir lieliska izvēle. Šajā rakstā aplūkosim galvenos soļus un metodes, kā veiksmīgi stādīt un pavairot šos saulainos ziedus, lai nodrošinātu to krāšņumu visas vasaras garumā.
Sēklu sēšana dēstiem
Viens no populārākajiem un efektīvākajiem samteņu pavairošanas veidiem ir sēklu sēšana dēstiem telpās. Šī metode ļauj iegūt spēcīgus un veselīgus stādus, kas sāks ziedēt daudz agrāk, nekā sējot sēklas tieši dobē. Optimālais laiks sēšanai ir no marta beigām līdz aprīļa vidum, apmēram 6-8 nedēļas pirms plānotās izstādīšanas ārā. Agrāka sēšana nav ieteicama, jo stādi var izstīdzēt un kļūt vāji gaismas trūkuma dēļ.
Sēšanai nepieciešams sagatavot seklus konteinerus, dēstu kasetes vai nelielus podiņus ar drenāžas caurumiem. Tos piepilda ar kvalitatīvu, vieglu un gaisa caurlaidīgu sēšanai paredzētu substrātu. Substrātu pirms sēšanas viegli samitrina. Samteņu sēklas ir garenas un tumšas, tās ir viegli sēt pa vienai, ievērojot nelielu attālumu. Sēklas izkārto uz substrāta virsmas un nedaudz piespiež, pēc tam pārklāj ar plānu, apmēram 0,5 cm biezu substrāta vai vermikulīta kārtiņu.
Pēc sēšanas augsni vēlreiz uzmanīgi apsmidzina ar ūdeni, izmantojot pulverizatoru, lai neizskalotu sēklas. Lai nodrošinātu dīgšanai nepieciešamo mitrumu un siltumu, sējumu var pārklāt ar caurspīdīgu vāku, stiklu vai pārtikas plēvi. Konteineru novieto gaišā un siltā vietā. Optimālā dīgšanas temperatūra ir ap 20-22°C. Šādos apstākļos pirmie dīgsti parādīsies jau pēc 5-10 dienām.
Tiklīdz sēklas ir sadīgušas, pārsegu noņem, lai nodrošinātu labu gaisa cirkulāciju un novērstu “melnās kājiņas” slimības attīstību. Dēstiem ir nepieciešama ļoti laba gaisma, tāpēc tos novieto uz visgaišākās palodzes. Ja dabiskās gaismas ir par maz, ieteicams izmantot papildu apgaismojumu ar fitolampām. Laista mēreni, neļaujot substrātam ne pilnībā izžūt, ne arī būt pārmērīgi mitram.
Dēstu piķēšana un audzēšana
Kad jaunajiem samteņu dēstiem ir izveidojies pirmais īsto lapu pāris (papildus dīgļlapām), ir pienācis laiks tos piķēt jeb pārstādīt atsevišķos podiņos. Piķēšana nodrošina katram stādam pietiekami daudz vietas sakņu sistēmas attīstībai un novērš konkurenci par gaismu un barības vielām. Šis process veicina spēcīgāku un kuplāku stādu veidošanos. Pārstādīšanai izmanto nedaudz lielākus podiņus, apmēram 8-10 cm diametrā.
Pirms piķēšanas substrātu sēšanas kastītē labi salaista, lai dēstus būtu vieglāk izņemt, netraumējot saknes. Katru dēstu uzmanīgi izceļ no kopējā trauka, izmantojot nelielu kociņu vai speciālu piķējamo lāpstiņu. Dēstu tur aiz lapām, nevis kātiņa, jo tas ir ļoti trausls. Katru stādiņu iestāda jaunajā podiņā nedaudz dziļāk, nekā tas audzis iepriekš, gandrīz līdz dīgļlapām. Tas veicinās papildu sakņu veidošanos uz kātiņa.
Pēc pārstādīšanas augus uzmanīgi aplaista un novieto gaišā vietā, bet pirmajās dienās sargā no tiešiem saules stariem, lai tie varētu atgūties no pārstādīšanas stresa. Turpmākā dēstu kopšana ietver regulāru, bet mērenu laistīšanu un temperatūras uzturēšanu ap 16-18°C. Pārāk augsta temperatūra var veicināt stādu izstīdzēšanu. Kad stādi ir labi iesakņojušies jaunajos podiņos, var sākt piebarošanu ar vāju, ziedošiem augiem paredzēta kompleksā mēslojuma šķīdumu reizi divās nedēļās.
Lai veicinātu kuplāka cera veidošanos, kad stāds ir sasniedzis apmēram 10-15 cm augstumu un tam ir izveidojušies vairāki lapu pāri, var nokniebt tā galotnīti. Tas stimulēs sānu dzinumu augšanu, un rezultātā augs būs zarotāks un ziedēs bagātīgāk. Šis paņēmiens ir īpaši ieteicams augstajām un vidēji augstajām samteņu šķirnēm. Zemo šķirņu augi parasti paši labi zarojas.
Dēstu norūdīšana un izstādīšana dobē
Pirms samteņu dēstu izstādīšanas pastāvīgā vietā dārzā, ir ļoti svarīgi tos pakāpeniski pieradināt pie āra apstākļiem. Šo procesu sauc par norūdīšanu. Tas palīdz augiem pielāgoties lielākām temperatūras svārstībām, tiešai saules gaismai un vējam, tādējādi samazinot pārstādīšanas stresu un nodrošinot labāku ieaugšanos. Norūdīšanu sāk apmēram 7-10 dienas pirms plānotās izstādīšanas.
Process sākas, iznesot dēstus ārā uz dažām stundām dienā, novietojot tos no vēja pasargātā un viegli noēnotā vietā. Katru nākamo dienu atrašanās laiku ārā pakāpeniski pagarina, kā arī pamazām pieradina augus pie tiešākas saules gaismas. Sākumā uz nakti augus nes atpakaļ telpās. Pēdējās pāris dienas, ja laika prognoze nesola salnas, dēstus var atstāt ārā arī pa nakti.
Īstais laiks samteņu izstādīšanai dobē ir tad, kad pavasara salnu draudi ir pilnībā beigušies, kas parasti ir maija otrajā pusē vai jūnija sākumā. Izvēlies saulainu vietu ar labi drenētu augsni. Pirms stādīšanas augsni sagatavo – uzroc, izlīdzini un, ja nepieciešams, ielabo ar kompostu. Izroc stādīšanas bedrītes, kas ir nedaudz lielākas par dēsta sakņu kamolu. Ieteicamais stādīšanas attālums ir atkarīgs no šķirnes: zemajām šķirnēm tas ir ap 15-20 cm, vidēji augstajām – 25-30 cm, bet augstajām – 40-50 cm.
Pirms izstādīšanas dēstus podiņos labi aplaista. Uzmanīgi izņem stādu no podiņa, cenšoties saglabāt sakņu kamolu neskartu. Ievieto to stādīšanas bedrītē tādā pašā dziļumā, kādā tas audzis podiņā, vai nedaudz dziļāk. Aizber ar zemi, viegli pieblīvē un kārtīgi aplaista. Regulāra laistīšana ir īpaši svarīga pirmajās nedēļās pēc izstādīšanas, kamēr augi pilnībā iesakņojas jaunajā vietā.
Sēšana tieši dobē
Samtenes var sekmīgi audzēt arī, sējot sēklas tieši atklātā laukā. Šī metode ir vienkāršāka, jo nav nepieciešama dēstu audzēšana un piķēšana, taču jārēķinās, ka ziedēšana sāksies vēlāk – parasti jūlija vidū vai beigās. Sēšanu veic tad, kad augsne ir pietiekami iesilusi (vismaz līdz 10-12°C) un salnu draudi ir garām, kas parasti ir maija vidus vai otrā puse.
Pirms sēšanas rūpīgi sagatavo dobi. To atbrīvo no nezālēm, uzroc un nolīdzina ar grābekli. Ja augsne ir nabadzīga, ieteicams iestrādāt tajā kompostu. Izveido seklas, apmēram 1-2 cm dziļas vadziņas, vai arī vienkārši izkaisa sēklas paredzētajā laukumā un pārklāj ar plānu zemes kārtiņu. Ja sēj vadziņās, ievēro attālumu starp tām atbilstoši konkrētās šķirnes augšanas īpatnībām.
Pēc sēšanas dobi uzmanīgi aplaista ar lejkannu, kurai ir smalks sietiņš, lai neaizskalotu sēklas. Turpmāk ir svarīgi uzturēt augsni vienmērīgi mitru, līdz parādās pirmie dīgsti. Atkarībā no laika apstākļiem tas var notikt 1-2 nedēļu laikā. Kad dīgsti ir paaugušies un tiem ir izveidojušies pāris īsto lapu, ir nepieciešams veikt retināšanu, lai augiem būtu pietiekami daudz vietas attīstībai.
Retināšanas laikā vājākos dīgstus izrauj, atstājot starp spēcīgākajiem ieteicamo attālumu. Piemēram, zemajām šķirnēm atstāj ap 15-20 cm atstarpi, bet augstākajām – lielāku. Izrautos dīgstus var mēģināt uzmanīgi pārstādīt citā vietā, ja ir vēlēšanās. Pēc retināšanas augus aplaista. Turpmākā kopšana neatšķiras no tās, kāda nepieciešama no dēstiem audzētiem augiem – regulāra laistīšana, nezāļu ravēšana un, ja nepieciešams, mēslošana.
Pavairošana ar spraudeņiem
Lai gan samtenes visbiežāk pavairo ar sēklām, tās var pavairot arī ar spraudeņiem. Šī metode ir noderīga, ja vēlies iegūt augus, kas ir pilnīgi identiski mātesaugam, kas ir īpaši svarīgi hibrīdo šķirņu gadījumā, kuru sēklas nesaglabā šķirnes īpašības. Tāpat šī ir laba metode, kā ātri iegūt jaunus stādus no jau paaugušiem augiem vasaras vidū vai saglabāt īpaši iepatikušos šķirni pārziemošanai telpās.
Spraudeņu iegūšanai izvēlas veselīgu, spēcīgu mātesaugu, kuram nav slimību vai kaitēkļu pazīmju. Ar asu nazi vai šķērēm nogriež apmēram 8-10 cm garu dzinuma galotni, kas vēl nav sācis ziedēt. Griezumu veic slīpi, tieši zem lapu mezgla. No spraudeņa apakšējās daļas noņem lapas, atstājot tikai dažas augšējās lapas, lai samazinātu mitruma iztvaikošanu.
Sagatavotos spraudeņus var apsakņot divējādi – ūdenī vai substrātā. Ieliekot spraudeņus traukā ar ūdeni, saknes parasti parādās diezgan ātri, dažu nedēļu laikā. Svarīgi ir regulāri mainīt ūdeni, lai tas nesasmaktu. Otrs variants ir spraust spraudeņus tieši mitrā, vieglā substrātā, piemēram, kūdras un perlīta maisījumā. Lai veicinātu sakņošanos, spraudeņa galu var iemērkt sakņošanās hormonā.
Podiņu ar spraudeni pārklāj ar caurspīdīgu maisiņu vai plastmasas pudeles augšdaļu, lai radītu siltumnīcas efektu un uzturētu augstu gaisa mitrumu. To novieto gaišā, bet no tiešiem saules stariem pasargātā vietā. Regulāri vēdina un uztur substrātu mitru. Kad spraudenim sāk augt jaunas lapiņas, tas liecina, ka apsakņošanās ir bijusi veiksmīga. Pēc tam jauno stādiņu var pakāpeniski pieradināt pie istabas apstākļiem un audzēt tālāk kā jebkuru citu dēstu.
