Gladiolas, kas cēlušās no siltajiem Āfrikas reģioniem, mūsu klimatiskajos apstākļos nespēj pārziemot augsnē. Tādēļ katru rudeni pēc veģetācijas perioda beigām to sīpoli ir jāizrok un jāsaglabā līdz nākamajam pavasarim. Pareiza sīpolu ziemošanas organizēšana ir viens no atbildīgākajiem un svarīgākajiem posmiem gladiolu audzēšanas ciklā, jo no tā ir atkarīgs ne tikai stādāmā materiāla saglabāšanās, bet arī nākamās sezonas ziedēšanas kvalitāte. Kļūdas, kas pieļautas sīpolu izrakšanas, žāvēšanas vai uzglabāšanas laikā, var novest pie stādāmā materiāla bojāejas no puves, slimībām vai izžūšanas. Tāpēc katram gladiolu audzētājam ir svarīgi apgūt pareizas ziemošanas pamatprincipus, lai katru pavasari varētu stādīt veselīgus un dzīvotspējīgus sīpolus.
Pareizs laiks sīpolu izrakšanai
Optimāla laika izvēle gladiolu sīpolu izrakšanai ir izšķiroša, lai nodrošinātu to pilnīgu nobriešanu un labu saglabāšanos ziemā. Sīpolus nedrīkst rakt pārāk agri, kamēr lapas vēl ir pilnībā zaļas, jo šajā laikā turpinās barības vielu aizplūde no lapām uz jauno sīpolu. Pārāk agra izrakšana rezultēsies ar nenobriedušiem sīpoliem, kuriem būs nepietiekamas barības vielu rezerves, un tie slikti uzglabāsies un nākamajā gadā vāji ziedēs. Tāpat nedrīkst arī novilcināt rakšanas laiku līdz spēcīgām salnām, jo apsaluši sīpoli ir pakļauti puves riskam.
Parasti sīpolus izrok 30-50 dienas pēc ziedēšanas beigām. Vizuāli par gatavību rakšanai liecina lapu dzeltēšana un pakāpeniska nokalšana. Latvijas apstākļos tas visbiežāk ir septembra beigās vai oktobra sākumā, atkarībā no konkrētās šķirnes un laika apstākļiem. Agrās šķirnes, kas ziedēja agrāk, var rakt pirmās, savukārt vēlīnās šķirnes – pēdējās. Ja rudenī ir ilgstošs lietus periods, ar rakšanu nevajadzētu kavēties, jo pārmērīgs mitrums augsnē var veicināt sēnīšu slimību attīstību.
Vislabāk rakšanas darbus veikt sausā, saulainā dienā. Tas atvieglo pašu procesu un ļauj sīpoliem nedaudz apžūt svaigā gaisā. Rakšanai ieteicams izmantot dārza dakšas, nevis lāpstu, jo ar tām ir mazāks risks mehāniski sabojāt sīpolus. Dakšas dur zemē pietiekamā attālumā no auga centra, lai netraumētu jauno sīpolu un ap to izveidojušos vairsīpoliņus. Augu uzmanīgi izceļ no zemes, turot aiz stublāja paliekām.
Pēc izrakšanas sīpolus viegli nokrata no liekās zemes. Ja laiks ir sauss, tos var atstāt uz dobes apžūt uz dažām stundām saulē un vējā. Saules ultravioletie stari palīdz dezinficēt sīpolus un iznīcināt daļu slimību ierosinātāju. Tomēr nevajadzētu tos atstāt saulē pārāk ilgi, lai izvairītos no apdegumiem. Pareizi izvēlēts un veiksmīgi veikts rakšanas process ir pirmais solis ceļā uz veiksmīgu gladiolu pārziemināšanu.
Sīpolu apstrāde un žāvēšana
Pēc izrakšanas seko svarīgs posms – sīpolu sagatavošana un žāvēšana, kas nodrošina to veselību un pasargā no bojāšanās uzglabāšanas laikā. Tūlīt pēc izrakšanas stublājus nogriež, atstājot apmēram 5-10 cm garu celmiņu, kas palīdzēs vēlāk vieglāk manipulēt ar sīpoliem. Saknes un veco, savītušo mātes sīpolu pagaidām nenoņem – to būs vieglāk izdarīt pēc pilnīgas nožūšanas. Vairsīpoliņus, ja vēlas tos saglabāt pavairošanai, uzmanīgi atdala un savāc atsevišķi.
Nākamais solis ir profilaktiskā dezinfekcija, lai iznīcinātu slimību ierosinātājus un kaitēkļus, kas varētu būt uz sīpolu virsmas. Sīpolus var nomazgāt tekošā ūdenī, lai atbrīvotos no augsnes atliekām, un pēc tam uz 20-30 minūtēm iemērkt fungicīda šķīdumā. Šim nolūkam var izmantot gan speciālus ķīmiskos preparātus, gan tautas līdzekļus, piemēram, vāju kālija permanganāta (rozā) šķīdumu. Pēc kodināšanas sīpolus ir svarīgi nekavējoties sākt žāvēt, lai neveicinātu puves attīstību.
Žāvēšana ir izšķirošs process, no kura lielā mērā atkarīga sīpolu uzglabāšanās. Sākotnēji sīpolus žāvē siltā, labi vēdināmā telpā ar temperatūru ap 25-30°C. Tos izvieto vienā kārtā kastēs ar sieta dibenu, uz avīzēm vai speciāliem plauktiem, nodrošinot labu gaisa piekļuvi no visām pusēm. Šis intensīvās žāvēšanas periods ilgst aptuveni 2-3 nedēļas. Šajā laikā apžūst griezuma vietas, sīpoli zaudē lieko mitrumu un pārklājas ar blīvu aizsargkārtu.
Pēc intensīvās žāvēšanas fāzes sīpolus galīgi sagatavo uzglabāšanai. Tagad ir viegli atdalīt veco mātes sīpolu un sakņu paliekas, kas vienkārši nolūst. Tiek noņemts arī stublāja celmiņš. Sīpolus vēlreiz rūpīgi pāršķiro, atlasot tikai pilnīgi veselus, cietus un nebojātus eksemplārus. Visi sīpoli ar mīkstiem plankumiem, pelējumu vai citiem bojājumiem tiek nekavējoties izbrāķēti. Tikai šādi sagatavots materiāls ir gatavs ilgstošai ziemas uzglabāšanai.
Optimāli uzglabāšanas apstākļi
Lai gladiolu sīpoli veiksmīgi sagaidītu pavasari, ir nepieciešams nodrošināt tiem atbilstošus uzglabāšanas apstākļus, galvenokārt pareizu temperatūru un mitrumu. Ideālā uzglabāšanas temperatūra ir no +4°C līdz +8°C. Augstāka temperatūra var veicināt priekšlaicīgu dīgšanu un izraisīt sīpolu izžūšanu, savukārt zemāka temperatūra (tuvu nullei vai zem tās) var radīt apsaldējumus un sīpolu bojāeju. Tāpēc uzglabāšanai vislabāk piemērots vēss, sauss pagrabs, neapsildāma veranda vai pat ledusskapja dārzeņu nodalījums, ja sīpolu nav daudz.
Relatīvajam gaisa mitrumam uzglabāšanas telpā vajadzētu būt aptuveni 60-70%. Pārāk augsts mitrums veicina pelējuma un puves attīstību, savukārt pārāk zems mitrums var izraisīt sīpolu pārmērīgu izžūšanu un sarukšanu. Lai regulētu mitrumu, telpai jābūt labi vēdināmai. Ja pagrabs ir pārāk mitrs, var izmantot mitruma absorbētājus vai vienkārši nodrošināt regulāru ventilāciju. Ja gaiss ir pārāk sauss, blakus uzglabāšanas kastēm var novietot traukus ar ūdeni.
Sīpolus vislabāk uzglabāt elpojošā tarā, kas nodrošina labu gaisa cirkulāciju. Lieliski noder koka vai plastmasas kastes ar spraugām, kartona kastes ar caurumiem sānos, tīkliņmaisi vai pat vecas neilona zeķbikses. Nav ieteicams sīpolus uzglabāt polietilēna maisos, jo tajos uzkrājas kondensāts, kas neizbēgami novedīs pie pūšanas. Sīpolus kastēs ber plānā kārtā vai arī katru sīpolu atsevišķi ietin papīrā, lai novērstu saskari un iespējamo infekciju pārnesi.
Visu ziemas periodu, apmēram reizi mēnesī, sīpolu krājumi ir jāpārbauda. Pārbaudes laikā tiek izņemti visi sīpoli, kuriem parādījušās bojāšanās pazīmes – pelējums, puve, plankumi vai mīkstas vietas. Ja bojājums ir neliels, to var mēģināt izgriezt un apstrādāt ar briljantzaļo šķīdumu, bet drošāk šādus sīpolus ir iznīcināt, lai neapdraudētu pārējos. Laicīga bojāto sīpolu atklāšana un izņemšana ir galvenais nosacījums, lai saglabātu lielāko daļu stādāmā materiāla līdz pavasarim.
Biežākās kļūdas uzglabāšanas laikā
Nereti pat pieredzējuši dārznieki pieļauj kļūdas gladiolu sīpolu uzglabāšanā, kas noved pie daļēja vai pilnīga stādāmā materiāla zuduma. Viena no izplatītākajām kļūdām ir nepietiekama sīpolu nožāvēšana pirms to novietošanas ziemas glabātuvē. Ja sīpoli ir mitri, tie ir ļoti uzņēmīgi pret dažādām puves slimībām, kas var strauji izplatīties no viena sīpola uz otru un īsā laikā iznīcināt visu kolekciju. Tāpēc žāvēšanas posmam jāpievērš īpaša uzmanība, tam veltot pietiekami daudz laika un nodrošinot atbilstošus apstākļus.
Otra bieža kļūda ir nepiemērotas temperatūras un mitruma režīma neievērošana. Sīpolu uzglabāšana pārāk siltā telpā, piemēram, dzīvoklī pie radiatoriem, neizbēgami novedīs pie to priekšlaicīgas dīgšanas un izžūšanas. Savukārt uzglabāšana mitrā un nevēdināmā pagrabā veicinās pelējuma attīstību. Svarīgi ir atrast vietu ar stabilu, vēsu temperatūru un mērenu mitrumu un regulāri kontrolēt šos parametrus.
Nepareizas taras izvēle arī var radīt problēmas. Kā jau minēts, hermētiski noslēgti plastmasas maisi ir sliktākais variants, jo tajos neveidojas gaisa cirkulācija un uzkrājas kondensāts. Tāpat nav ieteicams sabērt sīpolus pārāk biezā slānī, pat ja tara ir elpojoša, jo tas apgrūtina gaisa apmaiņu starp sīpoliem un veicina to “svīšanu” un bojāšanos. Vislabāk, ja sīpoli nesaskaras viens ar otru.
Visbeidzot, liela kļūda ir regulāru pārbaužu ignorēšana. Daudzi dārznieki rudenī novieto sīpolus pagrabā un aizmirst par tiem līdz pavasarim. Šajā laikā pat viens inficēts sīpols var kļūt par slimības perēkli, kas izplatās uz blakus esošajiem. Regulāra, vismaz reizi mēnesī veikta revīzija ļauj laicīgi atklāt un izolēt problēmas, tādējādi glābjot lielāko daļu stādāmā materiāla. Izvairoties no šīm biežākajām kļūdām, var nodrošināt gandrīz simtprocentīgu gladiolu sīpolu saglabāšanos.
